Savu 55 gadu pieredzi Lietuvas ledusskapju ražotājs Snaigė izmanto arī šodien, izgatavojot vairāk nekā 200 tūkstošus ledusskapju gadā un eksportējot tos uz vairāk nekā 30 valstīm

«Pēc 50 gadiem biznesā zinām, ko darām – ražojam kvalitatīvus ledusskapjus par labu cenu. Kā ražošanas partneri esam elastīgi un uzticami, atrodamies tuvu, mums ir Eiropas izpratne par kvalitāti un sadarbību, kas mūsu partneriem ir svarīgi,» saka Ģedimins Čeika (Gediminas Čeika), Snaigė AB ģenerāldirektors. Uzņēmums ražo arī saldētavas un komerciālo dzesēšanas aprīkojumu. Šis segments nodrošina aptuveni 5% no uzņēmuma apgrozījuma.

Snaigė ražotnes kapacitāte ir aptuveni 550 tūkstoši ledusskapju gadā, tomēr saražoti tiek nedaudz vairāk nekā 200 tūkstoši. G. Čeika skaidro, ka vajadzības gadījumā apjomus var palielināt, taču tad būtu jāstrādā divās maiņās. Pērn uzņēmuma apgrozījums nedaudz samazinājās. Tas saistīts ar to, ka izejmateriālu cenas paaugstinājās, bet produktu cenas nav mainījušās. Šī gada pirmie mēneši iesākušies labi, un Snaigė saražojusi un pārdevusi vairāk ledusskapju nekā pērn šajā laikā.

Tiesa Lietuvā nav apstiprinājusi Baltijas valstīs vienīgā ledusskapju ražotāja "Snaige", kuru kontrolē Krievijas grupa "Polair", restrukturizācijas plānu, un kompānijas ģenerāldirektors Mindaugs Sologubs paziņojis, ka uzņēmumam pēc vairāk nekā 50 darbības gadiem draud slēgšana.

Kauņas apgabaltiesa otrdien neapstiprināja kompānijas restrukturizācijas plāna atjaunināto versiju, paziņoja "Snaige".

Sologubs atzina, ka plāna neapstiprināšana nozīmē, ka uzņēmums diezin vai spēs atmaksāt nehipotēkas kreditoriem savus parādus un vienīgais ieguvējs būs hipotēkas aizdevējs.

Kā viņš informēja, "Snaige" bankrota gadījumā darbu zaudēs 350 cilvēki, kuru kopējais algu fonds pērn sasniedza 5,615 miljonus eiro un sociālās iemaksas - 1,394 miljonus eiro.

"Cietīs ne tikai kompānijas kreditori, bet arī piegādātāji (ap simt uzņēmumu) un klienti," sacīja "Snaige" vadītājs.

Sologubs apliecināja, ka "Snaige" izskata iespējas pārsūdzēt tiesas lēmumu.

Investoru asociācija pieprasījusi Lietuvas ledusskapju ražotājam "Snaige" paskaidrojumus par vairāk nekā 11 miljonu eiro aizdevumu, ko tas izsniedzis savam lielākajam īpašniekam - Krievijas uzņēmumam "Polair".

""Snaige" [kopš 2011.gada] nav maksājis dividendes, bet vairāk nekā 10 miljonu eiro vērta summa mīklaini pazudusi no uzņēmuma bilances, izgaistot ārzonas kompāniju tīklā," otrdien izplatītajā paziņojumā uzsvēris Lietuvas Investoru asociācijas prezidents Vītauts Plunksnis.

Paziņojums izplatīts dienu pēc tam, kad "Snaige" pavēstīja par nodomu pārtraukt kotēt savas akcijas Viļņas biržā. "Snaige" akcionāru sapulce, kurā paredzēts izskatīt šo jautājumu, notiks 4.februārī.

Lietuvas ledusskapju ražotājs Snaigė investē ražošanā

Savu 55 gadu pieredzi Lietuvas ledusskapju ražotājs Snaigė izmanto arī šodien, izgatavojot...

2011.gadā, kad "Polair" netieši ieguva savā īpašumā "Snaige" akciju kontrolpaketi, "Snaige" akcija maksāja 0,54 eiro, tātad uzņēmuma vērtība bija 21,4 miljoni eiro, norāda investoru asociācija.

Uzņēmumam aizejot no biržas, plānots piedāvāt no mazākuma akcionāriem vienu akciju atpirkt par 0,183 eiro, tātad uzņēmums novērtēts par 7,25 miljoniem eiro, teikts Investoru asociācijas paziņojumā.

"Snaige" nav saņēmusi nekādas investīcijas, taču tā aizdevusi līdzekļus "Polair" grupas kompānijām Krievijā, piebilst asociācija.

91% "Snaige" akciju pieder Krievijas grupas "Polair" kontrolētajai Kipras kompānijai "Sekenora Holdings".

"Snaige" akcijas kotē Viļņas biržas otrajā sarakstā.

Baltijas valstīs vienīgais ledusskapju ražotājs "Snaige" mēģina atrast veidus, kā izvairīties no bankrota, pirmdien paziņoja Lietuvas pilsētas Alītas mērs Nerijus Cesjulis.

Finanšu grūtībās esošais uzņēmums, kuru kontrolē Krievijas grupa "Polair", ir bāzēts Alītā un piektdien Kauņas apgabaltiesā iesniedza akcionāru apstiprinātu restrukturizācijas plānu.

"Restrukturizācija tiek veikta, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas," Cesjulis teica ziņu aģentūrai BNS.

Kā viņš informēja, "Snaige" ir lūgusi pašvaldības palīdzību saņemt valsts aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem apgrozāmā kapitāla vajadzībām, tomēr atbilde bijusi noraidoša.

"Kompānijas īpašnieks ir no Lietuvai nedraudzīgas valsts, un mums tas rada zināmus ierobežojumus," norādīja Alītas mērs, piebilstot, ka "kompānija tiek galā. Vadītājs risina problēmas un mēģina rast risinājumus".

Lietuvā bāzētais ledusskapju ražotājs Snaige šī gada pirmajos deviņos mēnešos nopelnījis 159 tūkstošus eiro (552 tūkstošus litu), kas ir ievērojami labāks rādītājs nekā pērn, vēsta baltic-course.com.

Pērn lietuviešu Snaige strādāja ar vairāk nekā 262 tūkstošu eiro (905 tūkstošu litu) lieliem zaudējumiem. Laika posmā no šī gada janvāra līdz septembrim Snaige apgrozījums sasniedza 27,04 miljonus eiro (93,4 miljonus litu), kas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir 5% pieaugums.

Šogad Snaige tirgū veiksmīgi laida jaunu ledusskapju klāstu, kas startēja Ukrainas, Vācijas, Itālijas un citos tirgos. Savukārt, veicot taupības pasākumus, Snaige par 10% izdevās samazināt izmaksas.

Neņemot vērā veiksmīgo jauno produktu iznācienu tirgū un izmaksu samazināšanas programmas ieviešanu, uzņēmuma trīs ceturkšņu rādītāji varētu būt labāki, norādīja Gediminas Ceika, Snaige vadītājs. Pieaugošās izejmateriālu cenas negatīvi ietekmēja uzņēmuma rezultātus trešajā ceturksnī, viņš piebilda.

Šā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājušies par 14.8%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 36.1%, piena produktu ražošanā – par 11.2%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 6.8%, dzērienu ražošanā – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada decembrī, salīdzinot ar 2007. gada novembri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3.2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.7%, apstrādes rūpniecībā – par 1.8%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 7.3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 5.4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi saruka par 7.5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē tie pieauga par 2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 7.8%.

Baltijas valstīs vienīgā ledusskapju ražotāja "Snaige" akcionāri apstiprinājuši kompānijas restrukturizācijas plānu, uzņēmums informēja Viļņas biržu.

Plāns paredz, ka Lietuvā bāzētā kompānija, kuru kontrolē Krievijas grupa "Polair", vairāk ražos profesionālos un medicīnas ledusskapjus un speciālo aprīkojumu, kā arī pārdos daļu aktīvu. Restrukturizāciju iecerēts sākt nākamā gada sākumā un pabeigt četru gadu laikā.

Šogad "Snaige" plāno 25 miljonu eiro apgrozījumu, bet 2026.gadā tas varētu pārsniegt 35 miljonus eiro. Kompānija lēš, ka pirmajā restrukturizācijas gadā tās tīrā peļņa būs ap 270 000 eiro, bet restrukturizācijas procesa beigās gada peļņa pārsniegs vienu miljonu eiro.

Restrukturizācijas periodā "Snaige" gatavojas atmaksāt kreditoriem 9,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī "Snaige" konsolidētais apgrozījums sasniedza 5,6 miljonus eiro, kas ir par 20% mazāk nekā janvārī-martā pērn. Zaudējumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 0,7 miljoni eiro.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā gada laikā (salīdzinājumā ar 2006.gada jūniju) pieauga par 17,7%.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0,4%.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0,3 procentpunktiem) paaugstināja cenu kāpums pārtikas produktu un dzērienu (galvenokārt maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu, kūku, piena produktu, izņemot saldējuma) ražošanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un elektroenerģijā, gāzes, tvaika, karstā ūdens apgādē (par 0,2 procentpunktiem katrā nozarē).

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 6,1 procentpunktu, atstāja cenu celšanās koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā. Tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē kopējo cenu līmeni palielināja par 2,5 procentpunktiem. Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā kopējo ražotāju cenu līmeni palielināja par 2,1 procentpunktu, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,2 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 0,5 procentpunktiem katrā nozarē.

2007. gada septembrī, salīdzinot ar 2007. gada augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3,4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 2,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada septembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide saglabājās iepriekšējā gada līmenī, tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1,5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija pieaugums par 4,4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 3,3%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē bija apjomu pieaugums par 4,8%, tai skaitā: graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 14,5%, dzērienu ražošanā – par 7,8%, piena produktu ražošanā – par 7,6%, gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā – par 1,9%. Ražošana kritusies zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 2,8% un citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 1,2%.

2007. gada oktobrī, salīdzinot ar 2007. gada septembri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 1.7%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2.1%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 0.9%. Turpretī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 3.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada oktobri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 1.6%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi saruka par 6.7%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija pieaugums par 15.4% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 17.3%.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājās par 18.3%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 44.5% (tas lielā mērā saistīts ar cukura ražošanas pārtraukšanu), zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 3.1%, dzērienu ražošanā – par 1.8%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 0.2%. Ražošana palielinājusies augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā – par 15.5%, graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 13.3%, dzīvnieku barības ražošanā – par 5.4%, piena produktu ražošanā – par 3.3%.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Kompānija no Krievijas pilsētas Kazaņas vēlas iegādāties Lietuvas ledusskapju ražotāju Snaige, vēsta baltic-course.com.

Saskaņā ar informācijas avotu vēstīto izdevumam Lietuvos Rytas vienīgo Baltijas ledusskapju ražotāju noskatījis Polair, kas ir viens no lielākajiem dzesēšanas iekārtu un vitrīnu ražotājiem Krievijā.

Kompānija pieder Krievijas magnātam Aleksejam Kovalčukam, kurš uzkrāja savu kapitālu ar krāsaino metālu pārdošanu.

To, ka ir interese iegādāties Snaige, netieši izdevumam apstiprinājuši arī Polair pārstāvji.

Snaige vadītājs Gediminas Ceika 22. jūlijā sacīja, ka kompānija saņēmusi piedāvājumu no stratēģiska investora, bet atteicies to nosaukt vārdā.

Baltijas valstīs vienīgais ledusskapju ražotājs "Snaige" pēc mēnesi ilgas dīkstāves pirmdien atsāk ražošanu, paziņoja Lietuvas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Darjhus Varns.

"Snaige" ražošanu apturēja 14.decembrī, jo bija samazinājies pasūtījumu apmērs.

Kā informēja uzņēmumā, dīkstāves laikā noliktavu darba laiks nemainījās un produkti pie klientiem nonāca plānotajā laikā.

"Snaige" lielākajam kreditoram - Lietuvas parādu pārvaldības kompānijas "Easy Debt Service" meitasuzņēmumam "EDS Invest 3" - pieder 91,1% ledusskapju ražotāja kapitāldaļu. Lietuvas dienvidos Alītā bāzētais uzņēmums cenšas veikt restrukturizāciju.

Pašlaik uzņēmumā strādā 308 cilvēki.

«Lielā recesija» likusi amerikāņiem pievērsties būtiskiem taupības pasākumiem, sasaldējot uzkrājumus saldētavās vai neslēdzot tualetē gaismu, raksta RIA Novosti.

Taupīts tiek arī uz kalpotājiem, kāda amerikāniete aplēsusi, ka, pašai aplejot dārzu, nedēļā var ietaupīt 40 dolārus, pašai kārtojot māju — 125 dolārus, bet 175 dolārus mēnesī pašai rūpējoties par saviem četriem suņiem. Turklāt pēc šīm nodarbēm neesot vairs nepieciešams tērēt naudu fitnesa klubam.

Ekonomistus šī jaunā amerikāņu dzīves stila tendence nebūt neiepriecina, jo tieši šīs nācijas tieksme «dzīvot ar plašu vērienu» līdz šim bijusi pasaules preču ražošanas un pakalpojumu dažādošanas dzinulis. Amerikāņi tomēr kopumā neatteikšoties no pierastā dzīves standarta, līdz ar to taupības indekss no pašreizējiem 4.4% pieaugs ne pārāk dramatiski— līdz 5.7% 2013. gadā, uzskata finanšu grupas Nomura pētnieki. Taču ir arī pesimistiskākas prognozes, kas taupības indeksu ASV jau nākamgad paredz 8% līmenī. Pētnieki uzskata arī, ka daudz lielākus draudus ASV ekonomikas iziešanai no recesijas veido tieši cenu krišanās jeb deflācija, nevis inflācija.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

TOP 30 pārtikas ražotāji pērn apgrozījuši 784 miljonus latu. Salīdzinot ar 2007. gadu, kad lielākie pārtikas ražotāji apgrozīja 710 milj.Ls, tas ir par 10 % vairāk, liecina Db apkopotie dati par lielāko pārtikas ražotāju darbības rezultātiem pērnajā gadā.

Tomēr TOP 30 slieksnis pieaudzis tikai par 440 tūkst.Ls, sasniedzot 10.8 milj.Ls, kas liecina, ka lielākie pieauguma radītāji atrodas saraksta vidusdaļā.

Jāatzīmē trīs jaunpienācēji TOP — SIA Fazer maiznīcas, rapšu eļļas ražotājs SIA Iecavnieks, kura iespaidīgais 81 % apgrozījuma pieaugums ļāvis iegūt TOP 29. vietu, un SIA Berlat grupa, kas ražo alkoholiskos dzērienus un kura apgrozījums audzis par 7 %, pērn sasniedzot 10.8 milj. Ls. Iecavnieka direktors Dainis Lagzdiņš skaidroja, ka uzņēmumam pērn pieauga saražotās produkcijas realizācija, tāpat būtiski pieaudzis malto linu sēklu un linu eļļas eksports uz Lietuvu.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

2007. gada novembrī salīdzinājumā ar 2007. gada oktobri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide palielinājās par 1%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt apjomi par 0,6% sarukuši elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē, kā arī par 1,5% kritušies ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

2007. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide palielinājās par 1,1%, tai skaitā elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 17,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 12,1%, bet apstrādes rūpniecībā apjomi samazinājās par 4,8%.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājās par 15,9%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 43,4% (tas saistīts ar cukura ražošanas pārtraukšanu), graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 3,6%, piena produktu ražošanā – par 2,3%. Ražošana par 19,7% palielinājusies augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā, dzīvnieku barības ražošanā – par 18,4%, zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 11,1%, dzērienu ražošanā – par 6,6%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 2,9%.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 1.3%, bet gada laikā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, tās pieauga par 12.9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, kopējo ražotāju cenu līmeni visvairāk (par 0.5 procentpunktiem) paaugstināja cenu kāpums metālu ražošanā. Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (galvenokārt gaļas produktiem un maizei), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā (galvenokārt metāla konstrukcijām), kā arī elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (galvenokārt tvaikam un karstajam ūdenim) kopējo cenu līmeni pacēla par 0.2 procentpunktiem katrā nozarē.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz kopējo ražotāju cenu līmeni, palielinot to attiecīgi par 4.7 un 4.3 procentpunktiem, atstāja tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē un cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Produkcijas sadārdzināšanās metālu ražošanā kopējo cenu līmeni palielināja par 1.4 procentpunktiem, otrreizējā pārstrādē – par 0.8 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 0,4 procentpunktiem katrā nozarē. Vienlaikus lielāko pazeminošo ietekmi (par 1.5 procentpunktiem) izsauca cenu kritums koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2008.gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 0.6%. Gada laikā (salīdzinājumā ar 2007.gada martu) tās pieauga par 10.5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Martā, salīdzinot ar februāri, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0.4 procentpunktiem katrā nozarē) paaugstināja tarifu celšana elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (it īpaši tvaika un karstā ūdens piegādē, kā arī gāzes sadalē) un cenu kāpums metālu ražošanā. Savukārt kopējo cenu līmeni visbūtiskāk pazemināja cenu krišanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (it īpaši piena pārstrādē un siera ražošanā), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā, mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā - par 0.1 procentpunktu katrā nozarē.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 4.3 procentpunktiem, atstāja cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē kopējo cenu līmeni paaugstināja par 2.0 procentpunktiem. Produkcijas sadārdzināšanās mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā kopējo ražotāju cenu līmeni pacēla par 0.7 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, kā arī metālu ražošanā – par 0.5 procentpunktiem katrā nozarē.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

2009. gada novembrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2009. gada novembrī rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 305.2 milj. latu. 2009. gada novembrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8.7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 11.6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 12.9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.8%. Lielākie pieaugumi bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 23.7%, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana) – par 23.6%, apģērbu ražošanā - par 22.5%.

Savukārt, lielākie ražošanas apjoma samazinājumi bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 26.8%, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 20.2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 8.7%. 2009. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2.4%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9.1%, apstrādes rūpniecībā – par 2.6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.8%.

Elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirgotāja SIA LG Electronics Latvia peļņa pēc nodokļiem pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu pieauga par 78% un bija 1,312 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā nedaudz sarucis. Tas pērn bija 77,152 miljoni eiro, kas bija par 2% jeb 1,540 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gadā.

SIA LG Electronics Latvia gada pārskatā, kas pieejams Lursoft norāda, ka uzņēmums koncentrē savus resursus, lai attīttītos TV, veļas mazgājamo mašīnu un ledusskapju jomā. Pēc uzņēmuma norādītā, televizoru pārdošanas ieņēmumi sasniedza 62,6 miljonus eiro, ieņēmumi no veļas mazgājamo mašīnu pārdošanas - 9,7 miljonus eiro, abām produktu grupām nodrošinot 7% pieaugumu salīdzinājumā ar 2016.gadu. Ieņēmumi no ledusskapju pārdošanas sasniedza 4,9 miljonus eiro, pieaugot par 40% salīdzinājumā ar 2016.gada rādītājiem. Taču uzņēmums pagājušajā gada otrajā pusgadā pārtrauca mobilo telefonu pārdošanu, kas ietekmēja SIA LG Electronics Latvia neto apgrozījumu.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2008. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājās par 1.0%. Gada laikā, salīdzinot šī gada septembri ar 2007. gada septembri, tās pieauga par 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk pazemināja cenu kritums metālu ražošanā (par 0.5 procentpunktiem), otrreizējā pārstrādē (par 0.3 procentpunktiem), mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā (par 0.1 procentpunktu). Paaugstinošu ietekmi uz ražotāju cenu indeksu atstāja cenu pieaugums nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 0.1 procentpunktu.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni atstāja tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (par 4.4 procentpunktiem). Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā kopējo cenu līmeni paaugstināja par 3.5 procentpunktiem, metālu ražošanā – par 2.5 procentpunktiem. Vienlaikus lielākā pazeminošā ietekme bija cenu kritumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā – par 1.8 procentpunktiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi: