Transports un loģistika

Tuneļa izbūve starp Helsinkiem un Tallinu izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro

LETA, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Pētījumā par dzelzceļa tuneļa būvi starp Helsinkiem un Tallinu aplēsts, ka tuneļa izbūve izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro un ilgs 15 gadus, sākot no 2025.gada.

Eiropas Savienības (ES) programmas Central Baltic daļēji finansētā projekta FinEst Link pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.

Tuneļa izmaksas ietver paša tuneļa izbūvi, divu mākslīgo salu izveidošanu, plānošanas izmaksas, dzelzceļa staciju celtniecību, termināļu un depo izbūvi. Taču dzelzceļa ritošais sastāvs izmaksās nav iekļauts.

FinEst Link pētījumā norādīts, ka tunelis palīdzētu izveidot reģionu, kas ietvertu abas pilsētas un trīs miljonus iedzīvotāju, nākotnē ļaujot cilvēkiem, precēm un pakalpojumiem viegli pārvietoties šajā teritorijā.

Darba tirgus paplašināšanās arī sekmētu ekonomikas izaugsmi, pavērtu jaunas iespējas uzņēmējiem un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Tunelis starp Igaunijas un Somijas galvaspilsētām būtu zemūdens konstrukcija 90 kilometru garumā. Brauciens ar vilcienu pat tuneli no vienas pilsētas līdz otrai ilgtu aptuveni pusstundu.

Tunelis saistītu Centrāleiropas dzelzceļa tīklus ar Arktiku.

Projektam FinEst Link tuneļa būves izvērtējumam atvēlēti 1,3 miljoni eiro. Projektu vada Somijas Helsinku-Ūsimā reģiona padome, sadarbojoties ar Helsinkiem un Tallinu, Igaunijas Harju apriņķi, Somijas Transporta pārvaldi un Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministriju.

LASI ARĪ:

Zem Baltijas jūras būvēs tuneli, kas savienos Tallinu un Helsinkus

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Neuzskata par reālu Tallinas-Helsinku tuneļa izbūvi līdz 2024.gadam

LETA--BNS, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs par nereālu nodēvējis somu uzņēmēja Pētera Vesterbakas vēlmi līdz 2024.gada beigām pabeigt zemūdens tuneli starp Helsinkiem un Tallinu, otrdien vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Ābs sarunā ar ERR sacījis, ka ir apkopoti pirmie pamata dati, lai lemtu par izraudzītas teritorijas plānojuma, kas nepieciešams tuneļa būvniecībai, sākšanu, tomēr pastāv arī bažas, kas galvenokārt saistītas ar projekta finansēšanu un ietekmi uz vidi.

Ministrs sacījis, ka lielākā daļa atbildīgo Igaunijas ministriju ir iepazinušās ar Vesterbakas kompānijas «FinEst Bay Area Development» iesniegtajiem dokumentiem un sniegušas savu vērtējumu par attīstītāja plāniem.

«Atsevišķu ministriju vēstules liecina, ka tās vēlas saņemt papildu informāciju no attīstītāja. Kad būs saņemtas visas vēstules, mēs varēsim izlemt, vai lūgt papildu informāciju vai arī nosūtīt jautājumu izskatīšanai valdībā, lai redzētu, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi izraudzītas teritorijas plānojuma ierosināšanai,» klāstīja Ābs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ogrē sāksies ilgi gaidītā gājēju tuneļa būvniecība

Zane Atlāce - Bistere, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē šonedēļ uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas ielu un Mālkalnes prospektu, informē VAS Latvijas Dzelzceļš pārstāve Ella Pētermane.

Gājēju tuneļa izbūve nodrošinās Ogres iedzīvotājiem un viesiem drošu dzelzceļa šķērsojumu, ņemot vērā intensīvo kravas un pasažieru vilcienu satiksmi cauri pilsētai un lielo sliežu ceļu skaitu.

Pirmajā etapā blakus būvobjektam tiks izbūvēta pagaidu gājēju pāreja un pēc tam likvidēta esošā pāreja. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2020.gada beigām, un to veiks pilnsabiedrība BMGS-Viadukts.

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu sliežu šķērsošanu tuneļa būvniecības darbu laikā, darbu veicējs izveidos pagaidu gājēju pāreju aptuveni 15 metru attālumā Rīgas virzienā no esošās gājēju pārejas. Tās platums būs divi metri, kā arī tiks uzstādītas drošības barjeras jeb labirints un brīdinājuma zīmes par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Būvniecības darbu laikā netiks ietekmēta autotransporta kustība. Tāpat būvuzņēmums izvietos informatīvos plakātus par kustības izmaiņām, kas atradīsies Mālkalnes prospektā un Skolas ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Investēs 15 miljardus eiro zemūdens tuneļa būvniecībā no Tallinas uz Helsinkiem

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas fonds Touchstone Capital Partners plāno ieguldīt 15 miljardus eiro zemūdens tuneļa būvniecībai, kas savienos Tallinu un Helsinkiem, raksta Helsingin Sanomat.

Touchstone un projekta attīstītājs FinEst Bay Area Development, ko vada uzņēmējs Pēters Vesterbacka, ceturtdien parakstīja memorandu par 15 miljardiem eiro, un ziņoja, ka sīkāka vienošanās par finansēm tiks panākta tuvāko sešu mēnešu laikā.

Viena trešdaļa no finansējuma būs privātās investīcijas, bet divas trešdaļas – parāda finansējums. Fonds tuneļa finansēšanai plāno izmantot Ķīnas infrastruktūras projektu One Belt One Road.

Finanšu struktūra izveidota tā, lai arī citi investori varētu pievienoties tuneļa projektam.

Dzelzceļa tunelis starp Somiju un Igauniju ir jauns un ambiciozs projekts, kurā esam gandarīti piedalīties,» saka Touchstone Capital Partners. «Tunelis radīs vienotu metropolītisku teritoriju no Helsinku un Tallinas reģioniem, tādējādi radot lielisku iespēju kļūt par centru, savienojot Āziju un Eiropu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) parakstījušas nodomu vēstuli par jauna Shuttle servisa kuģa būvniecību, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka jaunais kuģis kursēs maršrutā Tallina–Helsinki. Tā būvēšanas izmaksas ir aptuveni 250 miljoni eiro, un jaunais kuģis tiks būvēts Rauma kuģu būvētavā Somijā. Jaunā kuģa būvniecību plānots pabeigt 2021. gada beigās. Projekts nodrošinās kuģu būvētavai apmēram 1500 cilvēkgadu lielu nodarbinātību.

Duālās degvielas kuģis, kas pamatā izmantos LNG, būs ar 2800 pasažieru vietām. Tas kursēs maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, attīstot tālāk šo nozīmīgo maršrutu starp šīm divām galvaspilsētām. Kuģa būvniecībā tiks izmantota jaunākā tehnoloģija un inovatīvākie risinājumi, un kompānijas mērķis ir uzbūvēt ekonomiskāko un videi draudzīgāko kuģi, kas kursē Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir pabeidzis gājēju tuneļa izbūves darbus zem sliežu ceļiem Ogrē, kas savieno Mālkalnes prospektu ar Skolas ielu.

Līdz ar jaunā infrastruktūras objekta nodošanu ekspluatācijā, Ogres iedzīvotāji un pilsētas viesi turpmāk dzelzceļu varēs šķērsot droši un neatkarīgi no intensīvās vilcienu kustības.

Ogrē sāksies ilgi gaidītā gājēju tuneļa būvniecība 

Ogrē šonedēļ uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas...

Būvniecības darbi sākās 2019. gada vasarā un tos LDz uzdevumā veica pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts". Jaunais infrastruktūras objekts 17.novembrī ir nodots ekspluatācijā, un gājēju kustībai tas tiks atklāts 18.novembrī.

Tunelim ir divas ieejas, kas aprīkotas ar liftiem, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, kā arī ģimenēm ar ratiņiem. Tuneļa izbūvē ir izmantots monolīta dzelzsbetons un mākslīgā akmens plāksnes, savukārt ieejas kāpnes ir veidotas no masīva granītakmens. Tuneļa abos galos esošo liftu sienas ir veidotas no caurspīdīga stiklojuma, bet durvīm ierīkota automātiska atvēršanās un aizvēršanās sistēma.

Šī projekta īstenošanai valsts 2018.gada budžetā tika ieplānoti līdzekļi divlīmeņu sliežu šķērsojuma izbūvei divu miljonu eiro apmērā.

Iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts", ar kuru noslēgtā līguma summa bija 1 489 999,77 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tokijas olimpisko spēļu rīkošanas budžets samazināts par 1,4 miljardiem dolāru

LETA/AFP, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijas 2020.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotāji piektdien iepazīstināja ar «ievērojamiem» samazinājumiem budžetā, gada laikā no tā «nogriežot» 1,4 miljardus ASV dolāru (1,18 miljardus eiro).

Patlaban olimpisko spēļu budžets kopumā sastāda 1,35 triljonus jenu (10,6 miljardus eiro), organizatori norādījuši savā paziņojumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta versiju pirms gada, samazinājums sastāda 1,4 miljardus dolāru (1,18 miljardus eiro), savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju, kad tika publiskoti pagaidu budžeta aprēķini, tas samazināts par 300 miljoniem dolāru (252 miljoni eiro).

«Skatoties uz priekšu, «Tokyo 2020» turpinās meklēt iespējas samazināt izmaksas vēl vairāk, it īpaši sacensību pārvaldības, transporta, izmitināšanas un drošības jomās,» teikts rīkotāju paziņojumā.

«Tās vēl nebūs beigas centieniem samazināt izmaksas,» preses konferencē norādīja «Tokyo 2020» organizācijas komitejas galvenais atbildīgais par finansēm Hidemasa Nakamura.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz augusta vidum no Helsinkiem uz Rīgu plāno ierasties aptuveni 25 000 tūristu, informē "Tallink Grupp".

"Šovasar ir patiešām liela interese par Rīga-Helsinki maršrutu. Pašlaik šajā maršrutā līdz augusta vidum veiktas jau aptuveni 50 000 rezervācijas," komentē Katri Link "Tallink Grupp" komunikācijas direktore.

Viņa norāda, ka 50 000 ir kopējais ceļojumu skaits, bet lielākā daļa tūristu dosies atpakaļ uz Somiju, tāpēc kopējais tūristu skaits ir aptuveni 25 000.

Jau ziņots, ka "Tallink Grupp" no 26.jūnija līdz 15.augustam uz laiku uzsāks regulāru kuģu satiksmi maršrutā Helsinki - Rīga, sniedzot šī reģiona iedzīvotājiem iespēju ceļošanai starp Somiju un Latviju šajā vasarā.

K.Link norāda, ka šobrīd lielākā daļa pasažieru ir somi, bet ir arī liels skaits latviešu, un aizvien pieaug lietuviešu un igauņu interese par ceļojumu šajā maršrutā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24 no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem eiro, līniju paredzēts pabeigt šā gada otrajā pusē

To intervijā DB norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš atzīmē, ka Kurzemes loks ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem, kura īstenošana garantēs gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību. AST šogad iecerējis īstenot arī citus apjomīgus projektus, kopumā attīstībā ieguldot teju 100 miljonus eiro.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

AST izplatītā informācija liecina, ka šogad uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro. Kā šī nauda tiks tērēta?

Lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma izbūvei. Elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 no kopumā projektam paredzētajiem 84 miljoniem eiro. 24 miljoni eiro atvēlēti Kurzemes loka trešā posma realizācijai, bet 12 miljonus eiro plānots tērēt apakšstaciju un sadales punktu pārbūvei, septiņus miljonus eiro – elektropārvades līnijas Rīgas otrā termoelektrocentrāle–Rīgas hidroelektrostacija izbūvē, sešus miljonus eiro – elektropārvades līniju atjaunošanā, vēl tikpat – 11 transformatoru un viena autotransformatora nomaiņai, savukārt divi miljoni eiro tiks investēti citās aktivitātēs, no kurām galvenā šogad ir ieguldījums rezerves dispečeru centra izbūvē. Šogad plānots pabeigt arī jaunu apakšstaciju būvniecību un rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien atcelti visi lidsabiedrības "Finnair" reisi starp Rīgu un Helsinkiem, liecina informācijas starptautiskās lidostas "Rīga" mājaslapā.

Pirmdien bija paredzēti trīs lidojumi no Rīgas uz Helsinkiem - plkst.9.50, 13.05 un 17.35. Savukārt lidmašīnas no Helsinkiem Rīgā plānoja nolaisties plkst.10.15, 13.35 un 18.05. Visi šie avioreisi ir atcelti.

Lidostas "Rīga" pārstāve Laura Karnīte norādīja, ka lidostai pašreiz nav informācijas par "Finnair" reisiem tuvākajās dienās, un aicināja pasažierus sekot līdzi lidsabiedrības sniegtajai informācijai.

Jau ziņots, ka streiki pasta darbinieku atbalstam pirmdien paralizējuši transporta sektoru Helsinkos un noveduši pie gandrīz 300 avioreisu atcelšanas.

Streiki sarīkoti ar mērķi izrādīt atbalstu aptuveni 10 000 pasta darbinieku, kas pieprasa algu palielināšanu. Viņi streiko jau divas nedēļas, un svētdien, 24.novembrī, sarunas par iespējamo risinājumu cieta neveiksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tehnisku iemeslu dēļ šodien atcelti daži airBaltic reisi uz Gdaņsku, Vīni un Helsinkiem

LETA, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tehnisku iemeslu dēļ atcelti daži Latvijas lidsabiedrības «airBaltic» ienākošie un izejošie Gdaņskas,Vīnes un Helsinku reisi, aģentūru LETA informēja «airBaltic» pārstāvji.

Lidsabiedrība «airBaltic» informē, ka tehnisku iemeslu dēļ šodien atcelti reisi uz Gdaņsku (BT465/466), Vīni (BT431/432) un Helsinkiem (BT301/302). Savukārt reisus BT303/304, BT 305/306, BT 307/308, BT325 uz Helsinkiem un BT433/434 uz Vīni plānots veikt pēc grafika.

««airBaltic» atvainojas pasažieriem par izmaiņām ceļojumu plānos. Situācijās, kad tiek atcelts reiss, »airBaltic« dara visu iespējamo, lai par to personīgi paziņotu klientiem,» norādīja lidsabiedrības pārstāvji.

Lidsabiedrība laicīgi apzināja visus lidojumu pasažierus, lai pēc iespējas ātrāk piedāvātu alternatīvas ceļošanas iespējas. Jau šobrīd lielākā daļa pasažieru ir pārreģistrēti uz tuvākajiem iespējamajiem reisiem. Tāpat, pasažieriem tika izdalīti maltīšu kuponi, atzīmēja «airBaltic» pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 106,254 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

2020.gada septembra beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 23,649 miljardi eiro, kas ir par 5,5% jeb 1,224 miljardiem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 22,425 miljardus eiro.

Noguldījumos bankas septembra beigās bija piesaistījušas 19,844 miljardus eiro, kas ir par 6,4% jeb 1,201 miljardu eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām palielinājies par 12,1% jeb 1,687 miljardiem eiro, septembra beigās sasniedzot 15,679 miljardus eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs palielinājies par 6,5% jeb 495,086 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 8,063 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 5,6% jeb 265,742 miljoniem eiro, sasniedzot 5,028 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgai spēlei jānodrošina fantastiska pieredze un jāspēj atšķirties starp citām, kā arī nepieciešams lielisks zīmols un mārketings

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Somijas izglītojošo spēļu kompānijas Lightneer līdzdibinātājs un Rovio bijušais mārketinga vadītājs Peters Vesterbaka (Peter Vesterbacka). Savukārt mācību spēlēm ir vēl papildu izaicinājums – tām jābūt arī izglītojošām. Viņš stāsta arī par spēļu biznesu, konferenču organizēšanu un tuneļa būvniecību starp Helsinkiem un Tallinu.

Vairākus gadus jūs strādājāt Rovio, kas zināma saistībā ar spēli Angry Birds. Tagad jūs strādājat citā spēļu kompānijā – Lightneer. Kas ir vajadzīgs veiksmīgai spēļu kompānijai?

Starta punkts ir nodrošināt spēlētājam fantastisku pieredzi. Tā tas ir jebkurā biznesā – ir jānodrošina kaut kas lielisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 1,3% vairāk nekā plānots

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink maršrutu Rīga-Helsinki-Rīga piedāvās līdz nākamā gada janvārim

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar lielo pieprasījumu "Tallink Grupp" pagarinās divu pagaidu maršrutu piedāvājumu: Rīga – Helsinki – Rīga ar kuģi "Silja Serenade" līdz 2021. gada janvārim un Turku – Tallina – Turku ar kuģi "Baltic Queen" līdz 2021. gada marta beigām.

Divi jaunie pagaidu maršruti vasarā izrādījušies ļoti iecienīti. Daudziem ceļotājiem no Somijas Latvija un Rīga šķietot aizraujošs galamērķis.

"Turku un reģiona iedzīvotāji ir gaidījuši un pieprasījuši tiešo reisu uz Tallinu ilgu laiku. Savukārt tiešais reiss Rīga – Helsinki ar kuģi "Silja Serenade" dod iespēju ieplānot garākas brīvdienas Somijā, kas daudziem ceļotājiem ir jauns galamērķis.

Pašreizējos apstākļos mēs vēlamies būt elastīgi un piedāvāt ceļotājiem drošas ceļošanas iespējas tuvu mājām, palīdzot Latvijai un Igaunijai atgūties no esošās krīzes tūrisma nozarē," saka Paavo Nõgene, "Tallink Grupp" vadītājs.

Reisi no Rīgas uz Helsinkiem ar kuģi "Silja Serenade" notiks trīs reizes nedēļā trešdienās, piektdienās un svētdienās. Pirmais reiss no Helsinkiem rudens sezonā notiks 30. augustā, bet pēdējā atiešana no Rīgas būs 2021. gada 9. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar satiksmes ministrijas speciālo atļauju Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" 25. maijā atsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Helsinkiem un Minheni, bet no 2020. gada 1. jūnija lidojumus no Rīgas uz Berlīni.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna skaidroja, ka, pieņemot lēmumus par starptautisko pasažieru reisu atļaušanu, Satiksmes ministrija ņem vērā Baltijas valstu veselības dienestu izstrādāto vienoto pieeju starptautiskās ceļošanas risku vērtēšanā.

Viņa skaidroja, ka šiem reisiem ir tāds pat statuss kā reisiem no Rīgas uz Frankfurti un Oslo, kurus "airBaltic" atļauts veikt līdz 9.jūnijam. Kā iepriekš norādīja "airBaltic" pārstāvji, lai ceļotu uz Frankfruti vai Oslo, pasažieriem jābūt galamērķa valsts pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tranzīta pasažieriem vai viņiem jābūt oficiālai darba atļaujai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvija un Igaunija oficiāli pievienojās Ziemeļjūras - Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram (RFC NS-B). Tādējādi savienojums ar Rīgu un Tallinu ir kļuvis par daļu no Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru tīkla, paplašinot esošos kravu pārvadājumu maršrutus, informē VAS "Latvijas dzelzceļš".

Ziemeļjūras - Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridors ir izveidots pirms gandrīz pieciem gadiem, un tas ir Eiropas projekts, kura mērķis ir uzlabot dzelzceļa kravu pārvadājumu pievilcīgumu un efektivitāti, nodrošinot nepārtrauktu un augstas kvalitātes dzelzceļa pārvadājumu piedāvājumu koridora ietvaros.

Pēc vairāku mēnešu darba, RFC NS-B pārvaldības struktūra ir paplašinājusies, tās izpildvaldē iekļaujot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas pārstāvjus, bet rīkotājvaldē iekļaujot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma AS "Eesti Raudtee", kā arī LDz meitas uzņēmuma AS "LatRailNet" pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru