Būve

Tiesa aizliegusi VNĪ slēgt līgumus ar citiem būvniekiem JRT projektā

Db.lv, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošinājumu, rezultātā aizliedzot VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) kā pasūtītājam veikt vairākas darbības Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektā, informē RERE Grupa.

Tas attiecas uz šādām darbībām:

• aizliegt slēgt jebkādus darījumus, tai skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai JRT projektā;

• aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju;

• aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

Tiesas aizliegums stājas spēkā nekavējoties un šis lēmums nav pārsūdzams, informē RERE Grupa.

«Tiesas pieņemtais starplēmums šajā lietā ir likumsakarīgs. Situācijā, kurā viena puse civiltiesiskā strīdā sāk demonstrēt patvaļīgu rīcību, ir nepieciešams ievērot visu iesaistīto pušu intereses,» komentē Guntis Āboltiņš–Āboliņš, RERE Grupas valdes priekšsēdētājs..

Būvnieks aicina pasūtītāju sēsties pie sarunu galda ar vai bez mediatora palīdzības un sarežģījumus atrisināt, lai varētu izpildīt esošo līgumu un pabeigt projektu termiņos.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu. Tas nozīmē, ka tiesai jākonstatē, ka iespējamība apmierināt būvnieka prasību ir lielāka nekā tās noraidīšanas iespējamība: «[Būvnieka] prasības nodrošinājums ir attaisnojams, ja ir pamats pieņemt, ka tas saskan ar gaidāmo tiesas spriedumu, proti, spriedums, visticamāk, būs labvēlīgs prasītājam» – šajā gadījumā būvniekam.

«RERE BŪVE 1» vērsās tiesā ar pieteikumu par līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un pienākuma uzlikšanu VNĪ pildīt noslēgto līgumu.

Jau ziņots, ka VAS «Valsts nekustamie īpašumi» paziņoja par līguma laušanu ar pilnsabiedrību «RERE BŪVE 1». Lēmums par līguma laušanu esot pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēti būtiski pārkāpumi.

Savukārt «RERE BŪVE 1» norāda, ka līguma uzteikumu uzskata par nepamatotu, jo Zaigas Gailes projektā konstatētas vairākas kļūdas.

VNĪ parakstīja būvdarbu līgumu ar «RERE BŪVE 1» 2018.gada 3.jūlijā.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna:

«Šādam tiesvedības scenārijam esam gatavi, pieņemtais tiesas lēmums ir procesuāls, balstīts uz «RERE BŪVE 1» vienpusēji tiesai sniegtu informāciju.

Lai arī lēmums tiešām nav pārsūdzams, bet ir iespēja sniegt tiesai argumentētu lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu, jo VNĪ līgumu lauza, balstoties uz konstatētiem drošības pārkāpumiem būvniecības laikā.

Esam VNĪ izvērtējuši visus iespējamos scenārijus un paredzējām, ka īstermiņā «RERE BŪVE 1» izdosies panākt liegumu turpināt būvdarbus, bet šoreiz, atšķirībā no līdzīgas situācijas Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā, esam stipri savos argumentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Lelde Petrāne, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu.

Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē J. Ivanovskis – Pigits.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Jaunā Rīgas teātra būvniecībai, kas paredz būvniecības realizāciju atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām, informē VNĪ.

Svarīgākās atšķirības no iepriekšējā konkursa - tajā iestrādāts «projektē un būvē» princips, kas paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

VNĪ ieskatā tas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus un uzlabos komunikāciju un darbību koordināciju starp būvnieku, projektētājiem un pasūtītāju, ļaujot operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā, nekā situācijā, kur šīm pusēm būtu iespēja aizbildināties ar otras puses vainu strīda un būvniecības kavējumu izraisīšanā. «Projektē un būvē» atbildības sadalījums nodrošinās to, ka būvniecības ieceres realizētājs izvēlētos tādu pāļu iestrādes risinājumu, kurus tas pats spētu droši realizēt, tādējādi palielinot būvdarbu norises drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātā konkursā uz VSIA "Dailes teātris" valdes locekļa amatu pieteikumus iesnieguši 13 pretendenti, informē Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.

Pretendentu atbilstība tiks vērtēta divās kārtās - pretendentu atlasē un daļēji strukturētās intervijās. Pieteikumus izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja pienākumus pilda KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētāja vietnieces - KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, komisijas locekļu uzdevumus - VSIA "Jaunais Rīgas teātris" valdes locekle Gundega Palma, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede.

Kā neatkarīga eksperte komisijas darbā pieaicināta biedrības "Latvijas Jaunā teātra institūts" valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru