Mazumtirdzniecība

Tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami

Monta Glumane, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi priekšlikumu, kas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas. Šādas izmaiņas paredz grozījumi tabakas apriti regulējošajā likumā, ko atbildīgā komisijas atbalstījusi otrajā lasījumā, informē Saeimas Preses dienests.

Piedāvātā likumprojekta redakcija paredz, ka smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt. Šī norma attieksies uz tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, kā arī šo produktu preču zīmēm. Lai nodrošinātu pircējiem informāciju par šo produktu pieejamību, veikalā pēc pircēja pieprasījuma būs pieejama informācijas lapa, kurā norādīts izstrādājuma nosaukums, tā cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā.

Jaunā norma neattieksies uz beznodokļu tirdzniecības veikaliem, starptautiskajos reisos iesaistītajiem kuģiem, kā arī specializētajiem smēķēšanas produktu veikaliem, kas atrodas konstruktīvi nodalītās telpās un aprīkoti ar atsevišķu ieeju, un preces un preču zīmes ārpus šīs tirdzniecības vietas nav redzamas.

Kā norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, priekšlikums par cigarešu aizvākšanu no pircēju acīm galvenokārt ir vērsts uz jauniešu auditoriju un cilvēkiem, kuri ir atmetuši vai vēlas atmest smēķēšanu. Līdzīgi tabakas pieejamības ierobežojumi jau ieviesti vairākās citās Eiropas valstīs.

Kā norāda A.Barča, likumprojekts sagatavots Sociālo un darba lietu komisijas izveidotajā darba grupā komisijas sekretāres Silvijas Šimfas vadībā.

Stingrākus tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumus paredz grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, ko Sociālo un darba lietu komisija izskata otrajā lasījumā.

Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka tabakas izstrādājumu un citu smēķēšanas produktu un ierīču iepakojuma noformējumā nedrīkstēs izmantot Latvijas valsts simbolus, kā arī fizisku personu un animācijas tēlu attēlojumus. Aizliegums attieksies uz šo produktu jebkādu ārējo iepakojumu, un tā noformēšanā nedrīkstēs izmantot, piemēram, valsts karogu, attēlus ar atpazīstamām personām vai animācijas filmu varoņu tēliem.

Likuma izmaiņas rosinātas, jo saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību vadlīnijām smēķēšanas produktu un ierīču popularizēšana ir viena no reklāmas un produktu veicināšanas formām, kas ir aizliedzama.

Komisijas deputāti risināja priekšlikumu iesniegumu termiņu trešajam lasījumam noteikt 3.septembrī, ņemot vērā, ka likumprojekts pēc pieņemšanas otrajā lasījumā jānosūta izvērtēšanai Eiropas Komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tabakas bizness - no reklāmām mežonīgā kapitālisma stilā līdz tabakas digitalizācijai

Db.lv, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cigarešu smēķēšana ir vecmodīga un kaitīga veselībai. Šādu apgalvojumu pirms 30 gadiem būtu neiedomājami dzirdēt no tabakas ražotājiem. Tomēr viena no pasaulē senākajām globālajām industrijām ir piedzīvojusi iespaidīgas pārmaiņas, un šobrīd lielākie tabakas ražotāji prāto, kā pēc iespējas ātrāk atradināt smēķētājus no cigaretēm un aizvietot tās ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Tabakas industrijas mežonīgā kapitālisma noriets

Atskatoties vēl ne tik senā pagātnē, tabakas ražotāju zīmolu logo bija redzami teju uz katras sporta automašīnas, sporta sacensībās, elitāros sabiedriskos pasākumos, operās, televīzijā un pat uz modes apģērbiem. Tabakas ražotāji caur saviem zīmoliem veidoja grandiozas desmitiem miljonu vērtas globālās kampaņas. Līdz pat 20. gadsimta pēdējai dekādei Holivudas grāvējos nereti varēja raudzīties uz filmas galveno varoni, izteiksmīgi izvelkam cigareti un tuvplānā to aizsmēķējam. Smēķēšana kabinetos un bērnu klātbūtnē bija ikdienišķa norma.

Lai gan par cigarešu kaitīgo ietekmi pētniekiem un ārstiem aizdomas radās jau pagājušā gadsimta 60. gados, tieši 80. un 90. gadi viesa pārmaiņas tabakas industrijas ikdienā. Sabiedrībā mainījās uztvere attiecībā pret savu veselību un attieksmē pret vieglprātīgu un bezrūpīgu dzīvesveidu. Šī tendence atvēra ne tikai daudzu fitnesa klubu durvis, bet arī laboratorijās esošo mikroskopu optiku aizmetņus - sākās cīņa pret smēķēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā veidojas nelegāli tabakas apstrādes uzņēmumi, kas, domājams, piegādā tabaku fabrikām visā Eiropā, ceturtdien paziņojis Lietuvas Muitas krimināldienests (MKT).

«Izveidojusies draudīga situācija - Lietuva ir teju vienīgā no tuvākā reģiona valstīm, kur izejvielas tabakas izstrādājumu izgatavošanai netiek uzskatītas par akcīzes preci, tādēļ mūsu valstī tiek ievesti milzīgi neapstrādātas tabakas apjomi. Mums ir aizdomas, ka apstrādātas izejvielas vēlāk tiek piegādātas nelegālām tabakas fabrikām visā Eiropā,» norādījis šā dienesta direktors Mants Kaušils.

Pagājušajā nedēļā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Alītas rūpniecības rajonā atklāja tabakas noliktavu ar apstrādes iekārtām un 80 tonnām tabakas aptuveni 6,7 miljonu eiro vērtībā, no kurām 10 tonnas jau bija apstrādātas, iesaiņotas un sagatavotas izvešanai. Lēsts, ka šāda tabakas daudzuma pietiek, lai saražotu četrarpus miljonus paciņu cigarešu, kuru vērtība būtu vismaz divas reizes lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima otrajā lasījumā pieņēmusi grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas.

Piedāvātā likumprojekta redakcija paredz, ka mazumtirdzniecībā smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt. Šī norma attieksies uz tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, kā arī šo produktu preču zīmēm. Lai nodrošinātu pircējiem informāciju par šo produktu pieejamību, veikalā pēc pircēja pieprasījuma būs pieejama informācijas lapa, kurā norādīts izstrādājuma nosaukums, tā cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā.

Jaunā norma neattieksies uz beznodokļu tirdzniecības veikaliem, starptautiskajos reisos iesaistītajiem kuģiem, kā arī specializētajiem smēķēšanas produktu veikaliem, kas atrodas konstruktīvi nodalītās telpās un aprīkoti ar atsevišķu ieeju, kuros preces un preču zīmes ārpus šīs tirdzniecības vietas nav redzamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīti un patiesība: vienreiz lietojamās e-cigaretes

Piemērojoties mūsdienu globālās attīstības tendenču tempiem, arvien lielāka daļa cilvēces pieņem lēmumu par labu tabakas cigarešu aizstājējproduktiem. Viens no tiem ir vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes. Kas ir šis produkts un vai valdošie mīti par e-cigaretēm ir patiesi? Atbildēt uz šiem jautājumiem šodien aicinājām tirgū vadošo e-cigarešu zīmola pārstāvi Kristapu Kraukli.

Kaut arī pēc izskata tās līdzinās ierastajām cigaretēm, kas “ievietotas” plastmasas apvalciņā, lietošanas veids, kā arī e-cigarešu sastāvs krasi atšķiras no tradicionālajām cigaretēm.

Vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes ir pārnēsājami un diskrēti iztvaicētāji, kas ir aprīkoti ar iebūvētu akumulatoru un konkrēta izmēra e-šķidruma rezervuāru. Viena zīmola SALT e-cigarete satur aptuveni 450 dūmu ieelpošanas reizes. Tāpēc mazliet maldīgs ir sabiedrībā radies nosaukums “vienreiz lietojamā”, jo patiesībā, šis iepriekš minētais ieelpošanas reižu apjoms ir identisks vienai tradicionālajai cigarešu paciņai. Pēc izlietošanas, vienreiz lietojamā e-cigarete tiek izmesta atkritumos. Te der piezīmēt, ka vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes ir dabai draudzīgākas nekā ierastās cigaretes un tradicionālās e-cigaretes, kā arī SALT zīmola produktus ir iespējams pārstrādāt. Tieši šī iemesla dēļ mums ir cieša sadarbība ar Eco Baltija Vide, pateicoties kurai Latvijas pilsētās parādās arvien vairāk īpašam utilizācijas procesam domātas atkritumu tvertnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā 1.jūlijā stāsies spēkā likuma grozījumi, kas nosaka, ka veikalos vairs nedrīkstēs izlikt apskatei tabakas izstrādājumus.

Vienlaikus noteikts arī aizliegums tirgot tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes un tām paredzētos šķidrumus internetā un lietot elektronisko cigarešu šķidrumos dažādus saldinātājus un aromatizētājus.

Grozījumu mērķis ir atturēt jauniešus no smēķēšanas uzsākšanas un atbalstīt cilvēkus, kuri grib smēķēšanu atmest.

«Tabakas patēriņš Igaunijā sarūk, un līdz ar to samazinās arī kaitējums cilvēku veselībai no pasīvās smēķēšanas. Desmit gadu laikā divreiz samazinājies to cilvēku skaits, kuri smēķē gan mājās, gan darbā, gan sabiedriskajā telpā,» norādījis Igaunijas sociālo lietu ministrs Tanels Kīks. «Tomēr tabakas lietošanas sekas joprojām ir smagas un izmaksā dārgi. Jaunie ierobežojumi ir nākamais solis, lai atturētu jauniešus sākt smēķēt un arī nepieļautu, ka cigaretes tiek aizstātas ar citiem veselībai kaitīgiem izstrādājumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus nevarēs izlikt pircēju apskatei un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi tabakas apriti regulējošā likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Šī likuma norma stāsies spēkā 2020.gada 1.oktobrī, šodien lēma Saeima.

«Smēķēšanas izraisītās onkoloģiskās, plaušu, sirds un asinsvadu, kā arī citas slimības ir biežs pāragras nāves un invaliditātes cēlonis. Ar šo likumu mēs turpinām jau iesākto Saeimas darbu pie smēķēšanas ierobežošanas, īpašu uzmanību pievēršot tieši jauniem cilvēkiem un atturot nesmēķētājus no šī kaitīgā ieraduma uzsākšanas. Soli pa solim mums jāstrādā, lai Latvija būtu veselīgāka valsts,» uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Grozījumi paredz, ka mazumtirdzniecībā smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt. Šī norma attieksies uz tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, kā arī šo produktu preču zīmēm. Lai nodrošinātu pircējiem informāciju par šo produktu pieejamību, veikalā pēc pircēja pieprasījuma būs pieejama informācijas lapa, kurā norādīts izstrādājuma nosaukums, tā cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deputāts Edgars Putra (ZZS) rosina atteikties no ieceres, kas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas.

Šāda iecere tika atbalstīta, otrajā lasījumā lemjot par tabakas apriti regulējošo likumu. Savukārt priekšlikumos likumprojektam uz trešo lasījumu Putra rosina svītrot šo iepriekš atbalstīto normu.

Putra norāda - nav statistikas pierādījumu, ka tabakas izstrādājumu izvietojuma aizliegums ietekmē smēķēšanas samazināšanos. Vienlaikus šāds aizliegums radot riskus un stimulu legālajiem preču patērētājiem pāriet uz nelegālo patēriņu. Viņš mudina neatbalstīt tirdzniecības izvietojuma aizliegumu vismaz līdz brīdim, kamēr tiek realizēta akcīzes nodokļa likmju pastāvīga ikgadēja paaugstināšana, kas «līdz šim devusi ļoti pozitīvus rezultātus smēķēšanas ierobežošanā», un kamēr Latvijā saglabājas augstākais nelegālo cigarešu īpatsvars starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tabakas Fabrikas kvartāla īstenošana notiks pa posmiem

Lelde Petrāne, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar Tabakas fabrikas radošā kvartāla metu konkursa uzvarētājiem - arhitektu biroju «NRJA» («No Rules Just Architecture») par būvprojekta izstrādi.

Projektu plānots īstenot pa posmiem, sākot ar centrālo ēku - Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mājvietu - un kvartāla ieejas mezglu – radošo industriju biznesa inkubatoru, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Lai sekmīgi virzītos uz priekšu radošā kvartāla attīstībā, kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju pieņemts lēmums arhitektu meta vīziju īstenot pakāpeniski - pa posmiem, sākot ar kvartāla centrālo daļu – tagadējo Jaunā Rīgas teātra pagaidu mītnes vietu, kur nākotnē atradīsies Latvijas Kultūras akadēmija un radošo industriju biznesa inkubatoru. Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem, kā arī kļūs par magnētu ne tikai radošajiem prātiem, bet arī Brasas apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem,» uzskata VNĪ valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji norāda, ka joprojām aktīva ir pārrobežu tirdzniecība ar Latviju, turklāt tagad Igaunijas iedzīvotāji Latvijā iegādājas ne tikai lētākus alkoholiskos dzērienus, bet arī jaunos tabakas produktus.

Alkohola cenu atšķirība Igaunijā un Latvijā joprojām ir liela, lai gan Igaunija pagājušajā vasarā samazināja akcīzes nodokli alkoholam ar mērķi samazināt pārrobežu tirdzniecību, sacīja alkoholisko dzērienu veikalu tīkla "Alko1000" vadītājs Einars Visnapū.

"Cilvēki kļūdījās. Medijos rakstīja, ka Igaunija akcīzes nodokli samazinājusi par 25% un alkohols tagad mūsu valstī ir lēts - tas pilnīgi noteikti nav lēts. Cenu atšķirība ar Latviju pašlaik ir tikpat liela, cik tā bija sākumā, iespējams pat vēl lielāka," Visnapū otrdien teica ziņu aģentūrai BNS.

Savukārt alkohola mazumtirgotājs "Superalko" otrdien paziņoja, ka veikalos Latvijas robežas pusē pēdējā laikā strauji pieaugusi inovatīvo tabakas produktu, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumu un karsējamās tabakas produktu tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nodokļu politikas izmaiņas samazinās budžeta ieņēmumus un kaitēs iedzīvotāju veselībai

Māris Sproga, Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie jaunākie nodokļu politikas attīstības virzieni ne tikai nedos gaidītos akcīzes nodokļa ieņēmumus un veicinās kontrabandu, bet arī kaitēs iedzīvotāju veselībai, liekot atteikties no mazāk kaitīgajiem tabakas aizstājējpoduktiem par labu cigaretēm, liecina Bezdūmu nozares asociācijas ekspertu analīze.

FM priekšlikums pašreizējā versijā nozīmē, ka piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas nevis veicinās papildu finansējuma piesaisti veselības aprūpei, bet, gluži pretēji, to samazinās. Ar nodokļu likmēm mazinot cilvēku vēlmi pāriet uz mazāk kaitīgām smēķēšanas alternatīvām un stimulējot tradicionālo cigarešu patēriņu, veselības nozares izdevumi ilgtermiņā tikai palielināsies.

Faktiski tiek darīts viss, lai iedzīvotāji turpinātu smēķēt cigaretes. Ja tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt stabilus akcīzes ienākumus budžetā, tad ir jāsaprot, kāda ir šīs politikas cena no veselības viedokļa. Izcils salīdzinošs piemērs ir kaimiņvalsts Zviedrija, kas bieži tiek minēta kā veiksmīgs piemērs cīņā pret smēķēšanu. Smēķētāju skaits šajā valstī samazinās jau vairāk nekā desmit gadus, un tā rezultātā būtiski samazinās arī kardioloģisko un onkoloģisko slimību biežums. Zviedrija ar savu nodokļu politiku aktīvi atbalsta veselīgu dzīvesveidu un nesmēķēšanu, tostarp smēķētāju pāreju uz alternatīviem un veselībai mazāk kaitīgiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, karsējamo tabaku un nikotīna spilventiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cigaretes kļūs dārgākas, jo no 1. jūlija tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme, tirgotāji bažījas par cigarešu nelegālās aprites pieaugumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nodokļu reformas ietvaros pērn tika arī noteikti termiņi, kuros tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes. Tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļa likmju izmaiņas paredzētas ik pēc pusgada. Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums jau tika īstenots ar šā gada 1. janvāri, tagad ar 1. jūliju cigaretēm tiks piemērots augstāks nodoklis un tās kļūs dārgākas. Daļa aptaujāto šo akcīzes nodokļa kāpumu uzskata par loģisku, jo ar tabakas cenu mazinot smēķētāju rindas. Citi šo soli vērtē kā pretimnākšanu ēnu ekonomikai. Nākamais akcīzes nodokļa likmju kāpums ir plānots ar 2019. gada 1. janvāri.

Cerētais varot izpalikt

Lai arī nodokļu reformas diskusijās tabakas akcīzes nodokļa pieauguma intensitāte tika skarta, tomēr karstākās diskusijas bija par akcīzes nodokļa likmēm degvielai, kā arī citiem nodokļiem. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs atzīst, ka legālos tirgotājus satrauc vairākas problēmas tieši saistībā ar tabaku. «Līdzšinējā pieredze jau rāda, ka akcīzes nodokļa likmju kāpums situācijā, kad valsts nespēj sekmīgi apkarot nelegālo tabakas izstrādājumu apriti, liek ciest legālajiem tirgotājiem, vienlaikus dodot jaunas papildu iespējas nelegālā tirgus dalībniekiem,» iezīmē H. Danusēvičs. Viņš norāda, ka par ieguvēju nevar nosaukt arī valsti, jo tabakas akcīzes nodoklī nevar iegūt ieplānoto. To apliecina arī šā gada pirmo piecu mēnešu budžeta ieņēmumu tabula. Proti, no 2018. gadā par tabakas izstrādājumiem maijā iekasēti ir 73,4 milj. eiro plānoto 77,9 milj. eiro vietā. Pagaidām neiekasētais jeb iztrūkstošais apjoms ir 4,45 milj. eiro. Tas nozīmē, ka vismaz pagaidām smēķētāji nav spējuši papildināt valsts maku ar prognozēto naudu, bet vai šī nauda ir vai nav nonākusi ēnu ekonomikas darboņu kabatās vai arī tomēr pīpētāju kļuvis mazāka, ir grūti spriest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,6 % un pakalpojumiem – par 3,7 %. Cenu izmaiņas ilgākā laika periodā ir diezgan ievērojamas, un 2018. gada martā tās bija par 5,3 % augstākas nekā vidēji 2015. gadā. Precēm cenas pieauga par 4,3 %, bet pakalpojumi sadārdzinājās par 7,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupai un ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem arī pērn bija būtiska ietekme uz gada inflāciju.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija pienam (+7,3 %) sviestam (+39,5 %), skābajam krējumam (+11,7 %), sieram un biezpienam (+2,6 %), kefīram (+8,9 %), jogurtam (+3,1 %), saldajam krējumam (+11,3 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+9,6 %), svaigiem augļiem (+7,8 %), olām (+17,6 %), maizei (+4,1 %), žāvētai sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,2 %), saldējumam (+8,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,4 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-19,6 %), cukurs (-32,2 %), kafija (-9,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada martā bija par 8,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 11,0 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, atpūtas un kultūras grupai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 10.06.2019

Pārtika

Cenu pārmaiņas, salīdzinot 2018.gada maiju: +4.3%

Cenu pārmaiņas, salīdzinot ar 2019.gada aprīli: +1.5%

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Galerijā augstāk skaties cenu izmaiņas dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada maijā bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,5 %, bet pakalpojumiem – par 11,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+19,0 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+9,7 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+13,2 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+7,1 %), sieram un biezpienam (+4,1 %), gaļas izstrādājumiem (+9,2 %), šokolādei (+8,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,3 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+11,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,9 %), kafija (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.

"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.

Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Db.lv, 08.06.2018

Pārtika

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju: +0.4%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada decembri: +0.1%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada aprīli: +0.5%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada aprīlī bija par 9,1 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,2 %, bet pakalpojumiem – par 11,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+18,4 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+10,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+9,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,8 %). Cenas palielinājās mājputnu gaļai (+3,2 %), cūkgaļai (+2,8 %), gaļas izstrādājumiem (+4,5 %), šokolādei (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), sviestam (+4,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem pastāstīja mazumtirgotāju pārstāvji.

Patlaban preču deficīts tirgū gan neesot jūtams un mazumtirgotājiem ir pietiekamas rezerves tiem pārtikas produktiem, kuriem pēdējo divu nedēļu laikā strauji pieaudzis pieprasījums, liecina tirgotāju pārstāvju teiktais.

"Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine atklāja, ka februāra beigās, salīdzinot ar pārdošanas apjomiem janvāra beigās, būtiski audzis pieprasījums pēc bakalejas precēm un konservētiem produktiem. "Tā, ka šie produkti ir ilgstoši uzglabājami, acīmredzot, pircēji vēlas būt droši, ka viņu dzīvesvietā atrodas pietiekami daudz ēdiena, ja gadījumā mājās nāksies pavadīt ilgāku laiku," sacīja Vārtukapteine.

Kā atzīmēja Vārtukapteine, "Elvi" pārdošanas apjomi liecina, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, vairāk pērk griķus (+99%), gaļas konservus (+96%), miltus (+57%), makaronus (+49%). Pārējo bakalejas preču pārdošanas daudzums vidēji audzis par 20-30%. Cukuram pārdošanas daudzums februāra beigās audzis par 6%, zivju konservu sortimentā lielākais pieprasījuma pieaugums ir tunča konserviem (+34%), bet pārdošanas apjomu kritums vērojams šprotēm - acīmredzot, tās kļuvušas par gardēžu segmenta produktu, ko pērk izsmalcinātu ēdienu gatavošanai, nevis ikdienas patēriņam, skaidroja "Elvi" komercdirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas nozares akcijas cietušas, lai gan pilnībā bezcerīgas nebūt neizskatās

Ja pasaules ekonomikai parādās grūtības, investori dažkārt varējuši visai labu peļņu meklēt tabakas uzņēmumu akcijās. Proti, stabili ienākumi un uzticama klientu bāze mēdz būt tā saucamajam grēku biznesam, pie kura tradicionāli tiek pieskaitītas tabakas, alkohola un azartspēļu kompānijas. Pēc šo uzņēmumu precēm un pakalpojumiem stabils pieprasījums ir bijis jau, visticamāk, kopš sākta laika gala, un nav gaidāms, ka nākotnē kaut kas šajā ziņā varētu mainīties. Līdz ar to vēsturiski visai veiksmīga izrādījusies stratēģija, kas paredz naudas plūdināšanu šādu vērtspapīru virzienā. Jau rakstīts, ka šie biznesi spēlējas ar atkarību, kas nozīmē – ja kāds cilvēks, piemēram, pastāvīgi smēķē un iestājas ekonomikas lejupslīde, viņš to darīt nepārtrauks un domās, kā ietaupīt citos veidos. Līdzīgi ir ar alkoholu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu zemākas cenas saviem klientiem, "Maxima" veikalos pakāpeniski tiek ieviesti Mākslīgā intelekta risinājumi, uzlabojot darba efektivitāti, iepirkšanās pieredzi klientiem, kā arī līdzsvarojot darbinieku slodzi.

Jau šobrīd lielākajos "Maxima" veikalos preču plauktu piepildījumu un kasu noslodzi pārvalda Mākslīgā intelekta risinājumi.

"Mūsu mērķis, ieviešot jaunākās paaudzes tehnoloģijas "Maxima" veikalos, ir sniegt praktisku pievienoto vērtību mūsu klientiem - augstas kvalitātes produktus par pieejamām cenām un pašreizējās konkurences un tirgus apstākļos, to iespējams nodrošināt, vēl vairāk efektivizējot pašu darbu, kā arī nepārtraukti uzlabojot iepirkšanās pieredzi. Tādēļ mērķtiecīgi turpinām veikalu modernizāciju," stāsta "Maxima Latvija" valdes loceklis Jānis Vanags.

Uzņēmumā ieviestās Mākslīgā intelekta tehnoloģijas rūpējas par to, lai klientu iecienītākie produkti, kā piemēram, piena izstrādājumi, gaļa un dzērieni, pircējiem būtu nepārtraukti pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru