Gatavojas izbeigt Jauno trīs brāļu noslēgto projektēšanas līgumu Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes līgumu.

"Nekāda projektēšana nenotiks un arhitektiem nekas maksāts netiks. Līgums par koncertzāles projektēšanu un būvniecību nevar tikt iedarbināts līdz 2012. gadam," tā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē norādīja Ministru prezidents Ivars Godmanis. Viņš piebilda, ka nejūtas atbildīgs, ja tāpēc kādam arhitektu birojam draudot maksātnespēja, bet Jauno trīs brāļu aģentūras liktenis būšot līdzīgs kā citām aģentūrām, kurām pēc I. Godmaņa iecerēm draud nesaudzīga apvienošana un līdz ar to štatu īsināšana.

Arī kultūras ministra pienākumu izpildītājs, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns gatavojas uzdot Kultūras ministrijas Valsts sekretārei Solvitai Zvidriņai sākt sarunas par minētā līguma izbeigšanu. Viņš norādījis, ka atbalstot mūsdienīgas koncertzāles Rīgā nepieciešamību, bet tā kā projektam nav viennozīmīga atbalsta, pašreizējā situācijā nevarētu turpināt tērēt valsts līdzekļus šim mērķim.

Ar jauniem ierobežojumiem grib izskaust iespēju veikalos-kafejnīcās nopirkt atvērtu pudeli pēc plkst. 22.00, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Viens no veidiem, kā līdz šim bija iespējams apiet alkohola tirdzniecības aizliegumu pēc plkst. 22, bija līdzās alkohola plauktiem ielikt dažus galdiņus, veidojot veikala un kafejnīcas hibrīdu. Šādās kafejnīcās pircējam iedeva atvērtu pudeli, taču tā obligāti nebija jāiztukšo pie galdiņa. Šādai tirdzniecības praksei Rīgas dome nolēmusi uzlikt «laužņus» no 2016. gada 1. janvāra.

Sākotnēji Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja bija uzdevusi galvaspilsētas izpilddirektoram Jurim Radzevičam izstrādāt tādus noteikumus, kuros būtu iekļauts nosacījums komersantam saņemt pašvaldības atļauju par tirdzniecības vietām, kurās tiek veikta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība. Tomēr konstatēts, ka tad, ja pašvaldībai nāktos izsniegt atļaujas katrai no 2839 Rīgā esošajām alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, tas radītu ievērojamu administratīvo resursu patēriņu, palielinātu birokrātiju un ievērojami paaugstinātu korupcijas risku, teikts deputātiem sagatavotajā izpilddirektora vēstulē. Tāpēc regulējumu ieteikts mainīt ar saistošajiem noteikumiem, kas paredz aizliegumu alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, nosakot kritēriju - aizliegumu alkoholiskos dzērienus pārdot no plkst. 22.00 līdz 8.00 tirdzniecības zālē, kurā iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus gan promnešanai, gan izlejamā veidā patērēšanai uz vietas. Rīgas domes pārstāvis Viktors Daugmalis Dienai paskaidroja, ka noteikumi varētu stāties spēkā no 2016. gada 1. janvāra, lai komersanti varētu pielāgot telpas. «Nostādīt fakta priekšā nebūtu pareizi,» izteicās V. Daugmalis. Noteikumi vēl jāpieņem ne tikai komitejā, bet arī Rīgas domes sēdē, un nav izslēgts, ka tie var tikt papildināti.

No Zviedrijas uz Latviju braucošā prāmī Lietuvas pilsoņa vadītā automašīnā tika atrasti, visticamāk, zagti juvelierizstrādājumi un rokas pulksteņi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 62 tūkst. Ls.

Lietuvas pilsoņa vadītā VW Golf automašīnā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas 19. augustā, veicot pārbaudi uz prāmja, braucamrīka bagāžā atrada arī laužņus, knaibles, dažādas paštaisītas ierīces un sejas masku. Automašīnā pārvietojās divi 22 un 23 gadus veci Lietuvas pilsoņi.

Juvelierizstrādājumi un rokaspulksteņi tika atrasti, apskatot automašīnas rezerves riteņa riepu - VID muitas amatpersonas pamainīja, ka riepa vienā pusē ir iegriezta un pārbaudot to tuvāk, VID muitas amatpersonas konstatēja, ka riepā atrodas apdrukātos papīra vīstokļos ietīti rokas pulksteņi un gredzeni, bet no autovadītāja ceļojuma somas tika izņemti vairāki dārglietu komplekti (ķēdīte ar kulonu un gredzenu), rokas pulksteņi un gredzeni ar akmeņiem. Kopumā tika izņemtas 242 vienības.

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Kā liecina Valsts kases apkopotā informācija, tad 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, Rīgas pašvaldības iekasētās soda naudas pieauga 2,44 reizes un sasniedza 4,7 miljonus eiro.

Rīgā 2024. gadā iekasēja vairāk nekā pusi (55,4%) no visu Latvijas pašvaldību piemērotajām soda naudām. Tā kā Rīgā dzīvo 32,3 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, tad tas nozīmē, ka soda naudu iekasēšana ir kļuvusi par būtisku Rīgas pilsētas pašvaldības specializāciju visas Latvijas mērogā. Turklāt vēl 2023. gadā Rīgas pašvaldība iekasēja tikai 40% no visām soda naudām, kuras iekasēja visas pašvaldības kopā. 2023. gadā galvenā soda naudu iekasētāja no Latvijas iedzīvotājiem bija Jūrmala, kura togad iekasēja ceturto daļu (24,8%) no visām Latvijas pašvaldību iekasētajām soda naudām. Savukārt 2024. gadā Jūrmalā iekasēja 18% no visu pašvaldību piemērotajām soda naudām.

Mērvienību neesamība sagādājusi problēmas Zemkopības ministrijai, jo tā nespēs pildīt starptautiskās saistības, norāda Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta speciāliste Aija Budreiko. Latvija nespēs izpildīt uzņemtās saistības Eiropas statistikas birojam un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Koksnes komitejai. Proti, meža nozares aptaujas anketā (par koksnes izstrādājumu sortimentu ražošanas, importa, eksporta apjomiem gan naturālās vienībās, gan naudas izteiksmē) paliks neaizpildītas ailītes par profilēto zāģmateriālu (skujkoku un arī lapkoku), gatavās taras, namdaru un galdniecības izstrādājumu, kā arī celulozes un pārstrādātās makulatūras vienībām. A. Budreiko kā izeju redz to, ka attiecīgām precēm (izņemot celulozei un pārstrādātai makulatūrai) tiek norādīts svars (masa), ko pēc formulas var pārvērst m3 izteiksmē. «Nezinu, kā šo informāciju par naturālajām vienībām iegūst citās ES dalībvalstīs, vai nu ar nozaru asociāciju, tirdzniecības kameru vai kādu aptauju rezultātā,» atzīst A. Budreiko.

Somu-zviedru mežrūpniecības koncerns Stora Enso nākotnes investīcijas celulozes ražošanā veiks Dienvidamerikā, Āzijā un, iespējams, Krievijā. Tā raksta zviedru rīta avīze Dagens Nyheter (DN) atsaucoties uz Stora Enso izpilddirektoru Juku Hermeli (Jukka Härmälä). J. Hermele norāda, ka pats galvenais Stora Enso ir piekļuve koksnes resursiem un Ziemeļeiropas klimatā koku atražošanās vienkārsi ir pārāk lēna. "Ziemeļos koki nobriest 70 - 80 gadu laikā, bet dienvidos, piem., eikaliptus, var izmantot celulozei pēc 10 – 15 gadiem. Kā piemēru J. Hermele minēja Stora Enso celulozes ražotni Brazīlijā, kur šobrīd jau pārstrādā 1994. gadā stādītu mežu. Jaunākais Stora Enso mežu projekts ir Ķīnā, kur tiek pirkta zeme un stādīts mežs ar aprēķinu pēc 10 – 15 gadiem apgādāt tur celulozes rūpnīcu. Vienlaikus Stora Enso vairākās savās fabrikas Ziemeļvalstīs pabiedzis lielas investīcijas modernizācijā, taču J. Hermele licis saprast, ka tās varētu būt pēdējās lielās investīcijas šajā reģionā. «Somijā, Zviedrijā un Ziemeļamerikā mēs esam nolemti tikt galā ar augstām koksnes cenām,» J. Hermele teica. Perspektīvā koncerns šeit vairs nevarēšot apmierinoši pelnīt. Lai gan J. Hermele min Krieviju kā ziemeļu klimata valsti, kas vēl spējot konkurēt, piem., t.s. smalko papīru (finpapper) tirgū, viņa izteicienus DN varētu saprast kā mājienu, ka nav pamata baumām, it kā pēc Metsäliitto aiziešanas no celulozes fabrikas projekta tā vietā varētu ienākt Stora Enso. Šai kompānijā Latvijas nozarē esot laba reputācija sadarbībā ar meža īpašniekiem.

Banka Nordea ar ceļu būves kompāniju ACB noslēgusi vienu no pirmajiem riska novēršanas līgumiem Latvijā, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus, lai ierobežotu pastāvīgi augošu cenu risku izejmateriāliem, kas sadārdzina gala ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas, un līdz ar to arī viņu sniegto pakalpojumu cenas. Resursu cenas nepārtraukti aug, un cenu izmaiņu riskiem ir pakļauti uzņēmumi, kuri ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā izmanto izejvielas. Tā, piemēram, pastāvīgs degvielas cenu kāpums atstāj negatīvu efektu gan uz Latvijas uzņēmējiem gan uz ekonomiku kopumā. Lielā mērā no tā var izsargāties, izmantojot riska novēršanas instrumentus. Latvijā šāda veida līgumi līdz šim ir samērā neattīstīta biznesa sfēra. Šāda veida darījumiem ir milzīgs potenciāls, ņemot vērā faktu, ka jebkurā tautsaimniecības nozarē tiek izmantoti dažādi energoresursi. Atvasināto finanšu instrumentu izmantošana var ierobežot cenu kāpumu un pasargāt uzņēmējus no izejvielu cenu pieauguma riska. ACB vadītājs Valdis Lejnieks: “ACB galvenā darbības joma ir ceļu būve, ne spekulācijas naftas cenu tirgū. Būvniecības biznesā uzrādām stabilu izaugsmi, taču mūs satrauc augstas un mainīgas degvielas cenas, kas, nenoliedzami, atstāj iespaidu uz jebkuru uzņēmumu, kas izmanto degvielu. Esmu pārliecināts, ka uzmanība, ko mēs pievēršam degvielas cenu kāpuma riska pārvaldīšanai, palīdzēs stiprināt mūsu vadošās pozīcijas tirgū“. Nordea Latvija korporatīvo darījumu departamenta direktors Gustavs Eglītis: "Bankas jau sen ir vairāk nekā tikai finansējuma sniedzējs un norēķinu kontu apkalpotājas. Mūsdienīgas bankas ir spējīgas strādāt ar uzņēmumiem, mēģinot izprast to finanšu vajadzības. Mēs saprotam, ka augstās degvielas cenas izraisa nopietnas problēmas uzņēmumiem, kuri to izmanto savā ikdienas darbā – autobusu, kuģu transporta, loģistikas kompānijām, armijai, aviokompānijām un, protams, ceļu būves kompānijām.” Pasaulē tiek izmantotas daudzas riska ierobežošanas iespējas preču tirgū, un šīs iespējas attiecas ne tikai uz degvielu. Nordea Markets Skandināvijas valstīs, citur pasaulē un arī kaimiņvalstī Igaunijā ir noslēgusi vairākus tūkstošus darījumus preču tirgū, kas ierobežo cenu kāpumu tādiem resursiem kā celuloze, metāli, dažādi enerģijas veidi u.c. Patreiz Latvijā Nordea Markets nodrošina preču cenu riska pārvaldīšanas risinājumus naftas cenas riskam (ne tikai neapstrādātai naftai, bet arī gala produktiem, kurus uzņēmumi izmanto nepastarpināti – dīzeļdegvielai, benzīnam un gāzei), metāla cenu riskam (varam, alumīnijam un citiem metāliem) un celulozei un papīram (ieskaitot tipogrāfijas, iepakojuma materiālu un pat atkritumu papīru). Šie risinājumi pārsvarā tiek piedāvāti uzņēmumiem, kuru gada iegādājamās preces apgrozījums sākas ar 200 000 – 300 000 latiem.

Konkurences padome ir konstatējusi aizliegtu vienošanos starp SIA Plus Punkts un SIA Narvesen Baltija / AS Preses apvienība, un par to uzlikusi naudas sodu 103 tūkstošu latu apmērā, informē KP.

Saskaņotu darbību rezultātā uzņēmumi vienā laikā uzsākuši piemērot vienādu komisijas maksu par mobilo sakaru operatoru priekšapmaksas karšu tirgošanu.

Patstāvīgi plānojot cenu politiku un lemjot par komisijas maksas ieviešanu, uzņēmumiem pēc gala cenas paaugstināšanas pastāvētu risks zaudēt klientus un tādējādi arī motivācija piemērot pēc iespējas zemāku komisijas maksu, lai uzvarētu konkurences cīņā. Savukārt saskaņojot savas darbības – komisijas maksu ieviešot vienā laikā un vienādā apmērā – uzņēmumi potenciālo konkurenci savā starpā nepieļāva.

Attiecībā uz Tele2 priekšapmaksas karti Zelta Zivtiņa karteļa ietvaros noteiktās cenas tika piemērotas laikā no 2009. gada 1. maija līdz 10. jūnijam, attiecībā uz OKarte – no 1. maija līdz 2. jūnijam, bet BiFri kartēm komisijas maksas bija spēkā arī KP lēmuma pieņemšanas brīdī.

Likumu būs jāpilda

Jaunais 2010. gads atnesa mums svaigu normatīvo aktu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Tā 6. pants nosaka nepieciešamās un obligātās darbības, kuras jāveic pārvaldniekam ar dzīvojamo māju, kā arī dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt visas izmaksas, kas saistītas ar likuma normu izpildi. Pie nepieciešamiem un derīgiem izdevumiem ir pieskaitīti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Tas nozīme, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ar 50% «par» un vel vienu balsi pieņems lēmumu renovēt māju, pārējiem dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašniekiem nāksies pakļauties šim lēmumam un finansiāli piedalīties mājas siltināšanas procesā.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka tuvojas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktais gada ienākumu deklarācijas (turpmāk - deklarācija) iesniegšanas termiņš. Šogad 2006.gada ienākumu deklarēšanas termiņš ir 2.aprīlis.

Deklarāciju līdz 2007.gada 2.aprīlim obligāti jāiesniedz:

personai, kas 2006.gadā veica saimniecisko darbību;

personai, kas 2006.gadā ir saņēmusi ienākumus ārvalstīs;

personai, no kuras ienākuma 2006.gadā nodoklis nav ieturēts pilnā apmērā;

personai, kas 2006.gadā ir saņēmusi ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa pārsniedz 1536 latus.

Ar nodokli neapliekamie ienākumi ir uzskaitīti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmajā daļā (likuma teksts ir ievietots VID mājas lapā www.vid.gov.lv sadaļā Iedzīvotāju ienākuma nodoklis -> Tiesību akti).

Deklarācija ir iesniedzama VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas. VID teritoriālo iestāžu adreses un darba laiks ir norādīts VID mājas lapā sadaļā Kontakti.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tuvojas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktais gada ienākumu deklarācijas (turpmāk - deklarācija) iesniegšanas termiņš. Šogad 2006.gada ienākumu deklarēšanas termiņš ir 2.aprīlis.

Kam jāiesniedz

Deklarāciju līdz 2007.gada 2.aprīlim obligāti jāiesniedz:

" personai, kas 2006.gadā veica saimniecisko darbību;

" personai, kas 2006.gadā ir saņēmusi ienākumus ārvalstīs;

" personai, no kuras ienākuma 2006.gadā nodoklis nav ieturēts pilnā apmērā;

" personai, kas 2006.gadā ir saņēmusi ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa pārsniedz 1536 latus.

Ar nodokli neapliekamie ienākumi ir uzskaitīti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmajā daļā (likuma teksts ir ievietots VID mājas lapā www.vid.gov.lv sadaļā "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis" -> "Tiesību akti").

Kārtība, kā jāiesniedz

Deklarācija ir iesniedzama VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas. VID teritoriālo iestāžu adreses un darba laiks ir norādīts VID mājas lapā sadaļā "Kontakti". Deklarācijas veidlapas var saņemt VID teritoriālajās iestādēs. Deklarācijas aizpildīšanas kārtība un veidlapa ir ievietota arī VID mājas lapā sadaļā "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis" -> "Tiesību akti" -> "MK noteikumi" -> "2006.gada 10.janvāra noteikumi Nr.41 "Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību"".

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Šogad līdz 8. decembrim ar stacionārajiem un pārvietojamiem fotoradariem fiksēti 3179 pārkāpēji, kas nav iegādājušies vinjeti, savukārt likumsargi ir sastādījuši 2078 administratīvo pārkāpumu protokolus par autoceļu lietošanu, ja nodeva nav samaksāta, informē Valsts policija.

Tiem automašīnu vadītājiem, kuru transportlīdzekļa pilna masa ir vairāk nekā 3 tonnas un kas atbilst N kategorijai (paredzēti kravu pārvadāšanai), ir jāiegādājas vinjete – nodeva par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu.

Vinjetas nemaksātājs tiek fiksēts ar fotoradara palīdzību, ja autovadītājs ir pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu.

Tāpat kopš šā gada vasaras uz valsts autoceļiem darbojas tehniskie līdzekļi, kas automātiski fiksē vinjetes nemaksātājus. Tādējādi pārkāpumi tiek reģistrēti, neapturot transportlīdzekli.

Par pārkāpumu, kas ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, uzliek sodu kā par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta:

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Ģimenes restorāna "Zviedru vārti" īpašniecei Ziemassvētku laikā rūgtumu sirdī iepilinājusi Rīgas pašvaldības policija, uzliekot 280 eiro sodu par to, ka pie ieejas nav uzlīmēta smēķēšanas aizlieguma zīme.

Par šādu situāciju sociālajā tīklā "Facebook" padalījusies restorāna īpašniece Agneta Sica. Jautāta, vai iepriekš saņēmusi brīdinājumu par šo, uzņēmēja teic, ka sods uzlikts uzreiz, bez aizrādījuma vai brīdinājuma. "Jāatzīmē, ka šī summa ir tik augsta, jo pēc likuma sods par vienu un to pašu pārkāpumu pienākas katram īpašniekam (valdes loceklim). Vienu restorānu vadu es, otru - mamma. Katram restorānam sods 70 eiro x 2. Un tas ir minimālais. Interesanti, ja valdē būtu septiņas personas, tad minimālais sods arī būtu 7x70 eiro utt.," norāda A.Sica.

"Tā vien šķiet, ka Rīgas pašvaldības policija ir šeit, lai iznīcinātu mazos uzņēmējus! Kad regulāri zvanam policijai, lai atrisinātu čigānu un bezpajumtnieku problēmu Vecrīgā, mūsu zvani vai nu tiek ignorēti, vai arī atbrauc neapmierināti darbinieki: "Ko no mums gribat?,"" sašutusi ir uzņēmēja.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert Poterings un Vācijas kanclere Angela Merkele šodien Briselē parakstīja regulu par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos. Regula, kuras mērķis — samazināt Eiropas Savienībā viesabonēšanas izmaksas, līdz ar to varēs stāties spēkā šā gada 30.jūnijā, ziņo Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Pēc tam, kad klients ir pieteicies lētajam Eirotarifam, operatoram ir dots mēnesis laika, lai pārslēgtu klienta telefonu jaunajam tarifam, kā rezultātā vēl mēnesi klients saņems dārgo rēķinu. Tādējādi lielākajai daļai mobilo sakaru lietotāju Eiropas Komisijas izcīnītie tarifi būs pieejami tikai no 1. oktobra.

"Šī ir laba diena 140 miljoniem mobilo telefonu lietotājiem Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisijas rīkojās ātri, izlēmīgi un efektīvi mūsu pilsoņu interesēs. Regula stāsies spēkā rekorda cienīgā laikā, paejot tikai 11 mēnešiem, kopš Eiropas Komisija iesniedza regulas priekšlikumu. Regula par viesabonēšanu stāsies spēkā šīs nedēļas beigās, 30.jūnijā. Sākot ar šo vasaru, mobilo telefonu lietotāji gūs labumu no pastāvīgas viesabonēšanas maksu samazināšanās," teica Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Poterings.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Mazais mājokļa nodokļa slogs nenesīs būtiskus budžeta fiskālos ieguvumus, kā arī neveicinās nekustamā īpašuma spekulāciju samazināšanos.

Tādu viedokli Db.lv pauda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

«Šis valdībā apstiprinātais nodokļa risinājums ar 0.1% likmi no kadastrālās vērtības pēc būtības nerisina esošās nodokļu sistēmas trūkumus – fiskālais ieguvums ir niecīgs un ekonomisko motivāciju tas arī īpaši neietekmēs. Fiskālais ieguvums 5-7 miljonu latu apjomā laikam komentārus neprasa…,» saka M. Kazāks. « Par motivāciju. Pirmkārt, ja nodokļa slogs ir tik mazs, tas neveicinās efektīvu mājokļu izmantošanu. Motivācija graustus sakopt un atgriezt tirgū būs maza. Arī iespējamo spekulāciju nākotnē tas būtiski nemazinās, jo īpašumu turēšanas izmaksas būs samērā nelielas. Otrkārt, ja ir problēmas ar nodokļu ieņēmumiem (un pieredze rāda, ka, piemēram, algu nodokļi tiek slēpti), tad ir nepieciešams pārvirzīt nodokļu slogu uz tādu nodokļu bāzi, kur izvairīšanās ir grūtāka. Nekustamais īpašums atbilst šādai kategorijai. Turklāt relatīvi viegli administrējams nekustamā īpašuma nodoklis var kalpot kā netiešs aizvietotājs relatīvi grūti administrējamam ienākumu nodoklim. Proti, ja nevaram iekasēt nodokļus ienākumu gūšanas brīdī, nodokli var paņemt brīdī, kad šie ienākumi tiek tērēti, šajā gadījumā iegādājoties vai uzturot nekustamo īpašumu,» iesaka M. Kazāks.

Mikrouzņēmuma «From Bee.With Love.» īpašniece un dizainere Olga Grigurko uzskata, ka «Laimas» konfektes un «Kārums» sieriņi ir Latvijas vizītkarte, tāpēc viņa izveidojusi somiņas, kas līdzinās šiem produktiem. Tāpat viņa darina arī «Book clutch» jeb grāmatu somiņas.

O. Grigurko jau no bērnības vēlējusies nodarboties ar šūšanu, jo viņas vecmāmiņa bija šuvēja. «Es nopirku «second hand» veikalā apģērbu, un mēs to kopā pārveidojām. Man vienmēr bijusi vēlme kaut ko veidot, bet nebija ticības sev,» atceras dizainere.

Papildu somiņu izgatavošanai O. Grigurko strādā interjera dizaina nozarē, taču viņas izglītība ir saistīta ar loģistiku, studējusi «Transporta un sakaru institūtā», kā arī trīs gadus strādājusi šajā nozarē. No Liepājas uz Rīgu viņa pārcēlusies pirms 11 gadiem, bet uzņēmumu nodibinājusi 2013.gadā.

Reiz somiņu autorei bija jādodas uz kādu pasākumu un par godu tam viņa ļoti vēlējās sev uztaisīt somiņu, kas izskatās pēc grāmatas. «Tas paņēma tik daudz laika un nervu, ka es sapratu, ka to ir grūti izdarīt un beigās nolēmu, ka varu šajā jomā sākt savu biznesu. Es somiņas fotogrāfiju ieliku «Instagram» un draugi rakstīja, ka tā ir superīga ideja, jo tā bija izveidota, ņemot par pamatu īstas grāmatas dizainu.»

«Es domāju, ka noteikti. Piena deficīta brīdī, piemēram, ziemā, noteikti. Kā to patērētājs var zināt, nezinu,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai taisnība, ka atsevišķi piena ražotāji Latvijā pienu ražo arī no piena pulvera, atbildējis SIA Latvijas piens valdes loceklis Raimonds Freimanis.

«Tie uzņēmumi, kuri paši piena pulveri neražo, tā nedarīs, jo nekāda ekonomiska efekta tur nav. Bet tie, kuri paši ražo arī piena pulveri, brīžos, kad svaigpiena trūkst, var atjaukt to ar ūdeni, lai turpinātu savas piegādes veikaliem,» viņš skairojis.

Runājot par Latvijas Konkurences padomes (KP) darbu, Freimanis stāstījis: «Ja iepazīstas ar tiem milzīgajiem sodiem, ko uzliek KP, tad, man liekas, mērķis ir viens - sodīt. Latvijas KP mērķis nav strādāt preventīvi, brīdināt, uzlikt nelielus sodus, kā mēs, tiekoties ar saviem kolēģiem ārzemēs, dzirdam, kā tur viņi sadarbojas ar līdzīgām iestādēm. Cik nāk par labu mūsu ekonomikai, ka viena iestāde piemēro principu - mēs sodām un sodām maksimāli daudz? Tiek rēķināti sešciparu skaitļi sodos Latvijas uzņēmumiem, bet jūs pēc tam kaut vai bankrotējat, mums vienalga. Paņem ražojošu uzņēmumu, kurš krīzes laikā jau tā nogriezis visu līdz pēdējam, lai tik izķepurotos, bet Konkurences padome tam uzliek simtiem tūkstošu latu lielu sodu. KP darbībai ir jābūt, taču, vai tā ir Latvijas uzņēmumu vai kā cita interesēs, par to man ir smagas pārdomas šobrīd.

Francija līdz šim uz parādu krīzes izaicinājumiem ir atbildējusi, palielinot nodokļus un īpaši nesamazinot valsts tēriņus. Francijas nodokļu sistēma nereti kritizēta kā necaurredzama un sarežģīta, kas vislielāko slogu uzliek vidusšķirai. Tomēr pēc pavasarī paredzētajām vēlēšanām situācija var mainīties, vēsta žurnāls Time.

Francijas taupības plānu ietvaros ir paredzēta budžeta deficīta samazināšana no 199 miljardiem ASV dolāru 2010. gadā līdz 103 miljardiem dolāru 2012. gadā. Tāpat tuvākajās desmitgadēs Francija plāno arī smazināt savu valsts parādu, kas sasniedzis 1,7 triljonus ASV dolāru.

Tomēr, pretēji parādu krīzes nomāktajām valstīm, kā, piemēram, Grieķijai, Spānijai un Īrijai, kuras ievērojami samazinājušas savus tēriņus, iesaldējušas sabiedriskā sektora darbinieku algas un «apcirpušas» sociālās programmas, Francija cenšas panākt sabalansētu budžetu un lielāko uzmanību pievērš ienākumu pieaugumam ar nodokļu palīdzību.

Lai uzlabotu autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes samaksas kontroli, kopš šā gada vasaras uz valsts autoceļiem darbojas tehniskie līdzekļi, kas vinjetes nemaksātājus fiksē automatizēti, proti, pārkāpumi tiek fiksēti, neapturot transportlīdzekli. Šogad trīs mēnešu laikā jau sastādīti 615 administratīvo pārkāpumu protokoli un soda naudās piemēroti 252 500 eiro, informē Satiksmes ministrija.

Vinjete ir nodeva par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu. Tā ir obligāta kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3 tonnām.

Autoceļu karte, pa kuriem pārvietojoties, nepieciešama vinjete atrodama šeit – https://ieej.lv/864kF. Vinjeti var samaksāt tiešsaistē vietnē: https://www.lvvignette.eu/, tirdzniecības vietās un CSDD kasēs.

Vinjetes apmērs atkarīgs no transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa, transportlīdzekļa vai tā sastāva asu skaita un pilnas pieļaujamās masas. Var izvēlēties dienas, nedēļas, mēneša vai gada vinjetes.

Ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta pilnā apmērā, uzliek naudas sodu 300 eiro apmērā, ja autoceļu lietošanas nodeva nav vispār maksāta, uzliek naudas sodu 500 eiro apmērā.

Rīgas Dzirnavnieks un modes dizainere Elita Patmalniece ir uzsākuši kopīgu projektu un pirmo reizi radījuši speciāla dizaina priekšautu kolekciju sievietēm un vīriešiem, aicinot sabiedrību atcerēties un ikdienā ieviest skaistu ēst gatavošanas kultūru.

AS Rīgas Dzirnavnieks un Mindshare veiktā aptauja liecina, ka tikai 8% Latvijas iedzīvotāju ikdienā uzliek priekšautu, gatavojot ēst. Turklāt gandrīz 60% priekšautu vispār nelieto, bet 33% to uzliek tikai dažreiz.

Uzņēmums akcentē, ka priekšauts vēl tikai pirms dažiem desmitiem gadu bija neatņemama ēdiena pagatavošanas kultūras sastāvdaļa katrā virtuvē. Tas tikai vēlreiz apliecinot, ka lielajā steigā un aizņemtībā sabiedrība arvien mazāk uzmanības velta pašam ēst gatavošanas un pasniegšanas procesam.

Elita Patmalniece norāda: «Ikviens, kurš gatavo ēst mājās, zina, ka gatavošanā svarīgas ir labas domas un garastāvoklis. Tāpēc, kas var būt labāks garastāvokļa uzmundrināšanai kā skaists priekšauts, kas ēst gatavošanu padara daudz patīkamāku, un iespējams tieši tas radīs papildus iedvesmu pagatavot kaut ko īpašu.»