Jaunākais izdevums

Perspektīvā kazkopības nozare pašlaik «veģetē» lielākoties mājražošanas līmenī; bez pārstrādes iespējām maz izredžu attīstīties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik kazas Latvijā sauktas par «Staļina govīm», savukārt mūsdienās nozare ir maza un neattīstīta, lai gan kazu skaits kopš 2005. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes. Latvijā ir desmit saimniecību, kur kazu skaits ir no 100 līdz 200 un tikai divas, kur kazu ir līdz 300, liecina Lauksaimniecības datu centra aktuālā statistika. Kazas audzē pienam, gaļai, ciltsdarbam, taču ir iespējas arī vilnas iegūšanai, turklāt kazas ir labas pļavu noganītājas, norāda Latvijas Kazkopības biedrībā. Tā prognozē, ka līdz 2020. gadam piena kazu skaits Latvijā palielināsies līdz 20 tūkst., savukārt gaļas kazas varētu sasniegt piecus tūksošus. Biedrība nospraudusi mērķi šajā laikā palielināt saražotās produkcijas daudzumu un izveidot vismaz vienu – mūsu valstī pirmo – kazas piena pārstrādes uzņēmumu.

Perspektīva arī gaļa

Visvairāk kazu tur Gulbenes, Daugavpils, kā arī Madonas novadā, kur zemnieku saimniecībā Līvi netālu no Bērzaunes saimnieko Raimonds Melderis. Līvi ir viens no tikai diviem reģistrētiem pārstrādes uzņēmumiem, kas paši ražo sieru piegādēm veikaliem, pārējie kazas piena produktu gatavotāji ir mājražotāji. Melderu ģimenei ir vēl citi biznesi – pieder vietējā aptieka un cūku mākslīgās apsēklošanas punkts. Kā bezmaksas reklāma saimniecībai kalpo lauku tūrisms, atzīst saimnieks. «Daudzi nekad nav ēduši kazas sieru, citiem bijusi negatīva pieredze. Tie, kas nogaršojuši un atzinuši par labu esam, izplata šo vēsti tālāk,» atzīmē R. Melderis. Tāpēc viņš labprāt redz pie saimniecības piestājam skolēnu un tūristu autobusus. Nesen zvanījis pircējs, kurš apsūdzējis R. Melderi govs piena izmantošanā, jo Līvos ražotajam sieram nejūtot kazas garšu. Kazas pienam piegaršas gandrīz nav, ja tas ir pareizi sagatavots, atklāj R. Melderis, kurš ar kazu audzēšanu nodarbojas 19 gadu. Līvos tur 300 kazas, dažādu šķirņu, tostarp Latvijas vietējās, apsaimniekojot 150 hektāru. Kazu uzdevums līdz šim bija dot pienu, taču pašlaik tiek komplektēti dzīvnieki gaļas ieguvei, stāsta saimniecības īpašnieks.

Visu rakstu Spēkoties ar govs pienu nespēj lasiet 22. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka (LB) rīt, 19. jūlijā, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar govs attēlu, informē LB.

Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eirozonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Eiro piemiņas monētā pārdzimis mākslinieku Gunāra Lūša (grafiskā dizaina autors) un Jāņa Strupuļa (plastiskā veidojuma autors) veidotais govs tēls, kas kā zemes un lauku simbols ilgus gadus rotāja 2 latu apgrozības monētas. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Latvijas brūnā govs izsenis bijusi svarīga ne tikai Latvijas tautsaimniecībai, bet arī kā lauku ikdienas ritējuma neatņemama sastāvdaļa. Latvijas brūnā ir slaucamo govju pamatšķirne mūsu valstī, šīs šķirnes dzīvnieki ir ražīgi, izturīgi, samērā pieticīgi un ilgmūžīgi, piemērojušies vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Latvijas brūno priecājamies ieraudzīt, kad, nesteidzīgāk braucot, vērojam lauku ainavu. Dzejnieks Imants Ziedonis, kam bijusi nozīmīga loma atjaunotā lata naudas zīmju dizaina filozofiskās tēlainības veidošanā, poētiski parādījis brūnās govs un cilvēka dzīves cikla saikni: «Un, kamēr mazs brūns teliņš./ Caur brūnu govi rit, / Jūs arī varat paspēt / Kaut ko vēl padarīt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauku bizness: Velk dzīvību nākotnes vārdā

Raivis Bašteins, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Knapais valsts atbalsts seno piena lopu šķirņu turēšanu vērsis par dārgu un lauksaimnieku vairākuma nesaprastu hobiju; piena cenas lejupslīde vājina Latvijas zilās un Latvijas brūnās izredzes , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju labi raksturo Latvijas zilās šķirnes lielākais ganāmpulks, kurā ir tikai 17 slaucamu govju. «Trīsreiz dienā no govs spainis pilns – 30 litri maniem apstākļiem ir labi,» vērtē Tukuma puses zemnieku saimniecības Griezes saimniece Svetlana Sarmule. «Paši maļam graudus, bet skābsienu nedodam – piens ir tīrs,» S. Sarmule nepievienojas lauksaimnieku kopējam korim par šķirnes peļamo izslaukumu. Pašlaik pienu Griezes nodod par 16 centiem litrā – zem paš izmaksas. «Tāpēc jāsaka, ka no zilās govs ir tikai skaists nosaukums un pati govs simpātiska, bet tas arī viss – īpaša stimula tās turēt nav,» piebilst S. Sarmule, kura zilās govis tur aptuveni 20 gadu. Telītes un bullēnus saimniecība pārdod, jo lopus paplašināt nevēlas. Arī pašlaik pircēju gaida divas zilas telītes un bullēns. Tāpat S. Sarmule vērš uzmanību uz vaislinieku trūkumu un tuvradniecības draudiem nelielā dzīvnieku skaita dēļ. «Tomēr nevaru noliegt, ka zilās dzīvo garu un veselīgu mūžu, salīdzinot ar modernajām šķirnēm, kam izslaukumi lielāki,» piebilst saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānija cer līdz nākamā gada beigām noslēgt tirdzniecības līgumu ar ES

LETA--AFP/DPA, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas konservatīvās valdības spēkos ir līdz nākamā gada beigām pabeigt sarunas par pēcbreksita tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), svētdien paziņojis valdības ministrs Maikls Govs.

Daudzi politiķi un analītiķi ir apšaubījuši valdības spējas noslēgt vienošanos par tirdzniecību ar ES 11 mēnešu laikā pēc 31.janvārī plānotās Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Taču Govs intervijā telekanālam "Sky News" pauda pārliecību, ka tas ir iespējams.

"Diezgan daudz detaļu, par kurām mums ir jāvienojas, jau ir izklāstītas [breksita] politiskajā deklarācijā, tāpēc liela darba daļa jau ir paveikta," sacīja Govs.

"Un, kā norādījuši daudzi cilvēki, ir jomas, kurās Eiropas Savienības intereses un Apvienotās Karalistes intereses jau ir saskaņotas," sacīja Govs.

"Tāpēc es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim ne tikai pamest ES 31.janvārī, bet arī īsā laikā vienoties par visām jauno attiecību detaļām," paziņoja Govs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena rekordisti cenu svārstību ēnā

Sandra Dieziņa, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#TOP trīs saimniecības pēc vidējā izslaukuma no vienas govs 2016./2017. pārraudzības gadā savas pozīcijas saglabājušas.

Trīs saimniecības – Beverīnas novada z/s Vītoliņi, Rūjienas novada z/s Ceriņi un Smiltenes novada z/s Kalējiņi 1 – 2016./2017. pārraudzības gadā pārsniegušas 14 tūkstoš kg vidējo izslaukumu no vienas govs

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārraudzības gadu līderu trijnieks palicis nemainīgs. Trīspadsmit tūkstošus kg no govs izdevies pārsniegt Ventspils novada SIA Jāņlejas, savukārt vairāk nekā 12 tūkstošus vidēji no govs slaukušas desmit saimniecības – z/s Kalna Ūdenāni, z/s Kalna Dambrāni, z/s Sporas, z/s Zilūži, SIA Vecsiljāņi, SIA Vidzemes putniņi, Rolanda Agruma saimniecība, SIA Brīvzemnieki, z/s Mazlauri un z/s Tomiņi. Pirmoreiz 100 ražīgāko ganāmpulku skaitā pēc izslaukuma iekļuvusi viena no lielākajām piena lopkopības saimniecībām – Agrofirma Tērvete – teju divu tūkstošu ganāmpulkā izslaukums sasniedzis 9905 kg vidēji no vienas govs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimniecības kooperatīvs Trikāta KS, kuram nenokārtoto parādsaistību dēļ Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas pieteica maksātnespēju, ir pilnībā norēķinājies par iepirkto pienu, aģentūru LETA informēja saimniecības īpašnieks Aigars Paukšens.

«Vēlos izteikt pateicību Trikātai KS par operatīvo rīcību, pārskaitot Kalnbrindām visu tai pienākošos naudu un nokārtojot savas parādsaistības. Ceru, ka tas kļūs par pozitīvu signālu tiem zemniekiem, kuri necer atgūt savu naudu,» norādīja zemnieks.

Kā ziņots, Kalnbrindas vērsās tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret Trikātu KS, jo kooperatīvs nebija norēķinājies ar zemnieku saimniecību par piegādāto pienu apmēram 10 000 eiro apmērā. Maksātnespējas lietu Valmieras rajona tiesa skatīs piektdien, 22.maijā.

Iepriekš kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs aģentūrai LETA apgalvoja, ka Trikātas KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu. «Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas piens par 50% palielina piena iepirkumu; šogad iekrāto parādu zemniekiem neesot

LETA, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēršot darbību eksporta tirgos, Jelgavas rūpnīca Latvijas piens plāno palielināt kvalitatīva piena iepirkumu vismaz par 50% jau tuvākajos mēnešos, vienlaikus regulāri maksājot zemniekiem par piegādāto pienu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.

«Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu,» sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.

Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.

«Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav,» norādīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Simts mērķi iznākumā nozīmē bezmērķību

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskā cikla īstermiņa drebelēšanās nepareizā frekvencē ir iesvārstījusi visu valsti; populistisku atslēgas vārdu bārstīšanas vietā pietiktu ar diviem terminiem – «liela peļņa» un «maza administrācija»

Nesenā DB konferencē par biznesa prognozēm nākamajam gadam bija sanākuši krietni ļaudis – apņēmības un optimisma... nu, ne tā, ka gluži pilni, bet pa pusei pilni un piesardzīgi pozitīvi par nākotni. Man savukārt tā glāze izskatās pustukša un ar negatīvu perspektīvu. Nedomāju, ka ir tik traki, lai sāktos paniska drūzma pie izejas, tomēr tintē mēs esam pamatīgā, un vienīgais ceļš laukā ir radikāla pieejas maiņa politikas veidošanā, sākot ar valsts budžetu.

Pirmām kārtām, tas nozīmē valsts budžeta sekularizāciju. Tieši tā – nepārskatījāties. Pašlaik budžets ir svētā govs, attiecībā pret kuru notiek viss un dzīvo visi. Tam ir jāmainās. Govs turpmāk lai ir govs, budžets – budžets un svētums – svētdienās vai citādi pēc brīvas izvēles. Bet lai nekādā gadījumā nav tā, ka – ziniet, jā, doma ir laba, bet nākamgad vēl ne, «jo budžets». Un to vēl tā pusbalsī un bijīgi pusnovērsušies, lai budžetiņš nesadzird un lai tam, čabulītim, pienu nenorauj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Laikraksts: Polija aprīlī varētu pārtraukt piena iepirkšanu Lietuvā

BNS, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas piena pārstrādes uzņēmumi no aprīļa varētu pārtraukt piena iepirkšanu Lietuvā, jo Eiropas Savienība TAD atcels savas piena kvotas, piektdien vēstīja laikraksts Lietuvos žinios.

Polijas uzņēmumi iepirka pienu Lietuvā, lai izvairītos no iespējamām sankcijām par piena kvotu pārsniegumu. Sākotnējās aplēses liecina, ka Polijas uzņēmumi Lietuvā iepirka līdz 400 tonnām piena dienā.

«Līdz šim Polijas uzņēmumi kropļoja piena tirgu, jo pārdeva savu pienu Baltkrievijā par 26 eiro centiem un tā vietā iepirka pienu Lietuvā,» laikrakstam teicis piena pārstrādes uzņēmuma Marijampoles pieno konservai vadītājs Raimunds Karpavičs.

Kad Krievija pērn augustā noteica sankcijas pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importam no Lietuvas un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Lietuvas uzņēmumi mēģināja piegādāt jēlpienu Baltkrievijai. Tomēr decembrī piena eksports saruka līdz 1931 tonnai no 11 538 tonnām novembrī pēc tam, kad Baltkrievija noteica 30% nodevu valūtas maiņas darījumiem un vēlāk arī veica savas valūtas devalvāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Trikāta KS daļas Latvijas Pienā pārdod, jo parādā virs trim miljoniem eiro

LETA, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Trikāta KS pārdod sev piederošās kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA Latvijas Piens, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, pēc kooperatīva valdes sēdes informēja tā valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu,» teica Kreivārs.

«No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas KS biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem - piena piegādātājiem,» sacīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievārs: Neraugoties uz Trikāta KS maksātnespējas procesu, naudu par pienu zemnieki saņems

LETA, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievārs: Trikātas KS problēmās ar norēķiniem vainojams Latvijas piens; uzņēmums teikto noliedz

LETA, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā pieaug ne tikai atsevišķu ganāmpulku ražīgums, bet arī vidējais ražīgums valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielāko vidējo izslaukumu pagājušajā pārraudzības gadā sasniegusi Kauguru pagasta z/s Vītoliņi ar 14 909 kg no govs , aiz sevis atstājot Jeru pagasta z/s Ceriņi, kur vidējais izslaukums sasniedzis 14 387 kg no govs. Trešajā vietā ierindojusies Bilskas pagasta z/s Kalējiņi ar 14 387 kg no govs, liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) dati par pārraudzības gadu, kas noslēdzās 2016. gada 30. septembrī.

Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, 85 govju ganāmpulka saimniece Ieva Rutkovska no z/s Vītoliņi neslēpj, ka viņas vadītā saimniecība no divreizējas slaukšanas pārgājusi uz trīsreizēju slaukšanu dienā un tas devis rezultātu. Arī darba saimniekošanā ieguldīts daudz vairāk un šogad jau vidējais izslaukums pārsniedzis 15 tūktošus kg. Lai arī pagājušā gada beigās situācija ar piena iepirkuma cenām uzlabojās, Rutkovska atgādina – iepriekš piena iepirkuma cena valstī no 0,26 – 0,27 eiro/kg nokritās līdz 0,17 eiro/kg un tas nozīmē, ka ražotāji ilgstoši cieta zaudējumus. Lai atgūtos no krīzes, ir jāstrādā ar pluszīmi ilgākā laikaposmā un cenai jābūt vēl augstākai, lai varētu segt zaudējumus, kā arī varētu veidot drošības spilvenu iespējamai nākamai krīzei, kura var pienākt nemanot. Lai gan piena iepirkuma cenas šobrīd priecē, grūti teikt, cik ilgi tās noturēsies līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl 1977. gadā Pāvilostā bijuši divi prāvi govju ganāmpulki, tagad Āris Vaskops savu vienīgo brūnaļu, gluži kā vēstures liecību, izved pasiet Dzintaru ielai piegulošajā pļavā. «Pēc šīs, nezinu, vai gribēsim ņemt vēl vienu gotiņu,» atklāj saimnieks. Kaimiņiene Vizma Ģēģere govs vietā tagad tur kazas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Govis turēt daudzi pilsētnieki pārtraukuši jau padomju gados, zina Āris Vaskops. «Siens bija jāvāc ar rokām, jāved no tālienes. Labums gan bija – izpļāva visas malas, tomēr tās bija pamatīgas rūpes. Esmu dzimis 1954. gadā. Visu bērnību un jaunību gotiņas ir bijušas, tā nu turos pie savas brūnaļas,» stāsta Ā. Vaskops.

Jautāts, kādēļ grasās atteikties no pašu piena un krējuma, brūnaļas turētājs uzsver, ka tas nav slinkums, bet drīzāk izmaksas, kas ik gadu pieaug. «Jāmaksā ir par visu. Par «auskariem», par sēklošanu, par dokumentiem. Vienas govs īpašniekam ir tādas pašas prasības kā lielsaimniekam, un iznāk, ka vienas govs turēšana ir tāds luksusa pasākums,» paskaidro saimniece Daina Vaskopa. Izrādās, ka pat īstu bulli gotiņai pagādāt nedrīkst, jo tad teļu kautuvē neņems, bet pašiem tik daudz gaļas uzreiz nevajag. «Sēklošana tikai no mēģenes, tagad jau esam Eiropā,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļānu novadā, Radopolē top 3,3 miljonus eiro vērta AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunā ferma.

Jau iepriekš, paaugstinot dzīvnieku uzturēšanas komforta līmeni, izslaukums no govs palielinājies par 12,3%.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane, pērn izslaukums no govs bija 8110 kilogrami, savukārt šogad pēc prognozēm tas varētu būt vismaz par 1000 kilogramiem lielāks.

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunuzceltās fermas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2016.gada novembrī. Tās gaitā tika uzbūvēta slaucamo govju novietne 500 lopiem un piena bloks ar slaukšanas karuseli, kā arī 14 000 kubikmetru šķidrmēslu krātuve.

Jaunās fermas būvniecības pirmā kārta izmaksāja 2,26 miljonus eiro, no kuriem viens miljons eiro bija Lauku atbalsta dienesta finansējums no Eiropas fondiem, atlikusī summa - aizņēmums AS Swedbanka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta ar FOTO: Liela interese par jauno eiro monētu ar gotiņu

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku interese par jauno 2 eiro piemiņas monētu, kā ierasts, ir liela, informē Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Šorīt neilgi pirms atvēršanas Latvijas Bankas kasēs bija izveidojusies vairāk nekā 100 cilvēku rinda, pirmie interesenti bankas telpās tika ielaisti jau neilgi pēc plkst.6.

Tomēr 2 eiro monētu ar govs attēlu, kas gluži tāpat kā citas piemiņas monētas nokaltas viena miljona tirāžā, pietiks visiem interesentiem. Līdzšinējā pieredze liecina, ka jau pēc pāris stundām ažiotāža būs rimusi un rindas mazinājušās. Piemēram, Latvijas Bankas kasēs apmaiņai joprojām ir pieejamas 2 eiro monētas ar stārķa attēlu.

Cilvēki arī aicināti izmantot Latvijas Bankas jauno kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu rezervēšanas sistēmu, kas pieejama Latvijas Bankas interneta vietnē. Šīs sistēmas nozīmīgākā priekšrocība klientiem ir iespēja sev vēlamā laikā, kā arī bez gaidīšanas rindā iegādāties jaunas kolekcijas monētas un dažādus numismātikas produktus, ko piedāvā Latvijas Banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pastāv cerība uz mazāku piena kvotas pārsniegumu nekā iepriekš

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Bioloģiskajā saimniecībā pienu slauc un barību govīm piestumj roboti

Db.lv, 21.11.2018

SIA «Dižglābas» jau 13 gadus ir bioloģiskā saimniecība. Sākotnēji tās pamatnodarbošanās bija gaļas lopkopība, bet pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums pievērsties arī piena lopkopībai. Tika iegādātas 5 piena govis. Nu bioloģiskajā saimniecībā ir aptuveni 350 liellopi, no kuriem 120 ir slaucamas govis. Lopiņi dzīvo jaunā kūtī, kas tika atklāta šogad februārī.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXI gadsimts ar mūsdienu tehnoloģijām ir ienācis dažādās saimniekošanas nozarēs. Ievērojams izrāviens pēdējos gados noticis piena lopkopībā - barību lopiem piestumj roboti un arī slaukšana ir robotizēta.

«Šāda saimniekošana vairs nav nekāds retums - tā strādā gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Tas ir racionāli - prasa mazāk cilvēkresursu - un nodrošina, ka piens nenonāk kontaktā ar cilvēku, kas ir būtiski, ja vēlas strādāt atbilstoši bioloģiskās saimniecības principiem,» stāsta Agnese Celova, Rojas novada SIA «Dižglābas» saimniece.

SIA «Dižglābas» bioloģiskās saimniecības statusu ieguva 2005. gadā, un sākotnēji tajā tika audzēti tikai gaļas lopi. Taču pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums kā papildu rūpalai pievērsties piena lopkopībai. «Sākām ar piecām pirmpienītēm un pieciem teļiem. Pakāpeniski piepirkām govis klāt. Tad sāka dzimt teliņi. Tagad papildu gaļas lopiem mums ir arī 120 slaucamas govis,» par saimniecības izaugsmi stāsta saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem.

Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem, bet aizvien novērojams šī piena trūkums, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir tikai trīs kazas piena pārstrādes uzņēmumi – SIA Līcīši Ltd, Madonas novada z/s Līvi, kā arī a/s Cesvaines piens, kura pagājušajā gadā sāka kazas piena pārstrādi un puscietā siera ražošanu rūpnieciskos apjomos; pārējie ir mājražotāji. Līcīši Ltd ir vienīgā saimniecība, kas tirdzniecības tīkliem piegādā tieši svaigu kazas pienu.

Ozolnieku novada bioloģiskā saimniecība SIA Līcīši Ltd ir viena no tām, kas pārvarējusi vairākas krīzes un joprojām ražo kazas pienu un sieru. Saimniecību 1992. gadā nodibinājis saimnieks Aivars Liepiņš, kurš pamazām saimniekošanu nodod meitas Līgas Marcinkonienes rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trikātas KS zemnieki: Maksātnespējas administratore izsaimnieko kooperatīva parādnieku mantu

LETA, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā krītototies svaigpiena iepirkuma cenām, piensaimnieki rudenī iecerējuši rīkot protesta akciju pret piena pārstrādātājiem, ne tikai kādu laiku nepārdodot pienu, bet arī bloķējot piebraucamos ceļu pie tā uzņēmuma, kas par pienu maksā viszemāko cenu.

«Visus uzņēmumus nebloķēsim. Vienu - to, kurš maksās vismazāk. Saskaitām katra mēneša cenas, aprēķinām vidējo, piebraucm traktoros pie vārtiem un kādu nedēļu nevienu neielaižam un neizlaižam,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas Piena ražotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jons Viļonis.

Viņš prognozējis, ka tāda akcija, ja vien cenas netiks būtiski paaugstinātas, varētu notikt oktobrī vai novembrī, pēc ražas novākšanas, lai gan pārstrādātāji viszemāko cenu par pienu maksā jūlijā un augustā.

Jaunieceltais Lietuvas zemkopības ministrs Andrjus Paļonis izteicis gatavību pulcināt gan piensaimnieku, gan pārstrādātāju pārstāvjus uz sarunām par iespējām paaugstināt iepirkuma cenas, taču abas puses noskaņotas diezgan skeptiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union atvainojas par kļūdu, kuras dēļ dažos veikalos nonācis kvalitātes prasībām neatbilstošs piens, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Linda Mežgaile.

Par to, ka uzņēmumā ražotajam pienam konstatētas problēmas, trešdien aktīvi ziņoja Twitter konta lietotāji, norādot, ka nopirktais Limbažu piens izskatoties pēc «nanotehnoloģiju piena», «krāsota ūdens», «homeopātiska piena» un «īsta meistardarba».

Neprecizējot notikušā detaļas, Mežgaile norādīja, ka notikusi kļūda ražošanā, kura trešdien ir apzināta un novērsta.

«Visa Limbažu piena partija nav skarta. Kļūdainie produkti tiek izņemti no veikalu plauktiem,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Tāpat viņa norādīja, ka pircējiem, kuri iegādājušies pienu, kura garša un izskats neatbilst prasībām, nepieciešams atsūtīt ražošanas datumu un laiku, kā arī kontaktinfomāciju, lai būtu iespējams pienu samainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru