Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Vienai no lielākajām koksnes iepirkšanas organizācijām Baltijā "Stora Enso Baltijas koksnes piegāde" (Sora Enso Wood Supply Baltics) par tās darbības atbilstību labākās prakses standarta prasībām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā šā gada jūlijā tika piešķirts ISO 14001:2004 sertifikāts, norādīts uzņēmuma informācijā. "Stora Enso Mežs", kā arī citu Baltijas koksnes piegādes organizācijas uzņēmumu vides pārvaldības sistēmu novērtēja sertifikācijas organizācija SGS Latvia. Baltijā ISO 14001 sertifikātu ir saņēmušas Stora Enso zāģētavas Igaunijā un Launkalnes zāģētava Latvijā. Brīvprātīga vides pārvaldības sistēmu ieviešana Stora Enso uzņēmumos ir nozīmīgs solis vides aizsardzības principu īstenošanai praksē un uzņēmuma darbības ietekmes uz vidi kontrolei. Sertificēta vides pārvaldības sistēma apliecina, ka Stora Enso uzņēmi strādā atbilstoši šim standartam visās savās darbības jomās: meža apsaimniekošanā, mežizstrādē, kokmateriālu iepirkšanā un transportā, ieskaitot koksnes izcelsmes noteikšanas sistēmu,norādīts uzņēmuma informācijā.. Gada sākumā "Stora Enso Mežs" un Baltijas koksnes piegādes organizācijas uzņēmumi Igaunijā un Lietuvā saņēma FSC koksnes piegādes ķēdes sertifikātu. ISO 14001 saņemšana ir apliecinājums, ka uzņēmuma darbība tiek nepārtraukti pārraudzīta un pilnveidota un arī turpmāk Stora Enso uzņēmumos nepārtraukti tiks uzlaboti sasniegumi vides jomā, negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai,norādīts uzņēmuma informācijā. Baltijas koksnes piegāde ir organizācija, kas darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Tā piegādā apaļkoksni Stora Enso rūpnīcām Baltijā un papīrmalku, škeldu, skaidas un malku uzņēmuma rūpnīcām, kas atrodas citās Eiropas daļās, galvenokārt Somijā un Zviedrijā. Baltijas koksnes piegādes organizācijā Igaunijā, Latvijā. Lietuvā un Baltkrievijā strādā 280 darbinieki. Koksnes kopējais apjoms 2004. gadā sasniedza 4,8 miljonus kubikmetru,norādīts uzņēmuma informācijā.

Eiropas lielākais papīra ražotājs Stora Enso nolēmis slēgt avīžpapīra ražošanas līniju kompānijas rūpnīcā Vācijā, kā rezultātā bez darba paliks 180 cilvēki, ziņo Swedish Wire.

«Eiropas tirgus ir pārpludināts un izejmateriālu izmaksas ir dārgas. Mēs neredzam šī tirgus atgūšos 2008. gada līmenī, un mēs neredzam iespēju, ka šī ražotne atkal kļūs pelnoša,» skaidrojot ražošanas pārtraukšanu, saka Stora Enso viceprezidents Juha Vanhainens.

Stroa Enso negaida drīzu pieprasījuma atgūšanos tirgū, taču cer, ka ražošanas līnijas slēgšana varētu palielināt kompānijas operacionālo peļņu, neskatoties uz to, ka pārdošanas apjomi, visticamāk, samazināsies.

Kompānija arī norādīja, ka tā strādā pie «sociālā plāna» darbiniekiem, kuri zaudēs savu amata vietu uzņēmumā.

Izmaksu samazināšanas nolūkos Latvijā ir veikta Stora Enso kokapstrādes, koksnes sagādes un tirdzniecības uzņēmumu konsolidācija zem viena jumta, ziņo Dienas bizness.

«Apvienošanās zem viena juma ļauj samazināt izmaksas, jo biznesa virziens un arī īpašnieks jau nav mainījies,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Šobrīd zem viena juridiskā jumta a/s Stora Enso Latvija apvienoti kokzāģēšanas a/s Stora Enso Timber, koksnes sagādes un tirdzniecības SIA Stora Enso Mežs, zāģmateriālu tirdzniecības SIA Puumerkki un SIA Stora Enso Timber Trading.

«Apvienošanās ļauj izbēgt no daudzām nevajadzīgām formalitātēm, uzlabot struktūru un sadarbību starp dažādām jomām, kā arī samazināt izmaksas, piemēram, par auditu — četru vietā tikai viens, nav jāraksta un jāpārsūta savstarpējie rēķini utt.,» uzsver U. Deisons.

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

Meklējot inovācijas, "Stora Enso" analizē 880 jaunuzņēmumus 39 valstīs.

"Mēs nodrošinām finansējumu idejām un sadarbojamies ar jaunuzņēmumiem un citām kompānijām, jo ticam, ka gudrība ir "tur ārā". Potenciālos risinājumus mūsu vajadzībām mēs meklējam globāli - mēs esam izpētījuši 880 jaunuzņēmumus no 39 valstīm," jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" teica Samuli Savo, "Stora Enso" digitālo risinājumu vadītājs.

Kompānija veic atlasi, uzaicina piemērotākos uzņēmumus, kam palīdz izveidot īpaši piemērotu piedāvājumu un izvēlas kādu, ar ko turpināt sadarbību. Piemēram, šobrīd "Stora Enso" ir atvērtas četras dažādas programmas, kurās jaunuzņēmumi var pieteikties un piedāvāt savus risinājumus. Šādu pieeju S. Savo iesaka arī citām lielām kompānijām, jo pašiem šis modelis strādā veiksmīgi. Viņš gan īpaši uzsver, ka veiksmīgā šādas stratēģijas ieviešanā nepieciešama uzņēmuma augstākās vadības iesaiste.

Meža nozares koncerna Stora Enso taupības politika — ražotņu slēgšana, darbinieku atlaišana — tiešā veidā Latviju neskars, tomēr netieši varētu atsaukties arī uz Latviju. Lai arī šajos Stora Enso plānos nav runas par to, ka Latvijā tiklu slēgta vai pārdota kāda no uzņēmuma meitas kompānijām, tomēr pastāv bažas, ka, samazinot celulozes un papīra ražošanu, būs nepieciešamas arī to izejvielas — celulozes šķelda un papīrmalka. Tādējādi, pēc vairāku aptaujāto meža nozares speciālistu domām, varot sagaidīt, ka Stora Enso meitas uzņēmums Latvijā 2006. gadā mazāk nekā līdz šim iepirks šīs izejvielas Latvijā. Tādējādi uz Stora Enso iepirkuma samazinājuma rēķina savu daļu varēs palielināt tās konkurenti. Tāpat šobrīd nav zināms, vai, koncernam slēdzot kokapstrādes un iepakojuma ražotnes, šis fakts kaut kā atsauksies uz Stora Enso analogiem uzņēmumiem Latvijā.

Notikušas izmaiņas gofrētā papīra un kartona ražotājas SIA Stora Enso Packaging valdē un padomē, par uzņēmuma jauno valdes locekli kopš 24. septembra kļūstot Aijai Zembīro, kas turpmāk būs arī vienīgā valdes locekle uzņēmumā, liecina Lursoft dati.

A. Zembīro Stora Enso Packaging valdes locekles amatā iecelta līdzšinējā valdes locekļa Ojāra Skangala vietā, kas turpmāk uzņēmumā pildīs padomes locekļa amata pienākumus. Stora Enso Pankaging padomi pametis arī tās līdzšinējais priekšsēdētājs Somijas pilsonis Nīlo Peters Laurinpoika Poihonens (Niilo Petter Lauronpoka Poyhonen), un viņa vietā iecelts Sampo Ervards Anti (Sampo Edward Antti). Tāpat mainījies arī padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu pildītājs – Jouni Pauli Olavi Sepalas (Jouni Pauli Olavi Seppala) vietā stājusies Paivi Katarina Sūtari (Paivi Katarina Suutari). Darbu uzņēmuma padomē pametis arī līdzšinējais padomes loceklis Jari Tapio Sāris (Jari Tapio Saari), liecina informācija Lursoft.

Par uzņēmuma Stora Enso Packaging vienīgo valdes locekli iecelta Aija Zemrībo, savukārt viņas priekštecis Ojārs Skangals kļuvis par padomes locekli, liecina Lursoft dati.

Somiem piederošā uzņēmuma padomes sastāvs pirmdien pilnībā mainīts, par padomes priekšsēdētāju ieceļot Tomasu Zembrovski (Tomasz Zembrowski), bet padomes priekšsēdētāja vietnieku – Pjotrs Martins Novickis (Piotr Marcin Nowicki), savukārt padomes locekļa pienākumus, kā jau iepriekš rakstīts, turpmāk pildīs līdzšinējais valdes loceklis Ojārs Skangals.

SIA Stora Enso Packaging ir Somijas uzņēmuma Stora Enso Packaging Oy meitas kompānija. Tā dibināta 1994. gadā, un pašlaik atrodams arī Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500. Kompāniajs apgrozījums 2012. gadā veidoja 46,8 miljonus latu, bet peļņa bija 1,72 miljoni latu. TOP 500 sarakstā Stora Enso Packaging ierindojas 89. vietā.

Investējot 20 milj. eiro, AS Stora Enso Latvija kļūs par pavisam cita veida uzņēmumu, jo būtiski kāpinās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjomus, racionālāk izmantos koksni

Uzņēmums jau ir sācis būvniecības darbus, lai modernizētu kokzāģētavu, kā arī palielinātu tajā pārstrādājamās apaļkoksnes daudzumu, vienlaikus izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt maksimāli lielāku derīgās produkcijas iznākumu un to veikt ātrāk. Paralēli tiek plānoti darbi, lai būtiski uzlabotu zāģētās produkcijas ēvelēšanas iecirkni. «Būvniecības darbi rit pilnā sparā, un abu iecirkņu iedarbināšana paredzēta jau nākamā gada pavasarī,» iecerēto grafiku skaidro AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Tik iespaidīgu investīciju projektu ir bijis iespējams sākt, pateicoties Latvijas valdības atbalstītajai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanai. Protams, Ministru kabineta atbalstāmais investīciju projekts ir mazāks nekā uzņēmuma kopējie kapitālieguldījumi. Šā gada augustā valdība nolēma piešķirt Stora Enso Latvija uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 milj. eiro apmērā par 16,31 milj. eiro vērta projekta realizāciju. Uzņēmums šo nodokļa atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas. «Ja nebūtu šāda veida uzņēmuma ienākuma nodokļa atbalsta mehānisma, īpašniekiem būtu bijis mazāk motivācijas šādas investīcijas veikt Latvijā, jo uz ieguldījumiem pretendē arī citas Stora Enso grupā ietilpstošās ražotnes dažādās valstīs,» atzīst U. Deisons.

Viena no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā a/s Stora Enso Timber valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda līdzšinējais valdes loceklis ražošanas direktors Uldis Deisons, kurš šajā amatā aizstās Heiki Vahermetu. «Uzņēmums strādā ierastā ritmā, un tiek turpināta agrāk iesāktā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāna izpilde,» pēc pirmā mēneša valdes priekšsēdētāja amatā skaidroja U. Deisons. Viņš atzina, ka H. Vahermets pārgājis strādāt uz citu uzņēmumu. Jāatgādina, ka H. Vahermets Latvijā sāka strādāt 2001. gadā, kad viens no lielākajiem Igaunijas meža nozares uzņēmumiem a/s Sylvester sākt strādāt pie jauna projekta — kokzāģētavas izveides Latvijā. Savukārt pēc Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester akciju pārdošanas Somijas meža nozares kompānijai Stora Enso, a/s Launkalne Sawmill pārtapa par a/s Stora Enso Timber, kura ietilpst Stora Enso Baltic Production Group ražošanas grupā.

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Eiropas lielākajam papīra ražotājam Stora Enso otrajā ceturksnī peļņa samazinās par 84%, vēsta Bloomberg.com.

Peļņas samazinājums saistāms ar augstajām kokmateriālu izmaksām un samazinātu pieprasījumu pēc papīra un kokmateriāliem.

Stora Enso neto ieņēmumi samazinājušies no 141.3 miljoniem EUR jeb 18 centiem par akciju līdz 23.3 miljoniem eiro jeb 3 centiem par akciju, kas ir krietni mazāk nekā analītiķi iepriekš prognozēja.

"Pagājušā gada nogalē noteiktie restrukturizācijas pasākumi ir ieviesti, kā plānots, taču patreizējos apstākļos ar tiem nav pietiekami," sacīja uzņēmuma vadītājs Jouko Karvinens. Viņš norādīja, ka aizvien pieaugošās cenas un iespējamais pieprasījuma samazinājums arī nākotnē, var likt uzņēmumam ieviest gan pagaidu, gan arī pastāvīgus kapacitātes samazināšanas pasākumus. Tāpat uzņēmums samazinājis kapitālinvestīciju budžetu par 25%.

Gofrētā papīra un kartona ražotāja SIA Stora Enso Packaging tuvākajā laikā grasās ieguldīt vairāk nekā 2,274 miljonus Ls ražotnes attīstībā.

SIA Stora Enso Packaging, kas ir 177. lielākais Latvijas uzņēmums, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, plāno iegādāties gofrētā kartona kastu ražošanas līniju (FFG), liecina iepirkuma konkursa rezultāts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Šis ir viens no pēdējā laika Stora Enso Packaging lielākajiem iepirkumiem, tomēr šā gada aprīlī uzņēmums noslēdza citu, tikpat apjomīgu iepirkumu par ražošanas līnijas iegādi, kurā uzvarēja uzņēmums Martin, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur pēdējā konkursa uzvarētājs Bobst Lyon. Tāpat šogad papīra ražošanas uzņēmums slēdzis vairākus ne tik lielus iepirkumus, kas saistīti ar ražošanas paplašināšanu, piemēram, 669 tūkst. Ls iepirkumu par tehnoloģisko gofrējamo iekārtu kompleksa iegādi un 937 tūkst. Ls vērto apdrukas sekcijas iekārtu kompleksu.

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Somu–zviedru Stora Enso ir pārcēlis uz diviem gadiem lēmuma pieņemšanu par papīra un celulozes ražotnes celtniecību Ņižegorodas apgabalā Krievijā.

Par to preses konferencē trešdien paziņoja apgabala gubernators Varērijs Šancevs. Tas noticis pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Vienlaikus viņš norādīja, ka šī kavēšanās neatliek visas procedūras Stora–Enso projektam piešķirt prioritātes statusu.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka Stora-Enso par plāniem būvēt Krievijā 1.67 miljardus eiro vērtu papīra un celulozes rūpnīcu pirmo reizi paziņoja 2007.gada vasarā. Investori plānoja līdz šā gada aprīlim pabeigt projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un izvēlēties būvniecībai konkrētu vietu.

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik ir īstenota tikai investīciju projekta pirmā kārta, kurā ir uzstādītas divas speciālās koksnes žāvēšanas kaltes, termokoksnes šķirošanas un pakošanas līnija,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Viņš norāda, ka joprojām mācās, kā ražot termokoksni, ievērojot visas prasības. «Pašreizējā režīmā strādājot, gada jauda ir ap 10 tūkst. m3 termokoksnes, taču mērķis ir pakāpeniski sasniegt 20 tūkst. m3 robežu,» tā U. Deisons. Šajā ražošanas iecirknī ir radītas 13 jaunas darba vietas. «Noieta tirgus termokoksnei ir ļoti plašs – sākot no Skandināvijas un beidzot ar Tuvo un Tālo Austrumu valstīm,» uz jautājumu par potenciālo noieta tirgu atbild U. Deisons. Patlaban ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena ir aptuveni trīs reizes lielāka. «Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kura ražotnes projekta īstenošanai uzņēmumam Latvijas valdība pērn atļāva pēc tā pabeigšanas izmantot 1,5 milj. eiro lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi,» skaidro U. Deisons. Pašlaik gan ir īstenota tikai puse no iecerētā projekta, bet otru varētu realizēt vēlāk – līdz ar pilnīgu esošo jaudu izmantošanu. «Visa 6,2 milj. eiro vērtā projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, un peļņas nodokļa atlaidi varēsim izmantot tikai pēc tā pabeigšanas,» vaicāts, kad varētu sākt izmantot nodokļa atlaidi, atbild U. Deisons. Realizējot iecerēto projektu kopumā, tiktu radītas 25 jaunas darba vietas. Tagad Launkalnes ražotnē strādā 110 darbinieki, vēl 25 darbojas kokmateriālu sagādē, tādējādi uzņēmumā kopā – 135.

Ziemeļvalstu mežrūpniecības koncerns Stora Enso taupības un peļņas uzlabošanas nolūkos tuvākajā laikā atlaidīšot vismaz 2 000 darbiniekus un aptuveni 700 darba vietās darāmo nodos t.s. ārpakalpojumu firmām. Tā raksta zviedru avīze Dagens Nyheter (DN). Uzņēmums arī plāno samazināt savu gada koksnes un koksnes produktu (celulozas u.tml) ražošans kapacitāti par 400 000 tonnām, slēdzot vai pārdodot vairākas ražotnes. Kā ziņo biznesa avīze Dagens industri (DI), paziņojums par taupības un restrukturizācijas plāniem lika Stora Enso akciju cenai nedaudz uzkāpt Stokholmas biržā, taču citi analītiķi uzsvēra, ka ar plānotiem pasākumiem nepietiks, lai ilgtspējīgi uzlabot Stora Enso rentabilitāti.

Pēc aptuvenām liekā skujkoku papīrmalka šā gada I pusgadā tiek lēsta uz apmēram 1 milj. m3. Šo prognozi neapstrīd arī SIA Stora Enso Mežs direktors V. Freimanis, vien norādot, ka Latvijā vajadzētu rīkoties līdzīgi, kā to dara Zviedrijā — veidot lielus laukumus, kuros šobrīd tirgum nevajadzīgo koksni uzkrāt un realizēt vēlāk, kad atkal pieaugtu pieprasījums pēc šādas koksnes. «Zviedrijā tiek veidoti vairākus desmitus un pat simtus tūkstošus lieli kraujlaukumi, kuros uzkrātā apaļkoksne tiks laistīta, lai tā nezaudētu savas kvalitātes īpašības un būtu izmantojama varbūt ne tikai celulozes ražošanā,» uzsver SIA Stora Enso Mežs direktors. Viņš arī norāda, ka šis priekšlikums ir iesniegts Zemkopības ministrijā. Tiesa, veidojot šādus kraujlaukumus ar laistīšanas iekārtām Kurzemē ir jāņem vērā, ko par to saka vides aizstāvji, kā arī normatīvo aktu prasības. Zviedrijā, lai saglabātu koksnes kvalitāti un mežu īpašnieki nezaudētu ienākumus, vides aizsardzības valsts institīcūjas un arī aktīvisti izturējās saprotoši, taču, kā pret vairākām atkāpēm izturēsies viņu Latvijas kolēģi, vismaz pagaidām nav ziņu, vien tikai tik daudz, ka Zemkopības unVides ministru speciālisti šo jautājumu varētu pārrunāt. Db gan, veidojot šo materiālu, nācās saskarties ar Latvijas uzņēmēju jautājumu, kāpēc krīzes apstākļos Zviedrijā var pievērt acis uz kādām vides aizsardzības prasībām, bet Latvijā tas ir grūti vai pat neiespējami. Pie koksnes uzglabāšanas un laistīšanas laukumu veidošanas ir vien aktuāls jautājums, kas to finansēs. SIA Stora Enso Mežs direktors atzīst, ka būtu gatavs kopīgi ar valsts mežu apsaimniekotāju — valsts a/s Latvijas valsts meži un citiem ieinteresētajiem uzņēmumiem piedalīties šāda projekta realizācijā uz pieņemamiem nosacījumiem.

Zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas uzņēmuma Stora Enso Latvija padomes locekļu skaits palielināts līdz četriem, un uzņēmuma padomei pievienojies Vadims Vlasovs, liecina Lursoft dati.

Darbu uzņēmuma padomē turpina līdzšinējais padomes priekšsēdētājs soms Hannu Antero Kasurinens, padomes priekšsēdētāja vietnieks Raits Hīepū, kā arī padomes loceklis Anssi Peka Vesama.

Tāpat nemainīgs palicis līdzšinējais uzņēmuma valdes sastāvs – valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Uldis Deisons, savukārt valdes locekļa pienākumus pilda Vilnis Freimanis.

A/s Stora Enso Latvija dibināta 2001. gadā, un tās juridiskā adrese ir Smiltenes novada Launkalnes pagasta Krogzemji. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3,220 miljoni Ls.

Vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500, Stora Enso Latvija ierindojas 52. vietā. 2010. gadā kompānija apgrozīja 56,283 milj. Ls, un uzņēmuma peļņa veidoja 2,53 miljonus Ls.

Ja valdība piešķirs kokapstrādes uzņēmuma Stora Enso Latvija projektam atbalstāmā investīciju projekta statusu, kompānija varēs saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi vairāk nekā 1 miljona latu apmērā.

Stora Enso Latvija projekts paredz ieviest jaunus produktus Launkalnes ražotnē un plānoto ieguldījumu apmērs ir 4,4 milj. latu. Saskaņā ar likumu, ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. latu, piemērojama 25% UIN atlaide, kas šajā gadījumā veido 1,1 milj. latu.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie dokumenti liecina, ka Stora Enso Latvija projektu paredzēts īstenot 30 mēnešu laikā, uzsākot to divus mēnešus pēc Ministru kabineta lēmuma par investīciju projekta atbalstīšanu.

Pozitīva valdības lēmuma gadījumā šis būtu jau 10. investīciju projekts, kas atbalstīts kopš UIN atlaides par atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem atjaunošanas 2011. gadā. Likums paredz piemērot atlaidi 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj.latu) vai 15% (ja kopējā ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. latu) apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. latu. Lai saņemtu atlaidi, ieguldījumi jāveic pamatlīdzekļos, kas izmantojami uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai atbalstāmajās prioritārajās nozarēs un nodrošina jauna darbības profila uzsākšanu, esošās darbības modernizāciju vai paplašināšanu, vai vispārēju darbības procesa būtisku maiņu.

Birža analītiķi atkal sākuši ieteikt investīcijas Zviedrijas un Ziemeļvalstu meža nozares akcijās, raksta biznesa avīze Dagens industri (DI). DI atsaucas uz analītiķiem kas norāda – šogad lielo nozares uzņēmumu peļņa būšot labākam nekā 2005. gadā. Norādīts, ka pagājušā gada meža nozares akcijas nīkuļojušas. Tomēr analītiķi uzskata, ka galvenais iemesls optimismam ir nozares kapacitātes samazināšana, kas perspektīvā kāpina atdevi, jo mazāk ražošanas kapacitātes stāves dīkā. Tomēr analītiķu domas dalās, vai ar kapacitātes samazināšanu vien pietiks. Tiek norādīts, ka papīra cenas šobrīd joprojām ir zemas un nesens, neliels cenu kāpums vēl nepārliecina, ka beidzies cenu atslābums. Kā perspektīvas akcijas tiek minētas Stora Enso, SCA un Holmen, lai gan dažādu analītiķu domas dalās, sevišķi par Stora Enso. Lielās bankas Handelsbanken analītiķi uzskata, ka Stora Enso darbojas pietiekami plašā nozares spektrā, lai mazinātu risku un būtu uzskatāms par perspektīvu investīciju akciju pircējam.