Jaunākais izdevums

Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

Kad organisms saskaras ar šķietamu apdraudējumu, stresa līmenis paaugstinās un izdalās hormons kortizols, kas palielina modrību, sasprindzina muskuļus un paaugstina asinsspiedienu. Ja cilvēks nepārtraukti atrodas stresā, tas var izraisīt gan fiziskas, gan garīgas un emocionālas problēmas. Stresu var izraisīt dažādi iemesli, piemēram, sociāla izolācija, tuvinieka nāve, hroniska slimība, finansiālās grūtības utt.

Izšķirami trīs veidu stresori:

· ārējie stimuli. Viss, kas atrodas ārējā pasaulē, jebkura situācija, kas rada reālu vai tikai šķietamu apdraudējumu;

· psiholoģiskais konteksts. To ir visgrūtāk izmērīt un definēt, jo to bieži iespaido dažādi pagātnes notikumi, skaļš troksnis vai liels cilvēku pūlis, kā arī jauni vai nezināmi apstākļi utt.;

· fizioloģisks stimuls. Tas ietekmē cilvēka pašsajūtu – tas var būt izsalkums, asins zudums, dažādas traumas, ilgstošs bezmiegs utt.

Ko darīt stresa novēršanai?

Stresa izraisītās veselības problēmas, kas prasa lielus finansiālus resursus, arvien vairāk mudina ārstus un zinātniekus meklēt jaunus risinājumus stresa novēršanai. Lai gan ne vienmēr tas ir iespējams, ir veidi, kā stresu var mazināt. Tas visbiežāk saistās ar domāšanas izmaiņām. Dažkārt stresu var izraisīt negatīva pašizjūta, pesimistisks skatījums, perfekcionisms vai nespēja pieņemt pārmaiņas. Iemācoties ierobežot šos neveselīgos domāšanas modeļus, var uzlabot spēju tikt galā ar stresa situācijām.

Tikpat būtiska ir stresa faktoru apzināšanās. Reizēm ir iespējams arī izvairīties no stresa. Cilvēki bieži neaizdomājas, ka, piemēram, sarežģījumiem personiskajās attiecībās, finansiālajām grūtībām vai izaicinājumiem darbā – lai gan tos nevar paredzēt un novērst – var sagatavoties, piemēram, izkopjot pozitīvus dzīves paradumus – ievērojot veselīgu uzturu, miega režīmu utt., kā arī veidojot iekrājumus un iegūstot labu izglītību.

Reizēm stresa iemesli var būt nenozīmīgi sīkumi, kam nepievēršam uzmanību, bet kas ilgtermiņā rada netīkamas sekas. Piemēram, cilvēki, kam ir redzes grūtības, baidās piedalīties konferencēs, jo nevar saskatīt prezentāciju saturu, bet tik un tā neizbrīvē laiku, lai dotos pie acu ārsta. Kontaktlēcas vai brilles pēc ārsta ieteikuma spētu situāciju atrisināt un mazinātu stresu. Tāpat ir cilvēki, kam ļoti nepatīk kavēt, taču viņi nekad neveic plānošanu, lai grafiks būtu mierpilns. Plānošana palīdzētu nekavēt, kā rezultātā būtiski uzlabotos pašsajūta. Ikvienam ir vērts pārskatīt savus ikdienas paradumus un gaitas, lai atrastu mazās lietas, kas palīdz novērst stresu.

Kā sadzīvot ar stresu?

Lai gan stress pats par sevi nav slimība, pret to ir jāizturas nopietni, lai nepiedzīvotu nepatīkamas sekas. Katram ir jāatrod sev piemērotas stresa vadības metodes. Tā var būt, piemēram, joga, meditācija, dienasgrāmatas rakstīšana vai kāds hobijs. Pats svarīgākais ir ieplānot un atvēlēt laiku sev pat tad, ja šķiet, ka tas nav iespējams. Arī tik vienkāršas lietas kā pastaigas dabā vai fiziskās aktivitātes ir lielisks veids, kā mazināt stresu.

Pētījumi liecina, ka apzinātības meditācija vai joga var mazināt trauksmi un depresiju. 2020. gada pētījumā tika konstatēts, ka vismaz desmit minūšu uzturēšanās svaigā gaisā var palīdzēt mazināt stresu un uzlabot garīgo un fizisko labsajūtu. Tāpat arī secināts, ka regulārām fiziskajām aktivitātēm ir cieša saistība ar emocionālo noturību.

Citas potenciāli labvēlīgas aktivitātes ir mūzikas klausīšanās, rotaļas ar mājdzīvnieku, smiešanās un laika pavadīšana ar draugiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AdobeStock / Joshua Newto

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā mēs paļaujamies uz redzi ik uz soļa – gan lasot sīku tekstu, gan braucot automašīnā, gan pildot darba pienākumus. Brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā koriģēt redzes problēmas un nodrošināt labu redzamību jebkurā situācijā. Līdzīgi kā jebkuras lietas, kas mums pieder, arī briļļu lēcas laika gaitā nolietojas.

Briļļu lēcu aizsardzība – kādēļ tā ir svarīga

Visbiežākais iemesls, kādēļ ir jānomaina briļļu lēcas, ir to mehāniskie skrāpējumi un bojājumi. Tā kā briļļu lēcu galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam briļļu lietotājam labāko redzes kvalitāti, lēcām ir jābūt maksimāli dzidrām, jānoņem liekos atspulgus un caur lēcu jāizlaiž pēc iespējas lielāku redzamās gaismas daudzumu.

Eksperti

Kādiem pasaules notikumiem investējot būtu jāpievērš uzmanība?

Rolands Zauls, Swedbank investīciju produktu līnijas vadītājs,09.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Video

VIDEO: Cilvēku un dzīvnieku attiecībās ir vajadzīgs saprāts

Māris Ķirsons,12.12.2024

"Daudz staltbriežu un to radīto postījumu ir Kurzemē un Zemgalē, kamēr daudz aļņu un to radīto postījumu ir Latvijas austrumdaļā,"Andis Purs, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Eksperti

Jaunie ilgtspējas laikmeta riski uzņēmējdarbībā – laiks proaktīvai rīcībai

Edgars Sedovs, Rietumu Bankas Uzņēmuma risku vadības un Kredītriska pārvalžu vadītājs,19.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO2 samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Eksperti

Ko šī vasara māca lauksaimniecības nākotnei?

Mihails Vilcāns, SIA “Dotnuva Seeds” vadītājs,22.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs vasaras lielais nokrišņu daudzums radījis nestandarta situāciju lauksamniecībā. Vairākos novados lauki ir ļoti applūduši un nav iespējams novākt ražu, kas rada zaudējums lauksaimniekiem, taču vienlaikus šī situācija arī izgaismo citus aspektus, kur nākotnē vērts domāt par uzlabojumiem, piemēram, sējas materiāla kvalitāte, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana u.c.

Ražu bojā arī vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums, septorioze u.c. Tritikāle un rudzi daudzviet ir tikai lopbarības kvalitātē, līdzīga situācija ir arī ar kviešiem. Lai gan valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju līdz rudenim, šobrīd jādomā arī par to, ko tas maksās nākotnē?

Šobrīd Latvijā situācija katrā reģionā ir nedaudz atšķirīga – ja Ventspils pusē vēl viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, Madonu un Latgali kopumā ir skārušas smagas lietavas. Ja sēklas materiāls jau sākotnēji nav bijis pietiekami kvalitatīvs, tad šī gada laikapstākļu radītie augšanas apstākļi, protams, nākuši tikai par sliktu un rezultātā graudu kvalitāte ir ļoti zema. No otras puses – kritiskie laikapstākļi ir izgaismojuši vairākas problēmas un riskus, ko rada lēts sējas materiāls, ko citkārt, iespējams, nebūtu pamanījuši.

Finanses

Arī juristam jāattīsta empātija un emocionālā inteliģence

"4finance" sejas. Saruna ar Sergeju Jevdokimovu:,16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas gāzes tirgū notiekošo pirms jaunās apkures sezonas nebūt nevar salīdzināt ar pagājušās vasaras beigu drāmu, kad šī resursa cena uz brīdi katapultējās kaut kur kosmosā. Tomēr nav arī gluži tā, ka šajā tirgū tagad viss būtu pilnīgi mierīgi, lai gan, ņemot vērā pagājušā gada fonu, tas tā, protams, varētu arī nedaudz maldīgi likties.

Piemēram, Nīderlandes gāzes nākamā mēneša piegāžu līgumu cena, ko var mēģināt uzskatīt par Eiropas etalonu, kopš augusta sākuma līdz pagājušās nedēļas pirmajai pusei bija palēkusies jau par gandrīz 60% līdz teju 43 eiro par megavatstundu. Pēc tam nedēļas vidū tā strauji atkāpās (trešdien par 14,5%), lai gan cena pagaidām vēl paliek nosacīti paaugstināta.

Gāzes cenu Eiropā nosaka streiki...

Austrālijā!Viena lieta, kas ir interesanta, ka Eiropas gāzes tirgū, šim resursam būtiski lielākos apmēros nākot no citurienes (nevis Krievijas), arī cenas ietekmē notiekošais citās mūsu planētas malās. Piemēram, nu izskatās, ka Eiropas gāzes cenu nosaka notikumi tālajā Austrālijā. Tur nobriedis šķidrinātās gāzes industrijas darbinieku streiks, kas var ietekmēt pat 10% no pasaulē eksportētā šī resursa apmēra. Proti, Austrālijas arodbiedrības brīdinājušas, ka streiks varētu sākties septembrī, ja sarunās ar šķidrinātās gāzes ražotāju Woodside Energy Group netiks panākta vienošanās par atalgojuma palielināšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot likmēm, bezmaksas pusdienas esot beigušās - procentu maksājumi augs straujāk nekā parādi vai ieņēmumi.

Kāds šajā pasaulē joprojām mēģina savilkt galus kopā tam, cik tad cilvēce pati sev ir parādā. Šajā ziņā bez kādiem īpaši lieliem pārsteigumiem ir redzams tas, ka globālā parādu nasta turpina augt, sasniedzot arvien jaunus rekordus. Proti, pasaules kopējais parāds – valdību, uzņēmumu un mājsaimniecību - šā gada pirmajā pusē ir palielinājies par 10 triljoniem līdz prātam īsti neaptveramu 307 triljonu atzīmei, liecina Institute of International Finance (IIF) dati.

Pasaules saistības 10 gados palielinājušās par 100 triljoniem ASV dolāru. Tātad var rēķināt, ka šis temps vismaz vidēji ir 10 triljoni ASV dolāru gadā.

Var pavērtēt arī globālā parāda attiecību pret visas ekonomikas apmēru. Te redzams, ka pasaules saistības pret IKP pirmā pusgada beigās atradušās pie 340% atzīmes. Tas ir mazliet vairāk nekā ceturksni iepriekš. Pirms pandēmijas šis rādītājs atradās pie 320% no IKP. Pēc tam pandēmijas ietvaros tas uzšāvās virs 360% no IKP. Savukārt, ekonomikām un inflācijai augot, tas atkal saruka (bet ne parādu kopējā summa ASV dolāru izteiksmē). Nu gan ir skaidrs tas, ka pasaules parāds pret IKP atkal atsācis palielināties. Lielā mērā visu šādu parāda pieaugumu nosaka pieaugušie valdību budžetu deficīti. Tas nozīmē, ka valdībām, lai aizbāztu finansējuma caurumus, jāmēģina nauda piesaistīt parāda tirgū.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Eksperti

Vai jaunie mājokļi šogad kļūs pieejamāki?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Reklāmraksti

Lotos Pharma vadītājs: “Jāaug tur, kur esi piedzimis!“

Sadarbības materiāls,30.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

Eksperti

Kad plaukst cilvēki, plaukst arī bizness

Kristīne Jarve, Deloitte vadošā partnere Baltijā,03.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.

Eksperti

Iekļaujoša darba vide nav lieki un nesamērīgi izdevumi

Karolīna Auziņa, Sabiedrības integrācijas fonda eksperte dažādības vadības jautājumos,21.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretestība pārmaiņām, informācijas plaisa starp vadību un darbiniekiem, zema interese par labbūtības aktivitātēm, ierobežoti resursi, nestabilitātes un pārmaiņu radīts stress, atšķirības starp vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanu biroja un pakalpojumu nodrošināšana u.tml. darbiniekiem, starpkultūru komunikācijas izaicinājumi ir tikai daļa no tēmām, kuras ir Latvijas darba devēju dienas kārtībā, domājot par darba vidi, darbinieku iesaistes un dažādības vadības jautājumiem.

Šogad jau otro reizi notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkotā Konsultāciju nedēļa, kuras laikā 16 Latvijas darba devēji, kuri pārstāvēja valsts un pašvaldību uzņēmumus, valsts pārvaldi, privāto biznesu un NVO sektoru, saņēma personalizētas ekspertu konsultācijas par darbinieku dažādības vadības un iekļaujošas darba vides jautājumiem.

Nenoliedzami, Latvijas darba tirgū ir pietiekami daudz pozitīvu tendenču darbinieku iekļaušanas un dažādības vadības jomā, taču Konsultāciju nedēļā darba devēji vairāk koncentrējas un meklē atbildes uz jautājumiem, kuri vēl iekšēji jārisina pašā organizācijā. Tāpat ir jāņem vērā, ka Latvijā darba devēji un to vadītās organizācijas atšķiras pēc to dažādības brieduma un atvēlētajiem resursiem, lai nodrošinātu darbiniekiem tādu darba vidi, kurā katrs jūtas uzklausīts, iekļauts un novērtēts neatkarīgi no to vecuma, dzimuma, dzīves uzskatiem, reliģiskās pārliecības vai arī dzīves posma, kurā tie atrodas, piemēram, darbinieki, kas atgriezušies darbā pēc ilgstošas prombūtnes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Eksperti

Vai Latvija pēc 20 gadu dalības Eiropas Savienībā varēja būt labākā "sportiskā" formā?

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs,02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbojoties ar sportu, tu ne tikai uzturi veselīgu savu ķermeni, bet arī spēj pieņemt labākus lēmumus biznesā, pārliecināts Artjoms Soloduha, Latvijas rekordists triatlona vidējā distancē, Rīgas triatlona direktors un civilās akrobātikas komandas Baltic Bees Jet Team līderis-pilots.

Latvijā aptuveni 60% pieaugušo ir liekais svars, vai arī viņi ir aptaukojušies. Tas lielākoties radies nepietiekamu fizisko aktivitāšu dēļ, bet, ja tu kusties, tātad tu dzīvo. Kā jums izveidojās rutīna, ka sports ir daļa no personiskās disciplīnas? Katram vīrietim jābūt gan mentālajai veselībai, gan arī ķermeņa veselībai, bet sports ir viens no galvenajiem veidiem, kā uzturēt sevi veselīgu. Ja esi uzņēmuma vadītājs, ir ļoti svarīgi, lai tev būtu iekšējā disciplīna, un arī to sports sniedz. Tā tev palīdzēs gan darbā, gan ģimenē.

Triatlonam pievērsāties vien pēc 30 gadu vecuma. Vai bija kāds konkrēts brīdis, kas lika saprast, ka bez fiziskām aktivitātēm neiztikt?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Ekonomika

Uzņēmējdarbībā nodarbinātais dzīves laikā vidēji rada 1,3-1,9 miljonus eiro lielu IKP

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,08.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada mēs esam ļoti daudz rakstījuši par katastrofālo dzimstības kritumu 2022. gadā un tā turpinājumu 2023. gadā. Uz šiem rakstiem ir dzirdētas atšķirīgas emocionālas izpausmes. Pirmā ir vienaldzība. Nu un tad? Visās attīstītās valstīs krītas dzimstība. Tas tikai liecina par to, ka Latvija ir viena no attīstītām valstīm.

Šajā vērtējumā var piekrist tikai tam, ka Latvija nav starp pasaules nabadzīgākajām valstīm. Tomēr, pat pesimistiski vērtējot, mēs esam viena no visnabadzīgākajām valstīm starp attīstītajām valstīm. Otrs emocionāls vērtējums tiek izteikts ar jautājumu - kādas tad sekas var izraisīt dzimstības un bērnu skaita ievērojama samazināšanās?

Atbilde ir divos līmeņos. Pirmais ir etniskais līmenis – bez bērniem latviešu tautai nav nākotnes. Šo atziņu līdz šim nav vēlējušies saprast pat to politisko spēku līderi, kuri Latvijā sevi lepni dēvē par nacionāliem. T.s. nacionālie spēki līdzdarbojās valdībās, kuras ekonomiski nožņaudza ģimenes ar bērniem. Atšķirībā no tiem, kas tikai uzdodas par nacionālajiem spēkiem, lielākajai latviešu sabiedrības daļai nav vienaldzīga latviešu valodas un kultūras saglabāšana nākamajām paaudzēm. Saeimas līmenī pagaidām nav bijis politisku spēku, kas patiešām iestātos par dzimstības veicināšanu, jo, ja nebūs bērnu, tad nebūs, kam nodot valodas un kultūras vērtības. Pašvaldību līmenī šo jautājumu risināja efektīvāk, bet 2024. gadā valdošās koalīcijas īstenotā budžeta politika pašvaldības iedzina tādā finanšu izmisumā, ka jau ir pašvaldības, kas ievērojami samazina atbalstu jaundzimušajiem bērniem. Taču, ja etniskais jautājums lielai daļai Latvijas politiskās elites ir vienaldzīgs, tad ir ekonomiski argumenti.

Eksperti

Digitāls automātiski nenozīmē "zaļš" – kāpēc jādomā par CO2 pēdas samazināšanu arī IT jomā?

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs,13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs.

Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).

E-komercijas apjomi un augošs viedierīču skaits

Lai arī varētu šķist, ka digitalizējot noteiktus pakalpojumus vai informācijas apjomus, piemēram, datu bāzes, automātiski rīkojamies arī videi draudzīgāk, ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi. Arī dažādi IT nozares elementi rada CO2 nospiedumu, piemēram, IT pakalpojumi veido aptuveni 15% no kopējām nozares emisijām, datu centri – 19%, programmatūras – 18%, tīkli – 15%, bet gala lietotāju ierīces - aptuveni 30%. Pieprasījums pēc dažādiem IT pakalpojumi strauji pieaug, to būtiski ietekmēja arī pandēmija, kas veicināja e-komercijas apjomus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons,09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Mežsaimniecība

VIDEO: "Saraušanās" politika zemes nozarēs draud ar nepatīkamām blaknēm

Māris Ķirsons,01.10.2024

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: „Tas nav normāli, ka nemitīgi rodas jaunas idejas par arvien jaunu papildu zemes platību izņemšanu no saimnieciskās aprites, ignorējot vietējos faktorus, tieši tāpēc, ka Eiropas Savienībā esam dažādi, arī zemes resursu izmantošanas politika jāatstāj nacionālo valstu pārziņā, jo Latvijā vai Somijā nevar apsaimniekot esošos mežus tā, kā to varbūt dara Eiropas dienvidu zemēs, tieši tāpat ir ar lauksaimniecību un kūdru.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.