Jūrmalas dome otro reizi apstiprināja Attīstības plāna grozījumus, kas būtiski neatšķiras no jau vienreiz noraidītās redakcijas. Sabiedrības iebildumi pret dabas pamatņu apbūvi palikuši nemainīgi, arī domes pieņemtais lēmums īpaši neatšķiras no tās redakcijas, ko kādreiz apstiprināja vēl iepriekšējais mērs Inese Aizstrauta, kas tagad asi kritizē tagadējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica rīcību.
Viņš pats uzskata, ka galvenā atšķirība starp šīm grozījumu galīgajām redakcijām, kuras domnieki apstiprinājuši ar pusgada intervālu, ir fakts, ka šoreiz par plānu ir plaši diskutēts: "Mēs esam noņēmuši noslēpumainības plīvuru."
Neslēpj intereses
Un patiesi, jo atsevišķos gadījumos ir skaidri redzamas investoru intereses, tā, piemēram, neraugoties uz sabiedrības iebildumiem, veikta viena no lielākajām zonējumu maiņām - 13 ha Bražciemā pārveidoti par jauktu darījumu, atpūtas un dzīvojamo teritoriju, kur izstrādātais detālplāns paredz kempingu būvniecību. Šis projekts saistīts ar Jūrmalas nekustamo īpašumu magnātu Aleksandru Bašarinu. Tiesa, projektā kempinga mājiņas izskatās īpatnējas, jo to kvadratūra plānota ap 70 kvadrātmetru, ieskaitot individuālu autonojumi. R. Munkevics, jautāts, vai nepastāv iespēja, ka šo kempingu varēs iznomāt, piemēram, uz četriem gadiem, smaidīdams saka: "Nezinu, neesmu kempingu speciālists." Līdz šim neviens no A. Bašarina projektiem nav bijis orientēts uz tūrismu vispārpieņemtā izpratnē, savu kapitālu viņš papildina, būvējot dārgus apartamentus krasta kāpu aizsargjoslā.
"Vairāku teritoriju plānotais zonējums un apbūves noteikumi, kā arī to izstrādes kārtība rada pārliecību, ka atsevišķu grozījumu nepieciešamība pamatojas nevis pilsētas attīstības interesēs, bet gan tikai atsevišķu privātīpašnieku biznesa interesēs, ignorējot sabiedrības protestus un valsts institūciju atzinumus," pauž sabiedrība par atklātību Delna, vienlaikus aicinot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) neatbalstīt arī šos izstrādātos grozījumus.
Suņi rej, karavāna iet
Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) tāpat kā pērn iebilst pret apbūvi deviņās teritorijās, no kurām daļu tika plānots apbūvēt arī iepriekš, piemēram, Lielupe 5901, Slokas iela 100, daļa no Vaivariem 1310, Avotiem 52 F, Vikingu ielas 12 un 14/16. Ar pretenzijām pret dabas pamatņu apbūvi dažās no šīm terotorijām pērn nāca klajā arī vides ministrs Raimonds Vējonis, taču tas nav mainījis Jūrmalas domes nostāju. Attīstības plāna grozījumu izstrādes darba grupas vadītāja Vita Zvejniece gan ir pārliecināta, ka institūciju izteiktie iebildumi ir ņemti vērā un nepilnības ir novērstas, piebilstot, ka vienmēr jau paliek iespēja interpretēt un diskutēt par lēmuma pareizību.
JAB pārstāvis Guntis Grūba uzskata, ka likumu normas ir ievērotas. Kā piemēru viņš min situāciju ar applūstošajām teritorijām, kurās saskaņā ar attīstības plāna grozījumiem paredzēta apbūve. Šāda teritorija ir arī digitalizācijas lietā apsūdzētā advokāta Jāņa Lozes īpašumā bijušajā fabrikas Jūras Līcis teritorijā, kur J. Loze iecerējis vērienīgu apbūvi - jahtu bāzi, dzīvojamās mājas un atpūtas centrus. Domes speciālisti gan argumentē, ka apbūve šajā un citās applūstošajās teritorijās paredzēta jau iepriekš, vēl pirms attiecīgās likumdošanas spēkā stāšanās, kas aizliedz būvniecību šajās vietās. G. Grūba savukārt uzsver, ka nesenajās vētrās skaidri pierādījies, ka šīs teritorijas nav apbūvējamas - gruntsūdeņi un Lielupes pali applūdinājuši gan
J. Lozes īpašumu, gan palieņu pļavas Majoru un Dubultu rajonā, kur arīdzan paredzēta apbūve.
Kā parasti, apmaldās
Deputāti, izteikdami savu atbalstu grozījumiem, uzsvēra, ka šis ir tikai papildinājums 1995. gadā izstrādātajai versijai. Turklāt grozījumi muļļāti sešus gadus. Tā arī deputāts Ģirts Trencis atbalstīja grozījumus, lai gan iepriekš bijis pārliecināts, ka galīgās redakcijas izstrāde notikusi nelikumīgi, jo dome pirms diviem mēnešiem, lemjot par redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai, pieņēma lēmumu, kas paredz izskatīt pilnīgi visus iesniegumus, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīgas konkurences no-drošināšana visiem iespējamajiem investoriem, taču tas netika izdarīts. Izskatīti tika tikai strīdīgie iesniegumi, kuri iepriekš netika sabiedriski apspriesti, bet pieņemti pēdējā brīdī, ielobējot "sponsoru" intereses. Ģ. Trencis apstiprina, ka par savām bažām ir informējis atbildīgo ministriju, un, ja arī tā uzskatīs, ka domes lēmums ir pārkāpts, sekas būšot bēdīgas. RAPLM nepilnu divu mēnešu laikā vērtēs Jūrmalas domes veikumu un tad dos savu slēdzienu. Taču RAPLM speciāliste Ilze Kjahjare Db jau iepriekš norādīja, ka juristi vērtēs šo momentu, jo, pēc visa spriežot, dome tiešām nav pildījusi pati savu lēmumu.
Apbūves vrdā
Būvvaldes vadītāja Vita Zvejniece piekrīt, ka savā ziņā jaunie apbūves noteikumi noteiks robežas daudzdzīvokļu namu būvētājiem - pilsētas vēsturiskajā centrā daudzdzīvokļu namus būvēt vairs nevarēšot. Arī visām būvniecības iecerēm virs četriem stāviem būs nepieciešams detālplāns, tāpat teritorijām tiks noteikta apbūves intensitāte, tādējādi sabalansējot stāvu augstumu un apbūves blīvumu.
Deputāti argumentē, ka attīstības plāna grozījumi ir nepieciešami, lai izbeigtu to būvniecības patvaļu, kas valda kūrortpilsētā. "Process ir vilcināts, lai izmantotu veco būvnoteikumu nepilnības savā labā," saka deputāts Dainis Urbanovičs. "Nu tas, kas te notiek - vienkārši šausmas, teikšu atklāti," spriež Ģ. Trencis.
Tikmēr mīnus 20 grādu salā pie deputātu logiem pulcējās pārdesmit piketētāji ar plakātiem, kas vēstī "Attīstība - dzīvība, stagnācija - nāve", tādējādi paužot atbalstu plāna grozījumiem.