Pakalpojumi

Sporta klubu pārstāvji: Sliktāk vairs nevar būt!

Db.lv, 25.03.2021

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija informē, ka nozares apgrozījums 2021.gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma luksoforā.

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

“Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Jau pērn visa gada griezumā asociācijas biedru zaudējumi sasniedza 554,5 tūkstošus eiro, tad šobrīd zaudējumu apmērs ir pieaudzis līdz nepilnam pusmiljonam eiro mēnesī. Janvārī asociācijas biedru zaudējumi sasniedza 412,5 tūkstošus eiro, bet valsts atbalsts ir bijis trīs reizes mazāks par zaudējumiem - tikai 140,4 tūkstošus eiro, turklāt no tiem 100 tūkstošus eiro veido grants vienam uzņēmumam.

Šī gada janvārī sporta klubu ienākumi veidoja 14,6 tūkstošus eiro, tikmēr uzturēšanas izmaksas – 427,2 tūkstošus eiro.

Asociācija ir izpētījusi citu valstu pieredzi un secinājusi, ka citviet Eiropā atbalsta apjoms ir daudzreiz plašāks. Diemžēl Latvijā tas uzņēmumiem aprobežojas ar grantu apgrozāmiem līdzekļiem 60% apmērā no veiktajām sociālajām iemaksām un nodokļu maksas atlikšanu uz trīs gadiem (atlikšanu un nevis dzēšanu).

Asociācija aicina atļaut darboties sporta klubiem un centriem ar līdzīgiem nosacījumiem, kādi tie bija rudenī līdz valdības ieviestajam darbības aizliegumam. Turklāt asociācija ir izstrādājusi pašregulācijas protokolus, kas paredz dažādu ierobežojumu ieviešanu atkarībā no saslimstības rādītājiem valstī. Piemēram, nodrošināt individuālu treniņu procesu bez tieša kontakta ar citiem, kā arī grupu nodarbību apmeklētāju skaita samazināšana, aprēķinot noteiktu kvadrātmetru skaitu uz vienu personu. Šis asociācijas piedāvātais risinājums nav peļņas gūšanas jautājums, bet pagaidu risinājums, lai uzturētu nozari pie dzīvības un sniegtu neatsveramu atbalstu sabiedrībai fiziskā un psiholoģiskā ziņā.

Potenciālais risks sporta un fitnesa iestādēs inficēties ar Covid-19 ir ļoti zems, salīdzinot ar fizisko aktivitāšu trūkumu negatīvo ietekmi uz veselību un sagaidāmajām sekām tuvējā nākotnē, norāda asociācijā.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, kurā ir apvienojušies lielākie sporta klubi Latvijā, atzīst, ka nozares apgrozījums 2020.gadā ir samazinājies par 40%. Salīdzinājumam 2019. gadā tas bija 25 miljoni eiro, bet nomaksātie nodokļi budžetā - vairāk nekā 5,3 miljonus eiro. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 1500 darbinieku – sporta, fitnesa treneri un administratīvais personāls, savukārt sportotāju skaits veido vairāk nekā 125 tūkstošus jeb ceturto daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijā ir apvienojušies tādi nozares dalībnieki kā “Lemon Gym”, “MyFitness” , “People Fitness”, “DCH Studija”, “Squad Hour”, “FitSpot Gym”, “F1 Sporta klubs”, “Panatta”, “Only Private Gym”, “Global Fitness”, “SPORTA CENTRS JUGLA”, “Siguldas Sporta centrs”, “Banana Fitness”, “Gym!”, “Mūsu Fitness”, “Gfitness”, “Solution Gym”, “Pilates Room”, “Crossfit Rīdzene”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona ielā 99C Izglītības un zinātnes ministrijai jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecībai.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, Rīga valstij nodos īpašumu, ko veido zeme 8897 kvadrātmetru platībā un neizbūvēta jaunbūve. Lēmuma projekts paredz, ka, īstenojot jaunās halles būvniecību, īpašuma tiesības ir jānostiprina uz valsts SIA “Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions” vārda.

Šā gada 18.martā Ministru kabinets nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu par jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecības projektu Rīgā un piešķīra finansējumu 13,65 miljonu eiro apmērā.

Projekts paredz komandu sporta spēļu halles (t.s. „Basketbola mājas”) ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 3000 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem ar piegulošo sporta infrastruktūru (ģērbtuves, sporta medicīna, neliela sportistu dienesta viesnīca, autostāvvieta) projektēšanu un būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas pauž neizpratni par aizliegumu strādāt

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas nozares un sporta nozares pārstāvji vērsušies visās iespējamās institūcijās, lūdzot ļaut tām strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, izstrādājuši nepieciešamos drošības protokolus, un, lai arī daudzviet nozares pārstāvji ir uzklausīti un ir pausts atbalsts, valdības lēmumi nozari dzen aizvien dziļāk ēnu ekonomikā, pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda nozaru asociāciju pārstāvji.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone pauda, ka valdības pašreizējie lēmumi par ierobežojumiem sabiedrībai kopumā nodara lielāku ļaunumu nekā sniedz ieguvumus. Pēc viņas sacītā, Ministru kabineta "nepamatotie, neargumentētie un bieži vien nesaprotamie lēmumi" ir kaitējums tiešā veidā Latvijas ekonomikai un lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ierobežojumu dēļ cieš sabiedrības mentālā un fiziskā veselība, palielinās bezcerības sajūta, depresija, alkoholisms un pieaug pašnāvību skaits.

Vienlaikus pabalstus ne vienmēr var saņemt tie, kuriem tie visvairāk nepieciešami. "Diezgan bieži skaistumkopšanas nozarei tiek pārmests, ka mēs nemaksājam nodokļus, bet ne jau mēs šo nodokļu sistēmu esam piedāvājuši valstij. Valsts ir piedāvājusi mums šo nodokļu sistēmu, mēs to izvēlamies, un nodokļus pēc šīs sistēmas arī attiecīgi maksājam. Tajā brīdī, kad ir jāizmaksā pabalsti, mums tiek uzsvērts, ka mēs esam zagļi, ka mēs kaut ko neesam pildījuši pret valsti," situāciju raksturoja Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divus gadus visi Latvijas sporta klubi un fitnesa centri strādājuši ar būtiskiem zaudējumiem, valsts atbalsts nav spējis uzņēmējiem kompensēt pat pusi no zaudētā.

To DB norāda Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs. Viņš uzsver, ka, lai gan šobrīd sporta klubu klienti pamazām atgriežas zālēs, attīstības ziņā šī nozare ir atmesta apmēram desmit gadus atpakaļ.

Līdz 2019. gadam mēs piedzīvojām dinamisku izaugsmi, taču šobrīd situācija ir kritiska – sporta klubi cieš milzīgus zaudējumus, bet daļa fitnesa treneru ir spiesti strādāt pelēkajā zonā, teic G. Kuzņecovs.

Daži slogu neiztur

Sporta klubu uzkrātie zaudējumi pēc grantu izmaksas šobrīd vidēji ir 80%, bet atsevišķiem uzņēmējiem tie sasniedz pat 97%, atzīmē G. Kuzņecovs. “Šis periods ir bijis ļoti sarežģīts, un redzam, ka izaicinājumi joprojām turpinās. Šobrīd intensīvi strādājam ar Ekonomikas un Finanšu ministriju, lai uzņēmēji varētu saņemt papildu atbalstu, jo apgrozījuma kritums ir bijis ļoti būtisks. Līdz šim saņemtais valsts atbalsts nav kompensējis pat pusi no zaudētā, taču tajā pašā laikā jāatzīst, ka, ja tā nebūtu pavisam, izdzīvot būtu bijis daudz grūtāk, sevišķi pandēmijas sākumā. Kopumā pēdējo divu gadu laikā sporta zāles vairāk ir bijušas ciet nekā vaļā. Ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, nevar noliegt, ka mūsu valstī ierobežojumi ir bijuši ļoti stingri, piemēram, sporta klubiem tika atļauts atsākt darbu ievērojami vēlāk nekā citās valstīs – tikai īsi pirms Līgo svētkiem. Tā kā vasara bija ļoti karsta, klientu skaits bija niecīgs – klubu piepildījums proporcionāli noteiktajiem ierobežojumiem 15 kvadrātmetri uz vienu personu sasniedza vidēji 15–20%, šobrīd labākajā gadījumā tas ir 80%. Ja salīdzina šos ciparus ar laiku, kad sporta klubiem nebija noteikts klientu skaita ierobežojums uz kvadrātmetriem, tad piepildījums ir vēl ievērojami mazāks – maksimums 30 līdz 40%. Tas nozīmē, ka pirmspandēmijas līmenis vēl ne tuvu nav sasniegts,” secina G. Kuzņecovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, paplašināts sporta klubs "MyFitness" tirdzniecības centrā "Galleria Riga", informē "Galleria Riga" pārstāvji.

Tirdzniecības centrā esošais sporta klubs paplašināts jau otro reizi. Pirmo reizi 2017.gadā atvērtā 1430 kvadrātmetrus lielā "MyFitness" paplašināšana notika 2019.gadā, kopējo sporta kluba platību palielinot līdz 1800 kvadrātmetriem. Līdz ar otro paplašināšanos pašlaik sporta kluba kopējā platība ir 2280 kvadrātmetri.

Pušu kopējie ieguldījumi sporta kluba paplašināšanā sasniedz vairāk nekā pusmiljonu eiro.

""Galleria Riga" esošajā "MyFitness" esam atklājuši Latvijā pirmo koncepta boksa studiju "BoxBox", kā arī "Relaxone", kas ir īpaša zona relaksācijai pirms vai pēc treniņiem, kurā pieejama hidromasāža un ruļļu masāža. Turpinām sekot līdzi tendencēm fitnesa nozarē un saskatām potenciālu tālākai attīstībai, proti, arī trešajai "Galleria Riga" "MyFitness" sporta kluba paplašināšanai," teic "MyFitness" valdes loceklis Erki Torns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien nolēma paplašināt kritērijus sporta centriem atbalsta saņemšanai.

Ņemot vērā to, ka sporta centru darbība joprojām ir ierobežota, kā arī lai sniegtu iespēju pieteikties sporta centriem, kuri savu saimniecisko darbību sākuši pēc 2020.gada 1.janvāra, Ministru kabineta noteikumos paplašināts kritērijs sporta centriem atbalsta saņemšanai, nosakot, ka konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60% vienā no vairākiem kritērijiem.

Atbalstu varēs saņemt, ja apgrozījuma kritums ir vismaz 60%, salīdzinot 2020.gada decembra un 2021.gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2019.gada oktobra, novembra, decembra un 2020.gada janvāra, februāra, marta apgrozījuma kopsummu, vai arī salīdzinot 2021.gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2020.gada jūliju, augusta, septembra, oktobra un novembra apgrozījuma kopsummu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes un izklaides centrā “Rīga Plaza” 2021. gada nogalē tiks atklāts “MyFitness” sporta klubs.

“Mūsu tirdzniecības centram šis ir izteikts attīstības gads – turpinām papildināt jau esošo piedāvājumu ar dažādiem preču un pakalpojumu segmentiem un esam gandarīti uzsākt vairākas spēcīgas sadarbības. Vēlamies apmeklētājiem sniegt arvien plašāku un daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu vienuviet,” stāsta Hanness Pīls (Hannes Pihl), “Summus Capital” valdes loceklis.

“MyFitness Rīga Plaza” sporta kluba kopējā platība būs 1502 m2. Tas atradīsies tirdzniecības centra otrajā stāvā, netālu no ēdināšanas zonas.

Diennakts sporta klubu tīkls Gym! atklāj otru klubu Rīgā 

"MyFitness" grupas meitas uzņēmums – pašapkalpošanās sporta klubu tīkls "Gym!", kas pērn...

“Ar katra jauna kluba atklāšanu “MyFitness” ievieš kādas jaunas vēsmas fitnesa nozarē Latvijā. Arī “MyFitness Rīga Plaza” nebūs izņēmums,” teic Erki Torns (Erkki Torn), “MyFitness” valdes loceklis.

“MyFitness” uzņēmums dibināts 2008. gadā Igaunijā, kad tika atvērts pirmais sporta klubs Tallinā. Šobrīd tā paspārnē Baltijā jau ir 54 sporta klubi, 100 000 biedri un 900 darbinieki.

Par “Rīga Plaza” īpašniekiem 2020. gadā kļuva nekustamā īpašuma investīciju kompānija “Summus Capital”. Tirdzniecības centra “Rīga Plaza” apsaimniekošanu veic starptautiskā nekustamo īpašumu pakalpojumu kompānija “Colliers”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulcēšanās iespējamības mazināšanai no šodienas līdz 11.janvārim pastiprināti drošības pasākumi izglītības, sporta, kultūras un pakalpojumu jomās.

No 19.decembra jau ir spēkā ierobežojumi tirdzniecības jomā.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nosakot virkni ierobežojumu.

Ierobežojumi neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.

Izglītības jomā valdība lēma, ka klātienē (arī ne individuāli) nenotiks nekāda veida praktiskās nodarbības. Profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums būs klīniskā prakse rezidentūrā.

Tāpat interešu izglītība un dažādi mēģinājumi drīkstēs notikt tikai attālināti. Tika arī lemts par vienu nedēļu līdz 8.janvārim 1.-6.klašu skolēniem pagarināt ziemas brīvlaiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olympic Casino Latvia (OCL) ir vēris durvis kazino telpām pieczvaigžņu viesnīcā Grand Hotel Kempinski Riga, kā arī spēļu zālei un sporta bāram viesnīcā Radisson Blu Daugava.

Līdz ar jūlijā atvērtajām izklaides vietām, OCL izklaides pakalpojumus sniedz jau trīs Rīgas viesnīcās.

Jūnijā OCL ziņoja par Shangri La tīklā esošā SL Casino Riga (SIA Storm Latvia) aktīvu iegādi viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga telpās. Tas uzskatāms par vienu no vērienīgākajiem pēdējo gadu darījumiem Latvijas azartspēļu un izklaides industrijā. Kazino telpās būs atrodami 10 spēļu galdi, kā arī 24 spēļu automāti.

“Šā gada pavasarī OCL izdevās noslēgt darījumu ar SIA Storm Latvia, pārņemot uzņēmuma aktīvus, kas, pateicoties nelielajam nolietojumam, joprojām ir teicamā stāvoklī. Grand Hotel Kempinski Riga viesnīcā esošais kazino ir daļa no mūsu ilgtermiņa stratēģijas, kurā starp daudziem uzsvariem izceļas divi, proti, skaidrot un iepazīstināt sabiedrību ar kazino kultūru, koriģējot gadu gaitā nostiprinājušos aizspriedumus, kā arī pakāpeniski sagatavoties regulējuma izmaiņām, kas pēc pusotra gada ierobežos spēļu zāļu un kazino darbību Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Ir paveikts liels darbs, pielāgojot telpas, infrastruktūru un procedūras atbilstoši šā brīža epidemioloģiskās drošības prasībām un OCL standartiem, lai rīdzinieki un pilsētas viesi varētu droši izbaudīt pasaules līmeņa kazino izklaidi tepat pie mums Rīgā,” par jauno OCL kazino un iecerēm skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "UPB" sācis pirmās kārtas būvniecības darbus Preses Nama kvartālā, kur atbilstoši projekta iecerei līdz 2023.gada vasarai plānots attīstīt gan modernu biznesa centru, gan multifunkcionālu centru ar unikālu futbola laukumu uz ēkas jumta.

Projekta attīstītājs "Lords LB Special Fund V", saņemot no Rīgas pilsētas būvvaldes apstiprinājumu par būvniecības nosacījumu izpildi "Preses Nama Kvartāla" pirmā posma attīstībai, ir sagatavojis un nodevis būvlaukumu kompānijai "UPB".

"Projekts paredz Pārdaugavā dabīgi plaukstošo "Zināšanu jūdzi" - jaunos talantus un prātus - savienot ar nākotnes uzņēmējdarbības un attīstības mezglu, par kādu kļūs Preses Nama kvartāls. Saskaņā ar mūsu vīziju Preses Nama kvartāls ir sava veida metapilsēta, kas apvieno telpas komercdarbībai, birojiem ar infrastruktūru atpūtai, sportam un kultūrai. Šādas vīzijas sinerģiju ar Rīgas attīstību ilgtermiņā un īpaši Daugavas kreisā krasta attīstību pierāda arī operatīvā dokumentācijas izskatīšana un saskaņošana no atbildīgo iestāžu puses," būvvaldes jaunās pieejas nozīmi akcentē projekta attīstītāja "Lords LB Special Fund V" pārstāvis Giedrjus Bernots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tūristu atvešanai jānovāc birokrātiski šķēršļi

Māris Ķirsons, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noteiktie ierobežojumi tūrisma nozarei teju divu gadu garumā likuši dzīvot bada maizē, tādējādi daudzi vēl juridiski ir dzīvi, bet faktiski ir bankrotējuši. Vienlaikus brīvāki nosacījumi Baltijas kaimiņvalstīs to uzņēmējiem ļāvuši pārņemt to pasākumu organizēšanu, kas Latvijā netiek atļauti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Naglis.

Baltijas valstīs, pēc viņa domām, jābūt vienotai pieejai un arī vienādiem ierobežojumiem, pretējā gadījumā konkurenti paņem visu, ko var, bet Latvijas uzņēmējiem tiek tikai tas, kas paliek pāri pēc dzīrēm pie kaimiņiem. Tieši tāpēc nozare atbalsta sertifikātu izmantošanas atcelšanu privātajā sektorā, tajā skaitā pakalpojumu sniegšanā un mazumtirdzniecībā, jo ir nepieciešams vienāds regulējums visās trīs Baltijas valstīs.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Kāda var būt situācija, ja tūrisma sfērai, tostarp viesnīcām, restorāniem, būtībā Latvijā strādāt nav ļauts un tie arī nestrādā teju vai divus gadus! Daudziem nozares spēlētājiem, tēlaini izsakoties, ir tikai kauli un āda, nav nekāda liesuma, nemaz nerunājot par kaut kādu treknumu, un pat tiem, kuriem pirms pandēmijas bija uzkrāts kaut kāds tauku slānis, tagad tāda sen vairs nav. Faktiski daudzi nozares spēlētāji atrodas kritiskā stāvoklī – tā sakot, starp debesīm un zemi, jo juridiski vēl ir dzīvi, bet realitātē nekādas dzīvības pazīmes neizrāda, tātad bankrotējuši, tikai tas neatspoguļojas papīros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecībā "atomsprādziena radiāciju" jutīs vēl daudzus gadus

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, pašlaik uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi, kā rezultātā, tieši pretēji, pieaugs korupcijas riski, konkurence publiskos pasūtījumos, visticamāk, samazināsies, būs daudz strīdu un tiesvedību, toties ierēdņiem, juristiem un uzraugošajām iestādēm būs nodrošināts darbs vairākiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ir risks, ka jaunajā tūrisma sezonā vairākas vadošās viesnīcas netiks atvērtas

Db.lv, 13.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvošie ierobežojumi un mērķtiecīga atbalsta neesamība rada kritisku ietekmi uz naktsmītņu segmentu, informē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

LVRA norāda, ka jau vairākkārt publiski ir norādījusi, ka no Latvijas tautsaimniecības aspekta ir svarīgi, lai viesmīlības pakalpojumu nozare pēc iespējas ātrāk sasniegtu 2019. gada rādītājus, kad kopējais pienesums Latvijas valsts budžetā bija vairāk nekā miljards eiro.

"Diemžēl, gandrīz jau divu gadu garumā pastāvošie ierobežojumi, arvien pieaugošās apsaimniekošanas izmaksas un skaidrs, tikai uz naktsmītnēm mērķēts atbalsta trūkums, novedīs pie vairuma vietējā kapitāla naktsmītņu slēgšanas un bezdarbnieku skaita, īpaši reģionos, pieauguma. Savukārt noteikta servisa līmeņa naktsmītņu trūkums var radīt situāciju, ka Latvija nevar pretendēt uz starptautisku augsta līmeņa un sporta pasākumu organizēšanu. LVRA 2021. gada 8. novembrī ir vērsusies pie valdības ar lūgumu par nepieciešamību atjaunot atbalstu izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem operacionālo izmaksu segšanai 15eur/m2, taču joprojām nav rasts risinājums šī atbalsta izveidē," norāda asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ar esošajiem ierobežojumiem nebūs gana un saslimstības ar Covid-19 pieaugumu tomēr neizdosies apturēt, nākotnē plašāk varētu tikt ierobežota cilvēku pulcēšanās, kā arī tirdzniecības nozare, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi būtu vēršami uz tām norisēm vai cilvēku uzvedībām, kuras veicina vīrusa izplatību - kontakti un cilvēku mobilitāte.

"Tie nākamie, ja būs nepieciešami, cerēsim, ka nē, ierobežojumi - nu jau vairāk ierobežojumi nekā drošības pasākumi - būs vērsti uz vēl striktāku cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežošanu," skaidroja Viņķele, piebilstot, ka par piemēru tiek ņemts notiekošais citās valstīs.

"Mums nav bijis tik strikti tas jādara līdz šim - piemēram, tik strikti, ka pat atrašanās ārpus mājas tiek regulēta," runājot par citviet ieviestajiem ierobežojumiem, atzīmēja politiķe. Viņa tostarp atklāja, ka no citu valstu pieredzes izriet, ka tie būtu vēl plašāki ierobežojumi tirdzniecībai. Šobrīd Latvijā vienīgi lielveikalos brīvdienās ir ciet atsevišķi veikali, kamēr ir valstis, kur vaļā faktiski ir tikai aptiekas un pārtikas veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atļauj no 1.jūnija vakcinētiem individuālo pakalpojumu sniedzējiem atsākt darbu

LETA, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien nolēma grozīt Epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, paredzot, ka visi individuālo pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir ierobežota, no 1.jūnija varēs atsākt darbu, ja būs vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19.

Līdz ar to no 1.jūnija varētu strādāt arī skaistumkopšanas nozare un citi pakalpojumi, kas saistīti ar labsajūtu un izklaidi.

Veselības ministrija iepriekš atzīmēja, ka cilvēkiem, kas nav vakcinējušies, drošības pasākumi tiks pakāpeniski mazināti atbilstoši iepriekš lemtajam un krītoties saslimstības līmenim.

Ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis šo slimību, no 1.jūnija tas drīkstēs individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta nomas un fotopakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.

Savukārt no 15.jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino un teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv, 31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru