Jaunākais izdevums

Pēc ilgstošā un straujā krituma Turcijas liras kurss otrdien pieauga, mazinot spriedzi pasaules akciju tirgos.

«Turcijas lira beidzot guvusi kaut kādu atbalstu pēc divu dienu intensīvas pārdošanas, kas izraisīja paniku visos tirgos,» sacīja «Forex.com» analītiķis Favads Razakzada.

Liras kursa kāpums pēc Turcijas centrālās bankas solījuma nepieciešamības gadījumā nodrošināt likviditāti bankām mazināja bažas par citām attīstības valstu valūtām, kuras ietekmējušas liras nedienas. Tomēr Indijas rūpijas kurss otrdien saruka līdz rekordzemam līmenim - 70 rūpijām par vienu ASV dolāru.

Taču nervozitātes mazināšanos neveicināja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana otrdienas paziņojums, ka viņa valsts boikotēs ASV elektronikas preces.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās samazinājās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien samazinājās par 0,16 ASV dolāriem līdz 67,04 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,15 dolāriem līdz 72,46 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien pieauga par 0,5% līdz 25299,92 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,6% līdz 2839,96 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,7% līdz 7870,89 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,4% līdz 7611,64 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX tikpat kā nemainījās un slēgšanas brīdī bija 12358,87 punkti, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās līdz 5403,41 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1410 līdz 1,1345 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka no 1,2763 līdz 1, 2714 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu pieauga no 110,870 līdz 111,21 jenai par dolāru. ASV dolāra vērtība pret Turcijas liru samazinājās no 6,88 līdz 6,30 lirām par dolāru un eiro vērtība pret Turcijas liru saruka no 7,87 līdz 7,26 lirām par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turcija sāk masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem

LETA---UNN, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas eksperts: Nav jābaidās par Turcijas finanšu problēmu tiešu ietekmi uz Latviju

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā par graudu eksportu panākts progress

LETA--AFP/UNN, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija uzņems krievu oligarhus, taču viņiem būs jāievēro starptautiskās tiesības, lai nodarbotos ar biznesu, paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.

"Ja krievu oligarhi vai citi Krievijas pilsoņi vēlēsies apmeklēt Turciju, protams, viņi var. Vai šie oligarhi var nodarboties ar kaut kādu biznesu Turcijā, tad, protams, ja tas ir likumīgi un nav pretrunā starptautiskajām tiesībām, es to izskatīšu, bet ja tas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tad tas ir cits stāsts," pavēstīja Čavušoglu.

Turcijas kūrortos šobrīd piestājušas divas superjahtas, ka pieder Rietumu sankcijām pakļautajam miljardierim Romanam Abramovičam.

Turcija turpina uzturēt kontaktus gan ar Ukrainu, gan Krieviju un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz sarunām Turcijā ar Ukrainas prezidentu Volodimu Zelenski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministrs: Turcija izstrādājusi ekonomiskās rīcības plānu investoru bažu kliedēšanai

LETA--BBC, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija ir izstrādājusi ekonomiskās rīcības plānu, lai mazinātu investoru bažas pēc Turcijas liras kursa dramatiskā krituma, svētdien paziņojis Turcijas finanšu ministrs Berats Albairaks.

Ministrs intervijā laikrakstam «Hurriyet» paziņoja, ka plāns tiks īstenots, sākot no pirmdienas.

Turcijas ekonomikai ir nopietnas pārkaršanas pazīmes, un lielā kārtējo maksājumu konta deficīta dēļ tā ir atkarīga no ārzemju kapitāla ieplūšanas. Liras kursa kritumu veicina arī saspīlējums Ankaras attiecībās ar Vašingtonu.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka divkāršojis muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Turcijas.

Piektdien lira zaudēja 20% no savas vērtības attiecībā pret dolāru.

Albairaks intervijā «Hurriyet» paziņoja, ka Turcija rīkosies ātri, un plānā paredzēta palīdzība bankām un mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem, kurus visvairāk skāris dramatiskais liras kursa kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm

LETA--DPA, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija boikotēs ASV ražotās elektronikas preces, valstij šādi reaģējot uz Vašingtonas noteiktajām sankcijām par ASV mācītāja Endrū Bransona turēšanu apcietinājumā, otrdien paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans.

«Mēs šeit ražosim pat vēl labākus, augstākas kvalitātes produktus, ko mēs iegādājamies ārvalstīs, un mēs tos pārdosim ārvalstīs. Mēs boikotēsim Amerikas elektronikas preces,» institūta SETA rīkotā pasākumā norādīja Erdoans.

«Ja viņiem ir «iPhone», mums pretējā pusē ir «Samsung,» sacīja Erdoans. «Mums mūsu pašu valstī ir «Venus» un «Vestel»,» piebilda prezidents, norādot uz Turcijas kompāniju «Vestel Elektronik» un tās ražoto viedtālruni.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka divkāršojis muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Turcijas, tādējādi padziļinot krīzi Vašingtonas un Ankaras attiecībās.

1.augustā ASV noteica sankcijas Turcijas tieslietu un iekšlietu ministriem saistībā ar Bransona turēšanu apcietinājumā, kas tagad nomainīts pret mājas arestu. Bransons Turcijā apsūdzēts par spiegošanu, saistību ar terorismu un ASV trimdā dzīvojošo musulmaņu sludinātāju Fetullu Gilenu. Turcija apsūdz Gilenu 2016.gada jūlijā notikušā neveiksmīgā puča organizēšanā pret Erdoanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien paziņoja par mēneša minimālās algas paaugstināšanu par 55%, šim pēdējā gada laikā esot jau trešajam palielinājumam.

Minimālā alga 2023.gadā būs 8500 liras (428 eiro), norādīja Erdogans.

Šogad minimālā alga Turcijā iepriekš jau tika paaugstināta par 50% un 30%.

Minimālo algu Turcijā saņem gandrīz 40% no valstī strādājošajiem.

Turcijas mājsaimniecības saskārušās ar augstāko inflāciju pēdējos vairāk nekā 20 gados. Novembrī gada inflācija veidoja 84,39%.

Neatkarīgie eksperti gan uzskata, ka inflācija Turcijā ir krietni augstāka un veido 170,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzot pie horizonta vēlēšanas, Turcijas prezidents negrib dzirdēt par sakarsušās ekonomikas piebremzēšanu

Eiropai svarīgajā partnervalstī Turcijā politiskā nepieciešamība pēc izaugsmes un uzplaukuma sajūtas tautā turpina karsēt ekonomiku, kamēr analītiķi brīdina par tās acīmredzamu pārkaršanu. Nākamgad gaidāmo parlamenta vēlēšanu dēļ ir paredzams, ka šī tendence neatslābs.

Kamēr starptautiskie ekonomikas vērotāji Turciju brīdina par nepārpārotamajām pārkaršanas pazīmēm, prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana prioritāte ir viņa rokās aizvien vairāk koncentrētās varas leģitimizācija tautas acīs, un ekonomiskā izaugsme ir tam piemērots instruments. Prezidents retorikā pret brīdinošajām balsīm ir pat izcēlies ar ekonomiski ačgārnu prātulu, ka centrālās bankas noteiktās bāzes procentlikmes samazināšana liek samazināties arī inflācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija no 1.janvāra ieviesīs 1,5 eiro lielu drošības nodevu tūristiem, kas tiks iekasēta lidostās pēc ielidošanas, vēsta Turcijas mediji, atsaucoties uz valsts lidostu galveno pārvaldi.

Kā vēsta portāls «Turizmhaberleri», sākotnēji tika plānots ieviest nodevu trīs eiro apmērā vienam cilvēkam. Taču Turcijas tūrisma aģentūru asociācija TURSAB vērsās pie kultūras ministra ar lūgumu samazināt nodevu, jo miljoniem tūristu jau apmaksājuši atpūtu Turcijā 2019.gadā. Pēc pārrunām nolemts nodevu samazināt līdz 1,5 eiro vienam cilvēkam.

«Viena no lielākajām Turcijas priekšrocībām kā tūrisma galamērķim ir labā cenas un kvalitātes attiecība. Tūrisma pakas 2019.gadam tiek pārdotas jau trīs mēnešus, sākot no oktobra, neiekļaujot jauno nodevu. Tās ir nopirkuši miljoniem ārvalstu tūristu. Trīs eiro var šķist nenozīmīga summa, taču ja šie izdevumi tiks uzlikti tūrisma operatoriem, viņiem nāksies samaksāt miljoniem eiro,» sacīja TURSAB vadītājs Firuzs Balikaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps apstiprina sankcijas Turcijas līderiem, atjauno tarifus un izbeidz tirdzniecības sarunas

LETA--AFP, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā,» jautāts, ko atbild tiem, kuri brīnās, ka daļa Spilvas gurķu produktu ir ražoti Turcijā, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness akcentē SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā. Tajā pašā laikā Latvijas patērētājam garšo mazie gurķīši – trīs līdz sešus centimetrus gari. Neviens Latvijā nespēj izaudzēt tik daudz tieši tādu produktu, jo apjomi, ko mēs tirgojam, ir daudz lielāki. Tāpat – cik daudz varam izaudzēt papriku vai saldos piparus?» viņš jautā.

«Otrs ir specializācija. Lieli uzņēmumi specializējas tajā, ko prot vislabāk. Spilva ir Orkla mērču ekselences centrs, kas nozīmē, ka investējam lielas summas šajās tehnoloģijās un radām produktus, ko mūsu konkurenti reģionā nespēj. Visā investēt nav iespējams – tas nebūs rentabli, un bizness pazudīs. Ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma spēcīgās kategorijas, un uz tām jākoncentrējas,» skaidro T. Didrihsons. Spilvas gurķu produkti tiek ražoti arī Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenas Turcijā septembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 151,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā augustā, ziņo valsts statistikas birojs.

Augustā ražotāju cenas gada griezumā palielinājās par 143,75%.

Kāpumu septembrī galvenokārt veicinājušas elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes cenas, kas pieaugušas par 416,58%.

Tikmēr kalnrūpniecības nozarē reģistrēts 164,59% kāpums, bet energoproduktu cenas sadārdzinājušās par 347,35%.

Toties mēneša salīdzinājumā ražotāju cenas Turcijā septembrī pieaugušas par 4,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Stambulas jaunajā lidostā investēti aptuveni 8 miljardi eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas Republikas dibināšanas 95.gadadienā 29.oktobrī atklāta Stambulas jaunā lidosta, kas pēc pilnīgas pabeigšanas 2030.gadā pretendē kļūt par lielāko lidostu pasaulē, vēsta ārvalstu mediji.

Lidostas izmaksas tiek lēstas aptuveni 8 miljardu eiro apmērā. Pēc atklāšanas sāks darboties lidostas pirmā kārta, kuras jauda ir 90 miljoni pasažieru gadā.

Līdz 2030.gadam plānots pabeigt arī otro kārtu, kas ļaus apkalpot 150 miljonus pasažieru gadā, tādējādi stiprinot izredzes kļūt par lielāko lidostu pasaulē. Pašlaik pasaules lielākās lidostas tituls pieder Hārtsfīlda-Džeksona lidostai Atlantā, kas pērn apkalpoja 104 miljonus pasažieru.

Pēc otrās kārtas pabeigšanas Stambulas lidostā būs seši skrejceļi, pašlaik ir uzbūvēti divi.

Pirmie regulārie reisi no jaunās lidostas tiks sākti 1.novembrī - Turcijas nacionālā aviokompānija Turkish Airlines dosies uz Ankaru, Izmiru un Antalju, Turcijā, kā arī uz Erdžanu, Kipras turku daļā, un Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans svētdien paziņojis, ka valsts viena pati nespēs tikt galā ar jauno bēgļu vilni, desmitiem tūkstošiem sīrieši pametot Krievijas uzlidojumiem pakļauto Sīrijas Idlibas provinci.

"Ja vardarbība pret Idlibas provinces cilvēkiem netiks apturēta, šīs [bēgļu] skaits vēl vairāk pieaugs," norādījis Erdoans. "tādā gadījumā Turcija viena pati neuzņemsies šādu migrācijas slogu.

Šobrīd Turcijā jau atrodas gandrīz 3,7 miljoni reģistrētu sīriešu bēgļu, un Ankara jau iepriekš brīdinājusi, ka nespēj izturēt šādu slogu.

"Negatīvās sekas spiedienam, kam tiksim pakļauti, jutīs arī visas Eiropas valstis, īpaši Grieķija," brīdinājis Erdoans.

Viņš apsūdzējis Eiropas Savienību (ES), ka joprojām nav saņēmusi sešus miljardus eiro, ko Brisele solījusi apmaiņā pret nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu uz Eiropu.

Tikmēr ES, kā arī ASV kritizē Turcijas iebrukumu Sīrijas ziemeļdaļā, norādot, ka vēršanās pret kurdu kaujiniekiem vēl vairāk destabilizē situāciju pilsoņkara plosītajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ukrainas tūrisma operators Join UP! uzsāk darbību Latvijā

Db.lv, 14.04.2022

No aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tūrisma operators “Join Up" starptautiski paplašinās, atverot "Join Up Baltic” biroju Rīgā.

Jau šobrīd iespējams veikt rezervācijas ceļojumiem uz Turciju, bet no aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Plaša profila tūrisma operatora portfelī ir vairāk nekā 50 galamērķi – gan ceļotājiem jau labi zināmi kūrorti Turcijā, Ēģiptē un Grieķijā, gan arī galamērķi, kas Baltijas tirgū ir jaunums.

2022./2023.gada ziemas sezonā tūrisma operators plāno paplašināt lidojumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Šrilanku un Zanzibāru.

Kompānija norāda, ka tas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas tūrisma tirgus kopējo attīstību. Tūrisma operators darbosies arī Igaunijas un Lietuvas tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Turcijā aprīlī pieaugusi līdz 69,97% salīdzinājumā ar 61,14% martā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, ceturtdien ziņo valsts statistikas birojs.

Inflācijas kāpumu veicina vairāki faktori, tai skaitā zema nacionālās valūtas liras vērtība.

Tāpat inflācijas pieaugums skaidrojams ar piegāžu tīklu problēmām un izejmateriālu cenu kāpumu.

Salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Turcijā aprīlī pieaugušas par 7,25%.

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans janvārī ceturto reizi kopš 2019.gada nomainīja valsts statistikas biroja vadītāju.

Turcijas mediji vēstīja, ka Erdogans nav bijis apmierināts ar statistikas biroja apkopotajiem datiem, kuri uzrāda inflācijas strauju kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržas trešdien saruka akciju cenas, atjaunojoties bažām par Turcijas kržies ietekmi un investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantākajiem aktīviem.

Vairāki analītiķi norādīja, ka investorus dara nemierīgus arī vājie Ķīnas ekonomikas dati.

«Visā Eiropā notiek plaša akciju izpārdošana, jo dīleri ir nobažījušies par valūtas krīzi Turcijā un Ķīnas izaugsmes atslābumu,» raksta «CMC Markets UK» analītiķis Deivids Madens.

«National Australia Bank» vecākais valūtu stratēģis Rodrigo Katrils prognozēja, ka, lai gan trešdien jau otro dienu turpinājās Turcijas liras kursa kāpums, krīze Turcijā vēl kādu laiku turpinās ietekmēt pasaules biržas.

«Grūti iedomāties, ka liras problēmas varētu beigties, kamēr mēs neredzēsim būtiskus fiskālus pasākumus, lai atvēsinātu Turcijas ekonomiku, procentlikmju paaugstināšanu un diplomātisku atrisinājumu spriedzei attiecībās ar ASV,» viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana atbalsts Francijas preču boikotam ir jauns apgrūtinājums jau tā problēmu māktajiem Turcijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES), otrdien brīdināja Eiropas Komisija (EK).

"Aicinājumi boikotēt dalībvalsts produktus ir pretrunā šo saistību garam un vēl vairāk attālinās Turciju no ES," skaidroja EK pārstāvis sakariem ar presi.

Turcija pieteicās uzņemšanai Eiropas Ekonomiskajā kopienā 1987.gadā un oficiāli sāka sarunas par iestāšanos ES 2005.gadā, bet šīs sarunas šobrīd faktiski ir apstājušās.

Ar oficiālu boikotu tiks pārkāpti nosacījumi, kādi ir Turcijas attiecībām ar ES, brīdināja EK, kas pārrauga iestāšanās procesu.

"ES ar Turciju noslēgto vienošanos nosacījumi paredz brīvu preču tirdzniecību," norādīja EK pārstāvis.

"Divpusējās saistības, kādas Turcija ir uzņēmusies atbilstoši šo vienošanos nosacījumiem un kādi tie ir formulēti asociācijas līgumā, muitas savienībā, kā arī lauksaimniecības preču, ogļu un tērauda brīvās tirdzniecības līgumos, ir pilnībā jārespektē," piebilda pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru