Ražošana

Severstal Distribution: Valsts spiediens uz uzņēmējdarbību pieaug, tāpēc samazinām ražošanu Latvijā

Dienas Bizness, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Valsts spiediens uz uzņēmējdarbību pieaug, tāpēc mēs esam spiesti aiziet no ražošanas un pārstrādes sektora, komentējot plānus samazināt ražošanu Latvijā, portālam rus.db.lv norāda Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Kā zināms, sākot no jaunā gada uzņēmums samazinās savu ražošanu Latvijā un pārtrauks cauruļu ražošanu. Uzņēmuma kapitāls gan aizvien paliks Latvijā, taču neizslēdz iespēju 2017.gadā arī citus ražošanas segmentus pārnest uz citu valsti.

«Uzņēmums SIA Severstal Distribution 15 gadus attīstīja darbību Latvijā, un ir izveidojis veiksmīgu uzņēmumu – ievērojamu eksportētāju, tas ir 16.lielākais šīs valsts uzņēmums,» norāda uzņēmuma vadītājs. Tomēr šā gada decembrī kompānija plāno samazināt ražošanas programmas apmēru Latvijā, jo valsts kļūst pārāk dārga. Tā, piemēram, cauruļu ražošanas tiešās izmaksas Latvijā šogad, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaugušas par 7%, vienlaicīgi tirgus cena metināto cauruļu tirgos Ziemeļeiropā un Centrāleiropā saruka par 9%. Atdeve no produktu pārdošanas Latvijā šajā gadā sarūk, tādējādi samazinās arī iespējas peļņu reinvestēt biznesa attīstībā, viņš skaidro.

Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka šajā biznesā SIA Severstaļ Distribution vienmēr ir bijis veiksmīgs, pārdošanas apjomi aug. «Mēs turpināsim attīstīt pārdošanu, piedāvāsim klientiem dažādu metāla produkciju, taču diemžēl tie vairs daļēji netiks ražoti Latvijā. Jā, mazināsies mūsu ražošanas apjomi, saruks darbaspēka nodokļu maksājumi, samazināsies maksājumi partneriem. Valdības spiediens nacionālajam biznesam aug un tādēļ mēs esam spiesti aiziet no ražošanas un pārstrādes nozares,» viņš saka.

Runājot par valsts politiku ražošanas attīstības veicināšanai, A. Aleksejevs norāda, ka viņam par to gandrīz nekas nav zināms.

«Valdība sevi neredz kā nacionālā biznesa partneri,» viņš saka. «Nodokļi aug, tiek ieviesti jauni maksājumi, elektroenerģija sadārdzinās – rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst nerentabla,» viņš norāda, piebilstot, ka, « Eiropā sarucis vieglās rūpniecības apjoms, un uzņēmumi pārnesuši ražošanu uz Āziju un patlaban Ķīna ir līderis, un cik daudz tiek ražots Eiropā?» viņš vaicā.

Pēc A. Aleksejeva teiktā, uzņēmēji gaida paplašinātu dialogu ar valsti par sistēmisku darbību, kas vērsta uz reālās ekonomikas attīstību Latvijā. Uzņēmējdarbība saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar nepamatotu agresiju, pat kareivīgumu, ārpus tirgus instrumentiem, dažādām sankcijām. Patiesībā, mūsu ekonomika ir kļuvusi par vecās Eiropas flešmoba ķīlnieku, viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Severstal Distribution Latvijā samazina ražošanu

LETA, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst aizvien dārgāka pastāvīgi paaugstināto nodokļu un dažādu nodevu ieviešanas dēļ, tirdzniecības-ražošanas uzņēmums SIA Severstal Distribution pieņēmis lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā, aģentūrai LETA sacīja Severstal Distribution pārstāve Olga Ņesterova.

Izvērtējot biznesa vides riskus, mēs pieņēmām lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā. Uzņēmējdarbības vides izmaiņas Latvijā, tostarp energoresursu cenu pieaugums, nodokļu kāpums, papildu ierobežojumi uzņēmējdarbībai, - visi šie faktori nav labvēlīgi ražošanas attīstībai. Mūsu valsts kļūst pārlieku dārga rūpniecības biznesam, skaidro SIA Severstal Distribution" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Kopumā uzņēmumā strādā 260 cilvēki, no kuriem trešdaļa nodarbināti ražošanā. Severstal Distribution izdevumi ražošanā nodarbināto cilvēku atalgojumam vidēji sasniedz 1720 eiro mēnesī, bet katras darbvietas uzturēšana ražošanā prasa vēl 4000 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, raksta "Kommersant".

Kāds uzņēmumam tuvu stāvošs informācijas avots apstiprinājis "Interfax", ka metāla piegādes klientiem Eiropā - gan uzņēmumiem, gan tirgotājiem - pilnībā apturētas.

TOP 10 lielākie Krievijas kapitāla uzņēmumi Latvijā 

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā...

"Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Kā ziņots, pirmdien līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Starp šīm personām iekļauts arī "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

"Severstal Distribution" pārstāvji komentārus nesniedza.

Atbilstoši informācijai uzņēmuma mājaslapā "Severstal Distribution" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks aģentūru LETA informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati SIA "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūroperatora TUI padomi pamet ES sankcijām pakļautais Krievijas miljardieris Mordašovs

LETA--AFP, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs atkāpies no Vācijas tūrisma operatora TUI, kuras franšīzes turētāja Baltijā ir SIA "TT Baltics", padomes locekļa amata, jo Eiropas Savienība (ES) pret viņu noteikusi sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Mordašovs, kuram pieder Krievijas otrā lielākā tēraudrūpniecības uzņēmuma "Severstaļ" akciju kontrolpakete, ir nozīmīgs TUI akcionārs, jo viņa netieši kontrolētajam uzņēmumam "Unifirm Ltd." pieder 34% TUI akciju. Vienlaikus, pēc "Firmas.lv" datiem, Mordašovs ir vienīgais "TT Baltics" patiesais labuma guvējs.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

"ES sankciju nolūks ir nepieļaut, lai Mordašovs atbrīvojas no savām TUI akcijām" vai gūst peļņu no investīcijām šajā uzņēmumā," norādīts TUI paziņojumā.

Mordašovs TUI akcionārs ir 15 gadus. Piederošo akciju daļu viņš palielināja pērn, kad TUI īstenoja rekapitalizāciju, lai censtos atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tikmēr TUI mēģina distancēties no sankcijām, kas piemērotas Mordašovam.

"ES sankcijas attiecas uz Mordašovu kā personu, nevis uz "TUI AG", kurā viņš ir akcionārs. Tādējādi šīs sankcijas akcionāram neietekmē uzņēmumu, kurā viņam pieder akcijas," skaidro kompānija.

Jau ziņots, ka pirmdien, 28.februārī, līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Starp šīm personām ir iekļauts arī Mordašovs.

Pirmdien publiskotajā paziņojumā Mordašovs apgalvoja, ka viņam neesot "pilnīgi nekādas saistības ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos" un neesot saprotams, kāpēc ES viņam noteikusi sankcijas.

Vienlaikus, pēc "Kommersant" vēstītā, "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz ES valstīm. "Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

Atbilstoši informācijai uzņēmumu mājaslapā "Severstal Distribution" un arī "TT Baltics" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks iepriekš informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Vienlaikus "TT Baltics" 2020.gadā strādāja ar 8,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 5,8% un bija 2,204 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pirms 2020.gada "TT Baltics" strauji attīstījās, bet 2020.gadā uzņēmuma darbību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija. "TT Baltics" samazināts darbinieku skaits un citi izdevumi, kā arī saņemti maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi. 2020.gadā uzņēmumā strādāja 20 darbinieku, kas ir par 10 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

"TT Baltics" darbību Baltijā sāka 2018.gada rudenī. Kompānija "TT Baltics" reģistrēta 2018.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 282 800 eiro. Uzņēmums pieder Krievijā reģistrētajai "KN-Holding", bet tās patiesais labuma guvējs ir Mordašovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ", kuras īpašnieks Aleksejs Mordašovs iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, nonākusi uz parādsaistību maksātnespējas jeb defolta sliekšņa, liecina Londonas akciju biržā publiskota uzņēmuma preses relīze.

"Severstaļ" norāda, ka "procentu maksājums, ko uzņēmums nosūtījis 16.martā, nav sasniedzis emitenta - kādas Luksemburgas grupas - kontu, jo šo maksājumu iesaldējusi šīs grupas ASV korespondentbanka "Citibank" saistībā ar administratīvo izmeklēšanu."

"Severstaļ" ir laiks līdz trešdienai, lai veiktu procentu maksājumu 12,6 miljonu dolāru (11,5 miljoni eiro) apmērā.

"Mēs nevaram veikt obligāciju procentu maksājumu mūsu eiroobligāciju turētājiem," sociālajā tīklā "VKontakte" raksta uzņēmuma ģenerāldirektors Aleksandrs Ševeļovs. "Šī ir ārkārtēja situācija, kas nav radusies mūsu vainas dēļ."

""Severstaļ" saglabā stabilu finanšu pozīciju, apstiprina gatavību un vēlmi pilnībā īstenot savas parādsaistības, un mums tam ir nepieciešamie resursi," piebilst Ševeļovs. "Diemžēl mūsu Rietumu finanšu partneri ir iesaldējuši uzņēmuma veiktā maksājuma apstrādi. Mēs turpinām konsultēties ar partneriem un darām visu iespējamo, lai obligāciju turētāji saņemtu savus līdzekļus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Severstal Distribution: Ražošanas aktīvi Latvijā vairs nav prioritāte

Māris Ķirsons, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas izmaksu pieaugums šogad un tālākais kāpums nākamgad komplektā ar cenu kritumu noieta tirgos piespiedis SIA Severstal Distribution apturēt vienas cauruļu ražošanas līnijas darbu; netiek izslēgta arī tālāka ražošanas sašaurināšana Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām cauruļu ražošanas līnija tiks iekonservēta, bet tās tālākais liktenis ir neskaidrs. Tādējādi saruks ne tikai ražošana, bet arī eksports. Viens no metālpastrādes nozares pārzinātājiem atzīst, ka tas nav nekas labs ne nozarei, ne apstrādes rūpniecībai kopumā, un pauda cerību, ka nesekos vēl citas līdzīgas ziņas. Viņš rosina politiķus pieņemt adekvātus lēmumus, lai tā nenotiktu.

Uzņēmuma vadītājs pašlaik nevar arī atbildēt, kāds liktenis piemeklēs cauruļu ražošanas līniju. «Iekārta ir darba kārtībā un tiek iekonservēta, jo pieprasījums pēc šādas produkcijas ir, tikai Latvijā nav ekonomiski izdevīgi to darbināt,» saka A. Aleksejevs, izvairoties atbildēt, vai šīs iekārtas paliks Rīgā vai tiks pārvestas uz Poliju vai Krieviju. Viņš piemetina, ka uzņēmumam ražošanas aktīvi Latvijā vairs nav prioritāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kara trīskāršā ietekme uz metālapstrādi Latvijā

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādātājiem Latvijā ir jāmeklē citi ražošanai nepieciešamā tērauda piegādātāji, jo Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu sankcijas ir paralizējušas piegādes no Severstaļ, iespējamas īstermiņa problēmas.

Tādu ainu rāda nozares uzņēmēji. Jārēķinās, ka pašlaik joprojām pilnībā nav iespējams novērtēt Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas un to ietekmi uz Latvijā strādājošajiem metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem. Ietekmi uz nozari kopumā varēšot redzēt tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Trīs vienā

“Ir jārunā par vairāku ietekmes sfēru kopumu. Pirmā – izejmateriālu pieejamība no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, otrā – noieta tirgus izgaišana Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, trešā – metālapstrādes uzņēmumu konkurētspēja, spēja izpildīt uzņemtās saistības attiecībā pret to produkcijas pircējiem ārvalstu (rietumvalstu) noieta tirgos,” ietekmi rāda Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Piesardzīgā optimisma lāsts Liepājas Metalurgam

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 01.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pēc valdības sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda «piesardzīgu optimismu» par iespēju atjaunot ražošanu Liepājas Metalurgā.

Lai gan situācija it kā jau nav bezcerīga, pēc ministra vārdiem, esot uzrunāti vairāk nekā 130 iespējamie ieguldītāji, seši potenciālie investori iesnieguši piedāvājumus, un Ministru kabinets devis svētību tālākām sarunām. Nozīmīgs šī jautājuma kustināšanā varētu kļūt arī tajā pašā valdības sēdē pieņemtais lēmums saistībā ar energoietilpīgo ražotāju iespējām saņemt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atlaidi. It kā celiņš jaunajam investoram formāli ir izritināts, pretimnākšana ir. Skaidrs, ka bez tās «iesaldētās» darbavietas Liepāja neatgūs. Caur uzņēmuma glābšanas un glābēju iepriekšējās pieredzes kapakmeņiem kaut kādu cerību stariņu zibina fakts, ka līdztekus OIK skrūvspīļu palaišanai vaļīgāk lielajiem uzņēmumiem (citādi elektroizmaksas Latvijas ražotnes ne vien padara impotentas konkurences jomā, bet OIK maksājums nopietni spiež pārcelt ražošanu ārpus Latvijas) vieta tirgū parādījusies arī Liepājas Metalurga iepriekš ražotajam pamatproduktam – armatūrai. To intervijā apstiprināja SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs (DB 30.05.2017.). Tiesa, jauna investora ceļa bruģētājiem jeb valsts vadītājiem A. Aleksejevs pārmet neizlēmību un neveselīgu lēnprātību. Domājot par jauno investoru un ģeopolitiskajiem aspektiem, kas izriet no ekonomiskajiem un otrādi, grūtsirdīgi gribas teikt, ka investors, kuram nerūp Liepāja un Latvija, bet tikai peļņas shēma, nebūs ilgtspējīgs investors un piedāvājums var atkal pārvērsties par «kāršu namiņu». Pēc A. Aleksejeva domām, Latvijas valsts kā lielākā Liepājas Metalurga kreditora ziņā ir atrast iespējami labāko risinājumu, jo pašlaik metalurģijas milža dziļais miegs ir nonsenss, kam nav nekāda sakara ar tirgus situāciju. Tā kā Liepājas Metalurgs ir ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā vienīgais šāda profila uzņēmums, tad, citējot A. Aleksejevu, ir jautājums, vai Latvijas valsts vispār vēlas tā darbības turpināšanu. Kā jau minēju, tirgus situācija armatūrai ir labvēlīga. Te nu jāatgriežas pie ievadā minētajiem ekonomikas ministra izteikumiem. Kā tad ir – piesardzīgais optimisms ietver vai neietver reālu iespēju atjaunot ražošanu Liepājas Metalurgā, un vai tiešām tas ir Ministru kabineta mērķis? Kļūdīties nedrīkst, atvedot šurp kārtējo investoru - piesmējēju. Miljoni jau ir zaudēti. Tādēļ jācer, ka investoru nosacīti dzīvā interese spēs atdzīvināt rūpnīcu, nevis butaforiju. Lai nepiepildās ļaunākais scenārijs, ko piemin Severstal Distribution vadītājs, ka desmitus miljonu vērtā kausēšanas krāsns savu eksistenci varētu beigt kāda konkurenta kausēšanas iekārtā, pieliekot punktu Liepājas Metalurga brīžam veiksmes, brīžam šausmu stāstam. Turēsim politiķus un viņu darbus uz grauda, jo runa nav par sīknaudu, bet nacionālas nozīmes ražotnes atjaunošanu vai nogremdēšanu uz visiem laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmums SIA Severstal Distribution, ko līdz 29.12.2017. vadīja Andrejs Aleksejevs, pērn strādāja ar 396,995 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 42,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 1,9 reizes un bija 14,785 miljoni eiro. Severstal Distribution pārdošanas apmēri Baltijas valstīs aizvadītajā gadā pieauga par 14%, sasniedzot 260 000 tonnas un veidojot 36% no grupas kopējā apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Protekcionisma viļņi provocēs metāla cenu svārstības

Māris Ķirsons, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzētais tērauda cenu kāpums, neprognozējamās pieprasījuma svārstības, piedāvājuma un reālā tērauda patēriņa disbalanss nav tikai koronavīrusa pandēmijas sekas; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ASV, Eiropā un Krievijā globālajā tirgū raisīja produktu plūsmu pārdali, kas stimulēja cenu un pieprasījuma svārstības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs un Severstal izplatīšanas tīkla vadītājs Timurs Judičevs. Viņaprāt, tērauda tirgus atgriežas pagātnē.

Kā mainās tērauda tirgus?

Tērauda tirgus atgriežas pie pusotru gadsimtu vecā modeļa ar izteiktu teritoriālo dalījumu. Tolaik savstarpēji tirgojās kaimiņi, jo informācijas un preču apmaiņa lielos attālumos nebija tik ātra kā šodien. Pašlaik tirdzniecību ierobežo nodevas un kvotas, tādējādi daži piegādātāji nevar brīvi pārdot produktus reģionā, kur tie šobrīd ir pieprasīti. Tā rodas deficīts un cenu kāpums. Protams, tirdzniecības barjeras tiek radītas, lai aizsargātu vietējos (pašmāju) ražotājus vai patērētājus, pamatojoties uz viņu pieprasījumiem. Problēma ir tā, ka šādā situācijā nevar uzvarēt abas puses: aizsardzības pasākumi neizbēgami samazinās vai nu patērētāja, vai ražotāja peļņu. Ja samazinās importētāju un eksportētāju alternatīvās iespējas, patērētājam ilgtermiņā palielināsies izejvielu iepirkuma cena, bet ražotājam samazināsies pārdošanas cena. Kādam šie zaudējumi ir jākompensē, tāpēc galarezultāts parasti ir viens un tas pats: galaprodukta cenas pieaugums galapatērētājam – mums visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmans: Man te viss ir pieriebies, plānoju Grindeks pārcelt prom no Latvijas

Dienas Bizness, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad par ražošanas plānu samazināšanu Latvijā paziņoja uzņēmums Severstal Distribution, koncerna Grindeks īpašnieks Kirovs Lipmans portālam rus.db.lv paziņojis, ka jau tuvākajā laikā nolēmis pārcelt farmācijas kompāniju prom no Latvijas, sakot: «Man te viss ir pieriebies!».

«Teikšu atklāti: es brīnišķīgi saprotu Severstal īpašnieku motivāciju. Tāda attieksme pret mani personīgi un biznesu kopumā spiež mani «tīt makšķeres» prom no Latvijas. Es vienmēr esmu bijis šīs valsts patriots. Ko tik visu esmu darījis tās labā! Bet man pat «paldies» neviens nekad nav pateicis. Atzīšos godīgi, esmu apvainojies uz Latviju. Iemesls tam ir gan Liepājas metalurgs, gan federācija, gan daudz kas cits», – teica Lipmans.

Jāatzīmē, ka iepriekš Lipmans medijiem solīja, ka lai cik grūti arī klātos, viņš Grindeks no Latvijas prom nepārcels. 2010.gadā kādā intervijā viņš apgalvoja: «Manuprāt, pati doma par aiziešanu no Latvijas – tā ir mūsu komersantu neprasme pielāgoties krīzes apstākļiem, kuros vienmēr jāsaskaras ar skarbāku bankas kredītu izsniegšanas politiku, energoresursu sadārdzināšanos un nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu. Amerika piedzīvo pacēlumus un kritumus ik pēc katriem 5 – 6 gadiem, un neviens par to nebrīnās. Biznesa stratēģija ir jāveido gudri un jānodrošinās, nevis jābēg prom no valsts».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD), kā valsts nozīmes reģistra turētājs, piemērojusi sankcijas 48 transportlīdzekļiem septiņos uzņēmumos, informē CSDD.

Transportlīdzekļi pieder sankcionētām personām vai ir to turējumā, savukārt saskaņā ar uzlikto aizlieguma atzīmi, šobrīd pēc to īpašnieku lūguma transportlīdzekļus nevar noņemt no uzskaites, nevar reģistrēt komercķīlas atzīmi un veikt īpašnieka maiņu.

Sankcionētie transportlīdzekļi ir dažāda veida, sākot no motocikliem, kvadricikliem, busiņiem, vieglajiem auto un līdz pat piekabēm, kas visdrīzāk paredzēti saimnieciskās darbības veikšanai. Arī izlaiduma gadu amplitūda ir vairāk nekā 30 gadu laika nogrieznī. Atsevišķi transportlīdzekļi tiek vērtēti, kā ekskluzīvāki transportlīdzekļi ar pērn vai šajā gadā pirmo reizi veiktu reģistrāciju, bet tādi ir tikai daži.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmanto iespējas audzēt ražošanas apjomus

Māris Ķirsons, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES iekšējā patēriņa pieaugums ļāvis būtiski kāpināt metālapstrādes produkcijas ražošanas un realizācijas apjomus Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Savukārt Eiropas tirgus aizsardzības pasākumi nospēlēja pretrunīgu lomu – Krievijā ražoti auksti velmētie produkti pazuda no tirgus, bet karsti velmētas produkcijas pārstrādes apjomi pieaug.

Tā kopējo SIA Severstal Distribution Servisa centra (metālapstrādes struktūrvienībā) ienākumu pieaugumu pērn par vairāk nekā 32,5% skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Timurs Judičevs. Pērn Servisa centra apgrozījums sasniedza 123,2 milj. eiro salīdzinājumā ar 93 milj. eiro 2016. gadā, un šogad šai latiņai jau būtu jābūt vēl augstākai. T. Judičevs norāda, ka visa pamatā ir tirgus pieprasījums un uzņēmuma spēja nodrošināt pircējiem nepieciešamo produkciju. «2017. gadā Latvijas un visas Baltijas reģionā metāla produkcijas patēriņš pieauga par 65 tūkst. tonnu jeb par 6% līdz 1,2 milj. tonnu. Lielākoties pozitīvā dinamika ir saistīta ar metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu pieprasījumu kāpumu, kuri savukārt savus izstrādājumus eksportē,» viņš skaidro. Citāda aina paveras Polijā, kur darbojas uzņēmuma pārstāvniecība, metāla patēriņš pēdējos piecos gados pieauga par 30% un tagad pārsniedz 13 milj. tonnu, līdz ar to 2017. gada kāpums par 3% nozīmē izaugumu par 400 tūkst. tonnu gada laikā. Šādu dinamiku nodrošina ne tikai pieaugošais metālapstrādes un mašīnbūves nozares ražošanas apjoma kāpums, bet arī iekšējā patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošina būvniecība, it īpaši infrastruktūras objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ārējais pieprasījums nodrošina strauju izaugsmi

Māris Ķirsons, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības iekšējā patēriņa pieaugums ļāvis pērn būtiski kāpināt metālapstrādes produkcijas ražošanas un realizācijas apjomus, taču par Eiropas tērauda tirgus nākotni paliek daudz jautājumu bez atbildēm

Tā kopējo SIA Severstal Distribution Servisa centra (metālapstrādes struktūrvienībā) ienākumu pieaugumu pērn par vairāk nekā 16% skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Timurs Judičevs. Pērn Servisa centra apgrozījums sasniedza 142,5 milj. eiro, salīdzinājumā ar 123,2 milj. eiro 2017. gadā, kas ir par 19 milj. eiro vairāk. «Tas ir lielākais Servisa centrā saražoto produktu realizācijas ieņēmumu apjoms, kāds jebkad bijis,» uzsver T. Judičevs. Viņš norāda, ka visa pamatā ir tirgus pieprasījums un uzņēmuma spēja nodrošināt pircējiem nepieciešamo produkciju. «Pieaugumu pērn nodrošināja metālapstrāde, kura ražo būvniecībai un mašīnbūvei,» norāda T. Judičevs. Viņš gan norāda, ka 2019. gadā minētie – būvniecība un mašīnbūve – dzinējspēki strādā ar nemainīgu jaudu, bet tiek novērotas sabremzēšanās pazīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Glāze ir pustukša vai līdz pusei pilna?

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs otrais no lielākajiem ārvalstu investoriem plāno turpināt ieguldīt Latvijā. Var jau tiekties saskatīt pozitīvo, tomēr tā ir vairāk mobilizējoša, nekā mierinoša ziņa Latvijai

Salīdzinot investīciju vides stāvokli pirms gada un tagad (kontekstā ar valdībai uzdotajiem mājasdarbiem tās uzlabošanai), diemžēl jāsecina, ka sajūtamu uzlabojumu faktiski nav. Arvien mīcāmies pa to pašu mīklu. Protams, demogrāfijas jautājumus vai kvalificēta darbaspēka nodrošinājumu, arī izglītība sistēmu nevar mainīt gada laikā. Tāpat nošļukušo tiesiskuma līmeni nevar ņemt un uz ātru roku uzpumpēt. Tomēr, lai stiprinātu pamatus investīciju mājai Latvijā, to nostiprināšanai betona vietā vajadzīgs skaidrs plāns un nepārprotams valsts varas atbalsts investīciju vides uzlabošanai. Skaidri definēts risinājums. Taču lielās reformas valstī virzās sevišķi gausi, sākot ar veselību un beidzot ar tiesiskumu. Gadi iet, bet tās uz priekšu netiek. Šis nepietiekamais temps un vispārēja neprognozējamība, tostarp par nodokļu politikas izmaiņām, investorus burtiski atgrūž. Investori daudz nedomā, bet klausa savam degunam, dodoties turp, no kurienes vilina lielākas peļņas smarža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas tiesām nosūtīta informācija par 41 starptautiskajām sankcijām pakļauto personu nekustamo īpašumu

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, Latvijas tiesām līdz ceturtdienai nosūtīta informācija par 41 nekustamo īpašumu, kas atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā, valdījumā vai kontrolē, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrija.

Līdz šim sešiem nekustamajiem īpašumiem tiesa veikusi aizlieguma atzīmi.

Jau ziņots, ka līdz trešdienai tiesām nosūtīta informācija par pieciem īpašumiem, kas nepastarpināti pieder sankcionētām personām - Pjotram Avenam, Mihailam Fridmanam, Vladislavam Tretjakam un Ņikitam Mazepinam, kuram pieder divi īpašumi.

Lai nodrošinātu sankciju piemērošanas efektivitāti atbilstoši to noteikšanas mērķim un būtībai, kā arī veicot Uzņēmumu reģistra datu analīzi, līdz trešdienai konstatētas arī septiņas juridiskās personas, kurās patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona.

Šīs juridiskās personas ir SIA "Klauģu muiža RE", fonds "Aven Foundation", SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" (patiesā labuma guvējs ir Pjotrs Avens), SIA "Seagull Investments" (patiesā labuma guvējs - Mihails Fridmans), SIA "Severstal Distribution" (patiesā labuma guvējs - Aleksejs Mordašovs), SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "Ventamonjaks" (patiesā labuma guvējs - Dmitrijs Mazepins).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepieļaujama mētāšanās nodokļu jomā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžets ir pieņemts, līdz jaunajam gadam atlikušas vien dažas nedēļas, bet joprojām nav skaidrības par nodokļu režīmu nākamajā gadā

Latvijas nodokļu politikas neprognozējamību kā būtisku mīnusu bieži ir uzsvēruši kā ārvalstu investori, tā vietējie uzņēmēji. Taču šis gads ir viens no katastrofālākajiem piemēriem, kā politiķi var darboties un izturēties pret nodokļu maksātājiem, turklāt tas notiek nebūt ne tajā labvēlīgākajā ģeopolitiskajā situācijā. Ir lielie ārējie izaicinājumi un neskaidrības, kam mēs Latvijā varam tikai mēģināt pielāgoties, tāpēc jo lielāku sašutumu raisa valdības ministru virāžas ar nodokļiem – šobrīd ar mikrouzņēmuma nodokli un obligātajām sociālajām iemaksām.

Dažs labs ministrs izturas tā, it kā būtu no plaukta nokritis un tikko pamanījis iespējamos riskus, ko budžetā iekļautās un Saeimas nobalsotās nodokļu izmaiņas jau nākamajā gadā var radīt. Pēkšņi kā zvīņas no acīm nokritušas un tapis skaidrs, ka situācija lielpilsētā un Latvijas reģionos ir krasi atšķirīga, ka ne visi mikrouzņēmumi vai nepilnas slodzes strādātāji ir nodokļu shēmotāji vai aplokšņu algu saņēmēji, bet 2017. gads var nest lielu haosu Latvijas uzņēmējdarbības vidē ar nepatīkamām sekām kopējā valsts nodarbinātībā. Te gan jāpiebilst, ka šobrīd tik īsu brīdi pirms gada beigām iestājusies nenoteiktība piemērojamo nodokļu jomā situāciju nekādi nevērš mazāk haotisku un neveicina iedzīvotāju paļāvību vismaz uz tuvāko nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas samazināšana, iesaldēšana, vai pat pārcelšana uz ārzemēm var kļūt par bīstamu tendenci tautsaimniecībai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēju pārstāvošo organizāciju vadība, komentējot Severstal Distribution īstenoto darbības sašaurināšanu Latvijā, uzsver, ka lielākā problēma energoietilpīgiem ražošanas uzņēmumiem ir elektroenerģijas izmaksas, kas ir ievērojami lielākas nekā kaimiņvalstīs.

Galvenais vaininieks ir jau ilgstoši apspriestā un kritizētā eletroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK). Šobrīd izmaiņas tā piemērošanā Saeima ir atlikusi par gadu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone šādu Saeimas rīcību dēvē par nespēju pieņemt drosmīgus lēmumus.

L. Meņģelsone gan norāda, ka šobrīd nav redzami signāli, ka citi lielie ražošanas uzņēmumi domātu par ražotņu pārcelšanu uz citām valstīm, tomēr viņa uzsver, ka LDDK jau ilgstoši ir akcentējusi OIK problemātiku, kas ir īpaši sāpīgs lielajiem, energoietilpīgajiem ražošanas uzņēmumiem. «Tas faktiski ir apstāklis, kas neļauj attīstīties. Fakts, ka kaimiņvalstīs kopējās izmaksas par elektroenerģiju ir zemākas, noteikti nerada konkurētspējīgu vidi Latvijā,» viņa norāda, piebilstot, ka, ja OIK jautājums netiks drīzumā jēgpilni risināts, tas negatīvi ietekmēs rūpniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cemex: zaudējam konkurētspēju elektroenerģijas izmaksu dēļ

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu ražotājas SIA Cemex komercdirektors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš, komentējot ražošanas izmaksu pieaugumu Latvijā, norāda, ka uzņēmums zaudē konkurētspēju augsto elektroenerģijas izmaksu dēļ.

«Mūsu gadījumā mēs augsto elektroenerģijas izmaksu dēļ zaudējam savu konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos,» viņš uzsver.

SIA Cemex komercdirektors piebilst, ka valdība šobrīd strādā pareizajā virzienā, tomēr obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atlaides, kuras valdība ir apstiprinājusi, pagaidām nav stājušās spēkā, jo tam nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) saskaņojums.

«Diemžēl šis saskaņošanas process ir ieildzis, tāpēc valdībai savās diskusijās ar EK vajadzētu būt aktīvākai,» pauž M. Gruzniņš.

Taujāts, vai biznesa vidē ir jaušama tendence par plāniem pārvietot ražotnes uz citām valstīm, kurās ražot produkciju būtu salīdzinoši lētāk, M. Gruzniņš norāda, ka katrs uzņēmums vērtē savas ražošanas izmaksas, un daži uzņēmumi šobrīd jau ir atvēruši savas ražotnes ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcionētajiem "iesaldē" līdzekļus, īpašumus un pat ganāmpulkus

Jānis Goldbergs, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) un ASV noteiktajām sankcijām Latvijā tiek iesaldēti līdzekļi bankās, aptur iespējas veikt darbības ar nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem, pat ganāmpulkiem.

Ik nedēļu iesaldē līdzekļus Latvijas bankās par vairāk nekā 50 miljoniem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija.

Bankās iesaldēto līdzekļu apjoms aug

Līdz ar noteiktajām sankcijām Latvijas bankās līdz 8. aprīļa dienas beigām bija iesaldēti apmēram 56 miljoni eiro.

Pēdējās nedēļas laikā sankcionētās summas kopvērtība aug daudz lēnāk, vēstī FKTK. Pēc FKTK ziņām, Latvijas bankās identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās. Personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti. Ievērojot, ka tiek noteiktas aizvien jaunas sankcijas, paredzams, ka iesaldēto līdzekļu apjoms turpinās pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru