Likumi

Steigā mēģinās labot brāķi

Daiga Laukšteina, Kārlis Vasulis, speciāli DB, 09.12.2016

R.Vējonis

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Labojumus kritizētajos Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumos Saeima cer pieņemt jau 20. decembrī

Saeima nodevusi Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijai otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izbrāķētos grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā. Izmaiņas paredzēja, ka persona pieteikties mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusa iegūšanai var tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiktu izbeigts. Prezidents paudis, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība. Tāpat R.Vējonis akcentē, ka nav izpildīts Ministru kabineta pērnā gada lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns DB pauž, ka, visdrīzāk, tiks atceltas abas divas ierobežojošās normas, un, runājot par mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu, atsaucas uz valsts prezidenta norādīto: «Kaut ko noņemot, uzreiz būtu skaidri jāpiedāvā, kas ir vietā. Jāatzīst, ka tas tā nebija izdarīts. Tālab konkrēti datumi jāizņem ārā, vai vismaz jāpiekoriģē tā, lai mikrouzņēmumu nodokļa režīms pārtrūkst brīdī, kad ir skaidri zināmi jauni alternatīvie risinājumi. Joprojām šī uzdevuma priekšā ir Ekonomikas ministrija.»

Tiesa, labojumi jāveic steigā, lai likumprojekts galīgajā versijā stātos spēkā vēl šajā gadā.

Visu rakstu Steigā mēģinās labot brāķi lasiet 9. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pustukšais gads liks sasparoties

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 22.12.2016

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Lai arī patlaban nav pārāk daudz tautsaimniecībai iedvesmojošu ziņu, tomēr ir pamats cerēt, ka nākamais gads attīstībai būs labāks par aizejošo

Pēdējā laika notikumi nodokļu jomā ir uzskatāms apliecinājums tam, ka valsts pārvalde Latvijā ir zem katras kritikas. Šajā ziņā vismaz šoreiz nevietā būtu vainot dažādu ministriju darbiniekus, bet gan tos, kas dod gala verdiktu attiecībā uz jaunu likumu ieviešanu vai labojumu izdarīšanu jau esošajos. Ja paraugāmies uz šo aspektu valsts ekonomikas attīstības kontekstā, tad pirmajā brīdī varētu šķist, ka mūsu valsts nākotne būtu «norakstāma».

Tomēr, ja skatāmies uz jautājumu no otras puses, tad šobrīd ar diezgan lielu pārliecību var teikt, ka pēdējo riņķa danci ap mikrouzņēmumu nodokli varētu salīdzināt ar krīzes laika bedres dziļākā punkta sasniegšanu, pēc kura vajadzētu atsākties izaugsmei. Tā vajadzētu notikt arī ekonomikas likumdošanas jomā. Šajā ziņā būtu naivi cerēt, ka valsts pārvaldes elite būtu sapratusi savas kļūdas un būtu gatava mainīties. Nē, izmaiņas notiks tīri pragmatisku apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Certus ekonomisti: Nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2016

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Kā vienu no 2016.gada pozitīvajiem notikumiem Certus ekonomisti min 2017.gada valsts budžetu, kas apstiprināts šī gada nogalē. «Daudzi būs pārsteigti par šo vērtējumu, tomēr apstiprinātais nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks,» norāda domnīcas Certus vadītājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Nākamā gada budžetu pieņemts salīdzināt ar iepriekšējā gada budžetu, taču jāvērtē būtu tas, kāds budžets varētu būt, ņemot vēra izaicinājumus, kuri bija jārisina valdībai - proti, fundamentālu apņemšanos palielināt tēriņus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Certus uzskata, ka finanšu ministre paveica šo uzdevumu ejot to grūtāko ceļu - nepaaugstinot galvenos nodokļus. Nākamā gada budžetā ielikta ļoti ambicioza ieņēmumu prognoze - daudz augstāka nekā gaidāma IKP izaugsme, tas signalizē par nopietnu apņemšanos strādāt pie nodokļu iekasēšanas, par ko finanšu ministre ir praktiski uzņēmusies personīgu atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LU profesors: Nejēdzību apogeja nodokļos

Andris Deniņš LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 05.07.2017

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Praktiski visas līdzšinējās valdības ir pielikušas roku, lai izkropļotu Latvijas nodokļu sistēmu, kas tika izstrādāta pēc neatkarības atjaunošanas. Taču vislielāko nekompetenci un konsekvences trūkumu nodokļu jautājumos ir demonstrējusi esošā Māra Kučinska valdība.

Kādi īsti ir reformējamās nodokļu sistēmas metodoloģiskie pamati? Kurš ir veicis pētījumus, kas pamato sistēmā iekļaujamo nodokļu veidus un to likmes? Kas ir šīs nodokļu sistēmas izstrādātāji – politiķi, ierēdņi, kas neorientējas metodoloģiskajās nostādnēs vai pieaicinātie eksperti? Speciālistu viedoklis bija vienots – tādā steigā nav iespējams izstrādāt jaunu, progresīvu, stabilu un ilglaicīgu nodokļu sistēmu. Turklāt nepieaicinot nevienu ekspertu un neveicot padziļinātus pētījumus. Ikviens saprātīgs speciālists zina, ka šādam darbam ir vajadzīgi pāris gadi, nevis mēneši. Šajā jautājumā nedrīkst dominēt bezatbildīgs populisms un nākamo vēlēšanu tuvuma diktēta steiga. Tāpēc tika prognozēts, ka valdības iecere piedzīvos neveiksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti: Strauja izaugsme ir vājš attaisnojums strukturālu reformu atlikšanai

Žanete Hāka, 06.12.2017

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grāmatveži: Nodokļu reforma ievērojami apgrūtina tieši mazo uzņēmumu biznesu

LETA, 29.01.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

#Ir bažas par grāmatvežu noslodzi un to, vai var uzticēties programmām, kuras izveidotas steigā.

Nodokļu reforma uzliek papildu slogu un ievērojami apgrūtina tieši mazo uzņēmumu un pašnodarbināto personu biznesu, pirmdien žurnālistiem sacīja grāmatvežu organizāciju pārstāvji.

«Grāmatveži šo gadu dēvē par nodokļu revolūcijas gadu, jo ir ļoti daudz neskaidrību, kas grāmatvežos izraisa vieglu šoka stāvokli. Pat grāmatveži ar lielu pieredzi nav pārliecināti, vai izdosies visas jaunās normas pareizi piemērot un izvairīties no uzņēmumu finansiāliem zaudējumiem,» sacīja apmācību uzņēmuma Baltikons-Centrs direktore Jeļena Kučinska.

ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle un žurnāla Bilance galvenā redaktore Maija Grebenko norādīja, ka bažas raisa arī izmaiņas algas nodokļos - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI).

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeima spiesta pārstrādāt valdības «brāķi»

Māris Ķirsons, 06.06.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu, atduras pret iespējamu neatbilstību Satversmei; meklēs citu risinājumu

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot Ministru kabineta atsūtītos grozījumus Darba likumā.

Uz augsto risku, ka grozījumi nonāks Satversmes tiesā, savos atzinumos norādīja gan tiesībsargs Juris Jansons, gan arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare. Proti, piedāvātā grozījumu redakcija pieļauj situāciju, kad darbiniekam ar algu, piemēram, 1000 vai 1500 eiro tiek samazināta piemaksa par virsstundu darbu, lai gan tiek garantēts būtisks minimālās algas (darba samaksas) pieaugums. Tādējādi faktiski cietēji būtu tie darbinieki, kuri saņem atalgojumu, kas pārsniedz ģenerālvienošanās noslēgšanā paredzētu minimālo atalgojuma līmeni. «Nav pieļaujams samazināt virsstundu darba apmaksas likmi vieniem un radīt tiem sliktākus nosacījumus nekā citās nozarēs strādājošajiem,» skaidroja J. Jansons. Viņš arī atgādināja, ka nav saprotams, kas piedāvātajā grozījumu projektā domāts ar ierakstu «būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas paaugstināšana». «Nekur nav teikts, kas ir būtisks – vienam 10% būs būtisks, citam 20%, vēl citam kāds cits skaitlis, un nav arī pateikts, kurš tad vērtēs, vai minimālās algas pieaugums nozarē ir būtisks,» savus argumentus skaidroja J. Jansons. Vienlaikus viņš norādīja, ka ģenerālvienošanās noslēgšana ir atļauta jau pašlaik.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ilgtermiņa lēmumi jāpieņem atbildīgi

Armanda Vilcāne, DB žurnāliste, 08.08.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma atcelšana pēdējā laikā kļuvusi par vienu no apspriestākajiem tematiem un ne velti - tieši vai netieši šis maksājums ietekmē ikvienu Latvijas elektroenerģijas patērētāju jeb ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kas nenoliedzami šogad ir arī vēlētāji.

Iespējams, tieši tāpēc priekšvēlēšanu steigā katrs esošais un topošais deputāts OIK platformu mēģina izmantot savu reitingu celšanai - cits sola OIK maksājumu atcelt pavisam, cits asi kritizē gan savus priekšgājējus, gan viņu šā brīža centienus situāciju labot.

Nozares pārstāvji jau pauduši, ka nosaukuma maiņa elektroenerģijas gala patērētāju rēķinus, visticamāk, nesamazinās, jo atbalsta maksājums tiek pārlikts uz elektrības tirgotāju, kas to iekļauj rēķinos.

DB jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka Arvila Ašeradena vadītā darba grupa izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, piedāvājot piecu pasākumu kompleksu, kas pakāpeniski un vienoti īstenojams, sākot no 2019. gada. Kamēr pats ministrs pārliecinoši sola, ka pēc pāris gadiem esošā maksājumu sistēma vairs nepastāvēs, nozares pārstāvji EM skaļos paziņojumus sauc par bezatbildīgiem un saista ar vēlēšanu tuvošanos. OIK likvidēšanas scenārijs paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, noteikt ierobežotas peļņas normas, veikt jaudas maksājumu reformu, kā arī nākotnē OIK aizstāt ar asi kritizēto zaļo sertifikātu sistēmu, kas pēc būtības nav nekas cits kā vien sistēmas pārsaukšana. Nozares pārstāvji jau pauduši, ka nosaukuma maiņa elektroenerģijas gala patērētāju rēķinus, visticamāk, nesamazinās, jo šajā gadījumā atbalsta maksājumu apmērs tiek pārlikts uz elektrības tirgotāju, kas to iekļauj rēķinos gala patērētājam. Bažas par EM priekšlikumu izteikuši arī tirgotāji, norādot, ka zaļo sertifikātu tirdzniecība varētu radīt sarežģīti administrējamu sistēmu ar nekontrolējamiem cenu svārstību riskiem gan patērētājiem un tirgotājiem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem. Lai gan steiga OIK jautājuma risināšanā ir liela, ekonomikas ministrs jau vairākkārt norādījis, ka atcelt OIK šogad nav iespējams, jo tas neizbēgami nozīmētu valsts ieraušanu milzīgos tiesvedību procesos, kas būtu mērāmi simtos miljonos eiro. Šobrīd konkrēti gan nav skaidrs, kas mainīsies pēc trīs gadiem, taču ministrs uzsver - šajā laikā tiks radīts jauns atbalsta mehānisms jeb, vienkāršāk sakot, – viss būs citādi. Visticamāk, tā arī būs, jo jādomā, ka pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām lēmumu pieņēmēju kompozīcija būs krietni mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pirmais mēģinājums mainīt nodokļu reformu

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 13.09.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Lai arī ziediņu, odziņu un citu nodokļu reformas velšu ienākšanās gaidāma vien uz nākamā gada sākumu, daļa ražas gūstama jau tagad. Diemžēl šī raža izrādījusies bojāta un knapi lietojama, par ko gan nevajadzētu brīnīties, jo uzņēmēji par to nodokļu reformas ieviesējus brīdināja jau tajā brīdī, kad šī brāķīgā sēkla tika vēl tikai gatavota sējai.

Tomēr atbildīgajiem ministriem bija pašiem sava, liela galva uz pleciem, un rezultāti tagad neizpaliek. Runa ir par Uzņēmuma ienākuma nodokļa grozījumiem, kā rezultātā uzņēmumiem savu peļņu vairs nav izdevīgi atvēlēt sporta, kultūras un citu sabiedriskā labuma organizāciju atbalstam. Iznākums ir likumsakarīgs – šīm organizācijām vairs neizdodas savilkt galus. To visu papildināja vēl banku krīze un, lai arī daži ministri uzsvēra, ka ABLV bankas aizvēršanai nu nekāda efekta uz Latvijas ekonomiku nebūšot, tad tomēr tāds ir gan – kaut vai nevalstiskajām organizācijām, jo šī banka bija tiešām dāsna ziedotāja.

Taču izlietu ūdeni jau vairs nesasmelsi. Arī politiķi šo brāķi tagad ir pamanījuši un, jo īpaši priekšvēlēšanu gaisotnē, cenšas piedāvāt kaut kādus risinājumus, kas, iespējams, nemaz tādi nav, tomēr palīdz vismaz demonstrēt aktivitāti. Tā pieci Saeimas deputāti – Hosams Abu Meri, Edgars Putra, Jānis Upenieks, Gaidis Bērziņš un Astrīda Harju ir iesnieguši grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, paredzot, ka iedzīvotājs 1% no sava samaksātā IIN varētu brīvprātīgi atvēlēt kādai nevalstiskajai organizācijai. Varētu domāt, cik skaisti, – cilvēks beidzot varēs izvēlēties, kur nonāk viņa nodokļi! Bet te slēpjas savs āķis. Lai varētu šo 1% kādai organizācijai atvēlēt, cilvēkam būs jāizdara īpaša atzīme VID EDS sistēmā – ja ar šīm tehnoloģijām esat uz «jūs», tad diemžēl nekā – naudiņa paliks budžetā. Turklāt kārtība, kādā iedzīvotājs šo savu izvēli varētu izdarīt, vēl jānosaka MK noteikumiem. Tādu nav, līdz ar to šis priekšlikums ir tikai teorija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Šaujam sev kājā dubultīgi

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 17.09.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Politiķu dzīvē, īpaši pirms vēlēšanām, gadās brīži, kad neko nevar izdomāt, bet kaut ko tomēr baigi vajag. Pēc viena no šādiem gadījumiem izskatās nu jau vairākus mēnešus ilgstošā ņemšanās ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti, tautā sauktu par OIK.

Ekonomikas ministrēšanas laiks iet uz beigām, un nāk atskārsme, ka kaut ko pēc sevis tomēr vajag atstāt, jo ar visādām fantazēšanām par startapiem un braukāšanu apkārt tomēr ir stipri par maz dziļam nospiedumam politikas vēsturē. Tad nu Ašeradena kungs nolēma ķerties klāt titāniskajai cīņai ar OIK bubuli. Bubulis, starp citu, ir mākslīgi uzpūsts. Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījums liecina, ka 2/3 no OIK maksājuma visi patērētāji maksā dabasgāzes stacijām un tikai 1/3 - tā sauktajai zaļajai enerģijai, taču cilvēku prātos šis temats ir pamatīgi sajaukts un samežģīts, jo tā skaidri šo kutelīgo patiesību valsts amatpersonām netīk pateikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Valkas padomju laika bunkuri gaida labu biznesa ideju un naudu

Laura Mazbērziņa, 02.10.2018

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Valkas padomju laika armijas bunkuri šobrīd ir izdemolēti, izdedzināti un piegružoti ar atkritumiem. Valkas novada dome informē, ka jau vairākus gadus norisinās investora meklējumi, bet bunkuri nevienam nav vajadzīgi.

Pirms pāris gadiem izskanēja informācija, ka Valkā tiks atjaunoti pazemes bunkuri. Ieceres bija lielas. Tika minēts, ka tajos varētu ierīkot lāzeršaušanas vietu, boulingu, peintbolu, mūzikas klubu ar skatuvi, kafejnīcu, vēsturisku ekspozīciju. «Mums ir bijušas visādas idejas par to, kā mēs varētu atjaunot šo vietu, taču diemžēl viss ir bijis neveiksmīgi, jo ir nepieciešami lieli līdzekļi un bagāti investori. Es ticu, ka Valkas centrā esošie pazemes bunkuri nākotnē varētu kļūt par ievērojamu tūrisma objektu pilsētā,» biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Čapiņš, Valkas tūrisma biroja vadītājs.

Valkas novada dome bija izsludinājusi skiču konkursu un secināts, ka bunkuru atjaunošanai nepieciešami no diviem līdz trīs miljoniem eiro. Bija pieteicies viens investors, kurš tomēr nozuda.

Komentāri

Pievienot komentāru