Jaunākais izdevums

Par sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» izvietoto iniciatīvu par iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.

Parakstu vākšanu pērn oktobrī iniciējusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība «Indexo», aicinot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus nodot šī pensiju līmeņa dalībnieka mantiniekam, ja dalībnieks miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

«Indexo» skaidroja, ka seši procenti nodarbinātā algas uzkrājas otrajā pensiju līmenī, lai nākotnē nodarbinātā ģimenei būtu, no kā dzīvot. Taču patlaban, ja pensijas uzkrājējs iet bojā pirms pensijas vecuma, ģimene šo naudu pazaudē, dažos gadījumos izmaksājot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Uzņēmuma ieskatā tas ir netaisnīgi, kā arī tas mazina motivāciju maksāt nodokļus un sekot savam uzkrājumam. «Zaudētā uzticība sistēmai ir ļoti būtiska, bet pienesums speciālajam pensiju budžetam, ko rada nemantojams pensiju kapitāls, ir samērā neliels. Tas pašreiz ir seši septiņi miljoni eiro gadā. Salīdzinājumam - pagājušajā gadā otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanas komisijās vien samaksājām 40 miljonus eiro,» pauda «Indexo».

Līdz ar to viņu ieskatā nepieciešams mainīt Valsts fondēto pensiju likumu, nosakot, ka, ja otrā pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma, uzkrājums pilnā mērā nododams dalībnieka mantiniekiem. Pašreiz Saeima izskata Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu likumprojektu, kurā grozījumi skars ieguldījumu ierobežojumus un pārvaldīšanas izmaksas.

«Indexo» ieskatā šādas pārmaiņas uzlabos sabiedrības uzticību otrajam pensiju līmenim un cels Latvijas iedzīvotāju iesaisti uzkrājumu veidošanā.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iespēja mantot pensiju 2.līmeni jau no 1.janvāra – kas par to jāzina?

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), veicot attiecīgo izvēli, skaidro "Luminor" Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž A. Dobrovoļska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā līmeņa pensiju kapitāla mantošana būtu iespējama tikai pensiju sistēmas ietvaros, to ieskaitot mantinieku pensiju kapitālā, pauž DB aptaujātie eksperti

Tajā pašā laikā labklājības ministrs Jānis Reirs, kura vadītā ministrija ir valsts sociālās apdrošināšanas budžeta turētāja, kategoriski iebilst pret jebkādu valsts fondēto pensiju mantošanu. Jāatgādina, ka Saeimas deputātu vairākums pirmajā lasījumā nobalsoja par iespēju mantot 2. pensiju līmeņa kapitālu. To komentējot, J. Reirs bilst, ka šī nebūs pirmā reize, kad Labklājības ministrijai būs jātiek galā ar politisku lēmumu sekām.

Jāuzsver, ka pensiju kapitāla mantošanas iespējas gan attiektos tikai uz tiem gadījumiem, kad potenciālais pensijas saņēmējs nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu. Līdz ar to tas varētu attiekties uz 4000 cilvēkiem gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gadā varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus 6-7 miljonu eiro apmērā

LETA, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbaspējīgā vecumā mirušo iedzīvotāju skaitu, šobrīd gadā viņu tuvinieki varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (LU BVEF) lektore, pētniece Līga Leitāne.

LU BVEF izstrādājusi pētījumu Otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespējas Latvijā. Tā laikā veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 94,6% respondentu ir svarīgi, lai viņu uzkrātais pensiju kapitāls būtu mantojams, bet 42,8% aptaujāto uzskata, ka mantojamība stimulēs maksāt sociālās iemaksas.

Pētniece norādīja, ka gadā Latvijā, nesasniedzot pensijas vecumu, nomirst aptuveni 5000 līdz 6000 darbaspējīgu cilvēku. Summa, ar kuru šobrīd varētu nākties rēķināties, ieviešot otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespēju, būtu seši līdz septiņi miljoni gadā, teica Leitāne, gan uzsverot, ka tas ir ļoti mainīgs rādītājs.

Viņa skaidroja, ka gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Lietuvā un Igaunijā, otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošana ir ikdiena. «Eiropa ir gājusi uz priekšu un domā par to, kā stimulēt cilvēkus būt atbildīgiem un domāt par pensiju kapitāla uzkrāšanu,» teica pētniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saeimas komisija galīgā lasījumā atbalsta 2.līmeņa pensijas uzkrājuma mantošanu

LETA, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā esošu pensiju plānu varēs nodot citas ES dalībvalsts pensiju fondam

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā esošu pensiju plānu vai tā daļu nodot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pensiju fondam.

Minētais likumprojekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) 2017.gada jūnijā nāca klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, kas sniegs pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt «vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu» (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

FM izstrādātajā likumprojektā ietverts EK priekšlikums. Tādējādi Latvijas likumdošanā plānots paredzēt pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu citas ES dalībvalsts pensiju fondam, kā arī ES dalībvalsts pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu Latvijā licencētam pensiju fondam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kas jāņem vērā, lai izmantotu iespēju mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus?

Žanete Hāka, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar nākamo gadu, Latvijā būs iespējams mantot pensiju 2.līmeņa uzkrājumus - mantots tiks viss kapitāls, kas uzkrāts, sākot ar 2020. gadu, kā arī 80% no līdz šī gada beigām uzkrātā.

Svarīgi ņemt vērā, ka personai būs jāizvēlas, kādā veidā uzkrājumu nodot mantojumā. Ja netiks izdarīta nekāda izvēle, pensiju 2. līmenis nebūs mantojams. Pensiju 2.līmeņa mantošana – solis pretī nodokļu maksātājiem «Cilvēkam ir svarīgi zināt, kur nokļūst viņa nodokļos samaksātā nauda, un būt pārliecinātam, ka pensijām novirzītie līdzekļi – 6% no bruto algas – tiešām pieder viņam pašam. Tādēļ pensiju 2. līmeņa mantošana ir liels solis uz priekšu,» saka Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

Būtiski, ka jaunie grozījumi uzkrāto kapitālu ļaus atstāt mantojumā jau pirms pensionēšanās vecuma. Līdz šim bija iespēja izmantot mūža pensijas apdrošināšanu, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kas ar dažādiem nosacījumiem ļāva atstāt mantojumā pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Pensiju 2.līmeņa kapitāls būs mantojams, sākot ar 2020. gadu. Šīs izmaiņas ir ļoti nozīmīgas, jo nodokļu izlietojumam bieži vien ir krietni lielāka nozīme nekā nodokļu lielumam. Šis kapitāls tiek krāts pensijai, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz pensiju 1.līmenī, kas ir atkarīgs tikai no strādājošo un pensionāru skaita attiecības pensijas saņemšanas brīdī. Pensiju otrais līmenis tiek pilnībā finansēts no nodokļu maksātāju naudas – tie ir 6% no strādājošo bruto algas, un, līdz ar šiem grozījumiem, varēs gūt pārliecību, ka pensiju otrā līmeņa kapitāls pieder pašam cilvēkam. Viss kapitāls, kas tiks uzkrāts līdz šī gada beigām, tiks mantots 80% apmērā, savukārt sākot ar nākamo gadu uzkrātais tiks mantots pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Likums paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VSAA informācija 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājiem

Db.lv, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 13.jūnijā, otrajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo darbosies arī privāto pensiju fondu tirgū

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" plāno sākt darbību arī privāto pensiju fondu tirgū, pavēstīja kompānijā.

"Pēc veiksmīgas nostiprināšanās otrā pensiju līmeņa tirgū gatavojamies jaunu produktu ieviešanai, tostarp trešajā pensiju līmenī," sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Savukārt kompānijas jaunieceltais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs norādīja, ka piedāvājumu privāto peniju fondu tirgū "Indexo" plāno pieteikt tuvākā gada laikā.

Viņš atzīmēja, ka pensiju trešā līmeņa uzkrājumi Latvijā ļoti strauji aug un jau šobrīd pārsniedz pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā pensiju trešajā līmenī ir iesaistījusies tikai trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī darba samaksa turpina augt.

"Tādēļ (trešajā pensiju līmenī) izaugsmes iespējas vēl ir milzīgas atšķirībā no otrā līmeņa, kas jau sasniedzis brieduma pakāpi ar vairāk nekā miljonu dalībnieku," teica Arefjevs, prognozējot, ka tuvākajos gados pensiju trešais līmenis Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kāpēc sākt uzkrāt pensiju 3. līmenī vēl šogad?

Luminor Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada beigām, arvien vairāk cilvēku ne tikai steidzas iegādāties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, bet arī papildina savu pensiju 3. līmeni, brīvprātīgi veidojot uzkrājumus vecumdienām.

Jau daudzus gadus varam novērot, ka vidējās klientu iemaksas decembrī pensiju 3. līmenī ir divas vai pat trīs reizes lielākas nekā kādā citā mēnesī. Protams, vislabāk, ja par labklājību vecumdienās rūpējamies regulāri. Tomēr, pastāv vairāki iemesli, kāpēc klientu aktivitāte šajā ziņā aug tieši gada nogalē un kāpēc vērts apdomāt un sākt uzkrāt pensiju 3. līmenī vēl šajā, 2017. gadā.

Gada nogale ir piemērots laiks veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, jo, zinot savu gada bruto darba algu, iespējams precīzi aprēķināt veicamo iemaksu apmēru, lai jau nākamā gada sākumā par tām atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Būtiski, ka, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī līdz šī gada beigām, varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23% apmērā, bet, sākot no 2018. gada, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa būs 20% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenolemsim jaunos mazai pensijai

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas pensiju sistēma nesabruktu zem demogrāfiskā spiediena, kritiski svarīgs ir 2. pensiju līmenis. Tajā uzkrājas 6 % mūsu darba algas. Šī nauda netiek izmaksāta pensionāriem šodien, bet tiek ieguldīta mūsu vārdā. Tādēļ 2. līmenis nav atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī.

Lai 2. pensiju līmenis nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, to nepieciešams ieguldīt ienesīgi.

80% jauno 2. pensiju līmeņa dalībnieku nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Tikko jauns cilvēks uzsāk darba gaitas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam nosūta paziņojumu: pienācis laiks izvēlēties 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu. Ja cilvēks 2 mēnešu laikā izvēli neveic, viņš tiek «ielozēts» kādā no tirgū pieejamajiem konservatīvajiem pensiju plāniem.

Pēc Labklājības ministrijas jaunākajiem datiem, šobrīd līdz pat 80 % jauno strādājošo šo izvēli neveic. Tas nozīmē, ka mūsu jaunā paaudze masveidā nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Šī situācija grauj šo jauno cilvēku cerības uz labu pensiju divu iemeslu dēļ:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saņemti 29 tūkstoši iesniegumu par pensiju 2.līmeņa mantošanu

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir saņēmusi 29 tūkstošus iesniegumu.

Būtiski palielinājies VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši par pensiju 2.līmeņa uzkrājuma novēlēšanu.

Vairākums (63%) pensiju 2.līmeņa dalībnieku izvēlējušies uzkrāto kapitālu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2.līmeņa kapitālu uzzinās pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas. Mantinieks varēs izvēlēties viņam pienākošo daļu saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā vai pievienot savam pensiju 2.līmeņa kapitālam.

Otra populārākā izvēle (35%) ir pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Persona, kas būs saņēmusi mirušā pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, to varēs izmantot, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu un pieprasot valsts vecuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu.

OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.

Organizācija ierosina Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu.

Tāpat OECD norāda, ka Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie.

Tāpat būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu. OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 11% pensiju 2.līmeņa dalībnieku ir parūpējušies par to, kam atstāt savu pensijas uzkrājumu, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Līdz ar to teju 90% pensiju 2.līmeņa dalībnieku nav izvēlējušies, kam atstāt savu uzkrājumu.

Kopš gada sākuma VSAA ir saņēmusi 144 567 personu iesniegumus. Lielākā daļa jeb 70% izvēlas savu uzkrājumu nāves gadījumā nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, 28% pievienot norādītās personas pensiju 2.līmenim, bet pārējie atstāt valsts budžetā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka no 2020.gada 1.janvāra ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, tai skaitā priekšlaicīgo, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nenodzīvos līdz vecuma pensijas piešķiršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

No nākamā gada pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs arī mantot

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

1 289 000 pensiju 2.līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai pensiju 2. līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

«Mēs vēlamies, lai pensiju 2. līmeņa dalībnieki būtu ne tikai informēti par iespējām, bet arī motivēti veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas var izveidot drošu pamatu nākotnei gan pašam Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam, gan viņa tuviniekiem dzīves grūtajā brīdī,» saka Ramona Petraviča, Latvijas Republikas labklājības ministre.

«Līdz šim gadījumos, ja cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmanto pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tai skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pēc būtības pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,» skaidro Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1000+ eiro pensija? Aug optimisms, rīcība atpaliek

Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija ir ietekmējusi Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi pret nākotnes pensijām – 32% Latvijas, 30% Lietuvas un 41% Igaunijas iedzīvotāju atklāj, ka tagad pensiju 2. līmeni novērtē augstāk nekā pirms ārkārtas situācijas, turklāt 15% Latvijas, 12% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju ir nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, liecina "Luminor" aptaujas dati.

"Luminor" aptaujas rezultāti atklāj, ka ārkārtējā situācija ir ietekmējusi cilvēku attieksmi attiecībā uz pensijām. Latvijā 32% iedzīvotāju tagad pensiju 2. līmeni vērtē augstāk nekā pirms Covid-19, īpaši tas raksturīgs jaunākiem cilvēkiem vecumā no 23 līdz 34 gadiem (39%), tikmēr iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem ir negatīvāk noskaņoti.

Būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju attieksmi, ir viņu ienākumu līmenis – aptaujas dati liecina, ka augstāk pensiju 2. līmeni vērtē cilvēki ar vidējiem (601-900 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli) vai augstiem (virs 900 eiro) ienākumiem. Latvijā 39% cilvēku ar vidējiem ienākumiem un 34% cilvēku ar augstiem ienākumiem tagad vairāk novērtē pensiju 2. līmeni, taču Igaunijā arī šie rādītāji ir aptuveni par 10 procentiem augstāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju fondi atklātā vēstulē aicina valdību Latvijā attīstīt kapitāla tirgu

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju fondi atklātā vēstulē aicina valdību Latvijā attīstīt kapitāla tirgu, tostarp paredzot valsts un pašvaldību uzņēmumu daļēju kotāciju biržā, aģentūrai LETA pavēstīja pensiju fondu pārstāvji.

«Attīstīts kapitāla tirgus ir nacionālās ekonomikas brieduma pazīme, kā arī izaugsmes stūrakmens. Kapitāla tirgus sekmē efektīvu resursu izmantošanu un naudas plūsmu savietošanu. Kapitāla tirgus ir vieta, kur satiekas naudas līdzekļu turētāji vai pārvaldītāji, tostarp pensiju fondi ar uzņēmumiem, kuriem nepieciešams kapitāls biznesa attīstībai. Rezultātā palielinās naudas aprite ekonomikā, tā kļūst ilgtspējīgāka, pieaug uzņēmumu konkurētspēja un vairojas iedzīvotāju labklājība,» sacīts vēstulē.

Tajā arī minēts, ka šobrīd Latvijā valsts fondēto pensiju plānos un Latvijā reģistrētajos privātajos pensiju fondos ir uzkrāti līdzekļi vairāk nekā 3,5 miljardu eiro apmērā. Tostarp apmēram viens miljards eiro ir ieguldīts Latvijā, galvenokārt Latvijas valdības obligācijās, tādējādi finansējot valsts budžeta izdevumus. Pensiju plānu ieguldījumu summa Latvijā turpina palielināties daļēji pateicoties valsts uzņēmumu un institūciju, tādu kā «Latvenergo» un «Attīstības finanšu institūcija«Altum» («Altum»), obligāciju emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru