Jaunākais izdevums

Leģendārais Latvijas futbolists un treneris Aleksandrs Starkovs, būdams Liepājas futbola kluba galvenā trenera amatā vien dažus mēnešus, pāragri sapņu pilis neceļ. Tomēr liek pamatu cīņām par panākumiem gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan Eiropas kausos un uzskata, ka nekas nav neiespējams

Sports vienmēr saistīts ar uzvarām un zaudējumiem. To neskaitāmas reizes piedzīvojis arī leģendārais Latvijas futbola treneris, kurš ne vien ilgo darba gadu laikā 13 reižu izcīnījis Latvijas čempiona titulu, bet arī nacionālo valstsvienību vadīja vēsturiskajā 2004. gada Eiropas čempionātā un tā atlasē. Tai pašā laikā A. Starkovs piedzīvojis arī skaudrus mirkļus, piemēram, kad pērn Latvijas Futbola federācijas valde nolēma viņu atbrīvot no Latvijas valstsvienības galvenā trenera amata. Taču A. Starkovs māca, ka pēc neveiksmes nedrīkst ieslīgt izmisumā, un tagad ar pilnu atdevi cenšas attaisnot uz viņu liktās cerības jaunajā – Liepājas futbola kluba galvenā trenera – ampluā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jūs zinājāt, ka būsiet futbolists?

Es nezināju. Vienkārši trenējos. Man noteikti paveicās ar pirmo treneri, kurš iemācīja mīlēt futbolu. Tālāk jau viss gāja pats no sevis. Rīgas Daugavā nopietnā līmenī spēlēju ilgus gadus. Aptuveni 15. Vecuma dēļ profesionālās gaitas spēlētāja ampluā bija jābeidz. Labākais futbolista vecums ir no 25 līdz 30 gadiem. Ap 35 parasti visi augstākajā līmenī beidz spēlēt.

Kādas ir jūsu ambīcijas virslīgas klubā FK Liepāja, strādājot par galveno treneri, par ko kļuvāt šī gada maijā? Vai komanda pagaidām attaisno jūsu cerības?

Trīs mēnešu laikā izveidot komandu nevar. Tas ir pārāk īss periods. Vajadzīgs gads, varbūt divi. Šodienas uzdevums ir izveidot pamatu, lai cīnītos par panākumiem gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan Eiropas kausos. Ziniet, es priekšlaicīgi nevēlos celt sapņu pilis. Tā vietā uzstādu reālus uzdevumus. Vispirms jānokomplektē kolektīvs, kur izkristalizējas kopīgas un vienotas vērtības, mērķi. Tad uz tā bāzes jau veidojas komanda. Domāju, šajā ziņā pirmos soļus jau izdevies spert, pamazām komanda kļūst spēcīgāka. Ne vienmēr uzvaram, bet pēc zaudējuma mācu saviem audzēkņiem nemeklēt vainīgos starp partneriem. Šodien var viens kļūdīties, bet rīt atkal cits. Ja iesim uz priekšu visi kopā, varbūt šajā, bet varbūt nākamajā gadā panākumi būs. Kā saka futbola aizsācēji angļi, pats skaistākais ir rezultāts uz tablo.

Vēl priecē tas, ka Liepājas pilsētas stadions, kur spēlējam, ir futbola virslīgas skatītāju apmeklējuma čempions. Arī agrāk nāca līdzjutēji, bet tad pieklusa. Nu atkal skatītāju rindas ir pilnas. Fanu klātbūtnē spēlētāji cīnās ar lielāku atdevi, mačam ir pavisam cita aura.

Un kā jūs pats jūtaties Liepājā?

Kad atbraucu uz Rīgu, saprotu, ka tā ir mana pilsēta. Tur esmu pavadījis lielāko savas dzīves daļu, bet arī Liepājā jūtos komfortabli. Jauka un mājīga pilsēta. Klusāka un ne tik agresīva kā Rīga.

Kāds ir jūsu vadmotīvs trenera darbā? Mēdz teikt, ka galvenais ir piedalīties. Vai tomēr – uzvarēt?

Pilnīgi noteikti – uzvarēt! Tas ir sports. Saviem spēlētājiem, atbildot uz šādu jautājumu, es citēju Krištianu Ronaldu. Kad viņam vaicāja: spēlei jābūt šovam vai cīņai par rezultātu, pasaules mēroga zvaigzne nešaubīgi atbildēja, ka pats galvenais ir uzvara. Tas ir iemesls, kāpēc izejam uz laukuma. Ja papildu tam sanāk arī šovs un aizraujošs priekšnesums, tas tikai spēcina, bet galvenais ir un paliek uzvara. Arī manā komandā ir «šovmeņi» kā Krištianu, bet jāteic, ka portugālim ir kosmiski augsts līmenis. Krištianu Ronaldu tiešām bieži lieku par piemēru saviem spēlētājiem, jo viņš daudz ko sasniedzis tieši ar savu personīgo atdevi, darbu, nevis iedzimtu talantu.

Un kā jums tagad izskatās, vai mūsu izglītības sistēma pietiekami labi sagatavo jaunos trenerus, fizkultūras skolotājus?

Man grūti spriest, jo pats atrodos šajā procesā, strādāju par treneri. Vienīgais, ko varu piebilst, ka pilnībā piekrītu kādam senam teicienam: nevar iemācīt, var tikai iemācīties jeb daudz kas atkarīgs no paša jaunā trenera vai skolotāja, kurš vēlas augt. Viņam ir jālasa grāmatas, jāskatās futbols, jāanalizē savs darbs. Tāpat arī ne visi vienādi uztver pasniedzēja teikto, ne visiem piemīt trenerim nepieciešamās rakstura īpašības. Kopumā uzskatu, ka Latvijas treneri nav sliktāki par tiem, kurus ataicina no ārzemēm. Vienīgais – varbūt dažiem mūsējiem pietrūkst motivācijas vai sportiskā niknuma. Bez tā gan nevar. Tās ir svarīgas iezīmes, lai kļūtu par čempioniem. Un tomēr neteikšu, ka vienmēr kaut kā mums pietrūkst. Mēs taču toreiz, 2004. gadā, nokļuvām Eiropas čempionātā. Es saprotu, jūs gribētu, lai mēs tur esam katru gadu, bet tā nenotiek. Visu dzīvi esmu pavadījis šajā valstī un varu spriest, ka mums nav tik daudz resursu. Tomēr vienu reizi tur nokļuvām atšķirībā no kaimiņvalstīm un pat lielās un tradīcijām bagātās Baltkrievijas, kas arī ne reizi nav kvalificējusies Eiropas čempionātam. Tātad mums ir, ar ko lepoties, un to nedrīkst aizmirst. Kāpēc? Ja aiz muguras nav panākumu un nav apgūta iepriekšējā pieredze, neatradīsi pareizo ceļu uz priekšu. Tai laikā mums pat bija lozungs, kas tika tiražēts arī uz komandas atribūtikas: nekas nav neiespējams!

Sakiet, vai no deviņām virslīgas komandām kādu uzvarēt ir Liepājas kluba principa jautājums?

Ir tāds sporta termins derbijs. Tas attiecas uz vietējām komandām ar pamatīgu savstarpējo sāncensību. Mums Latvijā ir Kurzemes derbijs jeb Ventspils pret Liepāju. Te uzvara ir arī principa jautājums, un tas tā izveidojies vēl pirms manas atnākšanas. Tā ir pati galvenā cīņa! Starp citu, drīzi tai arī vajadzētu notikt.

Kopumā gan pēdējos divus, trīs gadus toni nosaka Rīgas komandas – RFS un Riga FC.

Ja pieņem, ka sports ir kā bizness, vai to var attiecināt arī uz situāciju Latvijas futbola laukā?

Grūti teikt. Virslīgā ir deviņas komandas. Dažas dzīvo no biedru naudām, bet lielajām komandām ir savs saimnieks jeb galvenais investors. Dalība Eiropas kausos ievērojami atgriež ieguldīto, tāpēc cīņa par Latvijas čempioniem ir sīva. Tālāk jau starts Eiropas turnīrā dod naudu. Tātad, jo vairāk ieguldi šeit, jo lielāka cerība to atgūt ar uzviju. Var nopelnīt gan miljonu, gan divus.

Vai FK Liepāja naudas pietiek?

Naudas nekad nav par daudz. Strādāju tur ne tik ilgi, tāpēc daudzas lietas vēl nepārzinu, bet redzu, ka saimnieks – uzņēmējs Oļegs Hramovs – rūpējas, lai klubā alga būtu adekvāta. Tai pašā laikā tai nav jābūt vieglai naudai. Spēlētāji tiek motivēti un ieinteresēti sasniegt rezultātu, un arī tā nopelnīt.

Pozitīvs piemērs ir arī FK Jelgava prezidents Māris Peilāns. Un ne jau tāpēc, ka viņš arī nāk no Madonas. (Smaida.) Viņš ir kārtīgs saimnieks, biznesmenis, futbola entuziasts, kurš iegulda savus līdzekļus sportā. Droši vien daudzi brīnās, kāpēc to darīt? Taču viņš rīkojas ar naudu saprātīgi un korekti. Pat izveidojis šiku bāzi gan mazajiem futbolistiem, gan savai virslīgas komandai.

Visu interviju lasiet 16. augusta laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Telpu futbola līga "Baltic Futsal League" sadarbībā ar "FanApps" izveido mobilo lietotni piecu valstu komandām "Baltic Futsal League".

"2019./2020. gada sezona jau ir pusceļā un ir jāņem vērā fanu un komandu ieteikumi, lai "Baltic Futsal League" kļūtu populārāka Eiropā un mūsu līga būtu viena no vadošajām un atzītajām Eiropas futbola pārvaldības organizācijas (UEFA) līgām, pieejamāka faniem un pievilcīgāka sponsoriem.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāpieņem lēmumi, lai mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi kā mobilā lietotne būtu neatņemama ikdienas sastāvdaļa visu sacensību atspoguļošanā un nodrošinātu klātbūtnes efektu visiem, kuri jau seko mūsu līgai un uzrunātu jaunu auditoriju," norāda Boriss Šipunovs (Boris Shipunov), Baltijas Telpu futbola līgas "Baltic Futsal League" prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Futbola federācija uzsākusi sadarbību ar KONAMI, kā rezultātā Latvijas futbola izlasi varēs redzēt jaunajā futbola videospēlē eFootball PES 2020.

Šis līgums nozīmē, ka videospēlē eFootball PES 2020 tiks oficiāli iekļauti Latvijas futbola izlases spēlētāji, spēļu forma un emblēma, kas ļaus visdedzīgākajiem futbola faniem gatavoties gaidāmajam UEFA EURO 2020 turnīram, kas sāksies nākamā gada jūnijā. Tāpat pavisam drīz tiks izziņota pieteikšanās Latvijas līdzjutējiem dalībai eUEFA 2020 kvalifikācijas e-futbola turnīram.

Kaspars Gorkšs, LFF prezidents: «LFF ir pagodināta noslēgt līgumu ar pasaules videospēļu celmlauzi un piedalīties KONAMI un UEFA izsludinātajā, jaunajā turnīrā UEFA eUEFA 2020 kopā ar 50 citām futbola federācijām. Tas būs pilnīgi jauns UEFA turnīrs, kas ekskluzīvi tiks aizvadīts eFootball PES 2020 platformā un dos iespēju e-sporta faniem pierādīt savas digitālās prasmes un ļaut Latvijas un savu vārdu nest pasaulē. Ar šo e-sporta sadarbību, mēs visi ceram, ka tā ļaus Latvijas faniem un e-sporta cienītājiem pievienoties strauji augošajai e-sporta pasaulei un ļaus paplašināt e-futbola mīļotāju skaitu arī šeit Latvijā. Pats ar bērniem pa retam uzspēlēju digitālo futbolu un varu pateikt, ka vienmēr ir bijis nedaudz žēl, ka Latvija nav starp spēlē iekļautajām valstīm. Tagad šis mazais sapnis sāk piepildīties.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā FanApps

Anda Asere, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā "FanApps", informēja uzņēmuma pārstāvji.

«FanApps» izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem. Uzņēmuma jaunākais veikums ir Eiropas futbola pārvaldības organizācijas UEFA apstiprinātā mobilā lietotne Eiropas čempionāta finālturnīram telpu futbolā.

«FanApps» vadītājs Anrijs Brencāns ir gandarīts, ka Latvijas Futbola federācija ir novērtējusi tehnoloģiju nozīmi fanu iesaistei sacensībās. Līdz šim veiktā analīze ļāvusi secināt, ka vairāk nekā puse skatījumu federācijas mājas lapā ir veikti no mobilajiem tālruņiem. Līdz ar to loģisks ir lēmums, ka mobilā lietotne ir vide, ar kuras palīdzību komunicēt.

«Ļoti precīzi ir noteikta mērķa auditorija, uz ko vērst mārketinga aktivitātes. Ir izplānota programma, kādā veidā veicināt jaunās aplikācijas atpazīstamību un vēlmi to izmantot. Aplikācijas lietotāji saņems karstos jaunumus, video stāstus par notikumiem aiz laukuma un varēs viktorīnās iegūt federācijas dāvātās balvas,» viņš stāsta. Eiropas futbola pārvaldības organizācija UEFA akceptēja «FanApps» piedāvāto risinājumu, apstiprinot izvēlēto kursu inovatīva risinājuma izmantošanai komunikācijā ar faniem. Viņš piebilst, ka jaunā pieredze uzņēmumam dod iespēju piedāvāt visiem sporta veidiem mobilo aplikāciju kā mūsdienīgu risinājumu atsevišķu turnīru un notikumu atspoguļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī Rīgā tiks atklāta modernākā futbola halle Baltijā "Playoff Arena" ar septiņiem mini-pitch jeb mazā izmēra futbola laukumiem, informē "Playoff Arena" futbola halles vadītājs Ilvars Koscinkevičs.

Futbola halle "Playoff Arena" atradīsies Pārdaugavā, blakus Kalnciema tiltam, pretim viesnīcai "Elephant". Tās atklāšana iecerēta 3.septembrī.

"Pirms 11 gadiem, kad studēju Francijā, draugi mani uzaicināja uzspēlēt futbolu. Spēlējām hallē mini-pitch laukumā, kas man bija pirmā tāda pieredze, un es biju ļoti patīkami pārsteigts, ka spēlēt četri pret četri nelielā laukumā var būt tik aizraujoši. Pēdējos gados, strādājot daudzviet Eiropā, pamanīju, ka šāda veida futbols ir ārkārtīgi populārs. Piemēram, Francijā ir vairāk nekā 200, Vācijā - pat vairāk nekā 300 šādu haļļu. Zinot, ka Rīgā pieprasījums pēc futbola laukumiem ir krietni lielāks nekā iespējas, nolēmu, ka šāds projekts ir jārealizē arī pie mums. Domāju, "Playoff Arena" ieņems ļoti nozīmīgu vietu Rīgas futbola infrastruktūrā un būs liels ieguvums sabiedrībai kopumā," skaidro Kristofers Ritovs, uzņēmējs un "Playoff Arena" futbola halles projekta autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Attīsta un popularizē ekstrēmo sportu

Laura Mazbērziņa, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru