Jaunākais izdevums

Salīdzinoši lētais elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365 noderēs biroja darbiniekiem, lai ātri veiktu nelielus attālumus pilsētā

Nīkstot garā galvaspilsētas sastrēgumā un caur automašīnas logu priecājoties par saulaino dienu, neviļus pārņem domas par citādiem pārvietošanās līdzekļiem pilsētā. Kājas un velosipēds ir pārbaudīta, klasiska un patīkama alternatīva, bet, ja glītā uzvalkā regulāri jāmēro vairāki kilometri vai arī negribas nopūlēties, minot pedāļus? Te varētu noderēt ielās aizvien biežāk redzamie elektriskie skrejriteņi.

Viens no tādiem – Xiaomi MiJia M365 – uz laiku nonāca arī DB rīcībā. Vai tas tiešām varētu būt ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis?

Dizains

Elektroskūteris paredzēts cilvēkiem augumā no 120 līdz 200 centimetriem, tādēļ ir diezgan augsts. Tā augstākais punkts ir vairāk nekā 110 cm virs zemes. Toties – šaurs, lai lavierētu pa gājējiem pilnām ietvēm un ar stūres ragiem nevienu neaizķertu. Taču stūres augstums nav regulējams, tādēļ pirmskolas vecuma bērniem atliek žēli noskatīties, kā lielākie vizinās, jo, turot rokas augstāk par pleciem, skrejriteni vadīt pagrūti.

Stāvēšanas platforma nav liela, bet, ja pārdomāti novieto pēdas, var nostāties ne vien pieaugušais, bet arī kāds mazāks ķipars, lai kopīgi brauktu uz bērnudārzu. Tikai šaurās stūres dēļ pieturēšanās vietu ir pamaz. Pie kreisā roktura uzstādīta bremzes svira un zvaniņš, kas vienlaikus kalpo par āķi, kad stūres kāts tiek nolocīts un pārvērsts par rokturi pārnēsāšanai. Labajā pusē ir akseleratora slēdzis. Spiežot to uz leju, skrejritenis uzņem ātrumu.

Lai pārnēsātu 12,2 kilogramus smago braucamo, pie stūres kāta jānoņem drošinātājs, jānoloka fiksatora ķepa un jālaiž kāts lejā. Visa procedūra aizņem ap piecām sekundēm. Tā kā mūsu rīcībā bija tikko no kastes izpakots eksemplārs, fiksators bija ļoti stingrs. Vājākām rokām ar tā atlocīšanu klātos pagrūti. Jādomā, ka laika gaitā tas iekustas un kļūst vieglāks.

Uz stūres izvietota ieslēgšanas poga, baterijas stāvokļa rādīšanas gaismiņas un priekšpusē arī diezgan spilgts LED lukturis. Tumsā tas labi izgaismo ceļu vismaz piecu metru attālumā, tādēļ var braukt pat naktī.

Braukšana

Lai brauktu ar šo skrejriteni, īpašas prasmes nav jāapgūst. Kad tas ar vienu pieskārienu pogai ir ieslēgts, tad ar kāju vienreiz jāatgrūžas pret zemi un var spiest ātruma slēdzi uz leju. 250W elektromotors uzreiz pārņem pienākumus un pamazām sāk kāpināt ātrumu. Pa asfaltu tas ieskrienas līdz pat 25 km/h, tādēļ stūre jātur stingri, īpaši, braucot pa nelīdzenu virsmu. Bedres un izciļņus priekšējā riepa diezgan jūtami liek just rokām, tādēļ stūrēšana ar vienu roku ir riskanta. Noņemot vienu plaukstu no roktura, stabilitāte ievērojami samazinās un pārņem sajūta, ka neliels trieciens varētu novest pie sāpīga kritiena. Stūres nelielā pagriešanas leņķa dēļ Xiaomi M365 nav paredzēts straujiem manevriem. Varbūt tas pat ir labi, jo lielā ātrumā strauja stūres sagriešana varētu būt bīstama.

Kopumā braukšana pa pilsētas ielām un ietvēm ir patīkama. Skrejritenis naski uzņem ātrumu, labi bremzē, palielo piepumpējamo riteņu dēļ pārvar nelielus paaugstinājumus, bet pie augstākām ielu apmalēm vien jāpiestāj, jāpieliek viena kāja pie zemes, jāuzceļ spēkrata priekšgals uz augstākās brauktuves, un vizināšanās var turpināties. Vienīgi jāuzmanās, lai neuzsistu apakšā iestrādāto bateriju.

Patīkami un ērti braukt no vienas tikšanās uz otru pilsētas centrā, nedomājot par stāvvietām vai sabiedriskā transporta kustības grafiku. Galapunktā skrejriteni var salocīt un ienest birojā. Problēma ir vien ar veikalu apmeklējumu, jo Xiaomi M365 korpusā nav paredzēta droša vieta saslēdzējam. Līdz ar to braucamo nevar atstāt ārpusē, bet nēsāt pa veikalu duci kilogramu smagu nastu nudien nav patikas.

Pilsētā skrejritenis ir vērtīgs risinājums, bet brauciens ar to pa dabas takām izvērtās ne pārāk jautrā pieredzē. Pa smilšainiem ceļiem priekšējā riepa izspolē, un katrs stāvāks paugurs braucamo nogurdina tik ļoti, ka tas ar 90 kilogramus smagu braucēju apstājas pusceļā, lai arī tehniskajā specifikācijā paredzēts slodzei līdz 100 kg.

Situācija kļūst vēl dramatiskāka, kad akumulatora saturs nokrītas zem puses. Tad Xiaomi M365 ievērojami zaudē jaudu. Tas brauc lēnāk un nogāzēs kļūst vēl nevarīgāks. Kad deg vairs tikai viena no četrām akumulatora diodēm, tas kust uz priekšu lēnāk par gājēju. Protams, jebkurā laikā var izslēgt elektromotoru un braukt kā ar parastu skrejriteni, vienīgi lielo riepu dēļ līdz zemei ir labi 15 centimetri, tādēļ uz platformas esošajā kājā krietni jāietupstas.

Akumulators

Zem stāvēšanas platformas iestrādāts 280Wh litija jonu akumulators, ko veido 30 šūnas. Tas ir diezgan pamatīgs un smags, tāpēc ražotājs dižojas, ka ar vienu uzlādi vedīs 30 kilometrus. Kā jau var gaidīt, dzīvē viss nav tik rožaini. Mūsu izmēģinājumos pa līdzenām virsmām enerģijas pietika aptuveni 20 kilometriem, bet pa paugurainiem ārpilsētas apvidiem baterija tērējās biedējoši ātri. Tur vajadzētu rēķināties nevis ar 30 km, bet divreiz īsāku distanci. Enerģijas taupības nolūkā ar dubultpieskārienu pogai var pārslēgt ekonomisko režīmu, par ko liecina zaļa diode uz paneļa, bet tad skrejritenis kļūst ievērojami gausāks.

Tā kā akumulators ir liels, lādēšanai jāparedz ilgs laiks. Ja tas ir gandrīz iztukšots, jārēķinās ar vismaz piecām stundām pie vada. Runājot par akumulatoru, nedaudz biedē lādēšanas pieslēgvietas atrašanās. Tā ir pamatnes malā, tieši aiz priekšējā riteņa, vietā, kurp no riepas lido dubļi un ūdens. Un no tā pasargā plāns gumijas vāciņš. Var jau būt, ka tam šķidrums garām netiek, bet, ja nu tomēr tiek, labi nebūs.

Informācija par braucienu

Diemžēl šim modelim nav iebūvēta displeja un vienīgie indikatori ir četras diodes, kas vēsta par akumulatora stāvokli un parasto vai ekonomisko režīmu. Visi pārējie dati pieejami caur telefonu, savienojot braucamo ar Mi Home mobilo lietotni. Tajā gan uzreiz būs jāizveido lietotāja konts un jādod piekļuve telefonā esošajiem failiem. Ja esat tam gatavs, tālrunī iegūsiet skrejriteņa vadības paneli, kurā redzams braukšanas ātrums, vidējais ātrums, nobrauktais attālums. Var apskatīties baterijas stāvokli, uzstādīt kruīza kontroli un ieslēgt aizmugurējo sarkano gaismu. Nav gan īsti skaidrs, kāds labums no ātruma rādītāja ekrānā, ja brauciena laikā tālruni turēt rokā nav droši un turētājs korpusā nav iestrādāts. Interesanta šķiet iespēja iestatīt reģenerēšanas spēku, tādējādi nosakot, cik daudz enerģijas ierīce savāks atpakaļ bremzēšanas laikā. No tā atkarīgs bremzēšanas spēks.

Gala vērtējums

Elektrisko skrejriteņu klāsts veikalos pamazām paplašinās, un Xiaomi M365 to vidū izskatās gana pievilcīgs vidusmēra pilsētniekam. Tam ir draudzīga cena – divreiz mazāka nekā flagmaņu sērijas viedtelefonam, pietiekama jauda un arī gana ietilpīgs akumulators. Komplektā pat iekļauts rezerves riteņu pāris. Šis varētu būt labs risinājums pilsētas centra biroju darbiniekiem, kuriem dienā jābraukā dažu kilometru amplitūdā uz apspriedēm, kā arī cilvēkiem, kuri no mikrorajoniem rītos pa noslogotākajām ielām dodas uz centru. Būs ātrāk un lētāk nekā ar auto.

Xiaomi MiJia M365

Plusi

Ērti pārnēsājams un ne pārāk smags

Laba LED gaisma priekšā

Pietiekami ātrs

Mīnusi

Pa paugurainu ceļu pietrūkst jaudas

Nav iebūvēta displeja brauciena informācijas rādīšanai

Ļoti grūti vadīt ar vienu roku

Cena 432 eiro (Bite.lv)

KONKURENTI

Ninebot by Segway Kickscooter ES2

Līdzīga izmēra un jaudas elektriskais skrejritenis, kas attīsta ātrumu līdz 25 km/h un ar vienu uzlādi nobrauc ap 25 kilometriem. Tas ir ērti salokāms, un pie stūres iestrādāts neliels ekrāns, kurā var redzēt pārvietošanās ātrumu. Pievienojot papildu bateriju, braukšanas ātrumu var palielināt līdz 30 km/h. Cena ap 540 eiro.

Joyor A1

Elektriskais skrejritenis ar salokāmu rāmi, bet ar priekšējo amortizatoru un 30 cm amplitūdā regulējamu stūres augstumu. Tas sver 11,5 kg, attīsta ātrumu līdz 25 km/h un ar vienu uzlādi nobrauc līdz 25 km. Paredzēts līdz 100 kg slodzei. Cena ap 450 eiro.

Denver SCO-80100

Tikai 9,9 kilogramus smags, salokāms elektriskais skrejritenis ar alumīnija rāmi. Tas attīsta ātrumu līdz 20 km/h, spēj pārvadāt līdz 100 kg smagu pasažieri un ar vienu uzlādi nobrauc ap 12 kilometriem. Iestrādāts daudzfunkcionāls displejs. Cena ap 290 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Alkohola tirdzniecība internetā? Drošāk nekā klātienē

Kristaps Kuļikovskis, automātiskās identitātes verificēšanas risinājuma "Zippy ID" līdzdibinātājs, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no divām pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kura veic likumdošanas izmaiņas, kas atļautu alkohola tirdzniecību internetā. Ministru kabinetā drīzumā tiks atkārtoti izskatīti atbilstoši likuma labojumi.

Šaubas par iespēju internetā kontrolēt pircēju vecumu ir galvenais kavēšanās iemesls un alkohola interneta tirdzniecības pretinieku arguments. Tomēr jau ilgāku laiku ir pieejamas tehnoloģijas, kas risina šo jautājumu, un nav vairs iemesla kavēt likuma pieņemšanu. Personas identitātes un vecuma noteikšana interneta pirkumiem ir nesalīdzināmi drošāka, nekā šobrīd veikalos veiktās pārbaudes.

Latvijā un citur pasaulē ir radītas lietotājiem vienkārši izmantojamas un tirgotājiem ērti ieviešamas tiešsaistes identitātes un vecuma noteikšanas tehnoloģijas. Piemēram, "Zippy ID" ir Latvijas uzņēmuma radīta, Latvijā un pasaulē ieviesta identitātes noteikšanas tehnoloģija. Tāpat "Jumio", "Onfido" un citi piedāvā identitātes noteikšanas tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas tiek plaši izmantotas visdažādākajām vajadzībām – bankas konta atvēršanai, auto īres līguma noslēgšanai, gan azartspēļu tiešsaistes spēlētāju vecuma kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī ražoto Wasserkabel Baltic produktu testē Vjetnamā

Lelde Petrāne, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.

«Wasserkabel» tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.

Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,6 miljonus eiro, Maxima atvērusi tehnoloģiju ziņā viedāko veikalu Latvijā

Elektroniskas cenu zīmes, digitāla preču atlikuma, sortimenta, produktu derīguma termiņa un rindu monitorēšana – šie un citi tehnoloģiju risinājumi ieviesti jaunākajā mazumtirdzniecības tīkla Maxima lielveikalā tirdzniecības un atpūtas centrā Akropole. Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers šo dēvē par vēsturisku soli Latvijas mazumtirdzniecības attīstībā, jo šis veikals veidots pēc nākotnes iepirkšanās modeļa ar uzsvaru uz viedajām tehnoloģijām, digitāliem risinājumiem, daudzveidīgu sortimentu un virkni inovāciju pircēju vajadzībām.

Viedās tehnoloģijas ir mazumtirdzniecības nākotne, un jaunākā Maxima XXX ir etalonveikals ar ieskatu, kāda šī nākotne būs, teic Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Digitālās tehnoloģijas uzlabo ne vien pircēju iepirkšanās pieredzi, bet aizvien vairāk palīdz automatizēt procesus, līdz ar to mazumtirgotājiem šīs tehnoloģijas ir veids, kā risināt situāciju darba tirgū. Veikalā nodarbināti 200 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē Rīgā notiks .tax Blockchain hakatons, kurā tiks meklēti blokķēdes tehnoloģijā bāzēti risinājumi valsts sektoram lielo datu, moderno tehnoloģiju, nodokļu krāpniecības un skaidrās naudas uzskaites sistēmas jomā.

Hakatonu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys. Vaicāts, kā izlemts rīkot šādu pasākumu, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vecākais eksperts Edgars Ozoliņš- Ozols norāda, ka viena no Ekonomikas ministrijas darbības prioritātēm ir veicināt digitālo risinājumu lietojumu uzņēmējdarbībā un publisko pakalpojumu digitalizācijā. Līdz ar to mērķis ir arī ministrijas, tās padotības iestāžu un citu valsts institūciju kompetences jomā esošo Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) komponenšu pilnveidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes diemžēl nozīmē to, ka cilvēki un uzņēmumi kļūst krietni atkarīgāki no valdību lēmumiem un dažādu citu procesu, kurus pašiem faktiski nav nekādu cerību iespaidot, virzības. Šādi brīži bieži pieprasa ārkārtas rīcību, pat gigantiskus sabiedrības eksperimentus, un līdzi var nest paliekošas pārmaiņas.

Pietiekami interesants ir aspekts, ka šobrīd notiekošais lielākā mērā kāpj pāri dažādām pirms tam šķietami noteiktām privātuma barjerām. Tādējādi jautājums ir - vai pēc tam, kad viss beigsies, notiek atgriešanās ierastajā ritmā, vai arī šādas ārkārtas aktivitātes, kurās nu būs iesildīta roka, sāk kļūt par daļu no ikdienas?

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" ziņo, ka pasaules valdības, lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatīšanos jau ievieš vai vēl tikai plāno ieviest plašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir novērot cilvēkus. Tiek ziņots, ka tas ietver aktīvu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu, piemēram, ar viedtālruņa starpniecību un sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID datus no kases aparātiem varētu iegūt ar blokķēdes tehnoloģijas starpniecību

LETA, 24.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) datus no kases aparātiem varētu iegūt ar blokķēdes tehnoloģijas starpniecību, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas piemēriem, perspektīvām un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai.

EM skaidroja, ka blokķēde ir vienots termins tehnoloģijām, kas ir radītas, lai sinhronizētu datus, kas tiek glabāti dažādos datoros vai serveros, jebkurā pasaules vietā, izmantojot tīklu tādā veidā, kas ļauj šiem datiem palikt nemainīgiem.

Tāpat EM norādīja, ka ir svarīgi nošķirt divus atšķirīgus terminus - blokķēde un kriptovalūta. «Lai gan abi ir savstarpēji saistīti, galvenā atšķirība starp šiem jēdzieniem ir saistīta ar tehnoloģijas darbības pamatprincipu. Tāpat viena no lietām, kas bieži vien tiek jaukta, ir pati blokķēde un blokķēdes lietošanas gadījumi. Piemēram, virtuālās valūtas «Bitcoin» un «Ethereum» ir tehnoloģijas izmantošanas piemēri, kas ir kļuvuši iespējami pateicoties blokķēdes koncepta attīstībai. «Bitcoin» gadījumā blokķēde ir līdzeklis «Bitcoin» darījumu saglabāšanai un reģistrēšanai,» skaidroja ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aktuālāko informāciju un testiem, jaunie dīzeļdzinēji izdala mazāk CO2 nekā benzīna automašīnas, bet NOx emisijas dīzeļu un benzīna automašīnām ir teju vienā līmenī.

Vērtējot pastāvošo tirgus situāciju, ir skaidrs, ka dīzelis nav pazūdoša tehnoloģija un tas arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu gan privātajā, gan komercsektorā. Tādēļ vērsāmies pie ekspertiem, lai noskaidrotu, kas tad ir šīs tehnoloģijas un kādu pievienoto vērtību tās rada, lai mazinātu automašīnu ietekmi uz vidi.

Saskaņā ar Vācijas automobiļu kluba (ADAC) datiem, pašreizējie Euro 6d TEMP dīzeļdzinēji ražo vidēji par 76% mazāk NOx nekā Euro 6b dīzeļdzinēji un 85% mazāk nekā Euro 5 dīzeļdzinēji. Tas skaidri norāda, kāda tehnoloģiskā attīstība piedzīvota pēdējo gadu laikā, kā arī iezīmē to, kāda varētu būt mūsu nākotne. Kopumā ir vienalga, ar ko uz priekšu tiek kustināts transportlīdzeklis, galvenais, lai izmešos, kuros, degvielai sadegot, ietilpst optimāli maz radusies ogļskābā gāze, nenonāktu neviena cita kaitīgā viela, kas veido, piemēram, siltumnīcas efektu, skābo lietu, citas daļiņas PM10, PM 2,5, norāda dīzeļmotoru eksperts Uldis Rolis. Tāpēc automašīnai jāuzstāda nepieciešamās tehnoloģijas, lai pēc iespējas maksimāli attīrītu atgāzes un pareizi regulētu degšanas procesu no pirmās sekundes, kopš tiek startēts iekšdedzes motors. Tajā pašā laikā viņš atzinīgi vērtē arī degvielas ražotāju ieviestās inovācijas atjaunojamās degvielas ražošanā. Runājot par uz kaitīgo izmešu samazināšanu vērsto tehnoloģiju attīstību, Volkswagen tehniskais eksperts Māris Goba prognozē, ka nākotne šajā ziņā ir cerīga, jo auto nozarē notiekošā revolūcija patlaban ir orientēta uz vienkāršību un efektivitāti. «Nedrīkst aizmirst, ka pirms desmit gadiem katrs ražotājs saviem spēkiem mēģināja radīt labāko, tīrāko un lētāko tehnoloģiju – katrs bija pionieris savā lauciņā, veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi. Šie tehnoloģiju pionieri-automobiļi šobrīd ar garāžu palīdzību izmisīgi tiek noturēti uz ielas. Pēdējā piecgadē saražotās tehnoloģijas ir krietni uzticamākas, labākas, stabilākas un vienkāršākas nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģijas. Tādēļ es gribētu domāt, ka autoparks kļūs tīrāks, garāžas – gudrākas un izaicinājumi – mazāki,» paredz eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igaunija varētu ierobežot Ķīnas tehnoloģiju izmantošanu 5G tīklu veidošanā

LETA--ERR, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija izstrādā lēmumu, kas ļautu ierobežot to vai citu uzņēmumu tehnoloģiju izmantošanu telekomunikāciju tīklos, un tas būtībā var nozīmēt, ka Ķīnas kompānijas "Huawei" tehnoloģijas nedrīkstēs izmantot 5G tīklu veidošanā Igaunijā, vēsta sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu portāls.

Šādi ierobežojumi nepieciešami, lai varētu turpināties konkurss par nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla frekvenču sadali.

Kā uzsvēris atbildīgais par Igaunijas valsts kiberdrošības politiku Rauls Riks, Ķīnas tehnoloģijas pieder pie paaugstināta riska kategorijas. Ņemot vērā, ka valsts ne vienmēr spēj kontrolēt tehnoloģiju, tai jāpieņem fundamentāls lēmums attiecībā uz to, vai tā uzticas tam vai citam ražotājam, viņš norādījis.

"Ja kompānijas akcijas tiek kotētas biržā, ja tās pārvaldība ir caurskatāma, ja tā atrodas Eiropas Savienībā, ar to vienmēr var sazināties, vienmēr var ātri un viegli atrisināt problēmas, tad ar šādu ražotāju saistītie riski ir krietni zemāki. Taču, ja kompānija atrodas ārpus ES, nav pārstāvēta biržā un tās vadība nav caurskatāma, riski ir augstāki. Visiem šiem kritērijiem ir sava nozīme," skaidrojis Riks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija soļo līdzās pasaules tūrisma un viesmīlības jaunākajām tendencēm

SIA Mogotel administratīvā direktore Inese Zača, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

LMT iesaistīsies jauna mācību priekšmeta ieviešanā

Ilze Žaime, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators LMT iesaistīsies jauna mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" ieviešanā Latvijas skolās, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas konferencē 5.decembrī paziņoja uzņēmums.

LMT projekta "Skola2030" ietvaros līdzdarbosies mācību satura izstrādāšanā un skolotāju sagatavošanā, investējot gan finansējumu, gan arī savas zināšanas un pieredzi.

Mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" mērķis ir stiprināt tehnoloģiju izmantošanas prasmes, radīt risinājumus nozīmīgām problēmām, ievērojot laba dizaina un ilgtspējas principus gan jaunu produktu, gan pakalpojumu radīšanā.

Plānots, ka mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" saturs vidusskolām, kas balstās uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto vispārējās vidējās izglītības standartu, sadarbībā ar IT Izglītības fondu tiks izstrādāts līdz 2020. gada vasarai, un jau no septembra būs pieejams skolu programmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas audio programmatūras inovators – Latvijas jaunuzņēmums Sonarworks – pabeidzis investīciju piesaisti A raundā, investīciju fondu Karma Ventures (Igaunija) un Practica Capital (Lietuva) vadībā piesaistot 5 miljonus eiro.

Jaunuzņēmums Sonarworks ir dibināts 2012. gadā, un tas ir pasaules līderis digitālās skaņas kalibrēšanas tehnoloģijās. Uzņēmuma klienti atrodas 170 pasaules valstīs. Sonarworks datu bāzē ir vairāk kā 10 000 izmērītu skaņas iekārtu, un unikālas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas palīdz noteikt individuālas vēlmes pēc klausīšanās parametriem un personalizētas skaņas. Tādējādi jau drīzumā uzņēmums spēs piedāvāt individuālu klausīšanās pieredzi ikvienam jebkurā ierīcē.

«Šis ir vēl viens būtisks Sonarworks sasniegums. Kopā ar jaunajiem investoriem mēs tagad dodamies virzienā, lai piedāvātu labāko klausīšanās pieredzi jebkurā iekārtā,» darījumu komentē viens no uzņēmuma dibinātājiem un vadītājiem Helmuts Bēms. «Šobrīd mūsu tehnoloģija uzlabo skaņu 74% lietotāju, 5 minūšu laikā apgūstot viņa klausīšanās spēju un vēlmes. Finansējums mums palīdzēs izveidot komandu galvenajos tirgos, tāpēc divu gadu laikā mums vajadzētu sasniegt 10 miljonu eiro peļņas robežu. Jau šobrīd mēs sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas nodrošina mūzikas straumēšanu, kā arī tiem, kas ražo austiņas, viedtālruņus un darbojas audio aparatūras segmentā. Esot viņiem tuvāk, mums būs lielākas iespējas nodrošināt vēl labāku tehnoloģijas pieredzi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ekspertīze šodien un pakalpojumi rītdien

Guntars Reidzāns - Baltic International Bank valdes loceklis, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai biznesā, bet arī darba tirgū aizvien vairāk ienāk cilvēki, kas jau no bērnības ir uz «tu» ar modernajām tehnoloģijām, un viņiem pakalpojumu saņemšana attālināti, ar tehnoloģiju starpniecību atvieglo darbu un taupa laiku.

Nav šaubu, ka jau tuvākajā nākotnē šīs tendences kļūs vēl izteiktākas. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā aptuveni 75% darbaspējīgo iedzīvotāju pasaulē būs tā sauktie mileniāļi (millennials), kas dzimuši pagājušā gadsimta beigās. Šo paaudzi raksturo nepieciešamība saņemt informāciju un pakalpojumu nekavējoties, neatkarīgi no laika un vietas. Šīs paaudzes pārstāvji arī sagaida tūlītēju atgriezenisko saiti, tāpēc attālinātā apkalpošana viņiem ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa.

Tomēr šī paaudze nebūt nav vienīgā, kas apgūst un ikdienā izmanto modernās tehnoloģijas. Kantar TNS Latvia Digital pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji 70 procenti jeb 1,1 miljons Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šī gada pavasarī jau lietoja viedtālruņus, kas norāda uz plašo tehnoloģiju pieejamību un izmantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

25% Latvijas uzņēmumu mobilo tehnoloģiju attīstība ļāvusi nopelnīt vairāk

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilie risinājumi šodien attīstās milzu ātrumā. Pasaule strauji atbrīvojas no komunikācijas šķēršļiem – vadiem un iekārtām, kas aizņem lielu telpu.

Mobilo tīklu kapacitāte datu pārraidīšanai palielinās, pārsniedzot savulaik neiedomājamus apjomus un ātrumu. Tele2 un SKDS veiktajā pētījumā dažādu nozaru uzņēmēji atzīst, ka mobilās tehnoloģijas biznesa vidi padarījušas dinamiskāku. Ir ātrāka dokumentu aprite un lēmumu pieņemšana, darbiniekiem ir nepārtraukta pieeja dažādiem resursiem, kā arī saziņa ar klientu ir 24/7 – it īpaši tirdzniecības jomā strādājošajiem un eksportējošiem uzņēmumiem. Šīs pārmaiņas, protams, ietekmē arī kompāniju efektivitāti un peļņu. Proti, vairāk nekā 26% uzņēmēju atzinuši, ka mobilo tehnoloģiju attīstība pēdējos 5–10 gados ļāvusi tiem nopelnīt vairāk.

Nozaru griezumā raugoties, mobilo sakaru tehnoloģiju attīstība visvairāk ļāvusi nopelnīt uzņēmumiem, kas pārstāv tirdzniecības nozari (38%), bet krietni mazāk – ražošanas nozarē strādājošajiem (10%). Viens no skaidrojumiem noteikti ir tas, ka ražošanas uzņēmumiem dažādu mobilo tehnoloģiju ieviešana ir daudz komplicētāka, un šos uzņēmumus nākotnē daudz būtiskāk ietekmēs 5G attīstība un šīs tehnoloģijas sniegtās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pēta un ievieš viedās tehnoloģijas

Māris Ķirsons, 19.02.2019

«Pateicoties kompetences centru programmai, varam vienlaikus gan ražot iekārtas, gan arī nodarboties ar pētījumiem, kas ļautu robotizētām iekārtām apstrādāt daudzu pārtikas produktu izejmateriālu, piemēram, zivis,» skaidro SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Foto: Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompetences centros ir pabeigti 174 pētījumi, to rezultātā radītas 492 darba vietas, un daudzas pētījumos tapušas inovācijas jau ir ieviestas.

Tādu ainu rāda Ekonomikas ministrijas sagatavotais pārskats par Kompetenču centru programmas sasniegtajiem rezultātiem līdz 2018. gada 31. decembrim. Šajā programmā darbojas astoņi centri – Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs, Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrs, Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs, Mašīnbūves kompetences centrs, Meža nozares kompetences centrs, Latvijas Pārtikas kompetences centrs, Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs un Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs. Uzsvars ir uz jaunu produktu, tehnoloģiju attīstību un ieviešanu ražošanā. Kompetences centru programmas kopējais finansējums ir 80,14 milj. eiro, tostarp 64,31 milj. eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un 15,83 milj. eiro no privātā sektora.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam.

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam

Datu centri

Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveidošana uzņēmumā kopš pirmsākumiem prasījusi nopietnas investīcijas. Finanšu līdzekļu trūkums atturējis no viena vai otra jauna uzņēmuma izveidošanas, bet citiem nav ļāvis īstenot visus plānus iecerētajā apjomā un tempā, kavējot izaugsmi. Taču līdz ar IT infrastruktūras ārpakalpojumu jomas attīstību uzņēmumi ieguvuši noderīgu iespēju «audzēt» skaitļošanas jaudu un datu krātuves atbilstoši biznesa izaugsmes tempam jeb maksāt tikai par to infrastruktūru, kas attiecīgajā darbības periodā ir nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru