Jaunākais izdevums

Pēdējos mēnešos Eiropā krietni pieaugusi enerģijas cena, kur jaunus rekordus šajā ziņā sasniegusi gan gāzes, gan elektrības vērtība. Turklāt nebūt nav izslēgts, ka šīs cenas vēl kādu laiku noturēsies ļoti augstas.

Brīdinājumi par Eiropas situāciju enerģijas frontē nākuši pat no ASV puses. Proti, ASV Valsts departamenta (analogs citās valstīs šādam departamentam ir ārlietu ministrija) pārstāvji izpaudušies, ka Eiropa, pie tās durvīm klauvējot apkures sezonai, nedara pietiekami, lai sagatavotos potenciāli ļoti drūmai ziemai. Tie teic, ka vecajā kontinentā gāzes krājumi nav pietiekami un turklāt tie arī netiek papildināti pietiekami strauji.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka gāzes uzkrājumi Eiropā šajā gada daļā ir sarukuši līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 10 gados. Šajā pašā laikā pieprasījums pēc enerģijas Eiropā un visā pasaulē, ekonomikām strauji izlecot ārā no pandēmijas bedres, ir spēji audzis. Attiecīgi uz deficīta sajūtas fona pieaug dažādu izejvielu cena.

Arī ASV investīciju bankas Goldman Sachs eksperti izpaudušies, ka Eiropas enerģijas cenu bilde vien parāda priekšā to, kas gaidāms arī daudzu citu izejvielu tirgū. “Eiropas enerģijas cenu dinamika sniedz ieskatu tajā, kas notiks citos izejvielu tirgos, kur lielāki deficīti un mazi uzkrājumi novedīs pie paaugstinātas cenu volatilitātes. Eiropas gāzes gadījumā pieprasījuma sabrukums ir vienīgā opcija, kas ļautu sabalansēt šo tirgu,” teic Goldman analītiķis Džefs Karijs.

Eiropa lielāko daļu gāzes saņem no Krievijas, kuras šī resursa piegādes kādu laiku bijušas samazinātas. Tāpat līdzīgi bijis ar gāzi no Norvēģijas. “Ja piegādes sarūgtinās vēl tālāk un ziema izrādīsies bargāka nekā parasti, tad Eiropas gāzes un elektrības cena var augt vēl tālāk. Tas var ierobežot energointensīvu rūpniecisko ražošanu,” piebilst Goldman pārstāvji.

Piemēram, Vācijā, ja vērtē Nord Pool biržas cenu, elektrība mēneša laikā kļuvusi par 120% dārgāka. Gada skatījumā tie ir 270%. Līdzīgi strauji augusī arī elektrības vairumtirdzniecības cena Latvijai.

Jāteic, ka pēdējā laikā pasaulē augušas bažas ne tikai par lipīgākām Covid-19 versijām, bet arī par lipīgāku inflāciju kā tādu. Ļoti nepatīkama sevišķi mazāk turīgajiem reģioniem ir pārtikas inflācija. 12 mēnešos pārtikas cena pasaulē pieaugsi par veseliem 32,9%, liecina Apvienoto Nāciju apkopotā globālā pārtikas cenu indeksa mērījums.

“Augošas izejvielu cenas ne vienmēr ietekmē patērētājus. Tomēr šoreiz tam rezultāts var būt mājsaimniecību pirktspējas mazināšanās. Tas jau, iespējams, negatīvi ir ietekmējis globālo patērētāju omu šajā vasarā. Šim ietekme daudz lielākā ir attīstības valstīs, un tas var ievilkties arī nākamajā gadā,” spriež citas investīciju lielbankas JPMorgan pārstāvji.

Inflācijai paaugstinātai ilgāk var palīdzēt noturēties, piemēram, piegāžu traucējumi. Kopumā gan joprojām lielākā daļa ekonomistu paredz, ka šā gada beigās un nākamgad inflācijas spiedienam vajadzētu atslābt. Neskaidrība gan ir ļoti liela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green, kurš ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā, aizvadītajā pusgadā veicis būtiskas investīcijas vēja parku attīstībā un saražojis 557 gigavatstundas elektroenerģijas.

Uzņēmuma nozīmīgākais attīstības lēmums ir 60 miljonu eiro ieguldījums vēja parka “Šilale II” izveidē Lietuvā. Paredzams, ka jaunais vēja parks tiks pabeigts 2023. gada sākumā un tā 43 megavatu jauda palīdzēs ievērojami paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomus Baltijā.

Enefit Green valdes loceklis Innars Kāsiks (Innar Kaasik) norāda, ka jauna vēja parka būvniecība Lietuvā ir vēl viens solis atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā visā Baltijas reģionā: “Enefit Green pastāvīgi strādā pie tā, lai nākotnē mums būtu pietiekami daudz no atjaunīgiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas. Plašāka zaļās enerģijas izmantošana ikdienā, piemēram, transporta nozarē, mājsaimniecībās vai lauksaimniecībā, ir vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 nospiedumu. Tas arī ir galvenais ilgtermiņa risinājums pret augstajām elektrības cenām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai jauns vadītājs

Db.lv, 15.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA) vadītāju kļuvis VEA padomes loceklis un “Sunly Infra” vadītājs Latvijā Toms Nāburgs, aizstājot amatā līdzšinējo vadītāju Andri Vanagu (SIA “Gren Latvija”).

VEA padome nolēma mainīt pārvaldības modeli un ieviest vadītāju rotācijas principu. Vadītājs tiks izvēlēts no padomes locekļiem un mainīsies ik pa diviem gadiem. Katram padomes loceklim ir savas kompetences, un tās ir jāizmanto, lai nozari dinamiski virzītu uz priekšu. VEA padome vienojās, ka asociāciju turpmāk vadīs T.Nāburgs.

“Vēja nozares attīstība Latvijā ir būtiski aizkavējusies salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm un Eiropas Savienību kopumā. To kavē virkne faktoru, starp kuriem šobrīd būtiskākais ir pašvaldību atbildības jautājums, tādēļ viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir panākt to, ka lieli un nacionālajai enerģētikas un klimata mērķu izpildei svarīgi investīciju projekti tiek realizēti, nevis nobloķēti pašvaldību līmenī. Būtiski nākamo divu gadu laikā sakārtot un noregulēt vēja enerģijas biznesa un pašvaldību attiecības tā, lai visiem spēlētājiem – gan vēja enerģijas attīstītājiem, gan pašvaldībām un to iedzīvotājiem - ir skaidri spēles noteikumi,” par mērķiem stāsta T.Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums nupat atklāja, ka enerģijas cena eirozonā augustā gada skatījumā palēkusies par 15,4%. Turklāt pagaidām īsti nekas neliecina, ka situācija šajā jomā varētu ātri mainīties.

Visā pasaulē, tautsaimniecībām uz dāsno valdību un centrālo banku stimulu fona strauji augot, pieprasījums pēc enerģijas arī ir palēcies. Šajā pašā laikā šādam pieprasījumam īsti nav spējis tikt līdzi piedāvājums (un ir zināmas bažas, ka tas tā kādu laiku būs arī nākotnē).

Daudz cerības tiek liktas uz atjaunojamo enerģiju. Tikmēr arī tās ražošanu Eiropā negatīvi ietekmējis sausums un ne pārāk lielais vēja apmērs. Skaidrs ir arī tas, ka enerģijas transformācijas process pats par sevi pieprasīs ļoti daudz resursus. Parādās visai nopietni jautājumi, kur tos tādā apmērā ņemt, ja nebūs ieguldījumi arī, piemēram, tradicionālo fosilo resursu ieguvē. Visa rezultātā šogad liels pieprasījums bijis kaut vai pēc tām pašām oglēm, kuru cena Eiropā šogad palēkusies jau vairāk nekā par 70%. Jānorāda, ka ogles ir viena no netīrākajām degvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strāvas bankas ir ikdienišķa parādība, un mēs arvien vairāk izmantojam ar akumulatoru darbināmu aprīkojumu: visu, sākot no mobilajiem tālruņiem līdz pat ar akumulatoriem darbināmām austiņām, pārnēsājamiem skaļruņiem, MP3 atskaņotājiem, kurus var uzlādēt, izmantojot enerģijas banku. Tie faktiski ir pārnēsājami lādētāji. Viņiem ir nepieciešams tikai USB uzlādes interfeiss.

Power bank var būt dažādas formas un izmēri, un tās ir piemērotas daudziem dažādiem cilvēkiem un viņu vajadzībām. Piemēram ir tādi, kas ir kā mobilo telefonu maciņi.

Pēdējos gados strāvas banku izmantošana ir ievērojami palielinājusies, jo tās nodrošina ļoti ērtu un ērtu viedtālruņu un citu ierīču uzlādes metodi, kad tās nav elektrotīklā. Bezvadu uzlādes jaudas bankas ir ieviestas arī tām ierīcēm, kuras var uzlādēt bezvadu režīmā.

Jaudas bankas veidi

Ir daži dažāda veida jaudas bankas portatīvie lādētāji, kurus var iegādāties. Acīmredzot izmērs ir viens no galvenajiem kritērijiem, taču ir vēl dažas kategorijas, kuras var apsvērt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā valstiskā līmenī nav labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai

LETA, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

"Tukuma vēja lieta" ir precedents, kas veicinās vēja enerģijas attīstību Latvijā

Db.lv, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka tiesas lēmums apmierināt SIA "Pienava wind" pieteikumu un atzīt Tukuma novada domes lēmumu par prettiesisku, kā arī uzdot labot to, izsniedzot atļauju vēja elektrostaciju parka būvniecībai, ir precedents, kas veicinās straujāku vēja enerģijas attīstību Latvijā.

Vienlaikus ļoti būtiski ir arī veicināt konstruktīvu dialogu starp attīstītājiem un Latvijas pašvaldībām, lai šādas tiesvedības notiktu pēc iespējas retāk.

“Vēja nozare ļoti gaidīja šo tiesas lēmumu. Neapšaubāmi esam gandarīti, ka tas ir attīstītājam pozitīvs un apliecina, ka pašvaldību vadītājiem ir būtiski pieņemt racionālus un pamatotus lēmumus, domājot par reģiona attīstību. Tomēr jāuzsver, ka tiesu darbiem būtu jābūt tiešām galējam risinājumam, un ticam, ka konsenss būtu panākams likuma ietvaros, iesaistītajām pusēm sēžot pie sarunu galda, izdiskutējot un atrodot pieņemamāko un izdevīgāko sadarbības formu,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ieguldīs 14,7 miljardus eiro, lai Eiropa kļūtu veselīgāka, "zaļāka" un vairāk digitalizēta

LETA, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Maxima Latvija”, sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, uzstādījusi līdz šim pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas atrodas uz “Maxima XXX” veikala jumta Rīgā, Pļavniekos.

Saules elektrostacijas kopējā platība ir 1182,7 m2 un tā darbojas ar 176 kW jaudu. Patlaban šī ir pirmā elektrostacija Latvijā, kas uzstādīta uz lielveikala jumta, un plānots, ka tā gada laikā saražos 186 666 kWh, nodrošinot gandrīz 10 % no veikala darbībai nepieciešamās pašpatēriņa enerģijas.

Uz veikala jumta kopumā tika uzstādīti 727 saules paneļi un tiek lēsts, ka saules elektrostacijas saražotā elektroenerģija samazinās oglekļa dioksīda emisijas par teju 80 tonnām gadā. Elektrostacija uzstādīta sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, kas arī ikdienā rūpēsies par elektrostacijas apkopi.

“Saules elektrostaciju saražotā videi draudzīgāka elektroenerģija ir virziens, kuru izvēlas arvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē, atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kā arī vēloties efektivizēt finanšu līdzekļu plūsmu. Ņemot vērā “Maxima” nozīmīgo lomu valsts tautsaimniecībā un vides ilgtspējā, nepārtraukti īstenojam virkni iniciatīvu, lai samazinātu uzņēmuma darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. Ņemot vērā energoresursu tirgus aktualitātes un alternatīvo enerģijas resursu ražošanas risinājumu attīstību pasaulē, paredzam arī nākotnē īstenot līdzīgus projektus savā veikalu tīklā. Paldies sadarbības partnerim “Ignitis Latvija” tik ambicioza un apjomīga projekta izveidē,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” nekustamā īpašuma attīstības un celtniecības departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Eiropas piemērotajām sankcijām Baltkrievijai, tās prezidents Aleksandrs Lukašenko otrdien draudējis atļaut masu migrāciju uz Eiropu, sevišķi Vāciju.

Lukašenko valdības sēdē paziņoja, ka vairs neatļaus preču tranzītu uz un no Ķīnas un Krievijas, un atļaus plūst uz Eiropu bēgļu masām no tādām valstīm kā Afganistāna, Sīrija un Irāka.

"Mēs nevienu neapstādināsim," sacīja Lukašenko.

Cilvēki ir ceļā no kara zonām uz "silto un komfortablo Eiropu", un Vācijai ir nepieciešami darbinieki, sacīja Baltkrievijas līderis.

Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijas tirgus ir slēgts, un tas ir pirmais solis. Otrais solis ir aizliegt preču plūsmu caur valsti.

"Tas pats jāizdara ar vāciešiem. Lai viņi piegādā savas preces Krievijai un Ķīnai caur Somiju. Vai caur Ukrainu," paziņoja Lukašenko.

Eiropas Savienība (ES) un Savienotās Valstis ir piemērojusi Baltkrievijai un Lukašenko režīmam sankcijas par protestu apspiešanu pēc vēlēšanām, kurās kārtējo reizi par uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko. Opozīcija un starptautiskā sabiedrība apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijā būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju

LETA, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijas valstīs būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju, kas ir viena no lielākajiem koksnes biomasas piegādātājiem Baltijas valstīm, norādīja starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" pārstāvji.

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā veidoja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma.

"Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs Vaidots Jonutis pauda, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu.

"Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzskata Jonutis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā pirmajā pusgadā ogles bijušas vissvarīgākais enerģijas avots, pirmajā vietā nomainot vēju, pirmdien konstatēts Federālā Statistikas biroja aplēses.

No Vācijā saražotās elektrības 258,9 miljardiem kilovatstundu šajā posmā 56% bijuši no konvencionāliem avotiem, tādiem kā ogles, dabasgāze un kodolenerģija.

Tas ir par 20,9% vairāk nekā šajā pat posmā pērn.

Savukārt atjaunojamās enerģijas daļa, ieskaitot vēja, saules un biogāzes enerģiju, sarukusi par 11,7% līdz 44%, salīdzinot ar posmu no janvāra līdz jūnijam pērn.

Sarukuma galvenais iemesls bijis pastāvīga vēja trūkums pavasarī, skaidro birojs.

Vēja enerģijas daļa sarukusi līdz 21%.

Iztrūkums pamatā aizpildīts ar enerģiju, kas saražota ogļu spēkstacijās.

Pēc ogļu un vēja enerģijas dabasgāze ir trešais svarīgākais elektrības ražošanas avots, ar 14,4% apsteidzot kodolenerģiju. Tās daļa ir 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group iegādājas trīs izstrādes stadijā esošus vēja parkus Latvijā

Db.lv, 13.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas starptautiskais enerģētikas uzņēmums Ignitis Group ienāk Latvijas atjaunojamās enerģijas tirgū, iegādājoties trīs šobrīd izstrādes stadijā esošus vēja parkus.

Kopējā provizoriskā investīciju summa ir līdz 200 miljoniem eiro.

Šie ir pirmie grupas zaļās enerģijas projekti Latvijā. Ar Ignitis Group valdes piekrišanu kompānijas meitasuzņēmums Ignitis Renewables 12.augustā noslēdza nosacītas vienošanās par 100% akciju iegādi trīs Latvijas uzņēmumos, kas attīsta vēja parku projektus Latvijā. Šo attīstības sākuma stadijā esošo projektu kopējā jauda ir aptuveni 160 MW.

"Latvija mums ir viens no stratēģiski svarīgiem tirgiem, un šo projektu apguve ir koncerna konsekventi īstenotās stratēģijas rezultāts. Mūsu mērķis ir līdz 2030. gadam paplašināt zaļās enerģijas portfeli līdz 4 GW, tāpēc turpināsim aktīvi meklēt attīstības iespējas visās Baltijas valstīs, kā arī Polijā", saka Ignitis Group izpilddirektors Darius Maikštėnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām elektroapgādes jaudu pietiek, lai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēma droši darbotos vēl vismaz līdz 2030. gadam, norāda AS Augstsprieguma tīkls (AST).

Latvijā un Baltijā ir novērojams saražotās elektroenerģijas deficīts, kas nozīmē, ka mūsu reģions lielā mērā ir atkarīgs no elektroenerģijas importa, stāsta AST Datu analīzes grupas vadītājs Aigars Sīlis.

Viņš atzīmē, ka pēc 2025. gada ir sagaidāms balansēšanas jaudu deficīts, tāpēc, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbu pēc sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropas energosistēmu, AST ir lūdzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju ļaut uzstādīt akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmas. Tādā veidā plānots bremzēt iespējamo balansēšanas rezervju izmaksu strauju kāpumu un to negatīvu ietekmi uz pārvades tarifu.

Sagatavo tīklu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība no pirmdienas atcēlusi visus karantīnas ierobežojumus, lai gan zinātnieki un opozīcija apgalvo, ka tas esot bīstams lēciens nezināmajā.

No svētdienas pusnakts darbu atsākuši naktsklubi, un arī visiem citiem iekštelpās esošajiem iestādījumiem ļauts atsākt darbību pilnā apjomā.

Atcelta arī obligātā aizsargmasku nēsāšana un attālinātais darbs.

Premjerministrs Boris Džonsons, kurš pēc veselības ministra inficēšanās ar Covid-19 pats spiests ievērot pašizolāciju, aicinājis sabiedrību ievērot saprātīgu piesardzību, bet tos, kas vēl nav potējušies, pievienoties divām trešdaļām līdzpilsoņu, kas pilnībā vakcinējušies.

Daudzi mediji ierobežojumu atcelšanu sveikuši kā "Brīvības dienu", kamēr zinātnieki pauž bažas, jo jaunu inficēšanās gadījumu skaits Lielbritānijā atkal pārsniedzis 50 000 dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, investoriem ņemot vērā "Coca-Cola" un citu uz patērētājiem orientētu uzņēmumu labus peļņas rādītājus.

"ASV akciju cenu atkopšanās ir izplatījusies uz Eiropu," atzīmēja grupas IG vecākais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

Izteikumi no "Coca-Cola" un citām grupām, kas atkarīgas no patēriņa, "palīdzēja mazināt daļu no bažām par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos", piebilda Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

"Šī peļņas rādītāju kārta attiecās uz daudzām nozarēm un bija diezgan iespaidīga," sacīja "Oanda" tirgus analītiķis Edvards Moja.

Preču tirdzniecībā pieauga naftas cenas. Valūtu tirgos eiro vērtība pieauga pret ASV dolāru, bet saruka pret britu mārciņu pirms ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojuma par savu monetāro politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru