Indijas tērauda kompānija «Tata Steel» pirmdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs līdz pat 3000 darbavietu, ņemot vērā nepieciešamību īstenot restrukturizāciju pēc neveiksmīga apvienošanās darījuma.

«Tata Steel» Eiropā kopumā nodarbina aptuveni 20 000 cilvēku.

«Viens veids, kā uzlabot grupas finanses, ir samazināt ar nodarbinātību saistītos izdevumus, kas nozīmē, ka Eiropā tiks likvidēti līdz pat 3000 darbavietu,» norāda uzņēmums.

Aptuveni divas trešdaļas no šīs likvidācijas ieceres, visticamāk, skars pārvaldības amatus, skaidro «Tata Steel».

Kā vēstīts, Vācijas rūpniecības un tērauda koncerns «ThyssenKrupp» maijā atcēla plānus ar «Tata Steel» apvienot tēraudrūpniecības biznesus, ņemot vērā gaidāmo Eiropas Komisijas pretestību.

«ThyssenKrupp» un «Tata Steel» tēraudrūpniecības biznesu apvienošana būtu radījusi Eiropā otro lielāko tērauda ražotāju.

Vācijas rūpniecības un tērauda koncerns "ThyssenKrupp" noraidījis valsts iesaistīšanās iespēju, lai tam sniegtu palīdzību koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes laikā, paziņojis uzņēmuma finanšu direktors Klauss Keisbergs.

"Valsts palīdzība netiek apsvērta," intervijā laikrakstam "Rheinische Post" sacīja Keisbergs.

Šo lēmumu viņš skaidro ar valsts palīdzības augstām izmaksām ilgtermiņā, ņemot vērā procentu maksājumus un atmaksas nosacījumus.

"ThyssenKrupp" novembra vidū paziņoja, ka nākamajos trīs gados likvidēs vēl 5000 darbavietu, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radītos izaicinājumus.

Tādējādi uzņēmuma kopumā likvidējamo darbavietu skaits sasniedzis 11 000.

Arodbiedrība "IG Metall" oktobrī bija rīkojusi mītiņus, lai pieprasītu valsts palīdzību, taču valdība nekad nav izrādījusi entuziasmu, neskatoties uz to, ka tā iegādājusies akcijas lidsabiedrībā "Lufthansa" un tūrisma kompānijā TUI, kas arī cietušas pandēmijas dēļ.

Vācijas Konkurences uzraudzības dienests ceturtdien paziņoja, ka trīs tērauda ražotājiem un trīs personām piemērojis 646 miljonu eiro naudassodu par lokšņu tērauda cenu fiksēšanu.

Dienests norāda, ka Vācijas "Thyssenkrupp Steel Europe". "Ilsenburger Grobblech" un Austrijas "Voestalpine Grobblech" atzinuši vainu šajās apsūdzībās un piekrituši maksāt naudassodu. Dienesta ziņojumā teikts, ka šo uzņēmumu pārstāvji regulārās sanāksmēs laika periodā no 2002.gada līdz 2016.gadam vienojušies par biezo lokšņu tērauda cenām Vācijā.

Šāds lokšņu tērauds tiek izmatots kuģubūvē, tiltu būvniecībā, vēja ģeneratoru un cauruļvadu ražošanā. Uzņēmums "Dillinger Huettenwerke" arī bijis iesaistīts šajā kartelī, taču no naudassoda izvairījies, jo kā pirmais sadarbojies šajā izmeklēšanā.

Līdzīgā izmeklēšanā Vācijas Konkurences uzraudzības dienests pagājušajā mēnesī autoražotājiem BMW, "Daimler" un "Volkswagen" piemēroja kopumā 100 miljonu eiro naudassodu, jo tie bija īstenojuši pret konkurenci vērstu praksi tērauda iepirkumos.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā noslēgušies vērienīgi renovācijas darbi slimnīcas 3.korpusā, kur atrodas Ambulatorā nodaļa, viens no operāciju blokiem, kā arī 1. nodaļa. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 788 847 eiro.

Atjaunotais operāciju bloks ļaus palielināt veicamo operāciju apjomu. Projekts īstenots piesaistot ERAF un valsts līdzfinansējumu.

3. korpusa ēkas 1. stāvā atrodas Ambulatorā nodaļa, 2. stāvā labajā spārnā – 1. nodaļa un 3. stāvā – 1. operāciju bloks. Renovācijas darbu laikā tika izremontēta otrā stāva kreisā puse, ierīkojot tur pacientu palātas, sanitāros mezglus un dušas. Virs šīm telpām bija bojāts jumta pārsegums, telpās nonāca mitrums un tika bojāta telpu apdare, šobrīd šī problēma ir novērsta atjaunojot jumta segumu. Tāpat ēkā ir paplašinātas durvju ailes, lai tās būtu piemērotas pacientiem ar kustību traucējumiem.

3. stāvā atjaunošana nebija veikta kopš 1996. gada, telpas bija morāli un tehniski nolietojušās. Atjaunotais operāciju bloks ļaus palielināt veicamo operāciju apjomu vidēji par 30-60min. uz katru pacientu, šajā operāciju blokā paredzēts veikt arī onkoloģisko pacientu ķirurģiskās operācijas – gan īslaicīgās, gan ilglaicīgās.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino atvēris hibrīdbiroju Rīgā, tādējādi sekojot pirms gada pieņemtajam stratēģiskajam lēmumam par darba kultūras maiņu un iespēju darbiniekiem turpmāk strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Biroja izveidē investēti aptuveni 120 000 eiro.

Jaunais Twino birojs veidots kā komunikāciju platforma starp dažādām auditorijām, tostarp ne tikai starp uzņēmuma darbiniekiem, bet arī startup ekosistēmu, finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm. Birojs kalpos arī kā improvizēta studija dažādiem nozares pasākumiem.

“Pirms vairāk nekā gada Twino pieņēma stratēģisku lēmumu mainīt mūsu līdzšinējo darba kultūru. Jau pašas pandēmijas sākumā lēmām, ka attālinātas darba iespējas darbiniekiem saglabāsim arī pēc veselības krīzes, tādēļ pieņēmām lēmumu pārveidot arī biroja plānojumu, nosliecoties par labu mazākām, bet modernākām, videi draudzīgākām un atraktīvākām biroja telpām Rīgas centrā. Pie jaunā biroja koncepcijas un labiekārtošanas strādājām gandrīz gadu un šobrīd esam gatavi vērt Twino jaunā biroja durvis”, skaidro Twino Grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Uzsākot “Merks mājas” attīstītā projekta “Mežpilsēta” II kārtas būvniecību, ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula, informē projekta attīstītājs.

Projekta II kārtas ietvaros tiks izbūvēta sešus stāvus augsta A klases energoefektivitātes dzīvojamā ēka ar mājvietu 47 ģimenēm, kuru plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada izskaņā.

Pašlaik pabeigti jau 10% no kopējā projekta darbu apjoma, tostarp grunts pamatnes stiprināšana ar vibroflotācijas metodi, siltinājuma izbūves darbi, kā arī betonēšanas priekšdarbi. Līdz gada beigām plānots pabeigt arī visas pagrabstāva sienas un tā pārsegumu.

“Mežpilsētas” II kārtu plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada izskaņā.

Jaunā ēka, kas taps “Mežpilsētas” II kārtas ietvaros, būs par vienu stāvu augstāka un tai būs 6 stāvi, kuros iedzīvotāji varēs izvēlēties kādu no 2 līdz 3 istabu dzīvokļiem platībā no 44 līdz pat 82 kvadrātmetriem. ”Mežpilsētas” II kārtā visi dzīvokļi tiks nodrošināti ar pilnu iekšējo apdari un to cena būs, sākot no 106 000 eiro.

Būvkompānijas “Merks” jaunākajā dzīvojamajā projektā “Merks Duntes Zīles”, Pededzes ielā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Projekta ietvaros ir plānots uzbūvēt divas ēkas, četrstāvu un piecstāvu, ar kopumā 84 dzīvokļiem, kurus plānots pabeigt līdz 2022. gada maijam.

Kopš darbu uzsākšanas aprīlī, pabeigti rakšanas un pāļu izbūves darbi, kā arī norit dzelzsbetona pamatu izbūves darbi.

“Merks Duntes Zīles” atradīsies vienā no vismazāk apbūvētajām apkaimēm Rīgā, pie Skanstes apkārtnes, kas ir iecienīta vieta ģimenēm un jaunajiem profesionāļiem. Projekta energoefektīvajās ēkās būs pieejami 2 līdz 4 istabu dzīvokļi ar kopējo platību 40 – 95 m2. Dzīvokļu cena plānota 71 000 – 183 000 eiro.

Ēku pagrabstāvos atrodas ērtas privātās noliktavas, ratiņu telpa, kā arī 42 m2 atpūtas telpa ēku iedzīvotājiem vai pazemes autostāvvietas iegādei, atkarībā no izvēlētās dzīvojamās ēkas. Abās ēkās būs pieejams lifts, kurš savienojas arī ar pagrabstāvu. Visos dzīvokļos būs pieejami balkoni vai lodžijas, kur būs vieta augu kastēm, kā arī augstie 2.75m griesti dzīvoklī radīs plašuma un mājīguma sajūtu.

Nodota ekspluatācijā otrā ēka nekustamā īpašuma attīstītāja "Bonava Latvija" jaunajā projektā Teikā, vēsturiskās "Vidzemes maiznīcas" teritorijā Ropažu ielā, informēja "Bonava Latvija" pārstāvji.

Investējot vairāk nekā astoņus miljonus eiro, piecu stāvu ēkā izbūvēti 80 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,4 kvadrātmetriem.

Katrā ēkas kāpņu telpā pieejams lifts, savukārt katrā dzīvoklī izbūvēta izeja uz personīgo balkonu vai terasi. Tāpat ēkā izbūvēta ventilācijas sistēma ar gaisa apmaiņas un rekuperācijas funkciju. Ēkas pagrabstāvā izbūvētas un pieejamas arī individuālās noliktavas telpas. Ropažu ielas projekts ir arī viens no pirmajiem, kur elektroenerģijas izmaksu samazināšanas nolūkā uz abu līdz šim izbūvēto ēku jumtiem uzstādīti saules paneļi.

Patlaban Ropažu ielas otrajā ēkā pārdoti vai rezervēti jau vairāk nekā 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 110 000 eiro.

Atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu, daudzdzīvokļu ēkas projektā Pillar Dārzciema liepas Rīgā, Trasuna ielā nosvinēti spāru svētki.

Jaunais projekts atrodas vienstāvu apbūves ieskautā teritorijā Dārzciemā. To veido viena A+ energoefektivitātes klases ēka, kurā būs pieejami 49 divu, trīs un četristabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari.

"Šis ir jau trešais Pillar īstenotais augstas energoefektivitātes daudzdzīvokļu ēkas projekts Rīgā”, atzīmē Pillar Capital, AS Attīstības direktors Pēteris Guļāns.

Kopējās investīcijas projektā plānotas gandrīz 6 miljonu eiro apmērā. Ēkas pirmajā stāvā būs pieejama slēdzama koplietošanas telpa bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai. Ikdienas komfortam ēkā paredzēts lifts. Iedzīvotāju ērtībām tiks nodrošināta arī labiekārtota, slēgta, gaiša teritorija, izgaismoti gājēju celiņi un bērnu rotaļu laukums. Tuvākajā apkaimē ir vairāki bērnudārzi un skolas, kas ģimenēm ar bērniem atvieglos ikdienas maršruta plānošanu.

Durvis vēris Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejs – izglītojoša, neparasta kultūrtelpa ar vēsturisku kolekciju un mūsdienīgu pieeju.

Muzeja pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20. gadsimta 20.-30. gados un līdz šim kalpojusi topošo mediķu skološanai. Jaunais muzejs šo ekspozīciju atver ikvienam, piedāvājot iepazīt ķermeņu dažādību un ieskatīties tajā, ko parasti redz tikai anatoms vai ķirurgs.

Muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem anatomisku preparātu – orgāniem, ķermeņa daļām un pat veseliem ķermeņiem, kas, pateicoties prasmīgam anatomu darbam, saglabājušies nemainīgi jau 100 gadus un kļuvuši par medicīnas vēstures materiālu mantojumu, iekļaujoties Nacionālajā muzeju krājumā. Šobrīd vēsturiskā kolekcija ieguvusi jaunu elpu – renovētu ēku, laikmetīgu interpretāciju un mūsdienīgu digitālu ietvaru, ļaujot ikvienam padziļināti izzināt cilvēka ķermeni.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā vēsturiskā nama, kas atrodas Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā, renovācijai.

Kredīts šim mērķim ir izsniegts SIA V61 – nekustamā īpašuma ieguldījumu fonda Indexo Real Estate Fund, ko pārvalda SIA Provendi Asset Management AIFP – grupas uzņēmumam.

Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā tika uzcelta laika posmā no 1912. – 1914. gadam, tās autors ir arhitekts Herberts Tīmanis. Pašlaik šī ēka ir valsts aizsargājams reģionu nozīmes kultūras piemineklis, kurā ir noteikta virkne saglabājamo vērtību, tajā skaitā īpaša jumta forma, interjera dekoratīvā apdare, kāpņu margas un apdare, vēsturiskais lifts, oriģinālās ārdurvis, iekšdurvis un citas vērtības, kā arī ir norādīta jaunu kultūras pieminekļa daļu atklāšanas iespējamība.

Investējot 3,5 miljonus eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" pabeidzis un nodevis ekspluatācijā projekta "Āgenskalna melodija" otro daudzdzīvokļu ēku Āgenskalna ielā, Rīgā, informē projekta attīstītājs.

Šis ir otrais no "Āgenskalna melodijas" projektiem ar nosaukumu "Sentimento". Pirmā ēka ar nosaukumu "Legato" ekspluatācijā tika nodota pērn decembrī.

Piecstāvu ēkā "Sentimento" ir 28 dzīvokļi, kas aprīkoti ar balkoniem, savukārt visapkārt ēkai ir apzaļumota teritorija.

Iedzīvotāju ērtībām ir izveidotas autostāvvietas ēkas pagalmā, kā arī pieejams lifts un individuālas noliktavas. Visi dzīvokļi ir aprīkoti ar domofoniem ar video novērošanas funkciju.

Projekta autore arhitekte Diāna Zalāne, kas pārstāv "Diānas Zalānes projektu biroju", raksturo ēku kā lakonisku, tīru un skandināviski atturīgu.

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Rīgas zaļajā Teikas apkaimē 16. jūnijā tika nosvinēti spāru svētki nekustamo īpašumu attīstības uzņēmuma Kaamos divu dzīvojamo namu projektā «Ābeļziedu terases», kurā būs 72 dzīvokļi ar 2-4 istabām un kura nodošana plānota 2024. gada pavasarī.

Ar Bigbank Latvijas filiāles piešķirtu finansējumu 7,5 miljonu eiro apjomā būvēto ēku energoefektivitāte atbildīs gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tādējādi ļaujot samazināt telpu ekspluatāciju izmaksas un komunālo maksājumu rēķinus.

Šobrīd līgumi ir parakstīti un rezervācijas jau ir veiktas par vairāk kā 30% no šī projekta mājokļiem,» saka Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Mājoklī īpaši piestrādāts pie energoefektivitātes. Saules paneļi nodrošinās koplietošanas telpu elektroapgādi, par komfortablu sajūtu gādās zemgrīdas apkure un plašuma sajūtu sniegs gan 2,7 metru griestu augstums, gan balkons vai terase katrā dzīvoklī. Teritorijā būs arī 49 automašīnu stāvvietas un 39 uzglabāšanas telpas, un katrā mājā būs arī lifts. Dzīvokļi tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari, centrālo apkuri un mehānisko ventilāciju ar rekuperācijas sistēmu.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies jaunā Anatomijas muzeja izveides projekts, kas ilga piecus gadus. Muzeja iecere tapa 2015. gadā, savukārt šogad tika pabeigti būvdarbi un iekārtota ekspozīcija.

2015. gadā RSU tapa ideja atjaunot Anatomikuma teritorijā esošo vēsturisko staļļa ēku, izvietojot tajā Anatomijas muzeju. 2016. gadā tika izstrādāti ēkas meti, kuru autors ir arhitekts Arvīds Līkops. Savukārt no 2016. līdz 2017. gadam notika būvdarbu projekta izstrāde, ko veica SIA “Delta Construction” un arhitektu birojs “Nams”.

No 2018. līdz 2020. gadam ēka tika pārbūvēta un pielāgota muzeja vajadzībām. Būvdarbus veica SIA “Velve”, bet būvuzraugs bija SIA “Celtniecības Kvalitātes aģentūra”.

Ēka celta 19. gadsimtā un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas paredz īpašas prasības tās pārbūvei. Ēka laika gaitā kalpojusi par stalli, mācību telpām un pat par noliktavu. Salīdzinoši nelielās ēkas pārbūve par muzeja ēku bija komplekss un sarežģīts projekts – ēkā tika izbūvēts pagrabstāvs, tā rakšanu veicot no ēkas iekšpuses. Tāpat ēkai tika pārbūvēts jumts un izveidotas divas jaunas piebūves. Šobrīd ēka atbilst visām mūsdienu prasībām par vides pieejamību. Tās iekštelpās ir izbūvēts lifts, kas savieno abus ēkas stāvus virszemē un pagrabstāvu. Ēkas kopējā platība vēsturiski bija 408,7 m2, savukārt pēc pārbūves tā ir 618,3 m2. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, kas segti no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem.

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, informē Ekonomikas ministrija.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

"Izstrādāt jaunu daudzdzīvokļu mājas būvniecības tipveida projektu pamudināja dzīvojamā fonda situācija Latvijā, kas ar jaunām daudzdzīvokļu mājām nav bijis ievērojami papildināts vismaz 20 gadus. Reģionos tas kavē jaunu darba vietu izveidi un tautiešu atgriešanos dzimtajā novadā. Ekonomikas ministrijas izstrādātais tipveida projekts ir nozīmīgs rīks pašvaldībām, lai veicinātu jaunu, mūsdienīgu, energoefektīvu un ekonomisku mājokļu pieejamību Latvijas reģionos, vienlaikus arī tautsaimniecības attīstību, jo tipveida projektā pārsvarā ir paredzēts izmantot vietējos būvmateriālus. Turklāt - tiks ietaupīti arī būtiski publiskie līdzekļi uz jaunu būvprojektu izstrādi," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” dzīvojamo namu projekts “Mežpilsēta” turpina attīstību un uzsāk II kārtas būvniecību.

Meža un Dreiliņupītes ieskautajā projektā tiks izbūvēta jauna ēka, nodrošinot 47 mājvietas. “Mežpilsētas” II kārtu plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada izskaņā un dzīvokļu cenas – sākot no 106 000 eiro.

“Mežpilsētas” II kārtas ietvaros tiks būvēts jauns A klases energoefektivitātes dzīvojamais nams, un tajā būs 47 funkcionāla plānojuma dzīvokļi. Jaunajā ēkā būs seši stāvi, kur būs pieejami dzīvokļi no divām līdz četrām istabām. Dzīvokļu platība sniegsies no 44 līdz pat 82 kvadrātmetriem.

Arī “Mežpilsētas” II kārtas dzīvokļi klientiem tiks nodoti ar pilnu iekšējo apdari. Tāpat arī ikvienam dzīvokļa īpašniekiem komplektā ar dzīvokli būs pieejama noliktava, kas atradīsies ēkas pagrabstāvā.

“Bigbank” 2,75 miljonu eiro aizdevums ļāvis atdzimt vienai no Rīgas jūgendstila pērlēm – Stabu ielā jeb “diplomātu namam” atjaunota fasāde, veikts vērienīgs telpu remonts, ierīkotas mūsdienīgas inženierkomunikācijas, informēja “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs.

Teju pirms 100 gadiem celto arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Stabu ielā rekonstruējis viens no nekustamo īpašumu investīciju grupas “Astor Group” uzņēmumiem. Tā ir Latvijas uzņēmumu grupa, kas Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadus.

Pirmās brīvvalsts laikā šo namu valsts uzdāvināja Latvijas pirmajam ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam (1887–1925). Lai gan izcilais politiķis namā nav dzīvojis, to līdz pat 2008. gadam apsaimniekoja Meierovica dzimtas mantinieki.

“Arī patlaban namā turpina valdīt diplomātijas gars – tās nomnieku vidū ir vairāku valstu vēstniecības. Nama rekonstrukcija tika veikta atbilstoši augstākajām kvalitātes prasībām. Kultūrvēsturiskas ēkas atjaunošana prasa izpratni un individuālus risinājumus, arī operatīvu rīcību,” stāsta “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” 2.decembrī atklājis savu 16.veikalu Latvijā, Rīgā, Teikā. Šī veikala izveidē investēti ap 8 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 140 000 eiro ieguldīti veikala teritorijas apzaļumošanā.

Šis ir pirmais “Lidl” metropoles koncepta jeb 2-stāvu veikals Latvijā, un tas strādās “zaļajā režīmā”.

Jaunajā veikalā jau ir izbūvētas taras depozīta pieņemšanas un apstrādes telpas. Divstāvīgā “Lidl” metropoles veikala koncepts paredz, ka daļa klientiem paredzēto autostāvvietu atrodas ēkas pirmajā stāvā, eskalators visus nogādā uz tirdzniecības zāli ēkas otrajā stāvā. Ir izbūvēts arī speciāls lifts nokļūšanai tirdzniecības zālē.

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl” kā daļa no Nekarzulmā (Vācijā) bāzētās “Schwarz Group” ir viens no vadošajiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem Vācijā un Eiropā. Ar aptuveni 11 550 veikaliem un vairāk nekā 200 loģistikas centriem "Lidl" pašlaik strādā 30 valstīs, kā arī ir pārstāvēts Āzijā un Igaunijā.

Ekspluatācijā nodots nekustamo īpašumu attīstītāja “KBO” jaunākais projekts “Mimosa” - 70 moderni A energoefektivitātes klases dzīvokļi Rīgā, Imantā.

“Mimosa”, papildinot jau līdzšinējo attīstītāja daudzdzīvokļu namu ansambli, piedāvā saviem klientiem mūsdienīgu dzīvesvietu, papildinot to arī mantu glabātuvēm, bērnu rotaļlaukumu un divu līmeņu autostāvvietu lielāko dzīvokļu īpašniekiem.

Ēkā atrodas 70 vienu, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi platībā līdz pat 80 kvadrātmetriem. Katram no tiem ir rūpīgi veikta dzīvokļu plānojuma izstrāde, balstoties uz klientu vajadzībām, lai rastu visoptimālāko un energoefektīvāko risinājumu. Savus jaunos saimniekus dzīvokļi sagaidīs ar pilnu iekšējo apdari, stiklotu balkonu, individuālu rekuperācijas sistēmu un mantu glabātuvi.

Rūpējoties par ēkas iedzīvotāju ērtībām, lifts kāpņu telpā dzīvokļu īpašniekus nogādās no mājokļa ieejas durvīm līdz pat pazemes mantu glabātuvei. Savukārt, katrā dzīvoklī esošā rekuperācijas sistēma, nodrošinās labu mikroklimatu un krietni ietaupīs komunālo maksājumu izmaksas. Kā papildu bonuss lielāko dzīvokļu - L, XL īpašniekiem - autostāvvieta turpat pie mājas ir iekļauta jau dzīvokļa cenā.

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras pamatā ir moduļveida koka būvkonstrukcijas, informē Ekonomikas ministrijā.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

“Pagājušajā gadā mēs piedāvājām tipveida projektu dzelzsbetona daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai. Divpadsmit pašvaldības apliecināja, ka plāno to izmantot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un ceru, ka drīzumā mēs jau varēsim vērot šādu ēku parādīšanos dažādās Latvijas pilsētās. Vienlaikus mana kā ekonomikas ministra prioritāte ir attīstīt koka būvniecību Latvijā, šim mērķim izmantojot vietējos būvmateriālus. Ar būvniecības nozari, nevalstisko sektoru un valsts kapitālsabiedrībām pērn parakstījām sadarbības memorandu koka būvmateriālu aktīvākai izmantošanai būvniecībā. Tādēļ esam spēruši nākamo soli un šogad piedāvājam tipveida projektu koka daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Turpinot energoefektīvu mājokļu attīstību Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar uzsācis jaunas daudzdzīvokļu ēkas projekta Dārzciema liepas attīstību.

Jaunais projekts atrodas vienstāvu apbūves ieskautā teritorijā Dārzciemā, Franča Trasuna ielā 17. To veidos viena A+ energoefektivitātes klases ēka, kurā būs pieejami 49 divu, trīs un četristabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari.

Ēkas pirmajā stāvā būs pieejama slēdzama koplietošanas telpa bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai. Ērtākai ikdienai ēkā ir paredzēts lifts. Iedzīvotāju komfortam tiks nodrošināta arī labiekārtota, slēgta, gaiša teritorija, izgaismoti gājēju celiņi un bērnu rotaļu laukums. Tuvākajā apkārtnē ir vairāki bērnudārzi un skolas, kas ģimenēm ar bērniem atvieglos ikdienas maršruta plānošanu.

Projektu plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada nogalē, un pirmie iedzīvotāji sava jaunā mājokļa atslēgas varēs saņemt jau 2025. gada sākumā. Kopējās investīcijas projektā plānotas nepilnu 6 miljonu eiro apmērā.