Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.
Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.
Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.
Zemā starta gatavībā
Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.
“Ievērojama “virsnormas” uzkrājumu un aizturētā pieprasījuma brīvlaišana laikā, kad valstis tuvojas pūļa imunitātei, nozīmēs spēju patērētāju tēriņu pieaugumu visā pasaulē,” teic Moody’s eksperts Marks Zandi. Reitingu aģentūras pārstāvji arī rēķina – ja patērētāji iztērēs aptuveni trešo daļu no saviem šādiem uzkrājumiem, tad pasaules IKP varētu augt par diviem procentpunktiem straujāk gan šogad, gan nākamgad.
Jānorāda, ka šī pagaidām nebūt nav kāda tipiska krīze, kas ieskandina milzīgu un plašu bagātības samazināšanos. Pandēmijas laikā ekonomika piedzīvojusi straujāko kritumu modernajā vēsturē. Tiesa gan, šajā pašā laikā valdības ar dažādu dāsnu un eksperimentālu shēmu palīdzību daudzviet attīstītajā pasaules daļā aizliegušas uzņēmumu bankrotu un saglabājušas daudzu savu iedzīvotāju ienākumus iepriekšējā līmenī. Šajā pašā laikā patērētāju tēriņi bieži rukuši, jo neskaidrība par nākotni bijusi ļoti liela – grūti nodoties, piemēram, kādu lielu pirkumu izdarīšanai, ja nezini, kas ar darbu un ienākumiem būs rīt. Tāpat pašas tēriņu iespējas bieži bijušas ierobežotas – jeb tērēšana daudzām lietām un pakalpojumiem ir bijusi apgrūtināta pat tad, ja ir dzelžaina vēlme to darīt.
Pieejamie dati liecina, ka sevišķi daudz izdevies uzkrāt ASV iedzīvotājiem. Tur papildu uzkrājumu summa pandēmijas laikā sasniegusi 12% no IKP, rēķina Moody's. Jānorāda, ka ASV gadījumā stimuli tās iedzīvotājiem bijuši ļoti dāsni, kur līdz ierindas cilvēkiem nonāca vairāki valdības piešķirtie stimulu čeki. Naudiskā izteiksmē ASV gadījumā vien patērētājiem uz rokas tādējādi ir nonākuši papildu vairāk nekā divi triljoni ASV dolāri. Turklāt šie aprēķini veikti pirms ASV jaunās prezidenta administrācijas izziņotajiem papildu ASV tautsaimniecības balstīšanas pasākumiem 1,9 triljonu ASV dolāru vērtībā.
Tāpat “virsnormas” uzkrājumi ļoti iespaidīgi - vairāk nekā par 10% no valsts IKP - auguši Apvienotās Karalistes patērētājiem. Eiropā daudz papildu sakrāt izdevies spāņiem (ekstra uzkrājumu apmērs pārsniedzis 8% no tās IKP). Tikmēr Vācija un Itālijā šis īpatsvars nedaudz pārsniedzis 6%, bet Krievija tās atradies nedaudz zem 4% atzīmes.
Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) izcēlusi, ka mājsaimniecību uzkrājumu līmenis šīs krīzes laikā sasniedzis savu augstāko atzīmi šī gadsimta laikā. Daudzās Rietumvalstīs mājsaimniecības nu spējušas uzkrāt vismaz 10% no saviem ienākumiem, kur, piemēram, Zviedrijā, Nīderlandē, Igaunijā, Austrijā, Norvēģijā Vācijā un ASV šis rādītājs pietuvojies 20% (Īrijā un Šveicē tas tam turklāt pat pārlēcis pāri). Tajā pašā ASV no 2000 līdz 2019. gadam vidējais šis rādītājs atradās pie 6%.Daudzviet pasaulē tādējādi strauji auguši naudas plūdi, piemēram, banku depozītu virzienā (un ne tikai – nauda kaudzēm plūdusi akciju un kaut vai to pašu bitkoinu virzienā).
Ārkārtīgi atšķirīgi
Kopumā gan tiek vērsta uzmanība uz šīs krīzes nevienlīdzīgo dabu. Ar uzkrājumu veidošanu krietni grūtāk klājies attīstības reģionos, kur valdību palīdzības iespējas bijušas krietni ierobežotākas, raksta FT. Tāpat uzkrājumu veidošanās arī pašās attīstītajās valstīs nebūt neesot vienlīdzīga, kur tie daudz straujāk auguši jau tā turīgajiem. Piemēram, Morning Consult apkopotie mērījumi liecina, ka patērētāju oma no šā gada janvāra līdz aprīlim uzlabojusies 15 lielajās pasaules ekonomikās. Tiesa gan, šajā pašā laikā lielāks īpatsvars mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem ziņojušas, ka to finansiālā situācija gada skatījumā ir pasliktinājusies.
Morning Consult apkopotie dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa turīgo mājsaimniecību ASV, Ķīnā, Austrālijā, Itālijā un Krievijā nu pauž uzskatu, ka šis ir labs brīdis, lai veiktu lielus pirkumus, kur visai pretēju ainu joprojām zīmējot nabadzīgākās mājsaimniecības. Goldman Sachs ekonomisti rēķinājuši, ka ASV gadījumā aptuveni divas trešdaļas no virsnormas uzkrājumiem būs akumulējusi 40% tā sabiedrības daļa, kas ir bagātāka. Tie pat izvirza apsvērumu, ka tādējādi tomēr lēnīgāks var būt arī viss ekonomikas atveseļošanās process. Vairāk dažādu lietu iegādei parasti mēdz līdzekļus iztērēt tieši mazāk nodrošinātie – būtībā tie savu naudu mēdz nevis krāt, bet gandrīz vienmēr visu arī likt lietā.
26 triljoni un dzīve pēc tam
Lai nu kā – ekonomistu pamata scenārijs paliek straujš pasaules ekonomikas lēciens ārā no pandēmijas bedres, kas būs sekojis kopējiem pasaules varas iestāžu krīzes atbalstiem aptuveni 26 triljonu ASV dolāru vērtībā. Daudz gan ir spriedumi arī par to, kādi simptomi no notiekošā ekonomikai (arī politiskajai bildei) būs vērojami vidējā termiņā un arī ilgākā laikā. Piemēram, tā pati OECD septembrī teica, ka kaut vai tikai trešdaļas mācību gada pandēmijas traucējumi var samazināt pirmo līdz 12 klašu skolēnu visā to mūžā gūtos nākotnes ienākumus par 3%. Kā stāva krauja izskatās arī pasaules kopējo parādu bilde, kur tie globālā mērogā pietuvojušies 300 triljonu atzīmei. Jeb - ir daudz spekulācijas, kas notiks pēc slavenās “V” veida atgūšanās.
Vēl, piemēram, reizē ar ekonomikas aktivitāti savu galviņu no ilgstošas ziemas migas var pacelt arī tāda lieta kā inflācija. Turklāt pēdējā laikā parādās arvien skaļākas runas pat par to, ka šī krīze pasauli varētu būt iesviedusi pat jaunā – augstākas inflācijas – laikmetā. Samērīga inflācija plaši tiek uzskatīta par veselīgas ekonomikas daļu. Pieņemts, ka tās neesamība savukārt liecina, par stagnāciju un vāju izaugsmi. Tomēr kas par daudz, tas par skādi. Ir zināmas bažas, ka bagātību sadedzinoša inflācija atgriežas pārāk spēji un paaugstināta noturas ilgāk, lai gluži vai “kompensētu” iepriekšējās desmitgades tās neesamību.
