Neskatoties uz uzņēmuma lielajām pārmaiņām gan vietējā, gan starptautiskā tirgū Elektroskandia stabili kāpina savu apgrozījumu.

«2007. gadā elektromateriālu vairumtirgotājs Elektroskandia sasniedza 23.5 miljonus latu konsolidēto apgrozījumu. Salīdzinājumā ar 2006. gadu tas ir audzis par 35% un arī šogad plānojam savu izaugsmi 20-25% apjomā,» Db stāstīja Elektroskandia grupas Latvijā izpilddirektors Ilgonis Rudāks.

Uzņēmuma veiksmes pamatā ir līdz šim 4 atsevišķo Latvijas Elektroskandia grupā ietilpstošo uzņēmumu SIA Kolorīts, SIA Energo, SIA Elektroskandia un SIA Baltlauva profesionāla apvienošana, ieviešot uzņēmumiem vienotu vadību un darbības principus, kā arī Elektroskandia mātes uzņēmumu starptautiskās pieredzes veiksmīga aprobēšana Latvijas tirgū, skaidroja I. Rudāks.

No 20.novembra Ilgonis Rudāks nozīmēts par prezidentu un izpilddirektoru ELEKTROSKANDIA grupai Latvijā, kurā ietilpst SIA Elektroskandia, SIA Kolorīts, SIA Energo un SIA Baltlauva, informēja SIA KOLORĪTS valdes referente Tatjana Jonova.

Visās šajās kompānijās Ilgonis Rudāks ir izpilddirektors un valdes loceklis. Ilgonis Rudāks pievienojās ELEKTROSKANDIA no KLINKMANN, kur nostrādājis vairāk nekā 10 gadus, no tiem deviņus kā izpilddirektors.

ELEKTROSKANDIA grupa Latvijā nodarbojas ar elektromateriālu vairumtirdzniecību un nodarbina vairāk nekā 170 darbiniekus. ELEKTROSKANDIA nesen iegādājās SIA Kolorīts, SIA Energo un SIA Baltlauva.

Lielākais elektromateriālu vairumtirgotājs pasaulē Rexel S.A. šī gada 4. martā, īstenojot darbības paplašināšanās plānus Eiropā, iegādājies Hagemeyer grupas akciju kontropaketi. Hagemeyer grupu Latvijā kopš 1997. gada pārstāv SIA Elektroskandia.

„Mēs izsakām pateicību mūsu akcionāriem par uzticību Hagemeyer grupai un tās darbībai. Šis darījums mums dos daudz jaunu attīstības iespēju . Mēs esam priecīgi par sadarbību ar Rexel S.A. un ceram uz vienmērīgu pāreju un veiksmīgu integrēšanos jaunajā vidē,” stāsta Hagemeyer valdes priekšsēdētājs Rudis De Beckes.

„Rexel S.A. un Hagemeyer darījums nodrošinās dinamisku un konkurētspējīgu eletromateriālu vairumtirdzniecības tirgu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, kā arī Ziemeļeiropā. Pagājušā gada novembrī Oy Elektroskandia iegādājās SIA Energo un SIA Kolorīts, tādējādi SIA Eletroskandia kļūst par lielāko nozares uzņēmumu Latvijā. Mēs esam lepni, ka vadošais elektromateriālu vairumtirgotājs pasaulē ir novērtējis mūs, kā veiksmīgu „spēlētāju” un uzņēmis Elektroskandia grupu savā komandā,” komentē SIA Elektroskandia valdes loceklis Ilgonis Rudāks.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

A/s Sātiņi Energo LM akcionāri ir izteikuši piedāvājumu atpirkt 50% akciju, kas uzņēmumā pieder a/s Liepājas metalurgs.

«Esam izvērtējuši risku, kas saistīts ar OIK izmaiņām, un izteikuši savu piedāvājumu,» db.lv informēja a/s Sātiņi Energo LM valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Reisons.

A/s Liepājas metalurgs TAP plāna jaunākais variants paredz, ka līdz 2014. gada maijam plānots izpārdot tos Liepājas metalurga aktīvus, kas nav tieši saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību, kopumā par tiem ieņemot vismaz 3,765 miljonus latu. Par uzņēmumu Sātiņi Energo LM plānots iegūt vismaz 245 tūkstošus latu, ziņo portāls pietiek.com.

«Uzņēmuma tirgus vērtība varētu būt tuvu minētajai summai,» lēsa M.Reisons, gan neatklājot izteiktā piedāvājuma nianses.

Māris Skujiņš atsauc savu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, teikts Skujiņa paziņojumā medijiem.

«Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli,» teikts Skujiņa paziņojumā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējusi SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS), liecina Lursoft sniegtie statistikas dati.

Vairāk nekā 51 miljona latu apjomīgās ķīlas ņēmējs ir Akcine bendrove bankas Snoras, liecina Lursoft apkopotā informācija. Jau rakstīts, ka pagājušās nedēļas piektdienā lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs BAS aviokompānijas kontā ieskaitījis 14 miljonus latu - visus aizdevumam paredzētos līdzekļus. Savukārt aizvadītās nedēļas trešdienā airBaltic kontā tika ieskaitīti 4,7 miljoni latu. Tāpat vēstīts par BAS plāniem iegādāties Serbijas valstij piederošo JAT Airways, kas no Serbijas valdības aizņēmusies 51,1 miljonu eiro. BAS īpašumā pastarpināti (caur SIA North Hub) atrodas arī SIA Nord Hub Secutriy, kurā 10% uzņēmuma pieder apsardzes firmai Ave Lat Sargs, kas savukārt pati pieder INPO 14, kas pilnībā pieder SIA Privāto aktīvu pārvalde, kuras īpašnieks ir SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem (SPI). Savukārt SPI īpašnieku struktūra ir šāda – Šķēles sievai Kristiānai Lībanei-Šķēlei pieder 30% uzņēmuma, meitām Madarai Šķēlei un Anetei Šķēlei-Pētersonei – pa 25%, bet Šķenderim un Ivetai Smilgai-Krongornai – pa 10% SPI kapitāldaļu.

Decembra pirmo sešu dienu laikā, no 1. decembra līdz 7. decembra pusdienlaikam, noslēgti astoņi iepirkumu konkursi par biogāzes un koģenerācijas staciju būvi. Visi konkursi par biogāzes staciju būvniecību noslēgti šīs nedēļas divu ar pusi dienu laikā, liecina informācija Iepirkumu uzrausdzības (IUB) mājas lapā.

SIA Bio-Partner par biogāzes un koģenerācijas stacijas izveides darbu veicēju no trijiem pretendentiem noteikusi SIA Ecogen, kas piedāvājusi līgumcenu 2,015 miljonus eiro.

Ventspils novadā reģistrētā SIA Bio-T biogāzes ražotnes un koģenerācijas stacijas būvniecības darbus un tehnoloģisko iekārtu piegādi iepirkumu konkursa rezultātā uzticējusi SIA Host Energo. Host Energo piedāvātā līgumcena ir 2,840 miljonus eiro.

Šā gada novembrī Ķekavas novadā dibinātā SIA Kalna Dambrāni Energo biogāzes koģenerācijas stacijas kompleksu ar 0,5 MW elektroenerģijas jaudu plāno izbūvēt par aptuveni 2,645 miljoniem eiro. Iepikumu konkursā no diviem pretendentiem uzvarējis Vācijas uzņēmums Biogas Nord Anlagenbau.

Liepājas reģiona poligonā Ķīvītes, ko apsaimnieko SIA Liepājas RAS, nodotas ekspluatācijā apvienotās energošūnas un optimizētā biogāzes un infiltrāta savākšanas sistēma.

Energošūnu un infiltrāta apsaimniekošanas sistēmas optimizācija ietvēra iepriekš neefektīvi izveidoto energošūnu apvienošanu. Līdz ar to nācās pārbūvēt arī biogāzes savākšanas sistēmu šūnu savienojuma vietā. Papildus ierīkota biogāzes savākšanas un regulēšanas stacija, kā arī veikta infiltrāta apsaimniekošanas sistēmas optimizācija, kuras ietvaros infiltrāta attīrīšanas iekārtu jauda palielināta no 3 līdz 5 m3/stundā. Izbūvēts arī infiltrāta uzkrāšanas baseins, bet apvienotās energošūnas daļēji pārklātas ar tehnoloģiski nepieciešamu plēves pagaidu pārklājumu.

Arvien jaunu biogāzes staciju parādīšanās Latvijā izskatās pēc buma, bet tas bija plānots, norāda Nīderlandes-Latvijas Tirdzniecības kameras prezidents enerģētikas inženierrisinājumu uzņēmuma SIA Host Energo komercdirektors Ebings Osinga.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem biogāzes elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, audzis par 29,5% un tas ir straujākais kāpums pēdējo gadu laikā. Arī šogad ziņots par vairākām jaunām stacijām.

Osinga skaidroja, ka projektu īstenošanu var paredzēt jau divus trīs gadus iepriekš. «Viss ir kontrolēts, izņemot kvotu izdalīšanu, kas notika diezgan stihiski. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija skaidrs, ka būs struktūrfondi, un bija arī emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pilotprojekts. Dod atbalstu koģenerācijai vai siltumsistēmām, ir kvotu sistēma, un vari izkalkulēt, cik daudz projektu Latvijā būs. Pieņemsim, ka 50% nebūs, bet pārējie būs,» skaidroja Host Energo pārstāvis.

Pašreizējā sistēma, kad atjaunojamās enerģijas nozare ir vairāku ministriju pārziņā, nedarbojas un vislabāk būtu, ja iniciatīva nāktu no zemkopības ministra, šādu viedokli pauda Nīderlandes-Latvijas Tirdzniecības kameras prezidents enerģētikas inženierrisinājumu uzņēmuma SIA Host Energo komercdirektors Ebings Osinga.

Viņš uzskata, ka iniciatīvai jānāk nevis no vides aizsardzības un reģionālās attīstības vai ekonomikas ministra, bet no zemkopības ministra, jo tas attiecas uz fermām. Latvijā ir bēdīga situācija, ka laukos maz kas notiek, bet vismaz kaut kas notiek - būvē jaunas kūtis, sprieda Osinga.

Viņš stāstīja par savu ideju, ka jāveido enerģētikas centri pie fermām, jo tas nozīmē, ka tur būs cilvēki. «Viena no lielākajām problēmām laukos, turklāt ne tikai Latvijā, ir tas, ka trūkst speciālistu, tāpēc tur nav biznesa. Varbūt ir zāģētava un ferma, bet, ja ir enerģētikas centrs, ir šādi speciālisti, viņiem ir sava maize, ģimene, viņi paliek. Lielākās pilsētās pārsvarā visas zināšanas ir - zina par katlumājām, ir personāls, apkope, bet laukos nezina, ko grib darīt - vai biogāzes, granulu jomā, kāds runā par saules kolektoru,» teica Host Energo pārstāvis.

Iznācis AS Latvenergo elektroniskās avīzes Energo forums jaunais numurs, Db.lv informēja Informāciju sagatavoja AS Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Galvenā tēma šajā izdevumā - jaunu bāzes jaudu ieviešana Latvijā, analizējot gan iespējamos bāzes elektrostaciju variantus, gan topošos Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, kuros Ekonomikas ministrija veikusi visai būtiskas korekcijas jaudu ieviešanas konkursa procedūrā.

Novilcinot jaunu bāzes staciju būvniecību, Latvija var nonākt ļoti neizdevīgā ekonomiskā situācijā – elektroenerģijas cenas reģionā strauji augs, un būs ļoti dārgi jāmaksā par tās importu kaimiņvalstīm. Tas savukārt var samazināt pieejamos līdzekļus jaunu elektrostaciju celtniecībai, uzskata AS Latvenergo Izpētes un attīstības departamenta direktors Māris Balodis. EnergoForumā viņš skaidro Latvenergo redzējumu par bāzes jaudu attīstību nākamajos gados un uzņēmuma iespējamo dalību jaunu staciju celtniecībā.

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Vēja enerģijas jomā lielāko summu obligātā iepirkuma ietvaros pagājušajā gadā saņēmuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie Vēja parku uzņēmumi, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Kopumā 11 Vēja parku uzņēmumiem, kuriem atšķiras numerācija, 2011.gadā izmaksāti 2 890 048 lati, katram atsevišķi - robežās no aptuveni 249 000 līdz aptuveni 276 000 latu. Virs tirgus cenas samaksātā summa veidojusi 1 427 046 latus.

Jau ziņots, ka visu SIA Vēja parks vienīgais īpašnieks ir SIA Inpo 5, kuras īpašnieks savukārt ir SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" līdz gada beigām plāno atpirkt vairāk nekā 97% "Latvijas gāzes" akciju, pastāstīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš teica, ka "Energy Investments" ir atpirkusi 28,97% "Rietumu bankai" piederošo "Latvijas gāzes" akciju, kļūstot par īpašnieci 70,08% uzņēmuma.

Savukārt iepriekš SIA "Haupas" piederošos 6,15% "Latvijas gāzes" akciju un "Investment Company Sarl" piederošos 5% akciju iegādājusies advokāta Armanda Stroda kontrolētā SIA "Energo Management", kam tagad pieder 11,15% "Latvijas gāzes" akciju.

Jautāts, vai plānots iegādāties arī atlikušās "Latvija gāzes" akcijas, Kalvītis teica, ka mazāk nekā 3% ir publiskā piedāvājuma akcijas, ko neļāva atsavināt, izejot no biržas, bet pārējos vairāk nekā 97% "Energy Investments" plāno iegādāties līdz šī gada beigām.

Foto: DNB birojs, foto: Colliers

Ne visi ar bankām saistītie procesi tiek kategorizēti kā banku un finanšu pakalpojumi. Atrodoties starptautiskā biznesa centrā Jaunās Teikas rajonā, DNB Bank ASA Latvijas filiāle jau vairāk nekā desmit gadus ir Norvēģijas lielākās finanšu grupas sastāvdaļa. Taču DNB Latvijas stāsts ir īpašs – Rīgas birojs nesniedz tradicionālos finanšu pakalpojumus un tam nav klientu Latvijā. Tā vietā tas sniedz augsta līmeņa atbalsta pakalpojumus un būtiskas back-office funkcijas mātes uzņēmumam Norvēģijā un tā filiālēm visā pasaulē.

Foto: DNB birojs, foto: Colliers

Durbes novadā notikusi pirmā sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uzsākot vērtēt 30 vēja ģeneratoru parka būvniecības ietekmi uz vidi.

Paredzētās darbības ierosinātājs ir SIA Green energo, informē Durbes novada pašvaldība. Ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, jo parka tuvumā atrodas 47 viensētas, no kurām 10 viensētās sagaidāma trokšņa robežas pārsniegšana naktīs, turklāt vairākas viensētas pakļautas ēnu ietekmei vairāk nekā 50 stundas gadā, norādīts Vides pārraudzības valsts biroja lēmumā. Lēmums atzīmē arī iecerētā vēja parka kumulatīvo ietekmi ar jau esošo Grobiņas vēja parku un iespējamo ornitofaunas pārstāvju klātbūtni parka teritorijā. Parks iecerēts aptuveni divu kilometru attālumā no Grobiņas vēja parka, pie Liepājas - Rīgas un Grobiņas - Ventspils šosejas krustojuma.

1. decembrī ar Ventspils pilsētas domes lēmumu akceptēta SIA Ventspils ENERGO pamatkapitāla palielināšana, no pašvaldības puses veicot Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas attīstības projekta vajadzībām nepieciešamo mantisko ieguldījumu.

Atbilstoši Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas attīstības projektam paredzēta koģenerācijas stacijas būvniecība un Ventas upes abu krastu siltumapgādes sistēmu savienojuma izbūve. Projekta realizācijai 2005. gada februārī tika izveidota SIA Ventspils ENERGO, kas perspektīvā būs siltumenerģijas ražotājs Ventspils pilsētā. Lai sekmīgi turpinātu projekta realizāciju, Ventspils pilsētas pašvaldībai ir nepieciešams nodrošināt līdzdalību SIA Ventspils ENERGO pamatkapitāla palielināšanas otrajā kārtā 51% apmērā. Pilsētas pašvaldība veiks mantisko ieguldījumu 1 689 600 latu apjomā, bet projekta realizācijai piesaistītais investors Stadtwerke Flensburg GmbH ieguldīs naudas līdzekļus, proporcionāli nodrošinot līdzdalību 49% apmērā.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Liepājas rajona Dunikas pagastā iedzīvotāji aktīvi protestē pret SIA Energo Wind ieceri būvēt vēju parku.

21 tūkstoti ha lielajā Dunikas pagastā SIA Energo Wind plāno būvēt 41 vēja ģeneratoru, to kopējais augstums būtu 149 m. Tajos izmantos firmas Enercon E-82 tipa turbīnas ar 2 MW jaudu, liecina firmas iesniegtie materiāli sabiedriskajai apspriešanai.

Otrajā informatīvajā sanāksmē par iecerētā vēja enerģijas parka būvi Dunikas pagastā idejas attīstītāji centās kliedēt iedzīvotāju bažas par to negatīvo ietekmi. Noliedzošas attieksmes paudēji bija gan racionāli, gan emocionāli, vēstī laikraksts Kursas Laiks.

SIA Energo Wind tika iepazīstināti ar 182 iedzīvotāju parakstīta vēstuli. Tajā izteikti iebildumi pret lielas jaudas vēja turbīnu būvi un paustas bažas par putnu un meža zvēru skaita samazināšanos, par troksni, kas neļaus mierīgi gulēt naktīs, un par to, vai nebūs kaitīga starojuma. Vairāki iedzīvotāji jautāja, vai varēs būvēt ēkas turbīnas tiešā aizsargjoslas tuvumā (162 metru rādiusā).