Trīs soļi uz efektīvu Latviju 

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.

Didzis Meļķis, 04.10.2018

Jūlija Sandberga

Foto: Zane Bitere/LETA

Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»

Padomes eksperti vērtē, ka ir nepieciešams mainīt Latvijas augstskolu pārvaldi, ieviešot daudzās valstīs jau aprobētu un Pasaules Bankas ieteiktu praksi, ka virs augstskolas rektora ir padome, kas nosaka augstskolas stratēģisko virzību un dod uzdevumus rektoram. Šādā augstskolas padomē ir iesaistītas dažādas ieinteresētās puses, ieskaitot studentu pašpārvaldi, absolventus un darbadevējus, kas nodrošina, ka mācību saturs un veids tiešām iet līdzi laikam. Pašreizējā sistēma šādu operatīvu izglītības satura un metožu pašu pielāgošanos nenodrošina un kavē.

«Ir augstskolas, kas ir gatavas šādām pārmaiņām kā pilotprojektiem, un ĀIPL vērtējumā tām būtu jāļauj ieviest jaunus pārvaldības modeļus, lai radītu precedentus un piemērus. Un tad jau būtu jānosaka arī regulējošus standartus visām augstskolām,» saka J. Sandberga.

Izglītības efektivizācija sasaucas ar ĀIPL biedru lielākajām bažām un pirmo Latvijas ekonomikas efektivizācijas problēmjautājumu – darbaspēka pieejamību. Tas savukārt atbilst Ziemeļvalstu investīciju specifikai Latvijā, uz ko norāda J. Sandberga – uzsvaram uz ilgtspēju, «jo šis kapitāls Latvijā un Baltijā nav nācis pēc ātras peļņas, bet ilgtermiņa izaugsmes, un darbaspēks tajā ir ļoti no svara.»

Risinājums darbaspēka trūkumam nav vienkāršs, un īstermiņā tas acīmredzot saistās ar darbaspēka importu. Kā norādīts, vidējā un ilgtermiņā tas tomēr iet kopā ar otru svarīgāko problemātisko jomu investoru vērtējumā – izglītību. «Svarīga ir izglītības pārorientācija no formālām mācībām uz izglītību, kas vērsta uz radošumu, uzņēmību un inovatīvumu,» saka J. Sandberga.

Trešais sekmīgākas Latvijas ekonomiskās politikas aspekts ir digitalizācija. «E-pārvalde un uzņēmējdarbības digitalizācija ir Latvijas nepieciešamība, un tam ir jau iestrādes – labs interneta savienojums, pieaug interesantu jaunuzņēmumu skaits, un lieliski inovatori rada mūsdienīgus produktus un pakalpojumus,» saka J. Sandberga.

Lai radītu pārliecinošu iniciatīvu un piemēru privātajam sektoram, nozīmīga ir publiskā sektora pakalpojumu digitalizācija un datu atvērtība. Ļoti svarīgs e-pārvaldes efekts būtu arī Latvijā kā mazā valstī nesamērīgi lielās administratīvās nastas mazināšana. Cits svarīgs digitalizācijas efekts ir publiskā sektora caurskatāmība un atklātība, kas ne vien to pašdisciplinē, bet ļauj arī analizēt tendences un efektivizēties.

Publikāciju Ilgtspējīgi, ne tikai ilgi lasiet 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Talsu novada zemnieku saimniecībā Veckoras jau četrus gadus tiek ražoti veselīgi ābolu...

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli...

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus...

Kopš brīža, kad Latvijā sākās diskusija par Obligātā iepirkuma (OI) negatīvo ietekmi...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Arnis Astahovs kriptovalūtu biznesu uzsāka Rīgā, Mežciemā, vēlāk to attīstīja Minskā, Baltkrievijā...

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas...

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā...

Minskā top Ķīnas - Baltkrievijas tirdzniecības un loģistikas parks, kura kopējā platība...

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem,...

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums...

Saldumu ražotājs SIA «Skrīveru saldumi» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūnija līdz...

«Olainfarm» investoru attiecību jautājumos konsultēs uzņēmuma ilggadējais valdes loceklis...

Jauns peldbaseins septembra beigās atklāts ne vien Valmierā, bet arī Latgales pilsētā...

Maizes un konditorejas produktu ražotāja SIA «Fazer Latvija» līdzšinējais valdes priekšsēdētājs...