Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Trešdien pēc renovācijas atklātas Balvu un Gulbenes reģionālās slimnīcas, īstenojot abu reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un slimnīcas ēku rekonstrukcijas darbus, informēja slimnīcu pārstāvji.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības kopējais investīciju apmērs ir 2,5 miljoni latu, no tiem divi miljoni latu ir ERAF finansējums. Šis ir vērienīgākais projekts abu slimnīcu vēsturē pēdējo 25 gadu laikā, kā rezultātā sakārtota slimnīcu infrastruktūra un vide, kā arī pilnveidota abu slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība reģionā.

Balvu slimnīcas renovētās telpas šobrīd jau lieto ķirurģijas, terapijas un neiroloģijas, ginekoloģijas, pediatrijas un uzņemšanas nodaļas. Izveidota operāciju zāle, kā arī atsevišķa zāle ginekoloģijas nodaļā manipulāciju veikšanai. Tāpat plānots pilnveidot vidi, lai pacientiem būtu ērtāk apmeklēt palīgkabinetus – ultrasonogrāfijas, elektrokardiogrammas, radioloģijas izmeklējumus. Uz jaunajām telpām drīz pārcelsies arī fizioterapeits, kur būs plaša nodarbību zāle un fizikālās medicīnas kabinets.

Premjeram Valdim Dombrovskim un Finanšu ministrijai Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija (LZLA) ir iesniegusi lūgumu izvērtēt iespēju piešķirt zāļu lieltirgotājiem nodokļu atlaides slimnīcu parādu saistību apmērā.

LZLA paskaidro, ka tas darīts, ņemot vērā to, ka Veselības ministrijai (VM) nav brīvu finanšu līdzekļu, kurus novirzīt izveidojušos slimnīcu parādu saistību dzēšanai par piegādātajām zālēm.

Tādējādi tiktu nodrošināts ātrs un efektīvs slimnīcu parādu saistību dzēšanas mehānisms, bez papildus budžeta finanšu līdzekļu piesaistīšanas. Šāds risinājums ļautu zāļu lieltirgotājiem savlaicīgi norēķināties ar zāļu ražotājiem par slimnīcām veiktajām piegādēm, turklāt pacientiem tiktu nodrošināta netraucēta veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana slimnīcās, norāda LZLA.

Asociācija atzīmē, ka 13.augustā ir notikušas sarunas ar VM un Latvijas slimnīcu biedrību par slimnīcu uzkrāto parāda saistību dzēšanu. Jau iepriekš LZLA bija iesniegusi VM informāciju par slimnīcu kopējām parāda saistībām 7.73 miljonu latu apmērā, no kurām 4.1 miljons lati ir kavētās parāda saistības.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus

Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.

Kā melnajā caurumā

«Mēs nedzīvojam uz izolētas salas, viss, kas notiek veselības aprūpē, attiecas arī uz privāto medicīnu,» saka Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Valsts un pašvaldību slimnīcu grūtības viņš skaidro ar to, ka tās nevēlas atteikties no «trekno gadu režīma». Lai gan šīs slimnīcas veic virkni procedūru, kuras privātie medicīnas uzņēmumi neveic un ko ir ļoti nepieciešams turpināt, tomēr M.Andersons norāda, ka valsts veselības aprūpes iestādēm tehnoloģijas būtībā tiek uzdāvinātas no valsts līdzekļiem, tās saņem finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, kā arī saņem pacientu un veselības apdrošināšanas kompāniju naudu par maksas pakalpojumiem. Privāto klīniku ienākumu avoti ir krietni ierobežotāki, tomēr, sajožot jostas, tās joprojām turpina strādāt un neizjūt bankrota draudus.

Arvien vairāk Valkas iedzīvotāju pēc vietējās slimnīcas slēgšanas medicīnisko palīdzību meklē nevis Valmieras slimnīcā, bet Valgas slimnīcā. Līdz ar to arī nauda no Latvijas veselības aprūpes budžeta nonāk pie kaimiņvalsts mediķiem, svētdien vēstīja LNT raidījums Top 10.

Laikā, kad Valkas slimnīca bija uz pastāvēšanas robežas, aktualizējās jautājums - kuru virzienu izvēlēsies Valkas iedzīvotājs, ja likvidēs pilsētas slimnīcu: pussimt kilometru attālo Valmieru vai kilometru attālo Valgu. Pirms gada slimnīca Valkā tika slēgta.

Pērn slimnīcu Valgā apmeklēja apmēram 70 Latvijas pacienti. Taču šogad šis skaits ir krietni audzis un piecos mēnešos pie igauņu dakteriem vērsās jau 80 Latvijas iedzīvotāji. Tikmēr Vidzemes slimnīcā pēc neatliekamās palīdzības vērsušies 35 valcēnieši.

Minimālās algas paaugstināšana, indeksējot algas valsts institūciju pakļautībā strādājošajiem mediķiem, var radīt nevienlīdzību atalgojuma sistēmā.

Paužot atbalstu valdības lēmumam no nākamā gada indeksēt algas tiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kuri strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā, Latvijas slimnīcu vadība gaida no atbildīgajām amatpersonām atbildi, vai papildu līdzekļi tiks piešķirti arī to mediķu algu indeksācijai, kuri strādā slimnīcās.

Db.lv rakstīja, ka 2014. gada janvārī paredzēta minimālās algas paaugstināšana no 200 līdz 225 latiem. Latvijas Slimnīcu biedrība norāda, ka valdība pieņēmusi lēmumu līdztekus indeksēt algas arī tiem mediķiem, kas strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā. Taču slimnīcām reģionos līdzekļi algu paaugstināšanai netiek paredzēti. Turklāt slimnīcām reģionos, kurām jau šobrīd trūkst finansējuma veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, nākamajā gadā no saviem iekšējiem resursiem būs jāmeklē finansējums arī jaunākā medicīnas personāla minimālās algas nodrošināšanai 225 Ls apjomā.

Latvijā šis ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, atklātā vēstulē valsts augstākajām atbildīgajām amatpersonām norāda Latvijas ārpus Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji.

Ik gadu atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu - 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts vēstulē.

«Ņemot vērā finanšu krīzi 2009. gadā un notikušās reformas veselības aprūpes jomā, ir notikusi slimnīcu tīkla optimizācija, un šobrīd neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta tikai 16 pilsētās. Tai pašā laikā tiek ieviesti ar vien jauni kvalitātes kritēriji slimnīcām, kuri ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai un uzturēšanai,» teikts ārstu parakstītajā vēstulē. Kā piemēru šai pretrunai ārsti min situāciju, kad tiek minimizēts ārstēšanās laiks slimnīcā, kas noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas no slimnīcām tālākai ārstēšanai ģimenes ārsta uzraudzībā, nestacionēto pacientu īpatsvara kvalitātes rādītāju u.c. problēmas.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Latvijas farmācijas uzņēmums AS “Kalceks”, paplašinot savu klātbūtni vienā no lielākajiem Eiropas tirgiem – Vācijā, ir noslēdzis ilgtermiņa produktu izplatīšanas līgumu ar pieredzējušo Austrijā bāzēto Vācijas uzņēmumu “EVER Pharma”, informē “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Sadarbības līgums ar “EVER Pharma” paredz piecu kardioloģijas, centrālās nervu sistēmas, onkoloģijas atbalsta aprūpes terapeitisko grupu produktu izplatīšanu Vācijā, tā faktiski dubultojot šajā valstī aktīvi tirgoto “Kalceks” produktu skaitu.

“Slimnīcu produktu segments, kurā darbojamies gan mēs, gan arī “EVER Pharma”, pēdējos gados ļoti strauji aug visā Eiropā. Vācijas tirgū esam pārstāvēti kopš 2019. gada, un šis, mūsuprāt, ir ļoti piemērots brīdis savu pozīciju nostiprināšanai un piedāvātā produktu klāsta paplašināšanai. Tādēļ esam gandarīti, ka turpmāk varēsim sadarboties ar pieredzējušu partneri, kas ir slimnīcu segmenta līderis ar izcilu reputāciju. Mēs redzam lielisku sinerģiju starp mūsu Vācijas portfeli un “EVER Pharma” produktiem,” skaidro “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

11 Latvijas slimnīcu ņemto valsts galvoto kredītu apmaksai līdz apmēram 2040.gadam ik gadu no valsts budžeta būtu nepieciešami 7-8 miljoni eiro, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā norādīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Viņa stāstīja, ka VM gribētu rosināt, lai slimnīcu kredītus nodala atsevišķā budžeta programmā, kā tas esot arī citās ministrijās. Šādi tiktu panākta līdzvērtīga attieksme starp nozarēm. Viņa stāstīja, ka, lai segtu 11 slimnīcu kopumā 200 miljonus eiro lielos kredītus, katru gadu valstij vajadzētu šim mērķim paredzēt 7-8 miljonus eiro.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) deputātiem gan norādīja, ka valdības rīcības plānā nav iestrādāta iecere, ka šos slimnīcu valsts galvotos aizdevumus varētu strukturizēt citādi nekā līdz šim. Viņš neredz citu iespēju, kā vien kredītus apmaksāt no VM budžeta.

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.

Patlaban saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību Latvijas slimnīcu tīkls veidojas no 39 slimnīcām, kuras iedalītas piecos līmeņos.

Piektajā jeb augstākajā līmenī ir trīs Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā līmenī ir septiņas reģionālās slimnīcas, trešajā - vēl septiņas slimnīcas, otrajā - četras, bet pirmajā - sešas. Tikmēr vēl ir arī trīs piektā līmeņa specializētās slimnīcas un deviņas specializētās ārstniecības iestādes.

Viņķele sacīja, ka no 1.aprīļa vajadzētu sākties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši slimnīcu līmeņiem, tomēr viņai ir bažas, ka atsevišķas slimnīcas izvēlējušās pārāk augstu līmeni un nespēs nodrošināt apsolītos pakalpojumus.

Nodota ekspluatācijā bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 renovācijas pirmā kārta, informē arhitekts Māris Pērkons.

Projekta pirmās kārtas īstenošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Neoklasicisma celtā slimnīcas ēka, kam ir arhitektūras pieminekļa statuss, arī turpmāk kalpos pirms vairāk nekā 100 gadiem iecerētajam mērķim.

Rekonstrukcijas projekta autori ir arhitekti Līga Apine un Māris Pērkons, būvkonstrukciju sadaļu izstrādājis Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs. Projektēšanas pirmās kārtas ietvaros ēkā ir renovētas un pārbūvētas telpas 3700m2 apjomā, atjaunots slimnīcas fasādes korpuss, pārbūvētas visas centrālā (ielas) korpusa nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 830 m2 plašais pirmais stāvs un Diagnostikas nodaļas telpas galvenā korpusa 1.stāvā. Projekta pasūtītājs ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS.

Lai gan slimnīcām piešķirtās kvotas pacientu ārstēšanai ir izsmeltas un pat pārsniegtas, papildus piešķirtie pieci miljoni latu līdz slimnīcām vēl nav nonākuši.

Jautājums par piecu miljonu latu papildu sadali vēl nav nonācis līdz izskatīšanai Saeimā, taču slimnīcas to gaida, lai iedzīvotāji arī gada nogalē varētu saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, informē Latvijas Slimnīcu biedrība.

Divdesmit trīs Latvijas slimnīcu vadītāji pēc tikšanās ar Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieci stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos Dainu Mūrmani Umbraško un Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktoru Māri Taubi atzīst, ka beidzot izcīnīta ierēdņu izpratne par papildu finansējuma nepieciešamību. Taču tā saņemšana kavējas, lai gan situācija ir kritiska, pauž Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs.

Latvijas slimnīcu vadītāji nolēmuši vērsties pie Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona, lai viņš iestātos par iedzīvotāju tiesībām uz bezmaksas medicīnu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību savā dzīvesvietā.

Tikšanās paredzēta ceturtdien, 29.augustā, Tiesībsarga birojā.

Slimnīcu pārstāvjus satrauc tas, ka nepietiekama valsts finansējuma dēļ cieš pacienti, kuriem uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem šobrīd ir jāgaida garās rindās. Nereti pacienti uz valsts apmaksāto pakalpojumu tik ilgi gaidīt nevar, tādēļ viņi ir spiesti maksāt, jo par pilnu samaksu pakalpojumu var saņemt ātrāk.

Valsts papildus piešķirtais finansējums stacionārajai palīdzībai ir sadalīts negodīgi, uzskata slimnīcu pārstāvji. Vairākām Latvijas slimnīcām, kas pacientus ārstē ārpus Rīgas, papildu nauda piešķirta tikai pāris pacientu ārstēšanai, kas neatbilst reālajai nepieciešamībai. Praktiski visām reģionālajām slimnīcām netiek pilnā apmērā samaksāts par izārstētajiem pacientiem, norādīts slimnīcu vadītāju paziņojumā presei. Tikmēr papildu finansējuma sadalījums ambulatorajiem pakalpojumiem ir sekojošs – 70% Rīgai un tikai 30% reģioniem, lai gan Latvijas iedzīvotāju īpatsvars Rīgā attiecīgi ir 45%, bet reģionos – 55%. Tādējādi pacienti reģionos tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, jo nav nodrošinātas viņu tiesības uz veselības aprūpes pieejamību, norādīts paziņojumā.

Valdības izdevumi izglītības un veselības aprūpei nav izmantoti efektīvi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Pie šāda secinājuma nonācis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, vērtējot, cik efektīvi valdības izdevumi izglītībai veicina skolēnu vidējos mācību sasniegumus vai izdevumi veselības parūpē pagarina vidējo mūža ilgumu.

Sarindojot ES valstis pēc to valdību izdevumu efektivitātes, Latvija ir 8. vietā izglītībā un 27. vietā - veselības aprūpē. Latvijas izglītības (vērtējot 2006. gada datus) un veselības aprūpes sistēmai (vērtējot 2007. gada datus) piemīt salīdzinoši augsta izmaksu efektivitāte un zema sistēmas efektivitāte, proti, tas, ka Latvijā ir salīdzinoši vairāk skolotāju, ārstu, un slimnīcas gultas vietu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, neatspoguļojas ne augstākos mācību sasniegumos, ne paredzamajā iedzīvotāju mūža ilgumā.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Rīgas 1.slimnīcu varētu pārveidot par privātu slimnīcu vai arī tās vietā uzbūvēt akustisko koncertzāli, aģentūrai BNS sacījis Latvijas otra lielākā zāļu ražotāja Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, liecina www.nams24.lv publicētā informācija.

«Mums nav tik bagāta valsts, lai uzturētu tādu skaitu slimnīcu. Patiesībā tādai valstij kā Latvija vajag maz, bet ļoti labas slimnīcas. Piemēram, tā pati Rīgas 1.slimnīca, ap kuru pašlaik ir visvairāk trokšņa. Kā valsts slimnīcai tai nav nekādas jēgas, pilnīgi pietiek ar bāzes slimnīcām - Stradiņiem, Gaiļezeru… Ja nu vienīgi savas ērtās atrašanās vietas dēļ to var privatizēt un pārveidot par privātu slimnīcu. Citādi tur ir vienkārši lieliska vieta akustiskajai koncertzālei, kuras tā trūkst Rīgai, - ir gan autostāvvieta, gan skaists dārzs, gan Dailes teātris blakus!,» sacīja V. Maligins.

Slimnīcu ilgtermiņa parādi tehnoloģiju piegādātājiem šobrīd sasniedz ap 300 milj. latu, un kopējie īstermiņa parādi piegādātājiem, tai skaitā medicīnas preču un iekārtu piegādātājiem, sasniedz vairākus desmitus miljonus latu, liecina Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācijas (MTPA) dati.

Tikai Stradiņa klīnika vien ir parādā aptuveni četrus miljonus latu, 12. augusta TV raidījumā Kas notiek Latvijā? atzina Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs.

Atsaucoties MTPA ierosinājumam, šodien, 13.augustā, Ministru Kabinetā notiks Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar MTPA pārstāvjiem, lai pārrunātu kritisko situāciju.

MTPA biedrības dalībnieki uzskata par nepieciešamu sarunu un juridiskā ceļā atgūt savus līdzekļus – slimnīcu parādus, kas ilgstoši tiek iesaldēti Valsts un Pašvaldību veselības aprūpes iestādēs. Tas var nozīmēt vairāku slimnīcu maksātnespējas pieprasīšanu.

Talsos topošās slimnīcas ēkai pabeigtas jumta nesošās konstrukcijas un 9.oktobrī paredzēti spāru svētki.

Celtnieki uzskata, ka ar šo brīdi simboliski tiek pabeigti smagākie būvniecības darbi, ēka iegūst tās kopskata veidolu. Tāpēc šo brīdi parasti atzīmē, svinot Spāru svētkus. Līdz oktobra beigām paredzēts uzklāt jumta segumu visai ēkai, lai sāktu iekšdarbus. Ēku ekspluatācijā plānots nodot 2014.gada aprīlī. Tad sekos jaunās slimnīcas aprīkošana, lai varētu sākt pacientu uzņemšanu.

Jaunajā slimnīcā būs 40 gultas vietas, turklāt pacientiem vairs nebūs jāguļ piecvietīgās palātās, bet tie uzturēsies vienvietīgās, divvietīgās vai trīsvietīgās palātās. Jaunajā ēkā atradīsies traumpunkts, divas operāciju zāles, kā arī reanimācijas nodaļa. Tiks sniegti pakalpojumi arī hemodialīzes nodaļā, kur šobrīd pieaug pacientu skaits.

Neviens, šķiet, vairs nešaubās par to, ka dzīvē ir jāmaksā par visu, taču izrādās, par atsevišķām lietam ir jāmaksā divreiz. Vismaz attiecībā uz Latvijas veselības aprūpes sistēmu šo apgalvojumu var attiecināt pilnā mērā.

Patiesību sakot, situāciju, kas pašreiz valda mūsu medicīnā, pilnā mērā raksturo šonedēļ televīzijā izskanējušais stāsts par kādu puisi, kurš naktī devies uz Stradiņu slimnīcu, jo viņam bija uztūkusi roka. Proti, par sniegtajiem pakalpojumiem, no viņa tika iekasēti vairāk nekā 50 Ls, paskaidrojot, ka ir jāsaprot — valsts slimnīcu pakalpojumi maksā tikpat, cik par tiem prasa privātās medicīnas iestādēs. Turklāt maksa iekasēta tāpēc, ka izrādījies — gadījums nemaz nav akūts. Tad nu tā…

Tas viss ļauj domāt, ka slimnīcas šobrīd mēģina izkāst naudu no abām «frontēm», lai tādējādi segtu savas izšķērdīgās dzīves parādus (kopumā — ap 300 milj. Ls). Daudzkārt taču izskanējis, ka medicīnas iekārtas savulaik iegādātas, naudu neskaitot, ka cilvēki bieži vien tiek likti slimnīcās, kad pēc tā īsti vajadzības nav, ka slimnīcu bosi (kas turklāt ir mediķi, nevis profesionāli menedžeri) saņem tādas algas, kādas daudzos gadījumos nav pat privātuzņēmumu vadītājiem utt. Turklāt par ko tad nereti tiek prasīta nauda? Par neremontētām palātām, par speciālistiem, kuri brīvdienās un svētku dienās vispār nav pieejami slimnīcā, bet ikdienā — tikai pa dažām stundām, jo pārējo laiku pavada privātpraksēs utt. Citiem vārdiem sakot, diemžēl jāatzīst, ka veselības sistēmā Latvijā valda politiskās intereses, vēlme katram pavilkt deķi uz savu pusi, paņemt naudu par to, par ko jau ir samaksāts, bet tikai ne par veselu sabiedrību.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.