Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības noteiktie mērķi saistībā ar tīras enerģijas izmantošanu transporta nozarē ir ambiciozi, un, lai tos sasniegtu noteiktajā laikā, gan valstu, gan nozaru pārstāvju rīcībai jābūt straujai, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina tās dalībnieki.

Atšķirības valstu griezumā ir lielas - daļā valstu aktīvi notiek transporta elektrifikācija. Patlaban līderis elektroautomašīnu ieviešanā ir Norvēģija, pateicoties aktīvajai valsts politikai, kas vērsta uz to iegādes veicināšanu, savukārt citās valstīs šis process nenotiek tik strauji, tādēļ valstīm jādomā, kā motivēt cilvēkus izvēlēties elektroautomašīnas. Arī autoražotājiem nāksies aizvien aktīvāk pārorientēties šajā virzienā, veidojot jaunus modeļus, kas piesaista pircējus.

Tomēr elektroautomašīnas nav vienīgais veids, kā izpildīt CO2 izmešu apjoma samazināšanas prasības - patlaban aizvien vairāk tiek izmantota saspiestā dabasgāze (CNG), kas tiek minēta kā starpposms starp pilnīgu transporta nozares elektrifikāciju tālākā nākotnē.

Konferencē pieredzē dalījās gan Vācijas pilsētas, gan Jēkabpils pašvaldības pārstāvji, kuri pilsētās ieviesuši sabiedrisko transportu, kas darbojas ar CNG, uzsverot, ka tā izmantošana ļāvusi samazināt ar transporta izmantošanu saistītās izmaksas, tādējādi arī saviem iedzīvotājiem piedāvājot lētāku pārvietošanos.

Tiesa gan, Latvijai būtu jāpasteidzas, domājot, kā ar nodokļu un citiem stimuliem veicināt autoparka atjaunošanos, jo mūsu valstī situācija ir dramatiska un nav redzami uzlabojumi, norāda eksperti. Tāpat Latvija vēl atpaliek no izvirzītajiem mērķiem transporta enerģētikas nozarē, līdz ar to politikas veidotājiem jāveic aktīvs darbs šajā jomā. Eksperti uzsvēra, ka valsts atbalsts ir būtisks, jo cilvēku paradumu maiņa notiek pārāk lēni un ar to vien mērķu sasniegšanai nepietiks.

Galerijā augstāk - ieskats konferences "Tīra enerģija transportam" norisē!

NO KONFERENCES:

Latvijai ne visai veicies transporta enerģētikas mērķu sasniegšanā 

Latvijai līdz šim ne īpaši labi veicies transporta enerģētikas mērķu sasniegšanā....

Līdz 2030.gadam Latvijā būs 36 tūkstoši elektroautomašīnu 

Ņemot vērā tendences tirgū, Latvijā līdz 2030. gadam būs vairāk nekā 36...

Jāaptur Latvijas pārvēršana par auto kapsētu 

Latvijā uzņēmumi un privātpersonas automašīnu iegādei gadā tērē vienu miljardu eiro, taču...

Kā pierunāt latvieti izkāpt no auto?  

Ilgus gadus Latvijā valdīja mīts, ka mūsu valsts ir zaļa, un mums...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz šim ne īpaši labi veicies transporta enerģētikas mērķu sasniegšanā.

DB rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijai līdz šim gadam bija jāsasniedz 10% AER transportā, bet šobrīd sasniegti vien 4,7%. Plānots, ka līdz 2030.gadam varētu sasniegt 7%, bet, ja tiks izmantotas jaunas tehnoloģijas, iespējams, šos skaitļus sasniegsim ātrāk.

Transporta enerģētika veido aptuveni trešdaļu no kopējā enerģētikas apjoma, un runājot par zaļināšanu, uz šo sektoru jāskatās vairākos virzienos. Tomēr process nevar notikt uzreiz, un tam jānotiek pakāpeniski, viņš uzsvēra.

"Skatoties uz klimata mērķiem, kas jāsasniedz, ir skaidrs, ka mums būs jāmaina savi paradumi. Stāvot sastrēgumos un palūkojoties apkārt, redzams, ka cilvēki bieži vien automašīnās brauc vieni, tāpat sabiedrība pietiekamā apmērā neizmanto sabiedrisko transportu, kas, protams, ne vienmēr ir ideāls," viņš sacīja, piebilstot, ka ir būtiska CO2 izmešu atšķirība, ja 40 cilvēki brauc kopā autobusā, nevis katrs savā automašīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumi un privātpersonas automašīnu iegādei gadā tērē vienu miljardu eiro, taču tiek iegādātas ļoti vecas automašīnas, un jādomā, kā šo kursu pagriezt pozitīvā virzienā, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Pērn 59% no šīm iegādātajām automašīnām bija vecākas par desmit gadiem. Kopumā 75% no Latvijas autoparka ir vecāks par 10 gadiem, un situācija ik gadu pasliktinās. Rezultātā vidējais auto vecums privātpersonu segmentā ir 15 gadi, bet kopējais autoparka vidējais vecums ir 14 gadi.

"Tādējādi mēs savu autoparku padarām aizvien vecāku, importējam nobrauktas automašīnas, un šī tendence ir pilnīgi pretēja tiem mērķiem, ko esam izvirzījuši," piebilda A. Kulbergs.

Risinājums būtu zemu emisiju auto segmenta ieviešana, kas ir valsts sektora lauciņš, piemērojot dažādus stimulējošus pasākumus. Šajā gadījumā runa nav par elektroauto, jo līdz to iegādei vēl tāls ceļš ejams, sākotnēji jārunā, kā autoparkā palielināt jaunāku automašīnu īpatsvaru - mums jāattīra esošais autoparks, kas sastāv no augstas CO2 emisijas transportlīdzekļiem, uzsvēra Auto asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus Latvijā valdīja mīts, ka mūsu valsts ir zaļa, un mums nekas vairs nav jādara šajā virzienā, taču pēdējā laikā šis viedoklis ir mainījies un Latvija sākusi aktīvi virzīties šajā kursā, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja ES pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis.

Transporta sektors ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, veidojot 30% no kopējā apjoma. Lai sasniegtu 2020.gada mērķi - vismaz 10% atjaunojamās enerģijas degvielā, jādomā par aktīvāku pasākumu īstenošanu.

Latvijas iedzīvotāji, pārvietojoties ikdienā, ļoti daudz izmanto automašīnas, tādēļ jādomā, kā veicināt citu transportlīdzekļu izmantošanu.

Kā liecina dati, patlaban teju 80% no braucieniem Latvijā notiek ar auto, kas ir augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā, tāpat pēdējo četru gadu laikā ar automašīnām nobrauktie kilometri ir palielinājušies par 30%.

Var vērot, ka cilvēki ar transportlīdzekļiem labprāt dodas uz lielveikaliem, kur bez maksas var novietot automašīnu, un neizvēlas mazākus veikaliņus, kas būtu nepieciešams, lai atbalstītu vietējo ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Līdz 2030.gadam Latvijā būs 36 tūkstoši elektroautomašīnu

Žanete Hāka, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā tendences tirgū, Latvijā līdz 2030. gadam būs vairāk nekā 36 000 elektroautomobiļu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" prognozēja AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Lai arī joprojām elektroautomobiļu skaits Latvijā nav liels, tomēr tas palielinās arvien straujāk. Atbilstoši CSDD datiem 2019. gada sākumā bija reģistrēti 442 vieglie elektroautomobiļi, savukārt 2020. gada sākumā – jau 658, kas ir par 49% vairāk. Tas gan ir maz, salīdzinot ar kopējo reģistrēto automašīnu skaitu gadā, kas sasniedz 700 tūkstošus, taču vērojams pieaugums.

Iemesli ir vairāki – lejupejošas cenas, automašīnu plašāks piedāvājums un arī iespējamais nobraucamais attālums - pirms pāris gadiem elektroauto varēja bez uzlādes nobraukt vien 100-150 kilometru, bet tagad vairāki modeļi ar vienu uzlādi var veikt 400-500 kilometrus, kas Latvijas mērogos vairums lietotājiem ir vairāk nekā pietiekams attālums, norāda K. Cikmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Būs jākāpina elektroauto ražošanas tempi

Žanete Hāka, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka vairākas valstis tuvāko 10-20 gadu laikā apņēmušās vispār aizliegt tirgot transportlīdzekļus, kas darbojas ar fosilo degvielu, autoražotājiem nāksies ātri pārorientēties uz elektroautomašīnu ražošanu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Līdz šim vairākas valstis, tostarp, Norvēģija, Norvēģija, Francija, Nīderlande, Lielbritānija, Īrija, jau publiski paziņojušas konkrētus termiņus, kurās slēgs savu tirgu automašīnām, kas darbojas ar fosilo degvielu, un sagaidāms, ka šai iniciatīvai laika gaitā pievienosies citas valstis.

"Tādēļ rodas jautājums - kurš autoražotājs, apzinoties, ka šajās valstīs vairs produkciju realizēt nevarēs, veiks investīcijas šādu automašīnu ražošanā?" jautā A. Kulbergs.

Viņš prognozē, ka elektrifikācijas bums notiks daudz straujāk nekā spējam to iedomāties, jo ražotājs būs spiests to darīt, ņemot vērā nākotnes tendences, līdz ar to elektroautomašīnu modeļu skaits pasaulē augs strauji jau nākamo gadu laikā, jo citu variantu vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar velojoslām Čaka ielā eksperimentēs no decembra līdz aprīlim

Db.lv, 03.11.2020

Šādu velorinfrastruktūras risinājumu Čaka ielā ieskicē apvienība "Pilsēta cilvēkiem".

Avots: pilsetacilvekiem/Facebook

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā 2.novembrī, nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.

Plānots, ka eksperiments ar pagaidu velojoslām tiks sākts decembrī un ilgs līdz aprīlim. Patlaban līdz decembrim Satiksmes departamentam kopā ar Pilsētas attīstības departamentu, "Rīgas satiksmi", CSDD un citām atbildīgajām iestādēm jāizvērtē un jāievieš labākais un no satiksmes viedokļa drošākais pagaidu risinājums.

"Čaka ielā ir tikko pabeigti remontdarbi, un regulāri tiek saņemti dažādi priekšlikumi, kā šai ielai būtu jāizskatās. Iedzīvotāju interesēs ir, lai iela ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ērta un patīkama, tāpēc mēs aicinājām Satiksmes departamentu ieklausīties arī deputātu skatījumā par šīs ielas nākotni, lai atrastu labāko un piemērotāko variantu. Ielā tiks veikti gan satiksmes intensitātes, gan cita veida mērījumi, lai jau pavasarī mēs varētu veikt eksperimenta analīzi un lemt par tālāko attīstības gaitu," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperimentāli slēgtajās Rīgas ielās nevarēs arī piegādāt preces un atstāt automašīnas

LETA, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot iniciatīvu katra mēneša pirmajā sestdienā auto transporta satiksmei slēgt kādu no Rīgas centra ielām, dienas laikā tajās būs liegts veikt arī preču piegādes, kā arī atstāt automašīnas stāvēšanai, vienlaikus ar samazinātu braukšanas ātrumu turpinās kursēt sabiedriskais transports.

Sākot ar 4.janvāri, katra mēneša pirmajā sestdienā auto transporta satiksme būs slēgta kādā no Rīgas centra ielām.

Pirmā "izmēģinājumā" piedalīsies Tērbatas iela, kura šajā dienā būs slēgta posmā no Elizabetes ielas līdz Stabu ielai.

Kā žurnālistiem stāstīja pašvaldības atbildīgās amatpersonas, privātie transportlīdzekļi Tērbatas ielu varēs šķērsot tikai Lāčplēša ielas krustojumā, kur tiks nodrošināta divvirzienu satiksme. Savukārt sabiedriskais transports turpinās savus ierastos maršrutus, attiecīgajā posmā tikai samazinot braukšanas ātrumu.

Slēgtajās ielās būs liegta arī transportlīdzekļu stāvēšana, kā arī laika posmā no plkst.10 līdz plkst.20 nebūs ļauts veikt piegādes uzņēmumiem. Stāvvietas būs slēgtas jau no 3.janvāra plkst.20.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot alternatīvās degvielas izmantošanu un attīstot saspiestās dabasgāzes (CNG) pieejamību, pašmāju degvielas tirgotājs “Virši-A” atver otro CNG spēka uzpildes staciju Latvijā - Rīgā, Lubānas ielā.

Patlaban Latvijā ir pieejamas jau divas CNG uzpildes stacijas - Rīgā un Jēkabpilī. Rīgas stacijas, tāpat kā Jēkabpils stacijas, izveidē investēts vairāk nekā miljons eiro.

Nākamo CNG uzpildes staciju paredzēts atvērt jau marta vidū, Babītē, atklāja "Virši" izpilddirektors Jānis Vība. Stratēģiski jau tiek plānota arī turpmāko uzpildes staciju izveide visā Latvijā, taču konkrētas to iespējamās atrašanās vietas J.Vība pagaidām atturējās minēt.

Jautāts par saspiestās dabasgāzes pieprasījumu pērn atklātajā Jēkabpils stacijā, J.Vība pastāstīja, ka uzņēmumam ir viens lielāks klients - SIA "Jēkabpils Autobusu Parks", kas visus autobusus darbina ar saspiesto dabasgāzi. "Tāpat redzam, ka, lai gan statistiski mašīnu skaits ir neliels, uzpildes notiek gan no juridisku, gan privātu personu puses. Ļoti konkrētus pārdošanas apjomus nevēlētos minēt, taču ar sākotnējo fāzi esam apmierināti," sacīja "Virši" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā dibinātā Eiropas transporta pakalpojumu platforma “Bolt” pirmajos divos gados meklēja pareizo biznesa modeli vienā valstī un tikai tad attīstījās starptautiski

“Fokusējāmies, lai viss labi strādā Tallinā un tikai tad sākām attīstīties citās valstīs. Kopbraukšana nav monopola tirgus, kur dominēs viens spēlētājs kā e-komercijā. Mēs izvēlējāmies lēnāku pieeju, kas atmaksājusies,” šodien Helsinkos notiekošajā konferencē “Slush” norādīja “Bolt” līdzdibinātājs Markuss Villigs (Markus Villig) diskusijā ar “Stripe” līdzdibinātāju Džonu Kolisonu (John Collison). M. Villigs atzīst, ka ieiet jaunā tirgū ir sarežģīti, tomēr uzskata, ka tas, ka kompānija sāka biznesu visai sarežģītās Austrumeiropas valstīs, vēlāk noderēja arī citur. M. Villigs spriež, ka konkurentiem no ASV šajā ziņā nav tik viegli pielāgoties un izprast visas nianses saistībā ar drošību, pieredzi norēķināties skaidrā naudā u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas zoodārza valdē iecelts kādreizējais Rīgas Centrāltirgus vadītājs

Žanete Hāka, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas veiktas SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdē – tajā par valdes locekli iecelts kādreizējais AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, liecina Lursoft dati.

SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valde patlaban strādā divu personu sastāvā - valdes prieksšēdētājs Ingmārs Līdaka un A. Morozovs.

Lursoft izziņas dati liecina, ka Andris Morozovs savulaik vadījis ne tikai AS “Rīgas Centrāltirgus”, bet arī bijis valdes loceklis vairākos nu jau likvidētos uzņēmumos.

Patlaban Andris Morozovs ir saistīts ar vairākām organizācijām – Par sportisku sabiedrību, Latvijas Tirgu savienība, Restart.lv, Latvijas transports, kā arī ieņem valdes locekļa amatu sociāldemokrātiskajā partijā “Saskaņa”.

Līdztekus tam, Andris Morozovs ir arī patiesais labuma guvējs divos transporta palīgdarbību uzņēmumos – SIA “Agent Arsenal.eu” (2018.gadā apgrozīti 179,28 tūkstoši eiro un nopelnīti 11,02 tūkstoši eiro) un SIA “Eksperium” (457,02 tūkstošu eiro apgrozījums, 22,67 tūkstošu eiro peļņa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Indiju aicina atvērt vēstniecību Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Indijas galvaspilsētā Ņūdeli tikās ar Indijas Republikas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar), paužot gandarījumu par Latvijas un Indijas sadarbības aktivizēšanu kopš Latvijas vēstniecības atvēršanas Ņūdeli 2014. gadā un pauda cerību, ka Indija tuvākajā laikā Rīgā varētu atvērt savu vēstniecību.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa arī uzmanību uz augošo studentu skaitu no Indijas, kuri par augstākās izglītības studiju vietu ir izvēlējušies Latviju. Turklāt Indijas studentu skaits Latvijā pastāvīgi pieaug, piemēram, 2018.-2019. gadā sasniedzot 2070 studentus, kas ir 25% no visiem ārvalstu studentiem.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Latviju interesē sadarbības paplašināšana ar Indiju tādās tradicionālās jomās kā transports un loģistika, izglītība, vienlaikus saskatot ievērojamas perspektīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā.

"Kā piemērs tam ir viens no Latvijas vadošajiem telekomunikāciju operatoriem "Latvijas Mobilais Telefons", kas 2019. gada nogalē aizvadīja veiksmīgu izpētes vizīti Ņūdeli un Bangalūrā, kā arī piedalījās Indijas-Eiropas 29 biznesa forumā. Latvijas uzņēmumi ir gatavi piedāvāt plaša spektra IKT pakalpojumus un tehnoloģiskos risinājumus. Veiksmīgi īstenojot 5G tīkla palaišanu Latvijā, 5G jomā redzam neskaitāmas sadarbības iespējas arī starptautiskā mērogā," akcentēja E. Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 11.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Vispārējo paniku par klimata pārmaiņām trāpīgi raksturo Austrumsomijas Universitātes docents Andrejs Belijs. Viņš norāda uz viedokļu radikalizāciju, kas sadala zinātniskās hipotēzes par klimatu "pareizajās" un "neapreizajās".

Savukārt nekustamo īpašumu segmentā panika nav gaidāma. SIA "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits pauž, ka prognozētajam ekonomikas krīzes ugunsgrēkam nav tādas "degvielas", kāda bija pirms 2008. gada recesijas. Vienīgais, kas var notikt, ir cenu pieauguma sabremzēšanās vai, sliktākajā gadījumā, minimāla lejupslīde.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. februāra numurā:

  • viedokļi – kas nepieciešams nekustamo īpašumu tirgū
  • aktuāli - Latvijas attīstība caur Mārupes prizmu
  • tēma - nekustamo īpašumu segmentā gaida uz banku finansējumu
  • būvniecība - digitalizācija ienāk arī konservatīvajā būvniecības nozarē
  • intervija - Andrejs Belijs, Austrumsomijas Universitātes docents, par klimata pārmaiņām
  • klimata pārmaiņas - piesārņotās vietas Latvijā
  • elektronika - elektronikas komponentu ražotājs SIA "Silmor" tuvu pirmā miljona apgrozījumam
  • DB konferences - jaunās paaudzes uzņēmumi ir atvērtāki mākoņpakalpojumiem
  • transports/loģistika - SIA "Balti Logistika" audzē vērtīgo preču eksportu
  • kāzu bizness - kāzas veicina nomas biznesa attīstību
  • karjera - kā kļūt par pilotu
  • brīvdienu ceļvedis ar Kasparu Bulu, "Bite Latvija" vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Jauns segments apdrošināšanā būs koplietošanas auto

Zane Atlāce - Bistere, 09.03.2020

AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Hartmanis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tirgū vērojama tendence risku segumā iekļaut dažādus papildu pakalpojumus un tiek meklēti arvien jauni saskarsmes punkti ar klientu mobilajā vidē, arī ņemot vērā pieaugošo koplietošanas auto popularitāti.

Tā nozares attīstības virzienus iezīmē AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Hartmanis.

"Šobrīd jau ir visai ierasti īpašuma apdrošināšanā iekļaut papildu risku apdrošināšanu, kas agrāk nebija tik izteikti vērojama: mobilos tālruņus, datorus, sadzīves elektroniku, citas ierīces, kas pirms gadiem desmit vispār nebija iedomājams. Turklāt apdrošinātās ierīces var ņemt līdzi ceļojumos ne tikai Latvijas teritorijā," secina O. Hartmanis.

Tāpat BTA meklē vairāk saskarsmes punktu ar klientu mobilajās aplikācijās ārpus tiešajiem apdrošināšanas pakalpojumiem, lai palīdzētu ikdienas gaitās, tostarp saistībā ar veselības aprūpi un tā dēvēto mobilitāti jeb dažāda veida transportu. "Jauna tendence Latvijā, ko no apdrošināšanas skatpunkta pēta arī "Vienna Insurance Group", ir automašīnu koplietošanas pakalpojumi, kas jau kļuvuši ļoti populāri Rietumeiropā un ASV. Pie mobilitātes pieder ne tikai privātais transports, bet arī visa transporta infrastruktūra, pārvietošanās ķēde, kuras ietvaros jābūt pieejamai apdrošināšanai," skaidro O. Hartmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā jauno sezonu atsākuši koplietošanas skrejriteņu nomas uzņēmumi, tirgum pievienojies jauns dalībnieks "Scoot911".

"Covid 19" radītās ārkārtas situācijas un ierobežojumu dēļ, kā arī reaģējot uz Eiropas Komisijas rekomendācijām mazāk izmantot sabiedrisko transportu, ievērot distanci un braukt ar alternatīviem transportlīdzekļiem (velosipēdiem, elektriskajiem skrejriteņiem), sezonu nolemts uzsākt pēc iespējas ātrāk.

"Jau no 1. aprīļa ielās "palaidām" vairāk nekā 200 skrejriteņus. Brauciens ar tiem ir ne tikai ātrāks un lētāks, salīdzinot ar braucienu ar automašīnu, bet arī drošāks, salīdzinot ar sabiedrisko transportu," saka Ričards Šukis, koplietošanas uzņēmuma "Scoot911" vadītājs.

"Scoot911" preču zīmi pārvalda "RSInvestment Group OU", kas darbību veic Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos. "Scoot911" skrejriteņi ir ražoti speciāli dalīšanās pakalpojuma vajadzībām: ar lielākiem riteņiem, platāku platformu, īpaša dizaina (tumšajā diennakts laikā atstaro gaismu), ar iespēju bez uzlādes nobraukt 65 km attālumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļošana ir viena no daudzajām dzīves baudām – ne velti ir teiciens, ka pasaule ir kā grāmata un, ja neceļojam, mēs no tās izlasām tikai vienu lappusi.

Līdz ar pakāpenisku robežu atvēršanu, atkal pavērusies iespējas sākt "šķirstīt lapas", dodoties iepazīt jaunas vietas ārpus savas valsts. Taču, cenšoties pieskaņot ceļojumu jaunajiem drošības apsvērumiem, var nākties saskarties ar grūtībām, veicot ierastos plānošanas darbus. Šīs piecas mobilās lietotnes palīdzēs ieplānot nākamo ceļojumu ātri un bez lieka uztraukuma.

Ceļojuma plāna pamatā – transports un naktsmājas

Atzīmējot kalendārā sava vasaras piedzīvojuma datumu, jāatceras, ka pirmā un svarīgākā lieta darbu sarakstā ir galamērķa valsts drošības pasākumu izpēte un transportlīdzekļa biļešu iegāde. Ja plāno savā nākamajā ceļojumā doties ar lidmašīnu, lietotne "Sostravel" būs noderīgs rīks, kas gluži, kā pierakstu klade, apvienos visu svarīgāko informāciju par Tavu ceļojumu, tajā skaitā informāciju par lidojumu, lidostā pieejamajiem pakalpojumiem un pat nozaudētu bagāžu. Savukārt tiem, kas priekšroku dod sauszemes pārbraucieniem, talkā nāks lietotne "Trainline", kas ļauj ātri un ērti iegādāties vilciena biļetes visā Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru