Jaunākais izdevums

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kas paredzētu tiesības tirgot pilna sortimenta preces tikai atsevišķu veidu tirdzniecības vietām, radīs konkurences kropļojumu, uzskata būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma SIA "Depo DIY" ("Depo") valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis.

Depo nevar atbalstīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem, jo tie rada konkurences kropļojumu; ir izkropļota arī tirdzniecības nozares izstrādātā “Drošas tirdzniecības koncepcija” – atsevišķas no veiktajām izmaiņām nav skaidras, samērīgas vai nav izvērtētas kompleksi ar pārējām koncepcijā ietvertajām prasībām; valdība nav viesusi skaidrību, izpildoties kādiem nosacījumiem, tiktu atcelti ierobežojumi (preču saraksts un ekskluzīvas tiesības atsevišķiem tirgotājiem), uzskaita uzņēmums

Uzņēmums atgādina, ka tirdzniecības nozare darbojas ierobežotos apstākļos jau kopš 2020.gada 6.novembra. "Neeksistē pamatoti dati un analīze par saslimstības rādītājiem un izmaiņām tieši tirdzniecības vietās atkarībā no ierobežojumiem, un tas rada šaubas par šobrīd spēkā esošo ierobežojumu samērīgumu un nepieciešamību konkrētā mērķa, tas ir, COVID-19 izplatības ierobežošanas, sasniegšanai," secina uzņēmumā.

A.Kozlovskis uzskata, ka atbalstot Ekonomikas ministrijas rosinātās izmaiņas, kas paredzētu tiesības tirgot pilna sortimenta preces tikai atsevišķu veidu tirdzniecības vietām, tiktu pārkāpts likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli".

Atbilstoši likumam ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā. Tāpat likums nosaka, ka ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi veicami tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai, uzsver A.Kozlovskis.

"Depo" vadītājs arī norādīja, ka tirdzniecības nozares mērķis nav ierobežojumu atcelšana vai atvieglošana: "Gluži pretēji, jau patlaban mēs daudzējādā ziņā rīkojamies atbildīgāk, nekā valsts to prasa. Tas, ko mēs vēlamies panākt, lai visi tirdzniecības nozares dalībnieki, kas grib un spēj nodrošināt augstākas epidemioloģiskās drošības prasības tirdzniecības vietās, drīkst strādāt ar vienlīdzīgiem noteikumiem".

Viņš uzskata, ka patlaban būtu bijis īpaši piemērots laiks atvērt visus veikalus ar vismazākajiem riskiem attiecībā uz epidemioloģisko drošību valstī. Kā skaidroja "Depo" vadītājs, februāra pirmā puse ir gada zemākais aktivitātes periods tirdzniecībā ar zemāko klientu skaitu veikalos. Tāpat arī tirgotāji, lai gan jau tagad ir stipri novājināti, tomēr vēl ir gatavi finansēt izmaksas papildus epidemioloģisko drošības prasību nodrošināšanai. Turklāt, tā kā ļoti lielai daļai uzņēmumu nav atrisināts pietiekams atbalsta apjoms, tad tikai ļaujot tiem darboties, uzņēmēji var atrisināt uzņēmuma dzīvotspējas nodrošināšanu, neapgrūtinot valsts budžetu.

A.Kozlovskis teic, ka, "saprotot valdības bažas, ka, atverot līdz šim ierobežotos veikalus, pirmajās dienās var veidoties pircēju "pīķi", viņa vadītais uzņēmums "Drošas tirdzniecības koncepcijā" piedāvāja iekļaut nosacījumu, ka veikalu atvēršanas pirmajā nedēļā tiktu noteikta augstāka vienam pircējam paredzētā tirdzniecības platība, piemēram, 35 kvadrātmetri, bet no otrās nedēļas - 25 kvadrātmetri. Tāpat "Depo" piedāvājis veikalus atvērt darba nedēļas pirmajā pusē no pirmdienas līdz trešdienai, kā arī aicināt atvērtās tirdzniecības vietas pirmās divas nedēļas neorganizēt reklāmas akcijas, kuras aicina nekavējoties doties uz veikaliem.

"Mūsu ieskatā visu tirdzniecības vietu atvēršana un vienādu epidemioloģiskās drošības prasību noteikšana ļautu izvairīties no jebkādiem pārmetumiem par ierobežojumu diskriminējošo raksturu, kas patlaban ir pietiekami būtiski, acīmredzami un izteikti arī no sabiedrības puses," sacīja A.Kozlovskis.

Tādejādi nepastāvētu riski, ka kādu tirdzniecības segmentu pārstāvji varētu uzskatīt, ka dažādu apsvērumu dēļ tieši šim segmentam darbība aizliegta, savukārt citi tirdzniecības segmenti tikmēr turpina darboties, pārņemot daļu no slēgto vai ierobežoto uzņēmumu lojālajiem klientiem. Tāpat vienādu, stingru epidemioloģisko drošības prasību noteikšana visai tirdzniecības nozarei izpildītu tiesību aktos noteiktās samērīguma, pamatotības un nepieciešamības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirgotāji pieprasa līdzsvarotu dialogu

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā

Db.lv, 27.05.2021

Kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2.jūnija atjaunota lielo tirdzniecības centru darbība, ieviešot drošas tirdzniecības modeli, noteikts Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas izsludināti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un šodien stājas spēkā.

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka ir atcelti tirdzniecības vietu darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetru.

Ekonomikas ministrija (EM) lēmumu atcelt ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem pamatoja ne tikai epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, bet ministrija atsaucās arī uz Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās izpētes laikā secināto par augsto gaisa kvalitāti lielajos tirdzniecības centros, kā arī ierobežojumu atcelšanas pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un vienlīdzīgas konkurences situācijas nodrošināšanu tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse Latvijas tirdzniecības centru vārdā vērsusies pie Konkurences padomes ar iesniegumu, kurā aicināts izvērtēt Ministru kabineta noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Iesniegumā skaidrots, ka spēkā esošās normas tieši ietekmē un ierobežo konkurenci, ļaujot brīvi darboties tirgotājiem ārpus tirdzniecības centriem, bet izslēdzot no tirgus gan mazumtirgotājus, gan telpu iznomātājus tirdzniecības centros. Spēkā esošie ierobežojumi ir nesamērīgi un epidemioloģiski nepamatoti, un to rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var ciest ne tikai uzņēmēji, bet arī visi Latvijas patērētāji.

Valsts aktīvi apkaro uzņēmēju vēlmi strādāt 

Kāpēc pie mums ierobežojumus biznesam jau teju pusgadu no vietas ievieš citu...

Iesniegumā Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vērš uzmanību uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kuros noteikti vairāki ierobežojumi mazumtirgotāju darbībai tirdzniecības centros (ēkas ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 1500 m2 un kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji). Šādās ēkās darboties ļauts tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem, bet analoģisks aizliegums attiecībā uz mazumtirgotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, nepastāv. Šādi apstākļi, kā norāda NĪAA, rada nevienlīdzīgu konkurenci mazumtirgotāju starpā un būtībā izslēdz no tirgus telpu iznomātājus tirdzniecības centros. Turklāt šādi ierobežojumi arī pastiprināti veicina pircēju klātbūtni tajos veikalos, kas ir atvērti, jo tie koncentrē sevī visus pircējus – arī tos, kas būtu devušies uz lielajiem tirdzniecības centriem.

2 miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem 

Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam...

"Nav objektīva un saprātīga pamata, kāpēc mazumtirgotāju darbība tirdzniecības centros un ārpus tiem tiek regulēta atšķirīgi. Epidemioloģiski drošu vidi pircējiem ir iespējams nodrošināt gan lielākās, gan mazākās tirdzniecības vietās – to skaidri esam pierādījuši, kopā ar Rīgas Stradiņu universitātes pētniekiem veicot CO2 līmeņa mērījumus tirdzniecības centru telpās. Tie uzrādījuši ļoti labus gaisa kvalitātes rādītājus, apliecinot, ka no epidemioloģiskā viedokļa tirdzniecības centri ir droša vieta. Tomēr tiem aizvien ir liegta iespēja pilnvērtīgi atsākt darbību, tādējādi tiek kropļota konkurence nozarē, kā arī dota nesamērīga priekšrocība tirgotājiem ārpus tirdzniecības centriem – viņi turpina darbu samazinātas konkurences apstākļos un, pieaugot pieprasījumam pēc konkrētām precēm, tiem var pavērties iespējas paaugstināt preču cenas. Rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var ciest patērētājs, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas," iesniegumā norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lielie iepirkšanās centri uzsāk tirdzniecību ielās 

Vairāki lielie tirdzniecības centri, kuriem pretstatā mazajiem veikaliem saskaņā ar valdības lēmumu...

Gaisa kvalitātes mērījumus ir veikuši Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no šī gada 15. līdz 20. aprīlim. Tie apliecina, ka mazumtirdzniecība lielajos tirdzniecības centros ar labām gaisa ventilēšanas iespējām ir epidemioloģiski droša. Mērījumos iegūtie oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa rādītāji tirdzniecības centros ir no 395 līdz 690 ppm – jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte. Tas pierāda, ka tirdzniecības centri ir droša iepirkšanās vieta, tādēļ, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tiem būtu jāļauj strādāt, un konkurences ierobežošana, atsaucoties uz sabiedrības veselības interesēm, šajā gadījumā ir absolūti nepamatota, norādīts iesniegumā.

Apvienotās Karalistes pētnieki (Environmental and Modelling group) ir secinājuši, ka ventilācija ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē Covid-19 vīrusa izplatību starp cilvēkiem, kuri atrodas vienā telpā un ievēro 2 metru distanci . Oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa mērījumi var tikt izmantoti kā sliktas gaisa ventilācijas indikators – britu pētnieki norāda, ka telpās jācenšas noturēt CO2 līmeni vismaz zem 800 ppm, kad iekštelpu gaisa kvalitāte tiek vērtēta kā laba, savukārt izcila gaisa kvalitāte ir ap 400 ppm, kas galvenokārt ir ārtelpās (jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Citās valstīs Covid-19 riskus ļauj kontrolēt pašiem uzņēmējiem

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Strādājam pie tā, lai tiktu atvērtas visas tirdzniecības vietas

Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, 26.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgotāji vēlas pārdot, pircēji – iepirkties. Kur rodas problēma, ja iesaistītās puses būtībā ir uz viena viļņa?

Pandēmija. Vīruss jau vairāk nekā gadu nosaka mūsu ikdienu, mākslīgi veidojot jaunus iepirkšanās paradumus un spiežot tirgotājus nemitīgi pielāgoties. Skaidras ir divas lietas – mēs nezinām, cik ilgi pasaules, Latvijas ekonomiku un ikviena cilvēka ikdienu ietekmēs Covid-19 vīruss, bet mums kā sabiedrībai ir jāspēj pielāgoties un jāļauj tirgotājiem turpināt savu darbību. Un ko tas paredz? Tas paredz, ka abām pusēm ir jāuzņemas atbildība.

Tirgotāji ir ieguldījuši lielus līdzekļus, lai ievērotu visas epidemioloģiskās drošības prasības un varētu uzņemt pircējus – durvis pircējiem pēc gandrīz pusgada pārtraukuma vēruši lielākā daļa veikalu, arī daļa tirdzniecības centros esošie veikali, kuriem ir atsevišķa ārēja ieeja. Būtībā epidemioloģiskās situācijas ietekmē tirdzniecības ierobežojumi vairs skar tikai atsevišķus veikalus tirdzniecības centros un pašus tirdzniecības centrus. Tāpēc valdība lēma par īres ieņēmumu krituma kompensāciju tirdzniecības centriem, kas ir solidārs vienreizējs atbalsts par negūtajiem ienākumiem no nomniekiem, kuri krīzes periodā nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai

Armanda Vilciņa, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmiju ierobežojošie pasākumi Latvijā ir bijuši vieni no stingrākajiem Eiropā, taču nav pārliecības, ka tie tiešām sniedz gaidīto rezultātu.

To intervijā DB atzīmē Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen). Viņš uzsver, ka Ziemeļvalstis šajā situācijā ir bijušas biznesam atvērtākas, jo, piemēram, Somijā un Zviedrijā tirdzniecības centri pandēmijas laikā nav bijuši slēgti.

“Personīgi es neredzu atšķirību starp situāciju Somijā un Latvijā, kur tirdzniecības centri trīs mēnešus ir bijuši slēgti, – ir skaidrs, ka ierobežojumi traucē biznesam, bet nav pārliecības, ka tie tiešām palīdz veselībai,” secina J. Latvanens.

Fragments no intervijas

Tikko noslēdzās 2021. gads. Kāds tas bija jūsu biznesam?

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus uzņēmējus, jo mums ir nepārtraukti jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šī situācija mums ir iemācījusi ātri reaģēt, būt elastīgiem un pieņemt pārmaiņas, tajā pašā laikā nezaudējot koncentrāciju uz izvirzītajiem mērķiem. Jāteic, ka Stockmann aizvadītais gads bija diezgan pozitīvs – pērn fokusējāmies uz savu stratēģisko plānu īstenošanu, kas mums arī veiksmīgi izdevās. Piemēram, Rīgā 1. septembrī durvis vaļā vēra renovētā Stockmann Delikatess nodaļa, kuras pārveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro. Renovācijas laikā tika radīts jauns nodaļas vizuālais tēls, kā arī ierīkota virkne nebijušu risinājumu klientu ērtībām. Ja runājam par finansiālo aspektu, protams, jāatzīst, ka tūristu skaita samazinājums ir ietekmējis mūsu veikalu apgrozījumu, īpaši Latvijā, kur pandēmijas ierobežojumi ir bijuši visstingrākie. Jebkurā gadījumā mūsu rezultāti ik ceturksni uzlabojas, taču tūristu skaita samazinājumu jūtam joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valdības pieņemtos grozījumus, kas nosaka aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs, specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals "Spirits&Wine" plāno palielināt darbinieku skaitu.

"Darbiniekus, kas bija ieplānoti nedēļas nogalēs, novirzīsim uz darba dienām, lai ātrāk apkalpotu pircējus un palīdzētu sapakot iepirkumu maisus. Papildus tam plānojam, ka ierobežojumu dēļ palielināsies interneta veikala pasūtījumu skaits. Arī šai struktūrvienībai palielināsim darbinieku skaitu, lai spētu laikā apkalpot visu pircēju vajadzības," komentē "Spirits&Wine" līdzīpašnieks Andris Lūkins.

Nedēļas nogalēs aizliedz alkohola tirdzniecību 

Ārkārtējās situācijas laikā nedēļas nogalēs veikalos būs aizliegta alkohola tirdzniecība,...

Viņš norāda, ka nedēļas nogaļu iztrūkums (8 dienas decembrī) teorētiski varētu samazināt mēneša apgrozījumu par 20%-25%, bet uzņēmums pieļauj varbūtību, ka darba dienās apgrozījums varētu kāpt 20-25%.

Ierobežojumi varētu veicināt alkohola patēriņu 

Valdības pieņemtie grozījumi par aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs varētu veicināt alkohola...

"Darbinieku skaits ierobežojumu dēļ tikai palielināsies, jo pieņemsim papildus darbiniekus, kas palīdzēs iepakot maisiņus, lai paātrinātu pircēju kustību un mazināto to uzturēšanās laiku veikalā. Kā arī palielināsim komplektētāju un kurjeru skaitu interneta veikalam, jo plānojam būtisku interneta veikalu pasūtījumu pieaugumu," komentē A.Lūkins.

Uzņēmums pozitīvi vērtē un respektē valdības lēmumu un norāda, ka ir ieinteresēti Covid-19 izplatības ierobežošanā un apturēšanā.

Savukārt zīmols "AlkOutlet" jauno ierobežojumu dēļ pārplāno darba grafikus, taču uzņēmums norāda, ka šādi īslaicīgi ierobežojumi nekādā veidā neietekmēs atalgojumu vai darba vietu skaitu veikalos. Darbinieku atalgojums tiek rēķināts, ņemot vērā stundas likmi un nostrādāto stundu skaitu.

"Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju un Covid-19 infekcijas izplatības līmeni, valdības centieni ierobežot personu plūsmu veikalos ir saprotami. Vienlaikus gan jāteic, ka līdzšinējie pārdošanas dati un vērojumi "AlkOutlet" veikalos apliecina - dzērienu tirdzniecības vietās cilvēku masveida pulcēšanās līdz šim nav tikusi novērota. Pat vissaspringtākajos tirdzniecības brīžos esam varējuši bez problēmām nodrošināt gan vienai personai nepieciešamo telpas platību, gan ievērot citas drošās iepirkšanās prasības. Tāpat dzērienu veikali nav vietas, kur cilvēki nāk kopā ar ģimenēm un pavada daudz laika, bezmērķīgi klīstot, kā tas ir cita tipa tirdzniecības vietās. Taču, ņemot vērā, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumi parasti ir saistāmi ar zināmu devu populisma un šis ir produkts, kura tirdzniecības aizliegumi daļai sabiedrības vienmēr izraisa sajūsmu, šādu lēmumu varējām sagaidīt. Ceram, ka tirdzniecības ierobežojumi neveicinās nelegālu alkohola izplatību un esam gatavi atbildīgi strādāt atļauto normu ietvaros, lai arī šīs krīzes apstākļos nodrošinātu legālu dzērienu apriti un akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts kasē," komentē zīmola "AlkOutlet" pārstāvis Gints Lazdiņš.

Ņemot vērā, ka lielāko daļu no "AlkOutlet" veikalu sortimenta veido tieši alkoholiskie dzērieni, uzņēmums paredz, ka "AlkOutlet" veikali brīvdienās un svētku dienās būs slēgti. Lai izkliedētu cilvēku plūsmu, daļa veikalu darbadienās tiks atvērti ātrāk, tādējādi ļaujot pircējiem brīvāk izvēlēties sev ērtāko veikala apmeklējuma laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību

Db.lv, 02.02.2021

Lai mēbeļu veikalos vispār notiktu drūzmēšanās, mums būtu jārīko festivāls, teic "Nakts Mēbeļu" īpašnieks Juris Griķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien lēma pagarināt tirdzniecības ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus no 12.janvāra paplašinot klātienē nopērkamo saimniecības preču klāstu, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

No 12.janvāra klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat no 12.janvāra varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ar kuriem no pirmdienas, 8.februāra, tiek atcelti tirgojamo preču ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos.

Tādējādi no 8.februāra mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē varēs sniegt veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Vienlaikus no pirmdienas, 8.februāra, pilnīgi visās tirdzniecības vietās būs jāievieš "drošas tirdzniecības" koncepcija, paredz veiktie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tirdzniecības vietā un tirgus paviljonā vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības, turklāt tirgotājam būs jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā, tirdzniecības centrā un tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Lai atvieglotu aprēķinu kārtību un kontroles procesu attiecībā uz maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, noteikumi paredz, ka tirgotājam pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma jāuzrāda būvju kadastrālās uzmērīšanas lieta, kurā ir iekļauta informācija par ēkas sastāvā esošās tirdzniecības vietas platību vai citus dokumentus, kas dod iespēju pārliecināties par tirdzniecības vietas platību.

Jaunais regulējums arī paredz, ka iepirkšanās grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Iepirkties bez groza vai ratiem būs aizliegts.

Jaunajā regulējuma ir ietverta jauna tirdzniecības centra definīcija, proti, tās ir ēkas ar kopējo platību vismaz 1500 kvadrātmetri un tajās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Tirdzniecības centros maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits tiek noteikts, summējot pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietās.

Tirdzniecības centru īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs pienākums nodrošināt, ka tirdzniecības centrā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirdzniecības centra ieejām un izejām. Tāpat tirdzniecības centros jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības centrā tiek ielaisti tikai pa vienam, kā arī jānodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Līdzīgas prasības noteiktas arī tirgus pārvaldītājam - būs jānodrošina vienam apmeklētājam tirgus paviljonā ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības, pie tirgus ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kā arī jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirgus paviljona ieejām un izejām.

Tirgus pārvaldītājam arī jānodrošina, ka apmeklētāji tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Visās tirdzniecības vietās būs jāieceļ atbildīgā persona, kas organizēs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu tirdzniecības vietā.

Regulējums arī paredz, ka tirgotājiem būs aizliegts ārpus tirdzniecības vietām reklamēt speciālos piedāvājumus, kas ir īsāki par septiņām dienām un varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā, tādejādi radot pulcēšanās risku. Minētais ierobežojums neattieksies uz preču atlaidēm.

Epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu kontrolēs Valsts un pašvaldību policija, kā arī kontroles tiesības būs Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) valdībai otrdien piedāvās lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.

EM piedāvā izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai - turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.

Ja valdība lems ieviest Covid-19 drošas tirdzniecības koncepciju, EM piedāvā piecus variantus, kā to nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze, kuru radījusi COVID-19 izplatība kā pasaulē, tā Latvijā, ir būtiski satricinājusi uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Konkurences padome (KP) pauž bažas attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem, kas var radīt ilgtermiņa sekas konkurencei.

Latvijas Tirgotāju asociācija ir norādījusi, ka COVID-19 krīze un spēkā esošie tirdzniecības ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā ir izteikti mainījuši tirdzniecības nozari Latvijā, vissmagāk ietekmējot mazos, vietējos tirgotājus un to fiziskās tirdzniecības, ēdināšanas u.c. vietas, kā arī tirgotājus, kuri nepiedāvā pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, apģērbu, apavus, hobija preces u.c. Šo tirgus dalībnieku bankrots būtiski samazinās konkurenci, krasi ietekmējot patērētāju iepirkšanās paradumus.

Ierobežojumi tirdzniecībā varētu saglabāties 2-3 nedēļas 

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas,...

Vienlaikus, atšķirībā no mazajiem tirgotājiem, vadošie tirdzniecības tīkli Latvijā ir daudz spējīgāki absorbēt COVID-19 krīzes laikā ieviestos ierobežojumus, kā arī rast risinājumus to pārvarēšanai. Piemēram, vadošie ikdienas patēriņa preču tirdzniecības tīkli Latvijā salīdzinoši ātri spēja paplašināt tirdzniecību interneta vidē, kā arī investēt resursus, lai nodrošinātu ērtas piegādes klientiem. Mazo un vidējo uzņēmumu ierobežotās finansiālās iespējas, lai pārorientētu darbību uz interneta vidi, jau pašlaik nostiprina vadošo tirdzniecības tīklu pozīcijas tirgū, kas ietekmēs tirgus attīstību arī ilgtermiņā.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Kā norāda OECD, mazie un vidējie uzņēmumi ir tie, kas ir visbūtiskāk cietuši no COVID-19 krīzes. Ieviestie tirdzniecības ierobežojumi šos uzņēmumus skar vissmagāk, tādējādi pastāv risks to maksātnespējai. Tas rada KP bažas, ka ilgtermiņā būtiski paaugstināsies koncentrācija vairākos tirgos jeb ievērojami pieaugs tirgus daļas tiem uzņēmumiem, kas jau pašlaik ir spēcīgāki un kas spēs izdzīvot krīzi.

Vienlaikus pašlaik mazo tirgus dalībnieku bankrotēšana un iziešana no tirgus var novest pie tā, ka Latvijas ekonomika zaudēs uzņēmumus, kas potenciāli varētu attīstīties par nozīmīgiem un efektīviem tirgus spēlētājiem nākotnē.

Tāpat pastāv riski, ka tieši vadošie tirgus dalībnieki varētu izmantot COVID-19 krīzes situāciju, lai ar sev izdevīgākiem nosacījumiem, apvienotos ar grūtībā nonākušajiem konkurentiem, tādejādi stiprinot gan savu pozīciju, gan likvidējot konkurentus un kopumā palielinot koncentrācijas līmeni tirgū.

KP norāda, ka nevienlīdzīga konkurences situācija starp komersantiem veidojas arī attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.453 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tie paredz, ka nomnieki, kas iznomā telpas no publiskas personas – valsts vai pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām - , var saņemt nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, kā arī atbrīvojumu no kavējuma maksas vai līgumsoda. Šādi atvieglojumi un priekšrocības nav pieejamas nomniekiem, kas iznomā telpas no privātām personām.

Kopš COVID-19 pirmā viļņa 2020. gada pavasarī, kā arī šogad KP ir saņēmusi vairākas sūdzības par šo nevienlīdzību. No sūdzībām izriet, ka privātajiem tirgus dalībniekiem, kas iznomā telpas, ir ierobežota iespēja samazināt nomas maksu krīzes skartajiem nomniekiem. Pašlaik nomnieku darbība ir ierobežota un tie negūst ienākumus un tādējādi nespējot segt regulāros maksājumus par telpu nomu un patērētajiem pakalpojumiem. Krīzei ieilgstot, šāda situācija var novest pie uzņēmumu, īpaši mazo komersantu iziešanas no tirgus.

KP ieskatā šīs problēmas novēršanai būtu jārod risinājums, lai atbalsts nomas maksas segšanai sasniegtu arī nomniekus, kuru telpu iznomātāji ir privātpersonas, nevis publiskas personas. Sniegtajam atbalstam vienlaikus būtu jāveicina krīzes dēļ radušos zaudējumu vienlīdzīgu sadali starp nomniekiem un iznomātājiem. Augstākminētais KP izpratnē veicinās vienlīdzīgus situāciju starp tirgus dalībniekiem un ātrāku ekonomiskas aktivitātes atsākšanos pēc ierobežojumu pilnīgas vai daļējas atcelšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ar esošajiem ierobežojumiem nebūs gana un saslimstības ar Covid-19 pieaugumu tomēr neizdosies apturēt, nākotnē plašāk varētu tikt ierobežota cilvēku pulcēšanās, kā arī tirdzniecības nozare, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi būtu vēršami uz tām norisēm vai cilvēku uzvedībām, kuras veicina vīrusa izplatību - kontakti un cilvēku mobilitāte.

"Tie nākamie, ja būs nepieciešami, cerēsim, ka nē, ierobežojumi - nu jau vairāk ierobežojumi nekā drošības pasākumi - būs vērsti uz vēl striktāku cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežošanu," skaidroja Viņķele, piebilstot, ka par piemēru tiek ņemts notiekošais citās valstīs.

"Mums nav bijis tik strikti tas jādara līdz šim - piemēram, tik strikti, ka pat atrašanās ārpus mājas tiek regulēta," runājot par citviet ieviestajiem ierobežojumiem, atzīmēja politiķe. Viņa tostarp atklāja, ka no citu valstu pieredzes izriet, ka tie būtu vēl plašāki ierobežojumi tirdzniecībai. Šobrīd Latvijā vienīgi lielveikalos brīvdienās ir ciet atsevišķi veikali, kamēr ir valstis, kur vaļā faktiski ir tikai aptiekas un pārtikas veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

No 21. oktobra līdz 14. novembrim visā Latvijā tika ieviests visaptverošs lokdauns jeb mājsēde, kuras laikā kafejnīcas un restorāni nevarēja uzņemt klientus, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai. No 15. novembra ierobežojumi mīkstināti un ēdināšanas iestādes var strādāt zaļajā režīmā, nodrošinot apmeklētājiem distanci un ievērojot citus noteikumus. Nozares pārstāvji atzīst – šādos apstākļos nav iespējams noturēt ne apgrozījumu, ne gūt peļņu.

Jāmaina attieksme

Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ēdināšanas nozarē ir pilnīgi nesaprotami un nepamatoti, uzskata Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. “Nav skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams ierobežot ēdinātāju darbību, ja mēs strādājam tikai zaļajā režīmā. Es uzskatu, ka valstij ir jāmaina sava attieksme pret nozari, jo līdz šim pastāvošie noteikumi, kas paredzēja, piemēram, būtisku darba laika ierobežojumu, bija vienkārši absurdi. Kāpēc uzreiz nevarēja ļaut strādāt līdz 23? Kāpēc šim lēmumam bija nepieciešamas trīs nedēļas? Restorānam šīs papildu divas stundas dienā sniedz iespēju būtiski palielināt ieņēmumus, kas visu šo laiku mums bija liegts. Tāpat nav saprotams, kāpēc līdz šim tika diskriminētas daudzbērnu ģimenes, kas nevarēja sēdēt kopā, jo ierobežojumi paredzēja, ka pie viena galda var atrasties ne vairāk kā četras personas. Noteikumi visu laiku mainās, un tādēļ ticība valdībai zūd. Mums solīja, ka varēsim strādāt zaļajā režīmā bez ierobežojumiem. Iegādājāmies stikla sienas, papildu iekārtas un līdzekļus, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot klientus un organizēt banketus, kā arī motivējām visus darbiniekus vakcinēties. Pretim saņēmām tikai kārtējos aizliegumus. Tika arī solīts, ka lokdauna laikā mums būs pieejami atbalsta mehānismi, bet līdz šim vēl neesam saņēmuši subsīdijas par oktobra algām. Labākajā gadījumā šādos apstākļos varam strādāt bez zaudējumiem, par peļņu vispār nevar būt pat runas,” atzīst L. Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, no 2021. gada 7. aprīļa nosakot aizliegumu tirdzniecības dalībniekiem (ar noteiktiem izņēmumiem) darboties tirdzniecības centros ar platību virs 7000 m2 platību un vismaz piecām tirdzniecības vietām.

Uzņēmums uzskata, ka šobrīd spēkā esošie ierobežojumi nesasniedz nevienu no valdības izvirzītajiem mērķiem.

JYSK norāda, ka ierobežojumi neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, pārkāpjot vienlīdzības principu, kā arī aizskarot JYSK īpašuma tiesības. Tirgotājiem, kuru tirdzniecības vietas ir minētajos tirdzniecības centros, ir pilnībā aizliegta gan klātienes tirdzniecība, gan tiesības izsniegt ar distances tirdzniecības līgumiem pārdotās preces.

"Samazinot iespēju Latvijas iedzīvotājiem iepirkties tirdzniecības vietās, uz kurām viņi pārsvarā nokļūst, izmantojot personīgos transportlīdzekļus, palielinās cilvēku koncentrācija atvērtajās tirdzniecības vietās. Turklāt JYSK veikalos ir iespēja nodrošināt pircēju plūsmu caur atsevišķām ārdurvīm," norāda Edīte Skrastiņa, SIA Jysk Linnen’n Furniture valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Iepriekš spēkā esošais regulējums noteica, ka droša tirdzniecības modeļa ietvaros drīkst darboties visas tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.

Ar grozījumiem noteikumos no šodienas veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai, tiek atcelti darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem.

Ar atsevišķu ārēju ieeju tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas vai pagalma.

"Minētajā tirdzniecības vietā nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildus ieeju vai izeju, tostarp nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Iepriekš minētai tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas," informēja EM.

Komentāri

Pievienot komentāru