Kurzemes plānošanas reģions saņēmis priekšlikumus no Autotransporta direkcijas (ATD) par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kuros ieteikts arī slēgt vairākus maršrutus, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere.

Viens no maršrutiem, ko iesaka slēgt, ir Ventspils - Mazirbe, kur autobuss kursē vasaras sezonā. Iespējams, tomēr būtu jāizvērtē iespēja šo maršrutu saglabāt, piemēram, samazinot dienu skaitu, kad autobuss kursē, vai arī pagarinot maršrutu līdz Kolkai, lai būtu vairāk braucēju, pieļāva Brūdere.

Tāpat ieteikts slēgt maršrutu Talsi - Kuldīga. Kā atzina Brūdere, šis jautājums vēl ir jāpārrunā ar attiecīgo novadu pašvaldībām. Starp Kuldīgu un Talsiem autobusu satiksmi nodrošina arī maršruts Liepāja - Talsi.

Ieteikts arī slēgt maršrutu Ventspils - Blāzma - Ugāle - Usma- Ugāle, tomēr Kurzemes plānošanas reģions pret to iebilst. «Šis maršruts ir garš - to varētu padarīt īsāku, bet nekādā gadījumā slēgt. Ventspils novadā ir mazs iedzīvotāju blīvums un ir tikai seši vietējie reģionālie maršruti,» nepieciešamību saglabāt šo maršrutu pamatoja Brūdere.

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Latvijā izveidota jauna elektroniskās naudas sistēma Inauda (inauda.lv). Sistēmas veidotājiem SIA Mikromaksājumi sadarbojoties ar VAS Rīgas starptautiskā autoosta (RSAO) realizēts Latvijā pirmais elektroniskās biļetes projekts sabiedriskā transporta sektorā, Db.lv informēja autoostas pārstāve M. Eglīte.

Sākot no 17.janvāra jebkuram pasažierim tiek piedāvāta iespēja starppilsētu autobusa biļeti iegādāties internetā, mājas lapā www.bezrindas.lv . Ar izdrukāto biļeti, pasažieris var uzreiz doties uz autobusu. Biļetes apmaksu var veikt ar bankas karti vai elektronisko naudu.

RSAO uzskata, ka jaunieviestais biļešu tirdzniecības veids ļaus ne tikai paaugstināt klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, bet arī atslogos Rīgas autoostas kases. RSAO valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule ir pārliecināta, ka elektroniskās biļetes priekšrocības aktīvāk varētu izmantot jauniešu sabiedrības daļa, t.i. studenti, mudinot šo pakalpojumu izmantot arī visiem pārējiem. Pasžieru sabiedriskā aptauja liecina, ka liela daļa, ap 30% pasažieru, ir gatavi izvēlēties šādu autobusu biļetes iegādes veidu.

Ventspilī Kuldīgas ielas vidū notikusi trešā Latvijas zīmola Betolli modes skate.

Modeļu lomās iejutās 20 cilvēki - dažādos vecumos, no dažādām pilsētām (Dobeles, Ādažiem, Rīgas, Ventspils un Talsiem), dažādu profesiju pārstāvji.

Iesākumā zīmola klienti darbojušies kā sava krekla dizaineri, bet modes skatē - modeļi, kuri demonstrē savu unikālo kreklu. Katrs no iznācieniem bija košs un spilgts, bagātinot tos ar dažādiem Betolli radītiem aksesuāriem.

Gatavošanās modes skatei aizņēmusi teju trīs mēnešus. Iesākumā tika uzrunāti klienti, katram individuāli tika radīts savs tēls un pieskaņots iznāciena muzikālais noformējums.

Ar SIA Betolli konstruktora palīdzību tiek darināti dizaina krekli, bet uzņēmums paplašinājis sortimentu ar dažādiem aksesuāriem , iepriekš vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis piektdien, 11. februārī, iesniedzis atlūgumu.

To Pencis paziņoja piektdien pēc tikšanās ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci, kurai sniedzis paskaidrojumus par saviem emocionālajiem izteikumiem saistībā ar tiesas spriedumu Talsu traģēdijas lietā.

Uz jautājumu par pamatojumu VUGD priekšnieks atbildēja: «Katram savs laiks. Es uzskatu, ka acīmredzot šodien [piektdien] ir pienākusi tā diena, kad viss ir noticis tā, kā ir, un tāpēc es pieņēmu tādu lēmumu iesniegt.»

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece žurnālistiem pastāstīja, ka, izvērtējot Penča iesniegumu, viņa to ir pieņēmusi. Taču, ņemot vērā Penča lielo pieredzi un profesionalitāti, ministre lūgusi viņam turpināt dienestu līdz 1.aprīlim, jo tuvojas pavasara plūdi un Pencis ir tas, kurš atbild par situāciju plūdu gadījumā. Pencis dienestu turpināt ir piekritis.

Dzintris Kolāts no šā gada 15.jūnija beidz pildīt Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektora pienākumus un pāriet citā darbā, liecina viņa paziņojums izdevējiem.

"Visam ir savs sākums un savs loģisks nobeigums.

Tajā skaitā - visam labajam ir savs sākums un savs nobeigums," tā sākas viņa vēstule izdevējiem.

Vētules teksts: "Ar šo es gribu pateikt, ka no šī gada 15. jūnija beidzu pildīt LPIA izpilddirektora pienākumus pēc paša vēlēšanās un arī sakarā ar pāreju citā darbā.

Ar šo es arī gribu teikt, ka kopā pavadīto laiku varu vērtēt visnotaļ pozitīvi. Praktiski visos gadījumos no Jums esmu sagaidījis pretimnākošu, konstruktīvu attieksmi un tādu pašu esmu centies veidot arī no savas puses.

Domāju, ka izdevušos procesu un notikumu mūsu kopējā darbā noteikti ir bijis vairāk, nekā kritizējamo. Kopīgi esam noorganizējuši vairākas labas konferences un seminārus. Esam atjaunojuši Preses Naglas pasākumu. Nodibināta sabiedriskā labuma organizācija Mediju brīvības un attīstības fonds. LPIA aktīvi paudusi savu kopēju attieksmi pret industrijai nozīmīgiem un kritiskiem valsts un tiesu varas nolēmumiem vai to projektiem. Izdevies virzīt uz priekšu būtiskus grozījumus likumos. LPIA valde un izpildinstitūcija aktīvi līdzdarbojusies sarežģīto Latvijas Pasta problēmu risinājumu meklējumos.

AKKA/LAA vērsusies Satversmes tiesā, lai tā izvērtē, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiek aizskartas Satversmē noteiktās tiesības. Galvenais, ar ko autortiesību atlīdzības iekasētāji ir neapmierināti ir tas, ka ir ierobežotas iespējas piemērot šo atlīdzību arvien jaunām ierīcēm, piemēram, telefoniem, zibatmiņām utt.

«Scenārijs jau zināms - atsevišķi tirgotāji sāks pirkt preces no Holandes un Polijas vairumtirgotājiem, kas būs ievērojami lētākas, process kļūs nekontrolējams un rezultāts bēdīgs - pārdošanu apjoms oficiālajā kanālā krasi kritīsies un uzņēmēji cietīs zaudējumus,» tā AKKA/LAA iniciatīvu vērtē ELKO Grupa Baltijas tirdzniecības direktors Andrejs Gavrilovs.

Ražošana

Draudi Latvijas piena rūpnīcai

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Vēloties gūt apstiprinājumu savām fiziskām un garīgām spējām, lai sakārtotu domas pēc pārmaiņām privātajā dzīvē, devos 800 kilometrus garajā Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļā. Tas sākas mazā Francijas pilsētiņā St. Jean-de-Port un ved līdz pat Santjago de Kompostelas katedrālei Spānijā. Mans izaicinājums bija to paveikt 21 dienā – 300 kilometrus mēroju kājām, bet 500 braucu ar velosipēdu.

Kad turp labāk braukt?

Optimāli šāda veida ceļojumam ir ieplānot laiku no maija beigām līdz jūnijam vidum, vai arī no augusta beigām līdz septembra sākumam, kad gaisa temperatūra dienā ir ap 30 grādiem. Vasaras vidū (jūlijā) Spānijā ir pārāk karsti, lai ik dienas veiktu garas pastaigas svelmainā saulē, lai gan katram cilvēkam ir savs karstuma izturības slieksnis. Svarīgs nosacījums ir galvassega, jo bez tās, visu dienu uzturoties saulē, nevar iztikt.

Ko tur redzēt?

Doties 800 km pārgājienā, šķērsojot Spāniju, pirmajā brīdī izklausās neticami. Varētu šķist, ka tik lielu pacietības devu noteikti var atļauties tikai piedzīvojumu meklētāji un tie, kuriem patīk sevi spīdzināt, vai arī ļoti apgaroti ļaudis, taču maršruts ar katru dienu ir populārāks – nu jau tas ieguvis Eiropas nozīmīga galamērķa statusu. Gadā Santjago ceļu mēro aptuveni 150 tūkstoši svētceļnieku jeb piligrimi – jauni, veci, veseli, slimi. Turklāt ne visi ir fiziski spēcīgi. Pirms devos ceļā, zinātāji, kuri reiz veikuši šo maršrutu, mani brīdināja, ka tā laikā var salūzt fiziski spēcīgi, bet garīgi vāji cilvēki. Man bija iekšēja ticība, ka es to paveikšu. Sākumpunktā ir jāatrod speciāls pasu centrs, kur ikvienam tiek izsniegta pase. Katrā naktsmītnē (albergē) tajā tiek iespiests zīmogs. Pase ir kā apliecinājums tam, ka esi šo ceļu veicis un esi tiesīgs, sasniedzot Santjago katedrāli, saņemt diplomu.

Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegusi labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Lielā Jēkaba balvu Dižā ekspozīcija Kurzemē 2011 šogad saņēma Karostas cietums. Balvu saņemt uz Talsiem, kur šogad notika balvas pasniegšanas ceremonija, bija devušies arī paši ekspozīciju autori Juris Raķis un Alvis Eņģelis. Karostas cietumam šī bija jau otrā Lielā Jēkaba balva. Pirmoreiz šo apbalvojumu cietums saņēma 2004. gadā par veiksmīgāko vissezonas tūrisma piedāvājumu Kurzemē.

Balva Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē 2011 arī šogad tika liepājniekiem. To saņēma Šēferu ģimenes uzņēmums Sofijas laivas, kura pamatnodarbošanās ir kanoe laivu noma Kurzemē.

Noslēdzies AS Liepājas autobusu parks izsludinātais konkurss par jaunu starppilsētu autobusu piegādi sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums tika veikts sarunu procedūras veidā, publicējot dalības uzaicinājumu un par uzvarētāju izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

Par uzvarētāju atzīta SIA Domenikss, kas piegādās autobusus par 571,5 tūkstošiem eiro.

AS Liepājas autobusu parks darbojas trīs pasažieru pārvadājumu jomās, nodrošinot Liepājas pilsētas satiksmi, reģionālos vietējos (rajona) pārvadājumus un starppilsētu maršrutus uz Rīgu, Jūrmalu, Ventspili, Talsiem, Kuldīgu, Jelgavu, Bausku, Ogri u.c.

Pārvadāto pasažieru skaits gadā ir 12,7 miljoni, un uzņēmumam kopā ir 138 autobusi. Kompānijā strādā 294 darbinieki.

Piektdien, 7. novembrī, Mārupē uz Pirmo Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongresu pulcēsies uzņēmēji no 26 Latvijas novadiem un pilsētām, lai satiktos un debatētu par Latvijas reģionu attīstību, spriestu par ES fondu pieejamību uzņēmējiem, uzņēmēju un pašvaldību sadarbības jautājumiem, kā arī citiem Latvijas reģionos strādājošajiem uzņēmējiem būtiskiem jautājumiem, informē biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētājs Normunds Čiževskis.

Mārupes uzņēmēju rīkotajā kongresā piedalīsies reģionālās uzņēmēju biedrības un klubi no Alojas, Alūksnes, Babītes, Balviem, Bauskas, Cēsīm, Daugavpils, Grobiņas, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Ķekavas, Liepājas, Limbažiem, Līvāniem, Ludzas, Mārupes, Ogres, Priekules, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Siguldas, Talsiem, Tukuma un Valmieras pilsētām un novadiem.

Kongresa ievaddaļā reģionu uzņēmējus uzrunās Ekonomikas ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kas izstāstīs savu redzējumu par ES fondu pieejamību Latvijas reģioniem un Latvijas pašvaldību kopējās attīstības galvenajiem virzieniem Nacionālā attīstības plāna kontekstā 2015. gadā un vidējā termiņā.

Pēdējo mēnešu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 12 jaunasspecializētās autocisternas MAN 6x6 ar ūdenstilpni 7 tonnām ūdens, informē VUGD.

Ar jaunajām automašīnā, drīzumā izsaukumā dosies ugunsdzēsēji glābēji no Smiltenes, Liepājas, Pļaviņām, Madonas, Skrundas, Višķiem, Piltenes, Talsiem un Gulbenes.

Vairāku gadu garumā VUGD tiek uzlabots tehniskais nodrošinājums ugunsdzēsības transportlīdzekļa jomā – pēdējos gados iegādātas 90 ugunsdzēsības automašīnas, no kurām 25 saņemtas šogad.

Jaunās automašīnas ir pilnībā aprīkotas ar modernākajām glābšanas un dzēšanas ierīcēm, kā arī pielāgotas VUGD vajadzībām.

Tomēr darbs pie VUGD autotransporta atjaunošanas ir jāturpina arī turpmāk, paredzot tam finansējumu, jo joprojām vairāk nekā 45% no ugunsdzēsībai un glābšanas darbiem paredzētajiem transportlīdzekļiem ir ekspluatācijā vairāk nekā 20 gadus.

Tikai divas pašvaldības – Liepāja un Ventspils – tika iesniegušas savas prasības izmaiņām Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020). Tomēr vairums no priekšlikumiem nav guvuši NAP izstrādātāju un Saeimas atsaucību.

«Virkne sabiedrībai būtisku jautājumu joprojām nav iekļauti vidēja termiņa plānošanas dokumentā – NAP 2020 projektā, lai gan šādi jautājumi tiek paredzēti un atbalstīti 2010.gada 10.jūnijā Saeimā apstiprinātajā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā – Latvija 2030,» iniciatīvu pamato Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka Ventspils savus priekšlikumus sniegusi vairākas reizes jau kopš NAP 2020 prioritāšu pamatojuma ziņojuma 2012. gada 15. februārī. Savus priekšlikumus plāna izstrādātājiem iesniegusi arī Liepājas dome, pamatlīnijās būdama vienota ar Ventspili.

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

15 Latvijas pilsētās varēs uzsākt pilsētvides projektu īstenošanu, ieguldot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus infrastruktūras objektu attīstībā.

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu aktivitātes Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai pirmajā kārtā atbalstu guvuši 19 projekti, kuru kopējās izmaksas sasniedz gandrīz 53.7 miljonus latu.

23.martā, piedaloties reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktore Anna Vītola-Helviga ar pilsētu pārstāvjiem parakstīs līgumus par projektu ieviešanu, informē E.Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Šajā aktivitātē, kuras līdzekļu apguve vēl turpināsies, kopējais pieejamais finansējums būs 209.2 miljoni latu, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 177. 8 milj. latu un nacionālais publiskais finansējums 31.4 milj. latu.

Veselības ministrs Ivars Eglītis atzīst, ka Latvijas mediķi no Katastrofu medicīnas centra un viņu kolēģi Ventspilī, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes no Kuldīgas un Talsiem bija gatavi sniegt kvalificētu medicīnisko palīdzību jebkuram kruīza kuģa pasažierim vai apkalpes loceklim, kuram tā būtu nepieciešama.

"Katastrofu medicīnas centra un pārējo mediķu pašaizliedzīgais darbs šajā situācijā kārtējo reizi apliecina Latvijas mediķu augsto kvalifikāciju un atbildību, par ko mums ir pamats būt lepniem. Labi zinot reizēm paskarbo mediķu ikdienu, šodien Latvijas mediķi ir pelnījuši uzslavas", ar gandarījumu atzīst veselības ministrs I.Eglītis.

Pasažieru evakuācijas procesā ambulatorā medicīniskā palīdzība tika sniegta četriem kuģa Mona Lisa pasažieriem. Šobrīd visi pasažieri jau dodas uz savām mītnes zemēm.

Jau nedaudz vairāk kā gadu mūziķa Intara Busuļa mamma Talsos atvērusi veikalu - kafejnīcu IK «ESERIKA». Mūziķa mamma biznesa portālam db.lv atzīst, ka dēla atpazīstamība noteikti palīdz biznesa attīstībai.

«Pavisam nesen uz Talsiem speciāli bija atbraukuši pat tūristi no Krievijas. Viņi gribēja redzēt vietu, kur Intars dzimis un audzis,» atklāj Ērika Busule. Vairums apmeklētāju kafejnīcā ierodas, jo zina, ka viņa ir Intara Busuļa mamma.

Aizvadīto gadu biznesā E.Busule raksturo kā normālu. Veikalā-kafejnīcā kundze strādā viena un to visbiežāk apmeklē vietējie - blakus atrodas skola, ugunsdzēsēju depo, bet siltajā sezonā - arī tūristi.

«Man ir tādas preces, kas nav citur. Piemēram, veikalā par mazāku cenu var iegādāties visus Intara diskus,» saka mūziķa mamma. Kundze atzīst, ka ir Talsu patriote, tāpēc veikalā - kafejnīcā iespējams iegādāties, piemēram, piena produktus, kurus ražo «Talsu piensaimnieks». Viņasprāt, arī cenas nav augstākas kā citur.

Valsts ceļu tīklā turpinās būvdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk būvdarbu posmu uz valsts autoceļiem joprojām ir uz Ventspils šosejas (A10). Tur darbi turpinās četros posmos no Jūrmalas šosejas līdz Tukuma rotācijas aplim. Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem, ieteicamie apbraucamie ceļi ir caur Jūrmalu vai pa Liepājas šoseju (A9).

Kurzemē remontdarbi notiek arī uz reģionālā autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120), sākot no Talsiem, ir pieci luksoforu posmi, un paredzamais būvdarbu posma šķērsošanas laiks ir viena stunda.

Darbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) uz tilta pār Kauguru kanālu; satiksme novirzīta pa pagaidu tiltu, to regulē luksofors; atsevišķos gadījumos satiksme var būt palēnināta.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Četras māsas Talsos apvieno saldumu kāri un saimnieko savā konditorejā Māsas.

Konditoreju izveidojusi Laine Jekuma, kam palīdz māsa Beate Šteinberga un arī ģimenes jaunākās atvases Rebeka un Natālija Dragūnes. Lai gan oficiāli Laine ir vienīgā īpašniece, viņa uzsver, ka tas ir ģimenes uzņēmums, visu četru māsu lolojums.

«Mums ir pastāvīgie klienti, kuri nāk katru dienu. Man prieks, ka talsinieki mūs atbalsta,» saka Laine. Klientiem visvairāk garšo bezē kūciņas Pavlova. «Mēs Talsos tādas cepam vienīgās. Cik esmu mācījusies un Rīgā ēdusi, uzskatu, ka Pavlovai jābūt ar svaigām ogām. Konditoreju atvērām ziemā, tāpēc sākumā domāju, ka necepšu to, kamēr nav svaigu sezonas ogu, taču vienreiz pamēģināju ar pašvārītu ievārījumu un svaigo sieru un kopš tā laika cepu katru dienu, un visas arī izpērk. Cilvēki ir pieraduši pie mūsu sortimenta, ir iemīļojuši gan brūnīšus (brownies), gan Crème brûlée. Nekā tāda Talsos iepriekš nav bijis, bet tagad cilvēki ir pieraduši pie šiem desertiem,» priecājas Laine. Viņa teic, ka cilvēki atgriežas, lai gan šī vieta Talsiem esot visai dārga, jo par to cenu, cik prasa Māsas par vienu kūciņu, citur var nopirkt divas vai trīs smalkmaizītes. «Sākumā baidījos par cenu līmeni. Nevaru likt tādas, kādas tās ir Rīgā, ir jāpielāgojas vietējai pirktspējai, bet, protams, nevaru pati palikt zaudētājos. Tantītes, saņemot pensiju, reiz mēnesī atnāk apēst kūku. Viņas ir priecīgas, un arī es tāda esmu. Reizēm cilvēki ienāk un svārstās – pirkt vai nepirkt. Ja redzu, ka kundzītes gados skaita santīmus, iedodu tēju par velti, jo no tā, ka uzvāru ūdeni, neko daudz nezaudēju. Ja vien tas nenotiek katru dienu un cilvēki mani neizmanto, viss ir kārtībā,» uzsver Laine.

Ekonomikas ministrijā noslēgti pirmie seši līgumi ar četrām pilnvarotajām personām no Valmieras, Talsiem, Liepājas un Ventspils par daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu īstenošanu.

ES un valsts līdzfinansējuma apmērs šiem projektiem, pēc Ekonomikas ministrijas informācijas ir 0.261 milj. Ls.

Plānots, ka daļa ēku siltināšanas darbu šajās mājās varētu tikt pabeigti jau šī gada novembrī, kas nozīmē, ka māju iedzīvotāji jau ar šo ziemu varēs dzīvot siltos dzīvokļos ar augstu komfortu un mazāk maksās par apkuri.

«Ar šīs programmas palīdzību mēs sasniedzam trīs mērķus – mēs palielinām mūsu enerģētisko neatkarību, jo patērējam mazāk enerģiju, kas tiek ražota no Krievijas dabasgāzes. Otrs mērķis, ko sasniedzam, ir dzīvojamo māju renovēšana, to vērtības vairošana, kas vienlaikus arī uzlabo iedzīvotāju dzīves apstākļus un komforta līmeni. Treškārt, tās ir investīcijas mūsu ekonomikā; tās ir darba vietas un pasūtījumi mūsu būvniekiem,» pirms līgumu parakstīšanas uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Daudzo veselības reformu novājinātā Talsu slimnīca saņēmusi kārtējo triecienu – šoreiz morālu. Ātrās palīdzības brigāde atveda mirstošu grūtnieci, zinot, ka Talsos nav dzemdību nodaļas, ka nav pieejams pediatrs, ka operāciju zālē nekas sarežģītāks jau labu laiku netiek darīts un ka tās personāls četros pēcpusdienā ir devies mājās, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

19 gadus vecā sieviete zaudējusi milzums asiņu un bērniņu. Taču Talsu slimnīcai šai gadījumā pārmest neesot ko. Valsts šai iestādei pasūtījusi veikt vienkāršas operācijas, ģipsēt lauztas kājas, dziedēt dažādas sarežģītības pakāpes kaites un traumas. Jaunajai māmiņai, kuras dzīvība bija briesmās, tur nevajadzēja nonākt.

Virsārsts Aivars Lācarus atzinis, ka šoreiz laikam bija izšķiroša nozīme: «Ja nebūtu sagadījies tā, ka operāciju personāls varēja atbraukt, sekas būtu vēl bēdīgākas.»

Darba laiks pusotru stundu jau bija kā cauri, darbinieki devušies pa mājām. Operāciju komandu tomēr izdevās ātri sasaukt kopā, triecientempā sagatavot zāli, taču pacienti nevarēja sākt operēt, kamēr neieradās ginekologs. Un šis speciālists tika vests no Rīgas. A. Lācarus, raksturojot tobrīd notikušo, sacījis: «Tas nav normāli! Tā nedrīkst būt!»

Trešo sezonu uzsākusi «Prāta vētras» bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīca «Engure cafe» Engurē.

Kafejnīcas koncepts ņemts, iedvesmojoties no franču Rivjēras, Spānijas, Vidusjūras atmosfēras - vietējās zivis un vīns. «Cik iespējams orientējamies uz vietējo. Piemēram, zivis ne vienmēr var izmakšķerēt tik daudz, cik gribētos. Ja būtu vēl viena vieta kā mēs, tad, iespējams, ka šajā piekrastē zivju nepietiktu,» biznesa portālam db.lv stāsta kafejnīcas vadītājs Ģirts Upītis.

Ideja par kafejnīcas biznesa veidošanu radusies K. Rogam, kurš jau desmit gadus dzīvo Engurē. «Šeit jau no paša sākuma ir bijis samērā plašs sabiedriskās ēdināšanas piedāvājums. Vietā, kur šobrīd mīt 1625 iedzīvotāji, savulaik vasaras sezonā darbojās divas, trīs kafejnīcas, orientējoties uz tūristu un caurbraucēju plūsmu. Un šis piedāvājums bija un ir ļoti apmierinošs, šad tad labprāt ieturos pie kolēģiem vēl joprojām, taču man kā radošam cilvēkam vienmēr prasās pēc kādiem jauniem izaicinājumiem. Un tā radās vīzija par skaistu vietu, kur varētu baudīt Baltijas jūras un Engures ezera zivju klāstu, vietu ar plašām terasēm un gaišām telpām pēc iespējas ar skatu uz jūru. Šo vīziju kādā no saviesīgiem vakariem, sēžot kolēģu kafejnīcā, izstāstīju dziedātājam Donam. Viņš tad arī bija vajadzīgais impulss,lai mēs sāktu šo ideju realizēt,» saka K. Roga.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem: