Jaunākais izdevums

Valsts kase pašlaik, nedodot aizdevumu Jūrmalas domei Ķemeru sanatorijas iegādei, uzvedas kā pašvaldības un valsts intereses ne pārāk aizstāvoša iestāde, valsts rīcība raksturojama kā bezatbildīga, un tās piesardzība robežojas ar neizdarību, pat kaitniecību, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, pauda Jūrmalas pilsētas domes vadītājs Gatis Truksnis.

Viņš norāda, ka Ķemeru sanatorijas attīstība ir viena no Jūrmalas prioritātēm, tāpat sanatorijas attīstīšana iekļauta arī valsts prioritāšu sarakstā. «Nevēlamies, lai pašvaldība ir vienīgā, kas ir atbildīga par sanatoriju,» intervijā pauda G. Truksnis.

Jāatgādina, ka Finanšu ministrija (FM) paudusi, ka apstirpinās Jūrmalas pilsētas domes aizņēmuma pieprasījumu Ķemeru sanatorijas ēkas iegādei, ja dome izpildīs uzdotos mājasdarbus un iesniegs trūkstošo informāciju, kas apliecina, ka izvēlētais Ķemeru sanatorijas iegādes darījums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. FM norāda, ka kopumā, izvērtējot aizņēmuma apmēru un Jūrmalas pilsētas domes iepriekš uzņemtās saistības, secināts, ka pašvaldība ir spējīga uzņemties jaunas saistības un tās atmaksāt 20 gadu laikā. Pašvaldības saistību apmērs tuvākajos gados ir 13% - 14% apmērā no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām.

Runājot par neskaidrību par to, kas tieši plānots Ķemeros pēc sanatorijas iegādes, G. Truksnis norādīja, ka pastāv trīs scenāriji. Pirmais paredz sanatorijā veidot pašvaldības iestādi, otrais – pašvaldība sanatorijai pievieno klāt tai blakus esošās zemes un meklē investoru pati, savukārt trešais un, pēc G. Trukšņa paustā visreālākais variants, paredz attīstīt sanatoriju, piesaistot privātus investorus un Eiropas fondus, un iedzīvināt kūrortu dažādās formās.

Kā norādīja Jūrmalas vadītājs, plānot iegādāties sanatoriju varētu nākamā gada budžeta ietvaros, tomēr sanatorijai jānonāk Jūrmalas pašvaldības īpašumā jau šogad, jo ziemā, esot bez apkures, iet bojā sanatorijā esošās vērtības. «Budžeta gada vidū mums brīvu līdzekļu nav – pašlaik aizņēmums ir vienīgais risinājums,» pauda G. Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.

Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Truksnim izdodas noturēties amatā vismaz uz pāris nedēļām

LETA, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) šodien notikušajā domes sēdē izsludinājis divu nedēļu pārtraukumu «kolēģu agresijas dēļ».

Astoņi no 15 Jūrmalas pilsētas domes deputātiem trešdien bija parakstījuši un pašvaldībā iesnieguši iesniegumu, kurā izteica Truksnim neuzticību un pieprasīja viņa atkāpšanos. Šo jautājumu deputāti sāka cilāt jau šodien, bet Truksnim vismaz uz laiku izdevies atlikt lēmuma pieņemšanu.

Šodien, sākoties domes kārtējai sēdei, deputātu vidū notikušas asas diskusijas par to, vai jautājums par mēra atlaišanu automātiski iekļaujams domes sēdes darba kārtībā, vai par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā nepieciešams balsot. Truksnis skaidro, ka jautājums iekļaujams darba kārtībā tikai gadījumā, ja par to nobalso kvalitatīvais vairākums jeb 10 no 15 deputātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Aicina uzdot valdībai nekavējoties «apturēt Ķemeru sanatorijas bojāeju»

LETA, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku «bojāejas apturēšanai».

Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā darbu, komisijas deputāti attiecīgo uzdevumu bija virzījuši Saeimā kā patstāvīgo priekšlikumu, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti šodien nolēma to nodot izskatīšanai minētajā komisijā.

Lēmums paredz, ka, piedaloties ekspertiem, nepieciešams izvērtēt objekta attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt Ķemeru sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, iepriekš informēja komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts, uzsverot, ka ir jāmaina pasīvā attieksme pret Latvijai nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ķemeru pārdošana: Investoru medības degradētā apkārtnē

Elīna Pankovska, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ārkārtas sēdē Jūrmalas domes priekšsēdētājs Truksnis saglabā amatu

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā ārkārtas Jūrmalas domes sēdē, pašreizējam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim (ZZS) izdevās amatu saglabāt.

Iesniegumu par neuzticības izteikšanu Truksnim Jūrmalas domes opozīcijas deputāti iesniedza 2.oktobrī, īsi pēc tam, kad medijos izskanēja informācija, ka Valsts policija mēru sodījusi par narkotisko vielu uzglabāšanu.

Tomēr jau sēdes sākumā pats Truksnis sacīja, ka 30.septembrī izskanējusī informācija medijos viņam esot bijis jaunums. «Es neesmu bijis informēts ne par šo sodu, ne administratīvo procesu, tāpēc tagad skaidroju notikušā apstākļus,» teica Truksnis. Viņš neesot zinājis par lietas ierosināšanu un arī nav aicināts uz nopratināšanu vai jelkādu paskaidrojumu sniegšanu tiesībsargājošajās iestādēs.

«Kad par to uzzināju no medijiem, »www.latvija.lv« reģistrā pārbaudīju savus administratīvos sodus un atklāju, ka 2017.gada sākumā tiešām šāda lieta ir bijusi. Tagad skaidroju situāciju, jo man nav bijis iespējas ne iepazīties ar lietas apstākļiem, ne tos pārsūdzēt,» apgalvoja Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) pērn saņēmis algu ne tikai kā pilsētas mērs, bet arī kā deviņu pašvaldības kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētāja pārstāvis.

Kā domes priekšsēdētājs Truksnis gadā saņēmis algu 27 860 eiro apmērā, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2013.gadu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Jūrmalas mēra krēslā pērn Truksnis saņēmis atalgojumu no deviņām pašvaldības kapitālsabiedrībām, kas ļāva viņam papildināt savu maciņu par kopumā 7573 eiro - uzņēmumos Jūrmalas ūdens, Jūrmalas siltums un Jūrmalas slimnīca Truksnis katrā saņēmis pa 1287,36 eiro, uzņēmumos Jūrmalas gaisma, Dzintaru koncertzāle un privatizējamajā SIA Jūrmalas namsaimnieks - katrā pa 772,42 eiro, savukārt uzņēmumos Kauguru veselības centrs, Jūrmalas kapi un Veselības un sociālās aprūpes centrs Sloka Truksnis katrā saņēmis algu 463,44 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Administrators prasa Rietumu bankai atdot Ķemeru sanatorijas gleznas

Elīna Pankovska, 29.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics nosūtījis vēstuli Rietumu bankai, lūdzot atcelt pirkuma līgumu par gleznu un citu Ķemeru sanatorijai piederošu kultūrvēsturisku priekšmetu atsavināšanu.

Ņemot vērā, ka Rietumu banka, realizējot komercķīlas tiesības uz daļu Ķemeru sanatorijas kustamās mantas, pārdevusi gleznas, bibliotēkas grāmatas un citus vērtīgus priekšmetus par zemāku kopsummu nekā zvērināta tiesu izpildītāja norādītā vērtība, turklāt minēto priekšmetu iespējamā tirgus vērtība esot vēl lielāka, A.Kreics uzskata, ka bankai pārdošanas līgums būtu anulējams un pārdotie priekšmeti atdodami Ķemeru sanatorijai.

Savukārt Rietumu banka informējusi A. Kreici par komercķīlas tiesību realizēšanu uz mantu, kurai mēnesi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tika noņemts apķīlājums un kura atradās bankas valdījumā, taču banka nav uzrādījusi administratoram šo priekšmetu pārdošanu apliecinošus dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piecos gados degradētā Ķemeru teritorija varētu piedzīvot pārmaiņas, kļūt pievilcīga uzņēmējiem un tūristiem

Šāds redzējums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Jau pagājušā gada pavasarī pilsētas dome apstiprināja Ķemeru attīstības vīziju, kuras mērķis ir sabalansēta Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas telpiskā attīstība atbilstoši pilsētas mērķiem. Tas sevī ietver rīcības plānu līdz pat 2030. gadam. Jau 2017. gadā ir plānots, ka apmeklētājiem būs pieejams viens no šīs Jūrmalas daļas simboliem, kas jau gadiem stāv tukšs, proti, Ķemeru sanatorija. Plānots, ka pašvaldība ar jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku – SIA Park Hotel Ķemeri – parakstīs vienošanos, atrunājot gan plānoto darbu laika grafiku, gan arī investīciju apmēru. Tiesa, kad tas varētu notikt, šobrīd nav zināms. Pašvaldība no savas puses nodrošinās ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā un pieguļošā Ķemeru kūrorta parka labiekārtošanā un attīstībā – publiskās infrastruktūras sakārtošanā, savukārt Ķemeru sanatorijas un kūrortpoliklīnikas ēku atjaunošana un viesnīcas darbības atjaunošana ir privātā investora rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Park Hotel Ķemeri joprojām operatora meklējumos

Laura Mazbērziņa, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķemeru sanatorija arī šajā ziemā netiks apkurināta

Nozare.lv, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeru sanatorija šajā ziemā netiks apkurināta, jo administratoram nav līdzekļu, lai maksātu par apkuri, informē SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics.

«Nevaru to atļauties, jo man nav tādu līdzekļu, lai maksātu par apkuri. Sanatorija nav tikusi apkurināta jau desmitgadi, nāksies izturēt vēl vienu ziemu. Skaidrs, ka tādējādi mantas stāvoklis neuzlabojas, taču ļoti dramatisks pasliktinājums arī nav gaidāms,» sacīja Kreics.

Viņš informēja, ka minimālās apkures izmaksas mēnesī būtu aptuveni 4000 latu - šāda summa būtu nepieciešama, lai apkurinātu vismaz sanatorijas pirmo stāvu, kurā veikti restaurācijas darbi.

«Ir arī citi izdevumi, piemēram, objekta apsardze vien mēnesī izmaksā ap 5000 latu, bet atstāt objektu bez apsardzes nevar,» skaidroja Kreics.

Administrators sacīja, ka ir runājis ar Ķemeru sanatorijas būvdarbu veicēju - būvfirmu VP Construction, kas ir sanatorijas lielākais nenodrošinātais kreditors, un nodrošināto kreditoru - arhitektu biroju Arhiidea - un abi sanatorijas būvdarbos iesaistītie uzņēmumi apliecinājuši, ka neapkurinātā objekta stāvoklis īpaši nepasliktināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - No Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja amata atkāpies Gatis Truksnis

Žanete Hāka, Zane Atlāce - Bistere, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 13.janvārī, no Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja amata atkāpies Gatis Truksnis. G.Truksnis turpinās darbu deputāta amatā, informē domes pārstāvji.

Jūrmalas pilsētai kā domes priekšsēdētājs esmu strādājis kopš 2010.gada. Šo gadu laikā Jūrmalas pilsēta ir attīstījusies, ir īstenoti nozīmīgi projekti, un, kas pats svarīgākais – Jūrmalas pilsētā ir panākta stabilitāte. Ne tikai pilsētas sakārtošanā ir uzņemts vienots, stratēģisks kurss, bet arī panākta nebijusi politiskā stabilitāte, saka G.Truksnis.

«Taču aizvadītie mēneši man personīgi ir bijuši satraukuma un ļoti dziļu pārdzīvojumu pilni, un ietekmējuši manu veselības stāvokli. Pirms pāris mēnešiem, kolēģu lūgts, atkārtoti uzņēmos domes vadību. Šajā laikā ir pieņemti būtiski lēmumi: apstiprināts 2017.gada budžets, investīciju plāns, uzsākta jūrmalniekiem sen nepieciešamu objektu būvniecība, sakārtota skolotāju atalgojuma sistēma, esam ieviesuši pabalstu visiem Jūrmalas pensionāriem. Tātad ielikti stabili pamati būtiskākajiem darbiem. Šobrīd turpināšu darbu kā domes deputāts, un atgūšu spēkus, lai ar pārliecību un jaunu enerģiju startētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās kā pilsētas mēra amata kandidāts, » viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas mēra krēslu atkal ieņems Gatis Truksnis

Elīna Pankovska, 20.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā jaunievēlētās Jūrmalas pilsētas domes pirmajā sēdē par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gatis Truksnis (ZZS). Viņa kandidatūru mēra amatam izvirzīja viņa partijas biedrs, domes deputāts Romāns Mežeckis. Citi kandidāti mēra amatam netika virzi.

Par G. Truksni kā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju nobalsoja 11 no 14 sēdē klāt esošajiem deputātiem – Anita Adijāne, Iveta Blaua, Gunta Liepiņa, Irēna Kausiniece, Dace Riņķe, Arnis Ābelītis, Mārtiņs Stulpiņš, Romāns Mežeckis, Gatis Truksnis, Ligita Maziņa un Jānis Lediņš. Balsojumā atturējās Saskaņas centra deputāti Karina Sinkeviča, Aleksejs Volkovs un Larisa Loskutova.

Jāatgādina, ka G.Truksnis bija Jūrmalas pilsētas domes deputāts arī iepriekšējā sasaukumā un tika ievēlēts no Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgi demokrātiskās savienības un partijas LPP/LC un no 2010. gada 9. septembra līdz 2013. gada 2. aprīlim bija domes priekšsēdētājs. Pirms tam no 2004. gada līdz 2009. gadam Gatis Truksnis bija Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baldones sanatorija DNB bankas rokās

Dienas Bizness, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Posts, pamestība un garām palaistas iespējas - šāds liktenis vieno Baldones sanatoriju un pēdējo mēnešu laikā uzmanību piesaistījušo Ķemeru sanatoriju. Atšķirībā no savas bēdumāsas Ķemeros Baldones sanatorija nav apvīta vērienīgiem skandāliem, taču ir krietni bēdīgākā stāvoklī un prasītu daudzu miljonu latu ieguldījumus, raksta laikraksts Diena.

Plānus šo kūrortu attīstīt šonedēļ vērtējusi Saeimas Pieprasījumu komisija un secinājusi, ka Baldones sanatorijai ir jāatdzimst un šajā procesā jāpiedalās arī valstij. Tūrisma nozares eksperti laikrakstam atzinuši, ka šobrīd par 300 000 eiro novērtētās sanatorijas atdzīvināšana būtu tālredzīgs solis, jo tūristu interese par kūrortiem un veselības tūrismu pieaug.

Iespējams, pieticīgāks ārējais izskats ir viens no iemesliem, kāpēc Baldones sanatorijas liktenis ir piesaistījis krietni mazāku investoru, politiķu un sabiedrības uzmanību nekā Ķemeru sanatorija, norāda Diena. Tomēr pagātnē sanatorija veiksmīgi konkurējusi gan ar Ķemeriem, gan citām Latvijas sanatorijām - PSRS laikos, par spīti Baldonē izbūvētajai radioaktīvo atkritumu novietnei, tā bija ļoti populāra un kopumā spēja uzņemt ap 600 viesu jeb aptuveni divas reizes vairāk nekā Ķemeru sanatorija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Arī apgabaltiesa noraida tiesu izpildītāja sūdzību par Ķemeru sanatorijas izsoles tiesiskumu

Elīna Pankovska, 25.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Apgabaltiesa noraidījusi zvērinātu tiesu izpildītāja Ulda Zepa sūdzību par viņa iepriekš plānotās MSIA Ominasis Latvia mantas (sanatorijas Ķemeri) izsoles atcelšanu. Jāmin, ka arī Jūrmalas pilsētas tiesa iepriekš noraidīja U.Zepa sūdzību, ko viņš pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Tiesu izpildītājs iepriekš izsludinātajā izsolē neesot iekļāvis visu uzņēmuma mantu, kā arī mantas novērtējums vairākām lietām nav bijis adekvāts, turklāt nebija paredzēta arī pievienotās vērtības nodokļa nomaksa par izsolīto īpašumu, tādēļ tās organizēšana radīja šaubas par izsoles tiesiskumu un pēc kreditora lūguma izsole tika atcelta, norāda MSIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreics.

Šobrīd SIA Ominasis Latvia maksātnespējas lietā veikts visas uzņēmuma mantas novērtējums, kas ļāvis noteikt augstāku jaunās izsoles sākuma cenu.

DB arī rakstīja, ka SIA Arhiidea, kas iesniedza tiesā SIA Ominasis Latvia maksātnespējas pieteikumu, atklāja, ka no Ķemeru sanatorijas restaurētā salona pazudušas trīs vērtīgas lustras, pilnībā iztukšota bibliotēka, pazudušas mēbeles un klavieres, kā arī citas ar sanatoriju saistītas vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā desmit gadiem privatizētā Ķemeru sanatorija šobrīd arī ārēji jau zaudējusi savu pievilcību. Vietām nobiris un nodzeltējis tikai pirms pāris gadiem atjaunotais apmetums. Tomēr, iespējams, ka jau šogad sanatorija tiks pie jauna investora, ja veiksmīgi noritēs 9.aprīlī plānotā izsole. Pēc Latvijas Investīciju aģentūras informācijas interese par objektu ir, un sarunas sāktas ar 17 potenciālajiem interesentiem.

Lielākajā daļā sanatorijas iekštelpu valda juceklis – strādnieku pamesti zābaki, aizsargķiveres, sanatorijas plāni un dokumenti gulstas noputējušās kastēs. Dažās vietās ūdens ticis iekšā, un šobrīd uz grīdas veidojas ledus kārta. Savukārt jau atjaunotajās sanatorijas telpās lustras, kāpnes un arī parkets ir glīti iesaiņoti.

Līdz ar SIA Ominanis Latvia maksātnespējas pasludināšanu, izskanējušas arī bažas par iespējamo sanatorijas mantas izpārdošanu pa daļām. Tomēr SIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreicis DB norāda, ka šādam satraukuma pamata neesot. Pēc viņa domām lietderīgākais risinājums mantas pārdošanas gadījumā ir visa SIA Ominasis Latvia mantas kopuma pārdošana izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics atzinis par nenotikušu Ķemeru sanatorijas mantas kopuma izsoli, kas notika 3.oktobrī, informēja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas preses pārstāve Justīne Plūmiņa.

Minētajā izsolē piedalījās viens pretendents, kurš apliecināja gatavību iegādāties sanatorijas mantas kopumu par 3 000 000 eiro. Tomēr minētais izsoles dalībnieks neveica pirkuma maksas samaksu viena mēneša laikā pēc izsoles, kā to paredz likums.

Līdz ar to pretendents ir zaudējis līdz izsolei iemaksāto drošības naudu 503 771 eiro apmērā.

Par tālāko rīcību ar Ķemeru sanatorijas mantas kopumu administrators plāno tuvākajā laikā vienoties ar Ominasis Latvia nodrošinātajiem kreditoriem.

Kreics norādīja, ka skaidrība šajā jautājumā varētu būt tuvāko divu nedēļu laikā. Tāpat ar kreditoriem tiks lemts, vai notiks izsole vai arī varēs pārdot mantas kopumu bez tās. Arī īpašuma turpmāko cenu administratoram pagaidām bija grūti komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.

Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4,671 miljoni latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21,2 tūkst. latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24,7 tūkst. latu, kas kopā veido 3,905 miljonus latu.

Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 766 tūkst. latu apmērā, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģenerālprokuratūra liek KNAB papildus izmeklēt lietu pret Krūmiņu un Valteru

LETA, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nolēmusi patlaban vēl nesākt kriminālvajāšanu aizdomās par tirgošanos ar ietekmi pret uzņēmējiem Jūliju Krūmiņu, Haraldu Balodi un uzņēmēju, bijušo basketbolistu Valdi Valteru.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors atcēlis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas sākšanai un uzdevis KNAB turpināt izmeklēšanu, informēja Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Prokurors norādījis, ka krimināllietā iesniegtie pierādījumi nav pietiekami kriminālvajāšanas sākšanai pret lēmumā norādītajām personām un norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kas vēl būtu veicamas.

Kā iepriekš ziņoja KNAB, lieta ir saistīta ar kādas juridiskas personas tiesvedību pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji esot vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia Vide vērsies tiesā, lai piedzītu zaudējumus no Jūrmalas domes; dome pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izbeigts kriminālprocess pret Jūrmalas mēru un uzņēmēju Krūmiņu par iespējamu kukuļošanu

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs septembra sākumā izbeidzis kriminālprocesu pret Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS/LZP), uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un uzņēmēja meitu par iespējamu kukuļošanu saistībā ar dzīvokļa saņemšanu bezatlīdzības lietošanā.

KNAB apstiprināja, ka 4.septembrī šis kriminālprocess ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir izbeigts. Kriminālprocess izbeigts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Māris Leja teica, ka viņš KNAB lēmumu ir akceptējis. KNAB kritiku Leja nevēlas veltīt, taču viņš nenoliedza, ka šajā kriminālprocesā nav bijusi iegūta pietiekami pilnvērtīga operatīva rakstura informācija.

Pēc Lejas 2018.gadā pieņemtā lēmuma par kriminālprocesa atdošanu atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai, izmeklētājs ir centīgi mēģinājis savākt nepieciešamos pierādījumus, taču acīmredzot pierādīšanas izredzes nav bijušas pārāk lielas, skaidroja virsprokurors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikts Ukrainā nav bijis pietiekošs iemesls, lai pārvērtētu arī iepriekš bieži kritizētā konkursa Jaunais Vilnis norisi Jūrmalā. Pilsētas mērs Gatis Truksnis uzskata — kultūra nav jāsaista ar politiku un atpūtas pasākums nav īstā vieta, kur protestēt pret Krievijas rīcību, taču kādreizējie kultūras nozares vadītāji pauž skarbākas atziņas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

G. Truksnis sarunā ar laikrakstu nav slēpis, ka starptautisko norišu kontekstā pilsētas domē nav valdījusi vienprātība par Jaunā viļņa norisi, taču kopīgā nostāja liecinot – kamēr Latvijas pozīcija nav definēta valdības līmenī, tikmēr nav iemeslu vērsties pret privāti organizētiem pasākumiem tikai tāpēc, ka tajos iesaistīti Krievijas pilsoņi.

«Latvijas kultūras darbiniekiem nav unificētas attieksmes. Mēs zinām Jaunā Rīgas teātra un Alvja Hermaņa pozīciju, atsakoties no viesizrādēm Krievijā, taču mēs redzam arī Sanktpēterburgas dienas Rīgā, Krievijas teātru viesizrādes un mūsu mākslinieku koncertus kaimiņvalstī. Katrs rīkojas tā, kā viņš izjūt šo situāciju. Manuprāt, kultūra nebūtu jāsaista ar politiku. Jo vairāk tāpēc, ka Latvija valdības līmenī nav pateikusi, ka jebkuri kontakti ar Krievijas mākslas vai kultūras vidi ir nevēlami. Patiesībā teātris, mūzika, festivāli nav pareizie adresāti, pret kuriem vērsties saistībā ar konfliktu Ukrainā. Ir politiķi un vēstniecības, kam izrādīt savu nepatiku,» paudis G. Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome par 317 tūkst. eiro (plus PVN un atsavināšanas izmaksas, ko segs pircējs) pārdevusi zemesgabalu kāpās, kur SIA Jūrmalas zemes fonds uzcēlusi namu. Vieni to dēvē par viesu namu, citi – par dzīvokļiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1997. gadā Asaros, Dzimtenes ielā 1, tika izveidots 2045 m2 pašvaldībai piederošs zemesgabals, kas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, daļa no tā ir piekrastes būvlaidē. Sākotnēji tur atradās ūdensatrakciju parks Asaru kalniņi. 2002. gadā pašvaldība noslēdza zemes nomas līgumu ar SIA Jūrmalas zemes fonds līdz 2022. gada 23. novembrim. Dome zemesgabalu iznomāja viesu nama un atpūtas centra celtniecībai. Jau drīz pēc būvatļaujas saņemšanas, ko izsniedza Gata Trukšņa vadītā dome, Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) izteica aizdomas, ka patiesībā tiek celta daudzdzīvokļu māja.

Strīdas par cenām

Komentāri

Pievienot komentāru