Mazais bizness

Sekojot idejai: izveido e-grāmatu tirdzniecības platformulas.am

Anda Asere, 18.06.2014

Jaunākais izdevums

Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am.

Šobrīd Publicētava vairāk koncentrējusies uz grāmatu sagatavošanu un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, bet grāmatu tirgošana un veikala uzturēšana atdalīta atsevišķā uzņēmumā. «Sapratām – lai e-grāmatas ieviestu Latvijā stabili un uz palikšanu, ir jāpalīdz arī citiem izdevējiem apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču izdevēju kā jebkuru parastu uzņēmēju tehnoloģija pati par sevi neinteresē, tā nevar būt pašmērķis. Izdevējam nav nepieciešamas e-grāmatu datnes un/vai e-veikals. Tam vajag pārdotas kopijas un veikals ir tikai instruments. Tā kā Publicētavā nejutām, ka ar esošiem resursiem varam paši radīt to, ko izdevējam vajag, meklējām palīdzību. Izveidojās sadarbība ar uzņēmēju Jāni Bergu, kuram IT lietas droši vien jau ir asinīs un kuram bija iespēja un gribēšana investēt strādājoša e-grāmatu veikala radīšanā. Tapa SIA Lasītava – e-grāmatu tirgotājs,» stāsta Kārlis Žilvinskis, e-grāmatnīcas las.am izveidotājas SIA Lasītava īpašnieks.

Uzņēmumā iesaistījies arī Jānis Oga, apgāda Mansards vadītājs un Literatūras centra vadītājs. Viņa galvenais pienesums ir tradicionālās grāmatniecības, izdevēju vajadzību pārzināšana.

Elektroniskā grāmatnīca

SIA Lasītava mērķis ir izveidot izdevējiem interesantu pārdošanas kanālu. «Esam izveidojuši instrumentu – e-veikalu. Tagad sākam pievērsties šī instrumenta apgūšanai, strādāt pie mārketinga plānošanas, pārdošanas kanālu būvēšanas. Ir jāpievieno potenciālie lasītāji, jo izdevējam jau nav nepieciešamība ievietot e-grāmatu kādā vietnē, izdevējam ir nepieciešamība novietot e-grāmatu potenciālā lasītāja acu priekšā, pāris klikšķu attālumā,» skaidro Kārlis. Šobrīd las.am nopērkamas aptuveni 70 e-grāmatas no vairākām izdevniecībām – Publicētavas, Mansarda, Dienas grāmatas. Notiek pārrunas arī ar citiem izdevējiem.

las.am grāmatas ir aizsargātas? Kārlis skaidro, ka izveidota sociālā aizsardzība, respektīvi, grāmatas titullapā tiek ierakstīts pircēja vārds un uzvārds. Nav tehnisku ierobežojumu grāmatu pārsūtīt kādam citam, bet, ja grāmata noklīst interneta plašumos, visi redz, kurš par to ir atbildīgs.

Var pārdot

«Latvijā cilvēki, kas strādā grāmatniecībā, sāk aprast ar domu, ka e-grāmatas ir un būs, un pretestība kļūst mazāka. Domāju, ka vēl drusciņ un varēs pilnīgi oficiāli teikt, ka Latvijā ir e-grāmatu tirgus,» uzskata Kārlis.

Par SIA Lasītava primāro uzdevumu izvirzīts parādīt izdevējiem, ka e-grāmatas var pārdot. «Meklējam dažādus mārketinga partnerus, lai pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam nodotu kaut vienu e-grāmatu un lai viņi pamēģina, kas tas tāds ir, lai būtu reāli, izmērāmi rezultāti, ko rādīt citiem izdevējiem, lai būtu vieglāk ar viņiem runāt,» saka Kārlis.

Viņš uzskata, ka e-grāmatas kļūst arvien populārākas, bet pagaidām tās vēl nav tik iecienītas, lai varētu nostāties stabili uz abām kājām blakus tradicionālajai papīra grāmatai. Tas tāpēc, ka cilvēki nezina, kas tas ir, jo nav pamēģinājuši, un ir tikai priekšstats, ka e-grāmata ir teksts elektroniskā formātā, kas lasāms no ekrāna. Uzņēmums ir sagatavojis bezmaksas e-grāmatas, lai popularizētu un cilvēkiem ļautu izmēģināt šo lasīšanas veidu. Bezmaksas grāmatas lielākoties ir klasikas darbi, uz ko autortiesības vairs neattiecas, kā arī jauno autoru darbi, kuri atteikušies no autortiesībām.

Prioritāšu jautājums

Kārlis uzskata – vismaz intuitīvi izdevēji šobrīd jūt, ka e-grāmatās slēpjas biznesa potenciāls. Varbūt mazākiem izdevējiem nav resursu, lai izpētītu e-grāmatas, kā rezultātā viens konkurents apgūst šo jauno pārdošanas kanālu, bet cits to nedara. No vienas puses, tas ir finanšu jautājums, bet tajā pašā laikā Kārlis uzskata, ka tas galvenokārt ir prioritāšu jautājums. Šodien no e-grāmatas finansiāli uzreiz neko nevar iegūt atpakaļ, tāpēc mazie izdevēji ir spiesti e-grāmatu novirzīt savas prioritāšu skalas tālākajā galā. Taču pēdējo gadu laikā izdevniecības sāk par to domāt nopietnāk un, ja atrodas brīvs brīdis, viņi pēta šo jautājumu, daži sāk apmācīt savus maketētājus un gatavo pirmās e-grāmatas.

«Vienīgais, kā trūkst, ir reāli izmērāma statistika, pierādījumi, ka tiešām pārskatāmā nākotnē var atgūt ieguldījumus finansiālā izteiksmē. Līdzko būs šādi dati, izdevēji būs ieinteresēti. Gatavojam pilotprojektus ar mārketinga partneriem. Ļoti ceru, ka līdz šī gada beigām šāda statistika būs un varēsim uzskatīt e-grāmatu tirgu par atklātu,» teic Kārlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vērtēs sešas piemērotākās vietas Nacionālajai koncertzālei

Db.lv, 13.05.2021

Viena no potenciālajām vietām ir Uzvaras parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas.

Speciālisti vērtēs AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Šajā nedēļā notiek potenciālo novietņu salīdzinošās izpētes rezultātu un fokusgrupas diskusiju kopsavilkuma paziņošana LAS Padomei un pasūtītājam - Kultūras ministrijai. "Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas izvēles process ir sasniedzis fināla posmu, kad pie atlikušajām alternatīvām ir jāturpina padziļināta analīze. Tas nepieciešams, lai izvēlētos visatbilstošāko un panāktu konsolidētu nozares kolēģu un sabiedrības viedokli," norāda LAS prezidents Juris Poga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ekonomikas ministrija iegāž LTRK un izgāž konkursu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu nevedas Latvijas valstī nedz ar publiskajiem iepirkumiem, nedz ar EXPO rīkošanu. Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir nākusi klajā ar aicinājumu arhitektiem nepiedalīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izsludinātajā metu konkursā Latvijas dalībai EXPO 2020 Dubaijā.

Galvenais iemesls - nedz konkursa darba sagatavošanai paredzētais laiks, nedz arī projekta izstrādei noteiktais termiņš nav atbilstošs konkursa priekšmetam un ir nepietiekams izstrādei profesionālā līmenī. LTRK konkursu izsludināja 23. novembrī, bet piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 10. decembris, kas gan vēlāk pagarināts līdz 17. decembrim. Konkursa piedāvājumu izvērtēšana paredzēta līdz 28. decembrim.

Savā paziņojumā LAS norāda, ka «konkrēto metu konkursu uzskata par spilgtu neizpratnes un necieņas izpausmi, vēlmi uz radošo profesiju pārstāvju rēķina labot citu personu nekompetences un neizdarības rezultātu». Jānorāda, ka tieši pārāk īsie termiņi piedāvājuma iesniegšanai ir viena no lielākajām arhitektu un projektētāju sāpēm. LAS Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožukalna jau sausu muti izrunājusi visās publiskajiem iepirkumiem veltītajās konferencēs un semināros, uzsverot, ka pasūtītāju noteiktie pārāk īsie termiņi ir nozares kvalitātei graujoši un diskreditē arhitektu un projektētāju darbu. Kāpēc šoreiz, kad iepirkumu organizē nevis publiskais sektors, bet uzņēmējus (!) pārstāvoša nevalstiska organizācija, ir noteikti tik īsi termiņi un atkal gatavošanās EXPO saistīta ar ķildām? Jāatzīst, ka kājas aug no publiskā sektora – šoreiz Ekonomikas ministrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Radiotehnikas teritorijas kopīpašnieki iecerējuši attīstīt vai nojaukt viņiem piederošās būves, tikmēr Rīgas dome sola stingri kontrolēt šos procesus.

Ar teritorijas kopīpašniekiem šodien tikās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citu attiecīgu pašvaldības struktūru pārstāvji, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Īpašnieki klātesošos informēja par viņiem piederošās teritorijas attīstīšanas un sakārtošanas plāniem. Teritorijā esošās būves daļas, kur savulaik atradās veikals Prisma, īpašnieku pārstāvis Igors Kukainis skaidroja, ka ēku plānots attīstīt kā tirdzniecības centru, kā arī ierīkot daudzstāvu autostāvvietu. Tehniskās dokumentācijas sakārtošana pašlaik esot procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 18. jūnijā

Dienas Bizness, 18.06.2014

Latvijā.

VID administratīvās ēkas komplekss - fotogrāfijās

Patlaban uz jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvo kompleksu Talejas ielā 1 jau ir pārcēlušies 700 darbinieki no kopumā plānotajiem 2500 VID darbiniekiem. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izliktu īrniekus, namīpašnieki no ārpuses aizsit durvis. Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti. SIA Lasītava izveido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am. Bauskā top veikparks.

Tikmēr no Ukrainas vēl kāda slikta vēsts - valsts austrumos, Poltavas apgabalā, uzsprādzis gāzes cauruļvads Urengoja-Pomari-Užgoroda, ziņo Ukrainas mediji.

Fotogalerijā šodien varat skatīt attēlus no Reputācijas Topa balvu pasniegšanas ceremonijas Operā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK tiesā prasa LAS Trasta komercbanka administratora atcelšanu

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien ir pieņēmusi lēmumu vērsties ar pieteikumu tiesā par LAS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, informē FKTK.

FKTK ir konstatējusi, ka LAS Trasta komercbanka administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī administratora tādu rīcību, kas FKTK vērtējumā ir uzskatāma par ļaunprātīgu, tāpēc FKTK vēršas tiesā, prasot LAS Trasta komercbanka administratora atcelšanu. Galīgo lēmumu pieņems tiesa.

FKTK vienlaikus lūdz tiesu lemt par LAS Trasta komercbanka maksātnespējas procesa administratora Armanda Rasas apstiprināšanu, kurš izvēlēts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiktu pilnīgu garantēto atlīdzību izmaksu LAS VEF banka noguldītājiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina pieteikties bijušos bankas klientus, kuri atlīdzību vēl nebija saņēmuši LAS VEF bankā kopš 2010. gada maija, informē FKTK.

Tās ir 38 juridiskas personas un 16 fiziskas personas ar kopējo tiem pienākošos garantēto atlīdzību vairāk nekā 45 tūkstošu eiro apmērā.

Šo kopējo atlikušo garantēto atlīdzību summu LAS VEF banka likvidators ir ieskaitījis Noguldījumu garantiju fonda kontā. Turpmāk garantēto atlīdzību izmaksu veiks FKTK, pārskaitot līdzekļus uz noguldītāja norādīto kontu tā izvēlētajā kredītiestādē piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Maksimālā garantētās atlīdzības summa, ko saskaņā ar 2010. gadā spēkā esošo regulējumu bija tiesīgs saņemt katrs noguldītājs, ir 50 tūkstoši eiro.

FKTK nodrošinās izmaksu LAS VEF banka noguldītājiem līdz 2019.gada 13.jūnijam. To nosaka Noguldījumu garantiju likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2014. gadā, un paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksas termiņš ir pieci gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vaišļam cīņai par veselību saziedotā nauda izlietota, glābjot citus Latvijas cilvēkus

LETA, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības saziedotie 120 000 eiro, no kuriem tikai daļa tika izlietota ceļotāja Jāņa Vaišļas cīņai par veselību, izmantoti, glābjot citus Latvijas cilvēkus un rehabilitācijas centrā Poga ierīkojot Ceļotāja kabinetu, kurā bērni varēs iziet rehabilitācijas kursu.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Ceļotāja kabineta atklāšanā sacīja, ka sabiedrība ātri saziedoja nepieciešamo naudu, lai palīdzētu Vaišļam, taču no saziedotās naudas tika izlietoti vien 9838 eiro, un viņa ģimene atlikušo saziedoto summu novēlēja izlietot, glābjot citus Latvijas cilvēkus.

Lielākā daļa no atlikušās summas jeb 50 640 eiro izlietoti, ierīkojot rehabilitācijas centrā Poga īpašas vingrošanas sistēmas TheraSuit kabinetu, kurā palīdzību varēs saņemt bērni. Pieminot Vaišļu, šo kabinetu nolemts nosaukt par Ceļotāja kabinetu. Telpu rotā uz sienas uzzīmēta karte, kā arī pie sienas piestiprināts zvans no jahtas Milda, ar kuru savulaik Vaišļa apceļoja pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta ar foto - Griestu iebrukums atklāj pašvaldības iecienīta būvnieka darba kvalitāti

Dienas Bizness, 12.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā Maxima Viļakā - šāda bija Viļakas novada bibliotēkas interneta lasītavas vadītāja Viļa Bukša pirmā doma, pirmdienas rītā ierodoties darbā un ieraugot savu saimniecību. Pār telpu karājās komunikāciju vadi, bet uz grīdas, galdiem un monitoriem mētājās piekaramo griestu atlūzas un stiprinājumi, kas bija nokalpojuši vien trīs gadus - tieši pirms tik ilga laika bibliotēkas jaunā divstāvu piebūve uzcelta, vēsta laikraksts Diena.

«Tas visdrīzāk notika sestdienas vakarā, kad bija stipras lietusgāzes, - apsardzes firma ziņoja, ka ēkā kaut kas noticis. Bibliotēkas administrācija konstatēja, ka jaunās piebūves otrajā stāvā nokritušas dažas piekaramo griestu plāksnes, bet pirmo stāvu nepārbaudīja - baisā aina pavērās tikai pirmdienas rītā,» Dienai stāstījis V. Bukšs un piebildis, «bail iedomāties, ja tas notiktu darba laikā - šurp nāk apmeklētāji, izmanto internetu, kopē. Nāk arī bērni! Šādas bīstamas situācijas rada būvnieku bezatbildība un naudaskāre! Un firma, kas piebūvi cēla, man uzticību neraisa - otrais stāvs ziemā pludoja, tualetē reiz iebruka ķieģelis, sašķaidot ūdens tvertni. Biju saskāries ar šo firmu, kad strādāju par vadītāju Žīguru kultūras namā, - viņu darba kvalitāte uzticību neraisīja!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atjaunojamais Tukuma tiesu nams nosvinējis spāru svētkus

Zane Atlāce - Bistere, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesas nams Tukumā, kas šobrīd tiek rekonstruēts un paplašināts, pirmdien, 10. septembrī nosvinējis spāru svētkus, informē SIA Velve komunikācijas konsultante Aleksa Spriņģe.

Projektu īsteno PS Velve un Campaign, un projekta ietvaros tiek atjaunota esošās ēkas fasāde, uzlabota tās funkcionalitāte, kā arī līdz 1500 m2 paplašināta tiesas telpu kopējā platība.

Zemgales rajona tiesu nama Tukumā rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība ir viens no trim VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) pērn aizsāktajiem projektiem, kas top vienlaicīgi ar objektiem Jēkabpilī un Ventspilī, kopā veidojot līdz šim vērienīgākos būvapjomus Latvijas tieslietu vēsturē. Saskaņā ar būvprojektu vēsturiskajai tiesas ēkai, kas durvis vērusi 1882. gadā, tiek veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī jaunas kanalizācijas, ūdenspiegādes, vājstrāvu un elektroapgādes sistēmu izbūve un siltumtrases nomaiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ sāk Raiņa un Aspazijas mājas atjaunošanu

Žanete Hāka, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA Modus būve par rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veikšanu Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, informē VNĪ.

Īstenojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projektu Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana, darbi uzsākti pēdējā no trim ekspozīciju vietām, kas tiks atjaunotas projekta ietvaros.

Līguma ietvaros līdz 2016.gada aprīlim tiks atjaunots autentiskākā no Raiņa un Aspazijas piemiņas vietām, to vismazāk skārušas pārbūves un pārmaiņas. Šī ir dzejnieku dzīves māja - Baznīcas ielas namā abi dzejnieki dzīvoja no 1926.gada 15.septembra, Rainis - līdz savai nāvei - 1929.gada 12.septembrim, Aspazija - līdz 1933.gada pavasarim.

Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas ielā 30 ir nozīmīga Rīgas centra koka apbūves daļa. Projekta ietvaros tiks atjaunots gan divstāvu ielas nams, gan vienstāvu sētas māja ar nelielu iekšējo pagalmu. Ēku unikalitāte īpaši izceļas uz trokšņainās ielas un lielo mūra namu fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Garantēto atlīdzību vēl nav saņēmuši 10 Ogres komercbankas noguldītāji

Žanete Hāka, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit bijušie Ogres komercbankas noguldītāji vēl nav saņēmuši garantēto atlīdzību, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Lai veiktu pilnīgu garantēto atlīdzību izmaksu LAS Ogres komercbanka noguldītājiem un pabeigtu bankas bankrota procedūru, FKTK jāpiesakās bijušajiem bankas klientiem, kuri 2007. gadā iesniedza savas prasības bankas likvidatoram, bet atlīdzību vēl nebija saņēmuši. Tās ir 10 juridiskas personas ar kopējo tiem pienākošos garantēto atlīdzību gandrīz 31 tūkstoša eiro apmērā.

Šo kopējo atlikušo garantēto atlīdzību summu LAS Ogres komercbanka administrators ieskaitīs Noguldījumu garantiju fonda kontā. Turpmāk garantēto atlīdzību izmaksu veiks FKTK, pārskaitot līdzekļus uz noguldītāja norādīto kontu tā izvēlētajā kredītiestādē trīs darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Maksimālā garantētās atlīdzības summa, ko saskaņā ar 2007. gadā spēkā esošo regulējumu bija tiesīgs saņemt katrs noguldītājs, ir 9000 latu jeb 12 805,85 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne mans, ne valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav mainījies, intervijā Latvijas Radio paziņoja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norādīja, ka nevēlas sniegt savus komentārus par citām iespējamajām koncertzāles novietnēm, kamēr Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nav piedāvājusi vienu, divas vai maksimums trīs iespējamās Nacionālās koncertzāles novietnes.

"Tad, kad šis uzdevums būs veikts, es būtu gatavs apspriest un salīdzināt vienu vai divas novietnes salīdzinājumā ar Elizabetes ielu 2. Es joprojām uzskatu, ka tā ir ļoti laba iespēja un kompromiss starp daudzām citām iespējām, ko piedāvā citas institūcijas un personas," teica Puntulis.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Kultūras ministrs akcentēja, ka citu novietņu izvēlei ir jābūt loģiskai, ekonomiski argumentētai un pamatotai. Puntulis apgalvoja, ka viņš ir atvērts diskusijai, jo "nav tā, ka šajā dzīvē kaut kas būtu nemaināms". Runājot par laika rāmi, kad LAS varētu nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, Puntulis norādīja, ka šajā aspektā viņš nav bijis pietiekami stingrs un sākotnējais laika rāmis bija ieplānots martā, bet patlaban šķiet, ka tas varētu būt aprīlis.

"Es saprotu šī uzdevuma nopietnību un esmu pateicīgs LAS, ka tā šo uzdevumu ir uzņēmusies, tādēļ esmu bijis pielaidīgs un atļāvis, lai šis laika rāmis būtu aprīlis," skaidroja ministrs.

Bīstamas fasādes dēļ ēka Elizabetes ielā 2 iežogota  

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā...

Runājot par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītājas Solvitas Kreses pausto, ka nav saprotama Nacionālās koncertzāles prioritizēšana, jo Laikmetīgās mākslas muzejam (LMM) ir izstrādāts projekts, atrasta vieta un būtu nepieciešamas piesaistīt finansējumu, Puntulis uzsvēra, ka būtu sarežģīti prioritizēt, kas nepieciešams vairāk - Nacionālā koncertzāle vai LMM.

"Es pilnīgi droši varu apgalvot, ka abas šīs būves mums ir vitāla nepieciešamība. Es pat teiktu skarbāk. Ja mēs pretendējam uz Latviju kā kultūras lielvalsti, tad kultūras lielvalsts bez akustiskās koncertzāles un LMM galvaspilsētā ir apkaunojoši. Šīs divas lietas nerīmējas kopā, tādēļ, manuprāt, abas būves ir vienlīdz prioritāras un to būvniecība - vienlīdz sarežģīta," pauda kultūras ministrs.

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla 

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei...

Tāpat viņš atzīmēja, ka būtu gandarīts, ja varētu pēc iespējas ātrāk īstenot LMM projektu, ko veidojis arhitekts Deivids Andžejs. Puntulis uzsvēra, ka par šo jautājumu notiek sarunas ar Rīgas domi un tiks meklēti risinājumi, kā šo problēmu atrisināt.

"Vienlaikus es nekādā veidā nevaru nolikt malā jautājumu par akustisko koncertzāli Rīgā pats būdams mūziķis. Tas tiek risināts kopš 1987.gada. Piedodiet, es to nekad nenolikšu malā," akcentēja kultūras ministrs.

Elizabetes 2 ēkas pārbūve izmaksātu 32 miljonus eiro 

Pēc ekspertu aprēķiniem Elizabetes ielas 2 ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu...

Jautāts, vai "velkot garumā" LMM projekta īstenošanu, nenotiks kaut kādas izmaiņas, kas turpmāk varētu aizkavēt tā būvniecību, Puntulis norādīja, ka viņš attiecībā uz būvniecību "neko nevelk garumā". Ministrs atzina, ka drīzāk viņš saņem pārmetumus par pārāk lielu steidzināšanu.

"Es patiešām vēlos attīstīt ne tikai LLM projektu, bet arī koncertzāles projektu. Ar vislielāko prieku es attīstītu arī Latvijas Nacionālā teātra piebūves projektu, kas maksā aptuveni 40 līdz 50 000 eiro. Pieskaitām tam klāt LLM, kas aptuveni ir tikpat liela summa un koncertzāles izmaksas, kuras ir lielākas. Mēs nevaram uz to vienkārši skatīties kā uz "vilkšanu garumā"," pauda Puntulis, piebilstot, ka daudzkārt šis jautājums ir pārrunāts ar Rīgas domi un tikai sadarbībā ar to varēs atrisināt visus šos jautājumus, kas prasa "milzīgus ieguldījumus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbanka aicina saistības, kas netiks atmaksātas gada laikā, pārkreditēt

Žanete Hāka, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā AS Trasta komercbanka noteikusi klientu kredītsaistību (maksājumu karšu kredīta limiti, patēriņa kredīti, kredīti, overdrafti, faktorings) jauno atmaksas kārtību, liecina bankas paziņojums.

Ja fiziskai vai juridiskai personai ir noslēgts maksājumu karšu līgums un izsniegta bankas kredītkarte, tad izlietotā kartes kredīta limitu un uzkrātos procentus var atmaksāt uz bankas kontu, kas atvērts Citadele banka.

Ja ir noslēgts kredītlīgums, tad ikmēneša un/vai procentu maksājumi saskaņā ar noslēgto grafiku jāpārskaita uz bankas kontu, kas atvērts AS Citadele banka.

Ja viena gada laikā saistības pilnā apmērā atmaksāt klients nevar, LAS Trasta komercbanka aicina rast iespēju pārkreditēt kreditēšanas darījumu jebkurā citā komercbankā. Veicot darījuma pārkreditāciju, LAS Trasta komercbanka komisijas maksa par pārkreditāciju netiks ieturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairākos novados ūdens līmeņa celšanās dēļ izsludināts oranžais brīdinājums

Db.lv, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) Carnikavas novadā, Krustpils novadā, Pļaviņu novadā un Salas novadā izsludinājis oranžo brīdinājumu.

LVĢMC informē, ka otrdien ap plkst.16 uzlūza un sāka iet ledus Gaujā pie Carnikavas. Patlaban ledus kustība ir apstājusies, bet ūdens līmenis turpina paaugstināties. Plkst.22 ūdens līmenis minētajā vietā bija 2,93 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 1,97 metri Latvijas normālā augstuma sistēmā (LAS).

LVĢMC prognozē, ka naktī uz trešdienu, turpinoties ledus kustībai un blīvēšanai, Gaujā pie Carnikavas turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās.

Otrdien ledus sakustējās un gāja arī Daugavā pie Jēkabpils, vēlāk ledus sakustējās un sākās ledus iešana arī pie Zeļķiem. Pie Zeļķiem ūdens līmenis paaugstinājās par aptuveni 1,2 metriem, pēdējās stundās ūdens līmenis svārstās 20-30 centimetru robežās. Plkst.22 ūdens līmenis šajā vietā bija 4,85 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 74,21 metri LAS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nākamo periodu kā Latvijas Arhitektu savienības prezidents ir ievēlēts LAS padomes biedrs un Latvijas Arhitektu slēpotāju kluba vadītājs - restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Artūrs Lapiņš ir SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" valdes priekšsēdētājs un jau 30 gadus veic vēsturisku ēku un vietu izpētes, izstrādā atjaunošanas projektus, kā arī konsultē un popularizē mantojuma praktiskās saglabāšanas risinājumus. 2022.gadā Latvijas mākslas akadēmijā A. Lapiņš aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu "Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē", kā arī izdeva fotogrāmatu "Drupuainavas".

Arhitekta darbības akcent kā LAS prezidentam uz turpmākajiem gadiem būs vērsts uz to, lai kolēģu vidū popularizētu vēsturiskās vides sniegtās iespējas un atjaunošanas pieejas, ilgtspējīgas arhitektūras kontekstā, veikt arhitektu nama revitalizāciju un turpināt darbību par arhitektūras likuma pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neizdodas izsolīt LAS Trasta komercbanka transportlīdzekļus un īpašumus

Žanete Hāka, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē nepārdod LAS Trasta komercbanka transportlīdzekļus un īpašumus, liecina bankas lividatora paziņojums.

LAS Trasta komercbanka 1.izsolē nav izdevies pārdot bankas kustamos īpašumus - 10 transportlīdzekļus, kā arī lielāko daļu nekustamā īpašuma.

Kustamais un nekustamais īpašums tiks pārdots 2.izsolēs, nosakot sākuma cenu 25% zem tirgus cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 4.septembrī, Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija klasificēja bijušās Radiotehnikas teritorijas būves kā graustus un piemēroja tiem paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli, informē Rīgas dome.

Vidi degradējošu būvju komisija nolēma lielākai daļai no ēkām piešķirt A un B vidi degradējošu būvju klasifikāciju. Ēku īpašnieki nav nodrošinājuši būvju logu ailu noslēgšanu vai stiklojumu; nav novērsuši būves apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu un eroziju, kas bojā ne tikai pilsētvidi, bet arī rada apdraudējumu sabiedrībai.

Komisija pagaidām vēl pārcēla lēmuma pieņemšanas termiņu par ēku Kurzemes prospektā 3, jo nepieciešams Rīgas pilsēta Būvvaldes apsekošanas atzinums. Tāpat komisija nolēma vēl nepiemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi administratīvajai ēkai Kurzemes prospektā 3C, jo ir saņemta informācija, ka ēkai tuvākajā laikā mainīsies īpašnieks. Neskatoties uz to, komisija administratīvo ēku klasificēja kā B kategorijas vidi degradējošu būvi un uz nākamo komisijas sēdi aicinās jaunos īpašniekus runāt par plānotajiem ēkas sakārtošanas darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pauž skepsi par dvīņu torņu projektu Zaķusalā

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kritizē plānus būvēt ēku, kas neatbilst oriģinālajam arhitekta Andra Purviņa projektam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau gadiem SIA Biznesa centrs Zaķusala cenšas izkustināt apjomīgo Zaķusalas ziemeļu daļas apbūves projektu. Tā pamatā ir pagājušā gadsimta 80. gados projektētā un daļēji uzbūvētā TV un radio kompleksa iecere, kas paredzēja blakus TV augstceltnei celt otru torni radio vajadzībām. Projekta autors ir arhitekts un ilggadējais Latvijas Arhitektu savienības (LAS) biedrs Andris Purviņš (1940–2010), kurš projektējis arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Lido atpūtas centra ēkas. Par iestrēgušā projekta realizāciju ilgstoši cīnās A. Purviņa meita Dace Vulfa, kura ir arhitekta izstrādāto projektu autortiesību mantotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Komentāri

Pievienot komentāru