Smiltsērkšķu produktu ražotāja SIA Bio2You piesaistījusi investīcijas ražotnes izveidei Latvijā, informē uzņēmumā.

Pirmajā kārtā piesaistītās investīcijas ir 210 000 eiro apmērā, ar iespēju palielināt investīciju apjomu līdz 1,5 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas no investīciju fonda FlyCap, savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Plānotais investīciju atpelnīšanas laiks ir pieci līdz septiņi gadi. Piesaistītās investīcijas ieguldītas ražotnes izveidē un pilnveidošanā, kā arī jaunu produktu izstrādē un apgrozāmajos līdzekļos.

Bio2You līdzīpašniece Rita Stražinska norāda, ka aptuveni 80% no investīcijām ieguldīti ražotnes izveidē un produktu izstrādē, bet 20% ieguldīti apgrozāmajos līdzekļos

Latvijas kosmētikas ražotājs Bio2You laidis klajā trīs jaunas matu kopšanas līnijas, kuru radīšana aizņēma aptuveni deviņus mēnešus. Šogad uzņēmums koncentrējas uz eksportu, stāsta uzņēmuma valdes locekle un Bio2You līdzīpašniece Rita Stražinska.

Saskaņā ar viņas teikto, piemēram, Tuvie Austrumi labi uzņem Bio2You produktus, un ​​īpaši ir sajūsmā par to, ka produktu sastāvs ir dabisks un netiek izmantots alkohols.

Vienlaikus R. Stražinska uzsver, ka Latvijas tirgus uzņēmumam joprojām ir ārkārtīgi svarīgs. «Šis ir mūsu mājas tirgus, tas vienmēr būs mūsu prioritāte, bet es domāju, ka Latvijā šobrīd esam sasnieguši visu, ko varējām, un tagad ir laiks iet tālāk,» teica R. Stražinska.

Viņa atzīst, ka izveidotais zīmols Bio2You jau sākotnēji bija vērsts uz eksporta tirgiem. «Kad mēs dibinājām uzņēmumu, mēs vēlējāmies izmantot nosaukumā vārdu «smiltsērkšķis», bet tas ir grūti izrunājams. To ir grūti izrunāt arī latīņu (Hippophae) un angļu valodā (Sea Buckthorn). Tad mēs padomājām, ka smiltsērkšķis un tajā esošie vitamīni ir vitāli nepieciešami cilvēka organismam tāpat kā skābeklis O2, savukārt «Bio» nozīmē, ka sastāvs ir bioloģiski aktīvs un dabīgs - tā radās nosaukums Bio2You,» skaidroja R. Stražinska.

Ērikam Stendziniekam un partneriem piederošā Latvijas smiltsērkšķu produktu ražotāja Bio2You izstrādājumi tiks pievienoti ASV televīzijas prēmiju Emmy nominācijām pasniegtajiem maisiņiem, ziņo portāls 7guru.

Emmy ceremonija norisināsies 18. septembrī un nākamajā dienā pēc balvu pasniegšanas tiem kandidātiem, kas neuzvarēja, tradicionāli tiek nosūtītas dāvanas ar dažādām luksusa precēm.

Prestižās ASV televīzijas balvas Emmy rīkotāju interese par Bio2You produktiem radusies pēc veiksmīgas uzņēmuma dalības vairākās starptautiskās izstādēs, portālam apliecināja Bio2You pārstāve Rita Stražinska.

Uzņēmuma pārstāve pastāstīja, ka Bio2You, piedaloties divās starptautiskās organiskās kosmētikas izstādēs Vācijā un Anglijā, izdevies izraisīt nopietnu interesi par ražotāja produktiem. Smiltsērkšķu produktu ražotājs noslēdzis izplatīšanas līgumus ar pārstāvjiem Anglijā, Somijā, Dānijā, Francijā, Polijā, Grieķijā un citās valstīs.

Latvijas smiltsērkšķu produktu ražotājs SIA Bio2You tuvāko divu gadu laikā plāno sasniegt divu miljonu latu apgrozījumu, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks.

Viņš norāda, ka šogad kompānijas apgrozījums pārsniegs 100 000 latu, un pašlaik eksports uz lielākajiem Eiropas tirgiem, Baltijas valstīm, ASV un Āziju veido vienu trešdaļu apgrozījuma.

«Taču nākotnē, domājams, jau nākamā gada pirmajā pusgadā, šis īpatsvars mainīsies un apgrozījums augs, tieši pateicoties eksportam, jo vietējais tirgus lielāks nekļūst,» skaidro Kaijaks.

Pēc viņa teiktā, eksportam palīdzēs jaunu smiltsērkšķu produktu izveide. Turklāt produktu radīšana neprasa apjomīgas investīcijas, jo tie tiek ražoti Toskānā, Itālijā, pie Bio2You sadarbības partneriem.

Reklāmas speciālists un smilšērkšķu sulas Bio2you tirgotājs Ēriks Stendzenieks, kura profesionālā darbība nereti tiek saistīta ar politiskiem motīviem, noliedz sabiedrībā izskanējušās baumas, ka Neo ir viņa «projekts».

Taču viņš nav kavējies izmantot Ceturtās atmodas tautas armijas (4ATA) popularitāti un devis nosaukumus Neo2you un Bio4ATA kokteiļiem, kas gatavoti no Bio2You smilšērkšķu sulas.

«Neo un viņa armija paši ir atstājuši daudz caurumu savā komunikācijā ar sabiedrību. Daudzi to arī nekautrējās izmantot. Lūk, žurnālists Imants Liepiņš jau piereģistrējis sabiedrību Neo4ATA, kurai nav nekāda sakara ar to nabaga Neo,» viņš klāsta intervijā vortālam 7guru.lv: «Man tik vakar pieleca, ka man taču ir Bio2you smiltsērkšķu sula. Nogāju lejā uz bāru, kur ar Rock’n’Riga bārmeni uztaisījām divus jaunus kokteiļus – Bio4ATA un Neo2you.»

Paplašinot savu darbību, Ērikam Stendzeniekam daļēji piederošais SIA BIO2YOU izveidojis jaunu organiskās kosmētikas produkcijas līniju.

Uzņēmums informē, ka 10 jaunās smiltsērkšķu organiskās kosmētikas līnijas produktus – atjaunojošos serumus, sejas krēmus, mirdzuma masku, krēmu ādai ap acīm, sejas pieniņu, toniku, ķermeņa losjonu un smiltsērkšķu lūpu krēmu - būs iespējams iegādāties universālveikalā Stockmann un visos Douglas un Kolonna veikalos. Šie produkti nesatur alkoholu, krāsvielas un dzīvnieku izcelsmes produktus.

Uzņēmuma BIO2YOU līdzīpašniece Rita Stražinska stāsta, ka šī līnija tapusi ļoti ilgi. Jau kopš decembra sākuma uzņēmums BIO2YOU tirgū piedāvā Latvijā audzētu un ražotu smiltsērkšķu sulu, uztura bagātinātāju – smiltsērkšķu eļļu kapsulās, kā arī kosmētiku, kas gan ražota ārpus Latvijas.

Pērn kosmētikas ražotāja SIA «Bio2You» apgrozījums sasniedza 522 tūkstošus.

«2017. gads ir pirmais gads, kad sākām nopietni nodarboties ar eksportu, un «Bio2You» dubultoja eksporta apgrozījumu, salīdzinot ar 2016. gadu. Sākām eksportu ne tikai uz Eiropas valstīm, bet arī uz Krieviju, Ķīnu un ASV. Plānots, ka šogad eksporta īpatsvars pārsniegs 50% no kopējā apgrozījuma,» saka Rita Stražinska, SIA «Bio2You» līdzīpašniece.

Šī gada pirmajos trijos mēnešos apgrozījums salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn ir audzis par 67%. «Jaunums šajā gadā ir tas, ka esam sākuši lielos apjomos ražot zobu pastu, ar ko mēs atšķiramies no visiem pārējiem Latvijas kosmētikas ražotājiem. Ceļš līdz efektīvai zobu pastas receptei un tehnoloģijai bija ļoti grūts un ilgs, taču mēs patiesi lepojamies ar sasniegto rezultātu,» teic uzņēmēja.

Latvijas kosmētikas ražotāju apgrozījums turpina palielināties, attīstību sekmē izaugsme gan vietējā, gan eksporta tirgū

SIA Madara Cosmetics turpina iepriekšējo gadu izaugsmi, pērn sasniedzot 3,03 miljonu eiro apgrozījumu (gadu iepriekš – 2,34 miljoni eiro). «Izpildījām savu plānu pilnībā,» saka Uldis Iltners, SIA Madara Cosmetics direktors. Pieaugums ir bijis gan Latvijā, gan eksportā. Pašmāju tirgū diezgan veiksmīgi sevi ir pieteicis uzņēmuma jaunais zīmols Mossa. Tas gan pagaidām neveido lielu daļu no apgrozījuma, bet tendences ir pozitīvas, tāpēc U. Iltners redz potenciālu attīstībai.

«Pagājušā gadā mums ir gājis labi. Apgrozījums ir audzis, daudz investējām, lai piedalītos izstādēs, ieguldījām jaunu produktu izstrādē. Gadu noslēdzām ar aptuveni 105 tūkstošu eiro apgrozījumu,» teic Agate Kanča, SIA Kiwi Cosmetics valdes priekšsēdētāja. Arī SIA Bio2You sortiments paplašinās un apgrozījums aug. Pērn uzņēmums izveidoja savu ražotni un tagad pilnībā visu produkciju ražo Latvijā. Pērn tā apgrozījums audzis par 40%, sasniedzot 334 tūkstošus eiro, informē Rita Stražinska, SIA Bio2You līdzīpašniece.

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.

Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.

!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.

Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.(Foto: Kristaps Kalns)

"Covid-19" radītā pieprasījuma dēļ arī kosmētikas zīmols "Bio2You" izstrādā jaunus dezinfekcijas produktus un plāno tos piedāvāt gan vietējam tirgum, gan eksportam.

Klientiem jau tiek piedāvāts antiseptisks sprejs ar alkoholu 70% un Pantenolu. Spreja ražošana uzsākta 23.martā un tas pieejams ierobežotā daudzumā.

Vēl tuvākajā laikā uzņēmums tirdzniecībā piedāvās 50ml roku dezinfekcijas gēlu; 1000ml roku dezinfekcijas gēlu, ražošanas procesā ir antibakteriālas cietās un šķidrās ziepes.

"Visi mūsu līdzekļi izstrādāti tā, lai maksimāli rūpētos par roku ādu. Mēs pievienojam dažādas sastāvdaļas, lai spirts tik agresīvi nesausinātu rokas, un roku āda tiktu mitrināta un pasargāta ilgstošākā periodā," komentēja kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Viņa norāda, ka pasūtījumi ir ļoti apjomīgi, tāpēc šobrīd tiek apzinātas finansējuma iespējas.

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Pēc spēcīga investoru aktivitātes pieauguma 2021. gadā, pērn investoru interese visā Eiropā bijusi salīdzinoši zemāka, kas skaidrojams ar ģeopolitisku nestabilitāti un rekordaugstu inflāciju.

Baltijas valstīs pērn paziņoti 198¹ M&A (iegādes un apvienošanās) darījumi (2021.g. – 224 darījumi), liecina Oaklins Baltics dati.

Kopējā darījumu vērtība pērn sasniedza 2,4 miljardus eiro , kas ir mazāk, nekā 2021. gadā, bet būtiski pārsniedz darījumu vērtību 2019. un 2020. gadā.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka vislielākā interese bijusi par Lietuvas (89 darījumi) un Igaunijas (79 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas pēdējā vietā (30 darījumi).

Vislielākā M&A darījumu publiskotā vērtība bijusi Igaunijā, kur jau tradicionāli dominē e-komercijas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumi, un lielu daļu no darījumu skaita nodrošina spēcīgā jaunuzņēmumu ekosistēma. Lai arī darījumu skaits pērn ir bijis mazāks, tas aizvien būtiski pārsniedz aktivitāti iepriekšējo gadu laikā: 2018.g. (163 darījums), 2019.g. (155 darījumi) un 2020.g. (150 darījumi).

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Janvārī plānotais šprotu konservu eksports uz Ķīnu varētu sākties tikai pēc tam, kad šajā valstī tiks apstiprināts attiecīgais sertifikāts, kurš savukārt uz Ķīnu ticis nosūtīts aprīlī, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ķīnā šogad ir mainījušās prasības zvejas produkcijas eksportam, līdz ar to mainīta iepriekšējā, 2004.gadā izdotā sertifikāta forma. No vēstniecības Ķīnā jauno formu saņēmām aprīļa sākumā. Kontaktējoties ar Ķīnas atbildīgo institūciju, formu esam aizpildījuši un nosūtījām to atpakaļ uz Ķīnu apstiprināšanai. Tālākā lietu virzība jeb sertifikāta formas apstiprināšana atkarīga no Ķīnas dienesta,» sacīja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka jebkuram uzņēmumam, kurš vēlas eksportēt preci uz Ķīnu, līdzās minētajai sertifikāta formai jābūt arī reģistrētam attiecīgajā Ķīnas reģistrā. Tomēr reģistrācijas process esot aizkavējies, tādēļ maija sākumā plānots to veicināt ar klātienes sarunām augstākajā līmenī. «Par Brīvo vilni un dažiem citiem uzņēmumiem, kuri gatavi sākt eksportu, zinām, ka tie reģistrā ir iekļauti. Tomēr atsevišķi uzņēmumi reģistrā vēl neesot iekļauti, līdz ar to maija sākumā kopā ar zemkopības ministru [Jāni Dūklavu (ZZS)] dosimies uz Ķīnu, lai sarunās ar attiecīgo dienestu augstāko vadību gūtu apliecinājumu, ka tālākais process būs raitāks,» sacīja PVD vadītājs.

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Uzņēmumi novēro negatīvu vīrusa ietekmi uz biznesu, norāda Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", kas ir apzinājusi eksportējošos uzņēmumus. Daļai uzņēmumu vīruss var būt kritisks un būs nepieciešams valsts atbalsts nodokļu brīvdienu formā.

Šobrīd lielākā problēma ir nevis darbinieku prombūtne, bet fakts, ka ir kritušies pārdošanas apjomi uz vīrusa skartajiem eksporta tirgiem vai ir sarežģījumi produktu komplektācijas un piegādes ķēdē. Lai gan uzņēmumi komplektē vai ražo produkciju Latvijā, bieži sastāvdaļas vai izejmateriāli tika iepirkti no Ķīnas vai citām vīrusa skartajām valstīm. Ja šīs piegādes kavējas, tad nav iespēju nokomplektēt produkciju un kavējas piegādes, kas attiecīgi ietekmē uzņēmuma finanšu plūsmu.

Daudzi uzņēmumi ir sajutuši pārdošanas apjomu kritumu, kas iespaido arī ražošanai nepieciešamās jaudas. "Mūsu biznesu vīruss skar negatīvi, jo mūsu klientiem krīt pārdošanas apjomi, kas ietekmē to, vai klients no mums var pirkt iekārtas un pakalpojumus. Valsts atbalsts būtu svarīgs, ja situācija uzņēmumā kļūs kritiska," pauž Kristiāns Vēbers, "Vendon" vadītājs.

«Visas lietas, ko iepriekš tiku darījusi, bija tik vīrišķīgas, ka man gribējās pievērsties kaut kam sievišķīgākam, tomēr, lai gan pats produkts ir sievišķīgs, pats bizness ne tuvu nav tāds»

Tā intervijā DB atzīst Rita Stražinska, kosmētikas zīmola Bio2You īpašniece. Vairākus gadus viņa vadīja būvmateriālu veikalu tīklu Nelss, strādāja nekustamā īpašuma kompānijā SMI Real Estate Group. Piecus gadus sēdējusi uz diviem krēsliem un veidojusi savu uzņēmumu, kā arī turpinājusi savas gaitas algotā darbā, pirms pusotra gada viņa pieņēma lēmumu strādāt tikai savā uzņēmumā.

Fragments no intervijas:

Cilvēki mēdz vīpsnāt par dabīgās kosmētikas efektivitāti un derīguma termiņu. Kā jūs to atspēkotu?

Daudzas dabiskas vielas ir efektīvas, vienīgi jāatrod piemērotākās. Piemēram, salvijas, pelašķu vai kliņģerītes antibakteriālās īpašības ir labi zināmas un zinātniski pierādītas. Savukārt smiltsērkšķiem ir būtiskas dabīgas ādas šūnu atjaunojošas īpašības. Protams, bez pilnīgi dabīgām sastāvdaļām lietojam arī sintezētas dabīgās vielas, ko noteiktās robežās var izmantot, lai produkts būtu efektīvāks, piemēram, dažādus peptīdus, kā arī hialuronskābi, kas nodrošina dziļo mitrināšanu, vai pantenolu, kas nodrošina rētiņu un brūču dzīšanu. Nekad neviena biosertificēta produkcija nebūs 100% dabīga. Reāli ir 80–90%.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Ik gadu smiltsērkšķu platības Latvijā palielinās par 10–15 hektāriem, taču nākamgad ir gaidāms īstais bums, jo klāt nāks 50 hektāri, žurnālā Lietišķā Diena publicētajā raksta «Smiltsērkšķis – vai «Latvijas Nokia»?» stāsta Latvijas smiltsērkšķu audzētāju asociācijas vadītājs Andrejs Brūvelis.

Viens no šīs ogas lielas popularitātes iemesliem ir tas, ka smiltsērkšķu audzētājus, atšķirībā no citām nozarēm, krīze tikpat kā nav ietekmējusi. «Latvijā nav daudz tādu jomu un uzņēmējdarbības veidu, kur bizness krīzes laikā nebūtu iedragāts. Tā laba slava izplatās, tāpēc arvien vairāk zemnieku par to interesējas,» skaidro A. Brūvelis. Pieprasījumu pēc ogām palielināja arī reklāmas jomas darboņa Ērika Stendzenieka virzītā smiltsērkšķu produktu līnija Bio2You.

Jautājums ir, vai smiltsērkšķis un no tā taisītie produkti – sulas, saldumi utt. var kļūt arī par nozīmīgu eksporta produktu. Biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe uzskata, ka lai to panāktu, ir vajadzīgs liels izskaidrošanas darbs. Taču Latvijas smiltsērkšķu produktu popularitāte atkarīga arī no tā, cik daudz to patērēs paši Latvijas iedzīvotāji. «Ja lietojam paši, arī viesi to ievēros, un smiltsērkšķu sula varētu tāds pats suvenīrs no Latvijas kā Lāču maize,» viņa ir pārliecināta.

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

Jaunizveidotās Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas mērķis ir kopīgiem spēkiem iekarot Eiropas kosmētikas tirgu

Db.lv šopavasar ziņoja, ka Latvijas kosmētikas nozares uzņēmumi – Madara Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju.

Lielākais izaicinājums, vēloties iekarot jaunus tirgus, ir pārliecināt pircēju, ka tik mazā valstī šāda industrija var pastāvēt. «Mums ir stabila bāze, kāpēc attīstījās kosmētikas ražošana. 90. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai, diezgan ievērojama liela daļa no medicīnas vidējā personāla Latvijā pārkvalificējās uz skaistumkopšanu, un pašlaik Latvijas skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte ir viena no labākajām Eiropā. Es nesaku, ka Francijā vai Londonā nevar dabūt tikpat labus pakalpojumus, bet tā ir ļoti šaura niša, pakalpojumi ir dārgi. Latvijā ir spēcīga skaistumkopšanas pakalpojumu nozare un tas ir pamats tam, ka kosmētikas ražotāji savus produktus var uzreiz pamēģināt pie nozares speciālistiem. Otrs iemesls ir uzņēmums Dzintars. Tā bija PSRS nozīmīgākā fabrika, kas ir atstājusi savu nospiedumu Latvijas ķīmijas nozarē. Mēs gribētu atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā – mēs to ambiciozi gribētu atkārtot Eiropas Savienībā,» saka I. Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Vaicāta, kuram no uzņēmumiem tas varētu izdoties, viņa norāda, ka katram no asociācijas esošajiem biedriem ir liels potenciāls, turklāt katram tas ir iespējams savā nišā. «Eiropa ir tirgus ar 510 milj. iedzīvotāju. Jāizmanto tas, ka iekšējā Eiropas tirgū nav muitas barjeru, var reģistrēt filiāles un vienotu zīmolu – tas viss ietaupa finanses un dod iespējas tādas valsts uzņēmumiem kā Latvija,» viņa spriež.

Viens no lielākajiem privātā kapitāla ieguldījumu fondiem Baltijas reģionā “INVL Baltic Sea Growth Fund” noslēdzis visu Latvijas augošā personīgās higiēnas produktu un kosmētikas ražotāja “B2Y” akciju iegādi.

“B2Y” turpinās vadīt tās dibinātāja un izpilddirektore Rita Lagzdiņa.

“Mēs plānojam “B2Y” attīstīt organiski un meklēsim konsolidācijas iespējas šajā nozarē,” saka “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

“B2Y” izstrādā un ražo dabīgus ādas, mutes un matu kopšanas līdzekļus, kā arī vannas un dušas produktus. Uzņēmums izplata savus produktus ar zīmolu “Bio2You” un ražo tos arī saskaņā ar privātā zīmola līgumiem.

2021. gadā “B2Y” palielināja pārdošanas apjomus par 36%, sasniedzot 1,5 miljonus eiro, un pašlaik tajā strādā vairāk nekā 20 darbinieku. Uzņēmuma galvenais birojs un ražotnes atrodas Rīgā, Latvijā.

“Es iztēlojos “B2Y” kā vienu no vadošajiem ādas kopšanas līdzekļu ražotājiem reģionā, un, lai sasniegtu šo mērķi, mēs vienojāmies par sadarbību ar “INVL Baltic Sea Growth Fund“. “B2Y” ir ievērojamas izaugsmes iespējas, un tagad mums ir spēcīgs atbalstītājs, kas palīdzēs mūsu attīstībai jaunā līmenī,” saka Rita Lagzdiņa, SIA “B2Y” dibinātāja un izpilddirektore.

Lai iepazīstinātu kosmētikas līdzekļu ražotājus ar jaunu ES regulu par kosmētikas līdzekļiem un citām aktualitātēm kosmētikas līdzekļu tirgus apritē, 3. novembrī Rīgā notiks diskusija – seminārs.

Regulas mērķis ir vienkāršot procedūras un uzlabot terminoloģiju, tādējādi samazinot administratīvo slogu un neskaidrības. Pasākuma ietvaros uzstāsies Eiropas kosmētikas asociācijas pārstāvis Pascal Gidoin (Francija), kurš informēs par labas ražošanas prakses noteikumiem kosmētikas ražotajiem.

Seminārā paredzēti ziņojumi par robežgadījumiem, kas saistīti ar biocīdiem kosmētikā, kosmētikas līdzekļu tirgus uzraudzības aktualitātēmun informāciju par Lielbritānijas dabīgās kosmētikas tirgu. Savu dalību seminārā jau ir apstiprinājuši vadošie Latvijas kosmētikas ražotāji: Dzintars, Stenders, Bio2you, Spodrība, Silvanols, Medicamina, ka arī receptūru izstrādātāji no RSU un Veselības inspekcijas pārstāvji.