Kalifornijas gubernatoros Arnolds Švarcenegers jau drīzumā parakstīs likumdevēja varas apstiprinātos štata budžeta samazinājumus 26 miljardu ASV dolāru apmērā, lai glābtu Kaliforniju no tai draudošās maksātnespējas, raksta Bloomberg.

Budžeta izdevumu samazināšanas plāns paredz aptuveni 20 tūkst. skolotāju nonākšanu bezdarbnieku rindās, kā arī apmēram 30 tūkst. ieslodzīto pirmstermiņa atbrīvošanu, lai atbrīvotu vietu Kalifornijas pārpildītajos cietumos.

Vissmagāk budžeta samazinājumi skars izglītības sistēmu un sabiedrības veselības aizsardzības programmas. Tāpat arī paredzēts smagāks nodokļu slogs, kas uz leju pavilks kopējo labklājības līmeni Kalifornijā.

Līdz ar budžeta samazinājumu plāna parakstīšanu iezīmējas arī A. Švarcenegera kā Kalifornijas štata mēra pēdējās dienas, jo, visticamāk, ka trešo reizi viņš šajā amatā vairs nebūs, raksta Times.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kalifornijas gubernators Arnolds Švarcenegers paziņojis, ka štatā ir ārkārtas finansiālā situācija. Ar šādu paziņojumu nākt klajā viņu mudinājis fakts, ka štata ieņēmumi hipotekārās krīzes ietekmē samazinājušies par 11.2 mljrd. dolāru, vēsta newsru.com atsaucoties uz RBK Daily.

Demokrāti piedāvā situāciju risināt, papildu ienākumus meklējot nodokļu paaugstināšanā. Tas attiektos uz uzņēmumiem, kas savu darbību reģistrējuši Kalifornijas štatā. Savukārt republikāņi, vainojot demokrātus vēlmē iznīcināt jau tā vārgo Kalifornijas ekonomiku, vēlas samazināt sociālos maksājumus. Ar to tiek domāta 22 tūkst. darbavietu samazināšana, kas štata kasē radītu 1 mljrd. USD ietaupījumus.

Pēc pēdējiem datiem Kalifornijas štata izdevumi nākamajā gadā būs 144.5 mljrd. USD. Savukārt hipotekārās krīzes radītās sekas ir likušas apšaubīt šīs prognozes.

Kalifornija ir zināma kā štats ar zemu nodokļu iekasēšanas disciplīnu. Turklāt tagad štata vadība nobriedusi samazināt maznodrošināto ģimeņu atbalsta un izglītības finansējuma atbalsta programmu, kas varētu radīt 2 mljrd. USD ietaupījumu gadā.

Šajā mapītē ir mana sagatavotā runa. Es nolikšu to malā, jo es domāju, ka šodien mums visvairāk ir nepieciešama cilvēciska, atklāta saruna par to, kur šobrīd atrodas mūsu valsts, kāda ir mūsu katra loma valsts darbā, kāda ir katra atbildība, lai mēs visi šeit būtu kopā un runātu vienā valodā.

Manuprāt, šodien, kad kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši gandrīz 20 gadi, mums ir jāpadomā un jāatbild sev, kāpēc gan no tā, ka mēs bijām gatavi kaut pastalās, bet brīvi celt savas valsts labklājību, esam nonākuši tur, kur mēs esam. Mēs samazinām algas, samazinām pensijas, mēs samazinām ienākumus vienkāršiem cilvēkiem, kas ir šīs valsts pamats. Kāpēc tas tā ir noticis?

Un jautājums tiešām skan – būt vai nebūt Latvijas valstij, mūsu valstij? Es pilnīgi piekrītu, ka pagājušās nedēļas izvēle bija grūta izvēle, bet tā bija izvēle no divām grūtām izvēlēm. Vai mazināt šos izdevumus, vai tiešām aizskart katras ģimenes ienākumus un kopā samazināt valsts izdevumus par 500 miljoniem vai izlikties neredzam, ka mūsu valsts ir krīzē un pieļaut nekontrolētu ekonomikas lejupslīdi ar vēl lielāku izdevumu samazināšanu, ar vēl lielāku algu un pensiju samazinājumu. Protams, ir grūti saprast, ka ir izdarīta labākā izvēle, ka ir izdarīta izvēle starp ļauno un ļoti ļauno.

Sestdien Latvijas Koncertu rīkotajā latviešu simfoniskās mūzikas koncertā Lielajā ģildē savā ierastajā vietā bija pazīstamais advokāts un rakstnieks Andris Grūtups, kurš ir regulārs simfoniskās mūzikas klausītājs. Plašais interešu apvienojums un uzdrīkstēšanās publiski paust savus uzskatus viņu dara par īstu latviešu inteliģentu.

Kāda paziņa, uzzinājusi, ka dodos Andra Grūtupa, izsaucās – pie tā pīpmaņa no X failiem! Vizuālā līdzība ar populārā seriāla tēlu tik tiešām ir pārsteidzoša. Arī Grūtupa daiļrade apliecina, ka viņu saista slepenas lietas, vismaz tādas, kas ilgus gadus bijušas sabiedrības acīm apslēptas, piemēram, vācu ģenerāļu tiesāšana un pakāršana Rīgā 1946. gadā vai ebreju veiktās rituālslepkavības pagājušā gadsimta sākumā. Savukārt februārī izdevniecība Atēna izdos Grūtupa jaunāko grāmatu Observators, kuras centrā ir slavenās mākslinieku dzimtas pārstāvja Jurģa Skulmes tiesas process.

Drošības un finansiālu apsvērumu dēļ no 24.marta "Lage" grupas restorāni "Gan Bei", "D'Arte", "Thali" apkalpos tikai tiešsaistes pasūtījumus un attālinātās piegādes, informē uzņēmumā.

Darbu ierastajā režīmā turpinās "Lage Gastronomija" veikali, informē "Lage" līdzīpašniece Natālija Pavlova.

"Mēs patiešām redzam, ka ļoti daudz cilvēku strādā no mājām, ir pašizolācijā vai karantīnā, tādēļ ir strauji pieaudzis tiešsaistes pasūtījumu skaits, tāpēc esam attīstījuši ne vien "Gan Bei", bet arī "Lage Gastronomija" klientu apkalpošanu tiešsaistē. Tajā pat laikā restorānos ir daudz grūtāk ievērot vēlamos sociālās distancēšanās pasākumus, tādēļ pieņēmām lēmumu restorānus slēgt uz ārkārtējās situācijas laiku, tas ļaus mums pasargāt gan darbiniekus, gan klientus, " skaidro Pavlova.

LASI ARĪ: Lido aptur darbību

Ilgus gadus Latvijā valdīja mīts, ka mūsu valsts ir zaļa, un mums nekas vairs nav jādara šajā virzienā, taču pēdējā laikā šis viedoklis ir mainījies un Latvija sākusi aktīvi virzīties šajā kursā, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja ES pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis.

Transporta sektors ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, veidojot 30% no kopējā apjoma. Lai sasniegtu 2020.gada mērķi - vismaz 10% atjaunojamās enerģijas degvielā, jādomā par aktīvāku pasākumu īstenošanu.

Latvijas iedzīvotāji, pārvietojoties ikdienā, ļoti daudz izmanto automašīnas, tādēļ jādomā, kā veicināt citu transportlīdzekļu izmantošanu.

Kā liecina dati, patlaban teju 80% no braucieniem Latvijā notiek ar auto, kas ir augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā, tāpat pēdējo četru gadu laikā ar automašīnām nobrauktie kilometri ir palielinājušies par 30%.

Var vērot, ka cilvēki ar transportlīdzekļiem labprāt dodas uz lielveikaliem, kur bez maksas var novietot automašīnu, un neizvēlas mazākus veikaliņus, kas būtu nepieciešams, lai atbalstītu vietējo ekonomiku.

The Wall Street Journal grāmatu topā nesen 1. vietu pilnīgi negaidīti ieņēma kāda sirsnīga grāmata par nāvīgi slimiem jauniem cilvēkiem. Grāmata saucās «Kļūda mūsu zvaigznēs». Cita starpā tajā rakstīts - dažas bezgalības ir lielākas par citām. Šķiet, to pašu var teikt arī par nelaimēm. Ikviens traģisks notikums ir sāpju un ciešanu ziņā bezgalīgs, tomēr dažas traģēdijas ir lielākas par citām.

Vakardienas Zolitūdes traģēdija daudziem starp mums ir vislielākā. Tiem, virs kuru galvām vakar zvaigznēs pēkšņi iestājās kļūda. Tiem, kas palika iesprostoti zem drupām, smokot un kliedzot pēc glābēju rokas. Tiem, kas devās palīgā - un paši gāja bojā. Tiem, kas paši negāja bojā, bet darīja šo pārcilvēcisko darbu un, kā pēkšņi daudzi attapa - dara tādas lietas ikdienā par atalgojumu, kas knapi turas virs minimālā. Tiem, kas pameta visu savējo, un gāja kalpot citiem slimnīcā, policijas dežūrā vai ugunsdzēsēju rindās. Tieši kalpot, nevis strādāt - jo darbs ir kas tāds, par ko cilvēks saņem puslīdz pieklājīgu naudu. Kalpot aiz tīrās cilvēcības un pienākuma apziņas pret valsti - arī kas neiedomājams, kaut neapšaubāmi vienas medmāsas vai ugusndzēsēja darbs ir stipri patriotiskāks par tūkstoti lāpām, kas reizi gadā uz svētkiem lepni izmaršē Rīgas ielās. Nemaz nerunājot par skaudro atklāsmi, kādu paver šādas traģēdijas - nelaime nepazīst cilvēku tautības, griesti brūk vienādi pār latviešiem un krieviem, un tam, kas aprakts zem drupām, būs gluži vienalga, kādā valodā runā viņa glābējs un kāda tam etniskā izcelsme.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Rīgas domes Labklājības departaments apkopojis informāciju par vairākām viesnīcām un hosteļiem, kuri būtu gatavi uzņemt iedzīvotājus pašizolācijai. Kopumā šīs viesnīcas var nodrošināt aptuveni 2000 personu izmitināšanu pašizolācijas apstākļos, piedāvājot numurus ar dažādu vietu skaitu cenās no 20 līdz 74 eiro diennaktī.

Izveidotais saraksts ar viesnīcām un piedāvātajā numuru cenām ir pieejams Labklājības departamenta tīmekļa vietnē. Tiek piedāvāts uzturēties tādās viesnīcās kā "Rixwell Terrace Design Hotel", "Wellton Riverside SPA Hotel", "Riga Centre Hotel E2", "Bridge hotel", apartamentos "Bearsleys Apartments" un hostelī "V.E.L.G.". Nepieciešamības gadījumā ir iespēja atvērt vēl divas viesnīcas, kā arī aicināti pieteikties citu viesnīcu un hosteļu pārstāvji.

LASI ARĪ: Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Eiropas Savienības noteiktie mērķi saistībā ar tīras enerģijas izmantošanu transporta nozarē ir ambiciozi, un, lai tos sasniegtu noteiktajā laikā, gan valstu, gan nozaru pārstāvju rīcībai jābūt straujai, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina tās dalībnieki.

Atšķirības valstu griezumā ir lielas - daļā valstu aktīvi notiek transporta elektrifikācija. Patlaban līderis elektroautomašīnu ieviešanā ir Norvēģija, pateicoties aktīvajai valsts politikai, kas vērsta uz to iegādes veicināšanu, savukārt citās valstīs šis process nenotiek tik strauji, tādēļ valstīm jādomā, kā motivēt cilvēkus izvēlēties elektroautomašīnas. Arī autoražotājiem nāksies aizvien aktīvāk pārorientēties šajā virzienā, veidojot jaunus modeļus, kas piesaista pircējus.

Tomēr elektroautomašīnas nav vienīgais veids, kā izpildīt CO2 izmešu apjoma samazināšanas prasības - patlaban aizvien vairāk tiek izmantota saspiestā dabasgāze (CNG), kas tiek minēta kā starpposms starp pilnīgu transporta nozares elektrifikāciju tālākā nākotnē.

Latvijas jaunuzņēmums Anatomy Next, piesaistot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekus, plāno radīt virtuālajā realitātē balstītu neatliekamās medicīniskās palīdzības simulatoru, kas ļautu militārajiem mediķiem apgūt precīzas rīcības modeli dažādu traumu gadījumā, informē RSU.

Ar simulatora palīdzību, izmantojot īpašas brilles, mediķis nonāk virtuālā militārā medicīnas centra uzņemšanas nodaļā, kur ir jāpieņem lēmumi par cietušo ārstniecības kārtību, balstoties uz ASV akreditētu vienotu rīcības algoritmu ATLS (Advanced Trauma Life Support). Simulācijas laikā virtuālais cietušais reaģē atbilstoši veiktajām manipulācijām, un viņa veselības stāvoklis var gan uzlaboties, gan pasliktināties, piemēram, ja netiek apturēta asiņošana. Tādējādi simulatora mākslīgais intelekts novērtē mediķa spējas.

Simulatoru militārās medicīnas personāla apmācībām uzņēmums Anatomy Next izstrādā pēc ASV Aizsardzības departamenta pasūtījuma, un sākotnēji tas tiks izmantots ASV militāro mediķu sagatavošanā, bet turpmāk varētu tikt lietots arī citās NATO dalībvalstīs. Patlaban, sadarbojoties IT speciālistiem no Anatomy Next un RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra speciālistiem, norisinās programmēšanas darbi.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien piedzīvoja kāpumu, tehnoloģiju sektoram atkopjoties pēc divu dienu krituma, lai gan analītiķi uzskatīja, ka šī atveseļošanās var būt īslaicīga.

Pieauga arī naftas cenas, neraugoties uz brīdinājumiem par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Tehnoloģiju sektors un autobūves kompānijas pašlaik vada akciju cenu kāpumu,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels. «Šķiet, ka asiņošana ir uz laiku apstājusies.»

Iepriekšējā dienā akciju tirgos bija kritums, jo tās krasi skāra lejupejoša tendence tehnoloģiju sektorā.

«Plašs Eiropas akciju grozs vakar nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada sākuma, un, lai gan mēs esam redzējuši atsitienu ... tirgi vēl arvien ir uzņēmīgi pret turpmākiem kritumiem,» teica tirdzniecības grupas XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK), kā jau bija gaidāms, oficiāli noraidīja Itālijas budžeta projektu, paverot ceļu bezprecedenta sankcijām un padziļinot EK strīdu ar Itālijas populistu valdību.

Ministru kabinetā otrdien tika apstiprināts atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām aktualizētais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādis, kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus, informē NMPD.

NMPD uzsver, ka cenrādis nav attiecināms uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Papildus savai pamatfunkcijai NMPD ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus, piemēram, nodrošinot medicīnisko palīdzību masu pasākumos, plānveida medicīnisko transportēšanu, veicot pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c.

Viens no maksas pakalpojumiem ir arī mediķu brigādes izsaukums situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem ambulatori, vēršoties pie ģimenes ārsta, pie dežūrārsta vai speciālista poliklīnikā. Šādos gadījumos dienests zvanītāju novirza konsultācijas saņemšanai un informē par alternatīviem palīdzības saņemšanas veidiem. Ja zvanītājs tomēr uzstāj uz brigādes nosūtīšanu, tad dienests izsaukumu var veikt tikai kā maksas pakalpojumu ar nosacījumu, ka to pieļauj operatīvā situācija. Attiecīgi zvanītājs tiek informēts par samaksu jau izsaukuma pieteikšanas laikā, bet izrakstītais rēķins vēlāk tiek nosūtīts pa pastu. Saskaņā ar nupat apstiprināto NMPD maksas pakalpojumu cenrādi, par šādu pakalpojumu no 1.septembra būs jāmaksā 62,20 eiro (šobrīd pakalpojuma maksa ir 56,56 eiro).

Ņemot vērā prognozējamos sastrēgumus pēc satiksmes plūsmas pārorganizēšanas Rīgā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina iedzīvotājus vienkāršākās situācijās pēc medicīniskās palīdzības vērsties pie sava ģimenes ārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē.

Palielināta satiksmes intensitāte un sastrēgumi var būtiski ietekmēt NMPD spēju operatīvi reaģēt uz izsaukumiem – nepieciešams ilgāks laiks, kurā brigāde var ierasties notikuma vietā un pacientu nogādāt slimnīcā. NMPD direktore Liene Cipule uzsver: «Lai nodrošinātu operatīvu ierašanos uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem, esam pārplānojuši atsevišķu brigāžu izvietojumu Rīgā un situāciju nepārtraukti uzraugām, šobrīd ar to tiekam galā. Taču, lai mazinātu riskus, turpmāk stingrāk šķirosim saņemtos zvanus uz ārkārtas tālruni 113.»

Rīgā diennaktī NMPD brigādes saņem ap 400 izsaukumu, taču pusē no tiem konstatē, ka pacientiem medicīniskā palīdzība bija jāsaņem, pašiem vēršoties pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Visbiežāk šādas situācijas saistītas ar vīrusu saslimšanu, kas norit ar paaugstinātu temperatūru, iesnām un klepu, tāpat arī hronisku slimību norisi vai veģetatīvo distoniju gados jaunākiem cilvēkiem, kā arī sīkākas traumu (roku traumas, sasitumi, mežģījumi, nelielas brūces).

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Pēc smagas bērnu saindēšanās trīs Siguldas bērnudārzos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apsver iespēju veikt pārbaudes arī citos objektos, kuros ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA «Baltic Restaurants Latvia», pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa teica, ka notikušā kontekstā PVD veic apjomīgas pārbaudes, par kuru rezultātiem ziņos, tiklīdz tie būs. Primāri pārbaudes notiek pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās konstatēti saslimšanas gadījumi, kā arī pārbaudīts tiek «Baltic Restaurants Latvia».

Meistere atzina, ka «Baltic Restaurants Latvia» apkalpo apmēram 100 dažādus objektus, taču patlaban informācija ir tikai par saindēšanos trīs Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc galvenā uzmanība tiek koncentrēta uz tām, kā arī uz pakalpojuma nodrošinātāju.

Vienlaikus viņa atzina, ka pārbaudes PVD sācis vien nesen, un nav izslēgts, ka tās notiks arī citos objektos, kuriem pakalpojumus nodrošina «Baltic Restaurants Latvia».

Zviedrijā hospitalizēts cilvēks, kura simptomi liecina par iespējamu saslimšanu ar bīstamo Ebolas vīrusu, piektdien paziņojušas amatpersonas.

«Pārbaudes rezultāti, visticamāk, tiks saņemti kaut kad šovakar. Pašreiz tās ir tikai aizdomas, citas slimības ir ļoti iespējamas,» paziņojušas varasiestādes.

«Pacients tiek ārstēts infekcijas slimību klīnikā Upsalas universitātes slimnīcā un ir izolēts,» teikts paziņojumā.

Plašāka informācija par pacientu netiek atklāta. Nav zināms nedz saslimušā dzimums, nedz vecums, kā arī netiek atklāts, kādā veidā paciets varētu būt inficējies ar Ebolas vīrusu.

Saslimušais cilvēks vispirms vērsās pēc palīdzības slimnīcā Ēnšēpingā, kas atrodas netālu no Upsalas.

Ēnšēpingas slimnīcas uzņemšanas telpa ir slēgta, un darbinieki, kas nonāca saskarsmē ar pacientu, tiek novēroti.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties kosmētikas uzņēmuma AS Dzintars ražotnē, redzot, kā top uzņēmuma jaunais produkts - zobu pasta.

Dzintars zobu pastas pirmsākumi meklējami pagājušajā gadsimtā, kad Stomatoloģijas institūts izveidoja receptūru zobu pastas pulverim. Tomēr, mainoties likumdošanai, kad samaltus dzīvnieku kaulus vairs nevarēja izmantot, zobu pastas ražošana beidzās. Uzņēmums zobu pastu neražoja jau vairāk nekā 50 gadus, taču tagad izlemts par šī produkta atjaunošanu uzņēmuma piedāvājumā. Zobu pasta ir viens no Dzintars jaunākajiem produktiem.

Tās sastāvā ir 35 sastāvdaļas. Zobu pasta satur metilsalicilātu, eikalipta eļļu, krustnagliņas ekstraktu, piparmētru eļļu, saldā apelsīna eļļu, alvejas ekstraktu, kalmes sakņu ekstraktu un kumelīšu ekstraktu. Ārstniecības augu - ozola mizas, pīlādžu un smiltsērkšķu ekstrakti stiprina smaganas un dezinficē mutes dobumu.

Nevajadzētu celt paniku jaunās gripas dēļ. Saslimšana ar cūku gripu nav bīstamāka par parasto gripu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa uzsver, ka ja ir augsta temperatūra, vai parādās, piemēram, asiņošana no deguna, tad viennozīmi vajag saukt ātro medicīnisko palīdzību, bet ja cilvēkam temperatūra ir 37.5 grādi, tad nevajadzētu lieki traucēt ātrās medicīniskās palīdzības ārstus, bet tā vietā konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

«Cilvēki ir izsisti no līdzsvara, uzraucoties par jauno gripu. Tomēr nekur pasaulē nav ārkārtēja situācija saistībā ar gripas izplatību,» norāda B. Rozentāle.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, kas ir gatava ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu uzstādītos mērķus, domā Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs.

Pat aiz maratona skrējējiem, kas sacenšas individuālā disciplīnā, stāv milzīga komanda, kas neatlaidīgi strādā, lai gūtu panākumus - tāpat arī jebkurā biznesā, atzīmē B.Puriņš. Labu komandu veido dažādi cilvēki, pieredzes, viedokļi un skatījums uz dzīvi, teic Salv Latvijas filiāles vadītājs, piebilstot, ka uzņēmums bez cilvēkiem nevar pastāvēt. Katram darbiniekam ir sava funkcija, taču mērķis - visiem viens, norāda B.Puriņš.

Novērtē izglītību

Visspilgtāk atceros divas profesijas, par kurām sapņoju bērnībā - vēlējos kļūt par policistu vai karavīru, stāsta B.Puriņš. “Tas droši vien tāpēc, ka skatījāmies filmas ar tādiem aktieriem kā Silvestrs Stalone (Sylvester Stallone) un Arnolds Švarcenegers (Arnold Schwarzenegger), kuri veiksmīgi cīnījās ar sliktajiem. Vai tas ir saistīts ar to, ko es daru tagad? Ļoti nosacīti, vismaz ne bērnības sapņu kontekstā, taču kaut kādā ziņā varētu teikt, ka mans sapnis ir piepildījies. Augu deviņdesmitajos gados, tāpēc diezgan bieži no pieaugušajiem nācās dzirdēt, ka ar rokām vairs nopelnīt nevar - jāstrādā ar galvu. Šī iemesla dēļ jau pamatskolā bija nolēmis, ka studijas saistīšu ar ekonomiku, biznesu vai finansēm. Šī iecere arī īstenojās, jo pēc vidusskolas mācības turpināju Banku augstskolā, apgūstot finanšu studiju programmu. Kad ieguvu bakalaura grādu, nolēmu fokusēties darbam, taču neslēpšu - mani joprojām nepamet doma, ka kādreiz vēlos iegūt kādu no pasaules top augstskolu maģistra grādiem. Pagaidām tas visu laiku tiek atlikts, bet ir manā darāmo darbu sarakstā, ko es noteikti izpildīšu,” teic B.Puriņš, kurš atzīst, ka iegūtā izglītība viņam noteikti ir palīdzējusi karjeras veidošanā.

Kalifornijas gubernators Arnolds Švarcenegers pasaules lielākās IT izstādē CeBIT uzstājies ar kaismīgu runu, kas izpelnījusies lielu uzmanību Vācijā un pasaulē.

Runas laikā viņš vairākkārt uzsvēra sadarbības nozīmi šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos, kā arī norādīja un IT nozares izšķirošu nozīmi progresa sasniegšanai. Runa gan lielāku uzmanību izpelnījās ar Kalifornijas gubernatora un bijušā Holivudas aktiera neviltoto sajūsmu par Vācijas kancleri Angelu Merkeli, ko viņš nemaz necentās slēpt.

Vēlāk ar runu uzstājās arī pati Vācijas kancelere, kura arī pateicās Švarcnegeram, liekot Vācijas TV un interneta portālos tapt daudziem rakstiem un sižetiem par abu amatpersonu siltajām attiecībām.

Runu Švarcnegers nobeidza ar savu firmas zīmi: diviem teicieniem no leģendārajām Švarcnegera firmām Terminators: «I‘l be back» un «Hasta la vista baby».

ASV pornobiznesa pārstāvji apņēmušies labprātīgi maksāt nodokļus, pretī no valdības pieprasot cieņu un tiesību paplašināšanu.

Nodokļu piemērošana tā dēvētajiem grēku izplatītājiem tiek pieļauta kā budžeta glābšanas iespēja, norāda Interfax. Baraka Obamas administrācija jau trīskāršojusi federālo nodokli cigaretēm. Tagad Ilinoisas štatā demokrāti apspriež iespēju uzlikt 25 % nodokli no interneta lejupielādējamajai pornogrāfijai, kaut arī ponogrāfijas jēdziena definēšana cieta fiasko, kad 2005. gadā bija mēģinājums ieviest nacionālo nodokli pikanta satura grāmatām un DVD.

Apmaiņā pret nodokļa uzlikšanu ASV politiķi apņēmušies aizstāvēt ponobiznesu no Krievijas pirātiem un aizsargāt autortiesības uz pornofilmām, kaut gan valdība līdz šim nav spējusi no pirātiem aizsargāt pat Holivudas produkciju.