Nekustamais īpašums

Truksnis: Nekustamo īpašumu tirgus Jūrmalā ir nostabilizējies

Jānis Rancāns, 16.08.2012

Gatis Truksnis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Nekustamo īpašumu tirgus Jūrmalā ir nostabilizējies. Šobrīd divas trešdaļas īpašumu pircēju ir Latvijas pilsoņi, savukārt, viena trešdaļa, ir nerezidenti – daļa no rietumiem, bet daļa no austrumiem, pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Sarunā Latvijas Radio viņš pastāstīja, ka nerezidenti pērk dārgākus īpašumus, lai gan šī saistība izlīdzinoties. Lielu grūdienu nekustamo īpašumu tirgū pagājušajā un aizpagājušajā gadā deva uzturēšanās atļaujas.

Tās tobrīd bijušas laba lieta, jo nekustamo īpašumu tirgus bija pilnībā apstājies. Tādos īpašumos, kas nekustās, kas ir iesaldēti un ir kaut kādas hipotēkas, kur ir problēmas, un kur kāds var atdzīvināt situācija, tā nenoliedzami ir pozitīva lieta.

Viena no problēmām Jūrmalā joprojām esot augstais kadastrālās vērtības līmenis. G. Truksnis norādīja, ka šī problēma šobrīd tiekot aktīvi risināta. Patlaban dažādām iedzīvotāju kategorijām tiekot piešķirti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi. Viņš stāstīja, ka nākamgad pašvaldībām būs iespējas noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Plānots, ka nerezidentiem, kas nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, būs jāmaksā pilna likme, savukārt, Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem tiks piešķirti atvieglojumi – divreiz mazāka likme. No rezidentiem noteiktās likmes sāks darboties arī nodokļa atvieglojumu kategorijas.

«Tas ir tas, uz ko mēs mēģināsim iet un ko mēģināsim darīt. Katrā pilsētā ir daudzas problēmas. Pirmā problēma ir komunālie maksājumi, otrā problēma – sociālās lietas, bet trešā lieta, kas sevišķi svarīga ir Jūrmalai, - nekustamā īpašuma nodoklis. Šie jautājumi ir jāatrisina un jāmēģina sakārtot tā, lai katrs un ikviens sajustu, ka viņam samazinās milzīgais nodokļu slogs,» sacīja G. Truksnis.

Jūrmalas mērs norādīja, ka pilsētas iedzīvotāji zobus sakoduši maksā. «Šajā gadā aprēķinos bija paredzēts kopā par zemi un ēkām 5,7 miljoni nodokļu maksājumos, un iedzīvotāji šobrīd ir jau samaksājuši apmēram 4,2 miljonus,» uzsvēra G. Truksnis.