Ražošana

Uzmanības centrā: Jaunus tirgus mazie var atvērt tikai ar valsts iesaisti

Māris Ķirsons, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Jaunu tirgu atvēršana pašmāju nelielo uzņēmumu produkcijai iespējama tikai ar kooperāciju – to savākšanu dūrē, turklāt ar tiešu valsts iesaisti

To intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmēju kluba Rīgas marka (nodarbojas ar pārtikas produktu reklāmu un virzīšanu ārvalstu – Krievijas, Baltkrievijas, Aizkaukāza un Viduāzijas, arī Eiropas – tirgos) valdes loceklis Normunds Štāls. Viņaprāt, patstāvīgi jaunus tirgus var atvērt tikai daži lielie uzņēmumi, bet ne katrs mazais atsevišķi. Krīze, kad uzņēmumi tiks vērti ciet, pieaugs bezdarbs un saruks nodokļu ieņēmumi, ir tas instruments, kas var piespiest valsts pārvaldi mainīt gadiem iesīkstējušas tradīcijas un sākt izmantot šeit neordinārus risinājumus, kuros no budžeta sadales jāpāriet uz naudas pelnīšanu.

Kāda ir pašreizējā situācija pusgadu pēc Krievijas embargo ieviešanas virknei pārtikas produktu un rubļa vērtības krituma?

Lai arī masu mediju telpā tiek mēģināts uzturēt daudzmaz pieklājīgu situāciju, tomēr abu minēto faktoru dēļ ir ļoti daudz cietušo gan pārtikas pārstrādes un lauksaimniecības sektorā, gan arī citos, kuru uzņēmēji eksportēja savas preces un pakalpojumus uz Krieviju. Diemžēl šo situāciju vēl pavada propaganda par to, kādi tagad izskatās veikalu plaukti Krievijā, tomēr šo Latvijas un citu Eiropas valstu ražotāju atbrīvoto tirgus nišu ir aizņēmuši Baltkrievijas, Serbijas, Argentīnas un citi ražotāji. Ja Krievijā tiks patiešām īstenoti solītie pasākumi pašapgādei (importa aizstāšanai) ar pārtiku, tad, arī atceļot sankcijas un pat pieaugot Krievijas rubļa vērtībai, šajā tirgū atgriezties būs grūti un tas aizņems ne vienu vien gadu. Arī Krievijas partneri, nezinot, kas būs rīt vai pēc mēneša, nevēlas ielaisties jebkādās darījuma attiecībās, kas pašreizējos apstākļos var būt tikai īslaicīgas. Tas nozīmē, ka noieta tirgi ir jāmeklē citur, un to aktīvi dara mūsu konkurentvalstu – Lietuvas, Polijas – ražotāji. Iekšējā tirgū valda hipertrofēta konkurence, kuras apstākļos var neizdzīvot arī ne viens vien vietējais ražotājs. Pašlaik publiskajā telpā ir ziņas par dažiem uzņēmumiem, kuri atlaiduši darbiniekus, kā arī dažiem, kuri izpārdod savu mantu, un kādu, kurš kļuvis maksātnespējīgs. Diemžēl tie ir tikai ziediņi, odziņas būs vēlāk. Kāpēc?! Tāpēc, ka augustā daudzi embargo skartie uzņēmumi pārgāja uz darbību tā dēvētajā gaidīšanas režīmā. Proti, daļa darbinieku tika atlaisti, bet ievērojama daļa «devās» bezalgas atvaļinājumā, samazinājās piena, gaļas, dārzeņu iepirkuma cenas. Valsts piedāvāja «atbalstu» – atlikt nodokļu samaksas termiņu, uz kuru pieteicās visai maz uzņēmumu. Ražošanas apjomi saruka, tomēr noliktavu krājumi turpināja pildīties. Šādā situācijā virknei produktu globālā līmenī nokritās cenas. Arī vairāku uzņēmumu cerība, ka Krievijas tirgum paredzētos pārtikas produktus varētu pārdot kādā citā tirgū, faktiski ir beigusies ar fiasko, jo produkcijai, kura ražota pēc receptes, kas piemērota konkrēta reģiona iedzīvotāju garšas īpatnībām, citos tirgos pārdošanas iespējas ir tuvu nullei. Lai pamainītu produktu garšu un iepakojumu, ir vajadzīgas izmaiņas tehnoloģijā, taču tas prasa investīcijas, bet uzņēmumam pašam naudas nav un bankas arī aizdot neraujas. Virkne uzņēmumu kapitāldaļu ir izliktas pārdošanā, par tām ir arī interese, it īpaši Ķīnas uzņēmējiem, kuri seko līdzi, kādus aktīvus var iegādāties par ļoti zemām cenām ES. Minēto iemeslu dēļ situācija tikai saasināsies, un tieša un netieša ietekme būs vērojama gan attiecībā uz nodarbināto skaitu, gan arī uz nodokļu ieņēmumiem, vajadzīgajām summām bezdarbnieku pabalstos utt. Reālā aina sāks pavērties pavasarī – vasarā, kad vairs nevarēs atlikt lēmumu pieņemšanu, ko tālāk darīt.

Visu interviju Jaunus tirgus mazie var atvērt tikai ar valsts iesaisti lasiet ceturtdienas, 12. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (3. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti un privātā iniciatīva

Kristīne Stepiņa, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Rīgas centrā durvis vērs Baltijā pirmais Maxima Express veikals.

Līdz ar pirmā veikala atvēršanu Maxima Latvija sāks darbu convenience store jeb mazā formāta veikalu tirgus segmentā. Jaunā koncepta veikalu tīkla izveidē Maxima Latvija plāno investēt 1,2 miljonus eiro. Jūnijā tiks atvērts vēl viens veikals Ventspilī, jūlijā – Rīgā, un līdz gada beigām kompānija plāno atvērt vidēji vienu Maxima Express veikalu mēnesī. Veikalā pircējiem būs pieejama zīmola Meistara marka gatavo ēdienu līnijas produkcija gan uz vietas, gan līdzņemšanai, karstie dzērieni, kā arī citas preces. Lielākā daļa sortimenta veikalā būs pārtikas preces, bet pircēji varēs iegādāti esarī pirmās nepieciešamības preces.

«Dzīvojam laikmetā, kad mūsu ikdienas dzīve kļūst aizvien steidzīgāka, kļūstam aizvien aizņemtāki. Tagad mūsu klienti jau vienlaikus ir sešas paaudzes, kuras ir ļoti atšķirīgas. Katrai paaudzei laika un vērtību uztvere ir citāda, līdz ar to mainās iepirkšanās paradumi. Ēst gatavošana un ēšanas kultūra ir mainījusies, cilvēki tam ikdienā tērē aizvien mazāk laika, bet vairāk laika izvēlas pavadīt kopā ar ģimeni. Redzam, ka cilvēkiem aizvien svarīgāk ir ēst veselīgi, pilnvērtīgi un pa ceļam, stāsta SIA Maxima Latvija operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa, komentējot zīmola Meistara marka jauno piedāvājumu, kas tiks iekļauts Maxima Express koncepta veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SPI Distribution (Latvia) maina nosaukumu uz Amber Distribution Latvia

Žanete Hāka, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA SPI Distribution (Latvia) mainījis nosaukumu un no jūlija tirgū strādā ar nosaukumu SIA Amber Distribution Latvia, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Jaunais kompānijas nosaukums atspoguļos piederību Baltijā vadošajai vīna un stipro alkoholisko dzērienu holdinga sabiedrībai Amber Beverage Group (ABG), kas ir daļa no SPI Grupas, un stiprinās vienoto grupas uzņēmumu korporatīvo identitāti,» skaidro ABG valdes priekšsēdētājs Sīmurs Fereira (Seymour Ferreira).

SIA Amber Distribution Latvia ir lielākais alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums Latvijā, kas vietējā tirgū izplata gan AS Latvijas balzams produkciju - tādus zīmolus kā ‘Rīgas Melnais balzams, Bonaparte, Rīgas šampanietis, Moka u.c., gan arī pasaulslavenus zīmolus: Stolichnaya®, Moskovskaya, Remy Martin, Grant’s, Tullamore Dew, Metaxa, Jim Beam, Jagermeister, Zeljonaja Marka, Bosca, Concha Y Toro, KWV u.c. Uzņēmums Latvijā pārstāv arī populārus alus zīmolus – Amstel, Desperados, Latgales alus, Miķeļa alus, kā arī bezalkoholisko dzērienu zīmolus – Red Bull, Vittel, Perrier, Pepsi un kafiju Cortese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atziņa: Latvijas tūrisms var piedāvāt tieši to, ko vēlas nīderlandiešu ceļotāji

Lelde Petrāne, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nacionālo stendu starptautiskajā tūrisma izstādē Vakantiebeurs (brīvdienu birža) organizēja trešo gadu pēc kārtas, un šai reizē nīderlandiešu interese un atsaucība bijusi daudz lielāka, nekā cerēts.

Šā gada izstādē Utrehtā skaidri bijis jūtams, ka nīderlandiešu maciņi ir kļuvuši biezāki un, jau tā būdami lieli ceļotāji, viņi šobrīd ir vēl vairāk noskaņoti doties tūrisma braucienos nekā iepriekš, stāstīja aģentūrā. Lai gan izstāde notika sešas dienas, no 12. līdz 17. janvārim, izstāžu telpās ne brīdi nav iestājies klusums. Liela daļa apmeklētāju, samaksājuši 15 eiro dārgo ieejas biļeti, izstādē uzturējās vairākas stundas. Apmeklēja krāšņos stendus un neatteicās arī no iespējas, piemēram, Austrijas stendā iztukšot alus kausus.

TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe uzsver: «Bija skaidri redzams, ka tūrisma izstādes apmeklēšana nīderlandiešiem ir cieņā un izstādes šķiet svarīgs informācijas un iedvesmas avots. Manuprāt, nacionālo stendu izstādē Vakantiebeurs vajadzētu organizēt arī turpmāk paralēli citām mārketinga aktivitātēm Nīderlandes tirgū.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties dizaina biroja H2E radošajiem risinājumiem, Eiropas mēroga arheoloģijas piemineklis - Āraišu ezerpils - ir ieguvis jaunus vaibstus, kļūstot par interesantu tūrisma galamērķi.

Arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā ir izveidota ekspozīcija ar eksperimentālu un daudzlīmeņu dizaina pieeju, piedāvājot unikālu saturu, kas jāatklāj apmeklētājiem pašiem līdzdarbojoties.

Ekspozīcija ir vizualizēts teiksmains stāsts par vietu, par senatni, par eksperimentālo arheoloģiju, eksperimentālās un zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā Jāni Apalu, par izrakumu procesu, ezerpils rekonstrukcijas gaitu un vērtīgākajiem guvumiem ezera dzelmē, klāsta biroja H2E vadošā dizainere Ingūna Elere. Būtiska loma ir atvēlēta apmeklētāju iztēles rosināšanai, kas palīdz novērtēt nemateriālo kultūras mantojumu.

Dizaina process - ekspozīcijas dizaina stratēģijas, koncepcijas, tehniskā projekta, zīmola izveide un realizācija ilga 2,5 gadus. To finansēja Āraišu novada pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas biosulas un biezeņi paver smagās ASV durvis

Māris Ķirsons
, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvas bioloģiskas produkcijas ražotājs SIA Edvark vienojies ar ASV kompāniju KeHe par savu ražojumu piegādi, par izstrādājumiem interesi izrāda arī Ķīna

«Esam ceļa sākumā, jo noslēgtā vienošanās ir tikai pirmais solis, lai ASV tirgū varētu realizēt ražotos ogu izstrādājumus, turklāt bez valsts atbalsta par būtiskiem panākumiem šajā tirgū ir grūti cerēt,» situāciju vērtē SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs. Kontakti ar ASV gūti ar uzņēmēju kluba Rīgas marka sadarbības partneru palīdzību. Lai tiktu līdz konkrētam līgumam ar izplatītāju, ir bijis jāsagatavo pamatīgs mājas darbs. «Bez izpildīta mājas darba nav vērts doties ne pie ASV, ne pie Ķīnas, ne arī kādas citas valsts izplatītāja – tirgotāja,» par pieredzi stāsta E. Kravecs. Būtiska ir pat nianse, kas rakstīts uz etiķetes – kā novākta produkcija (ar rokām), no kuras ražots izstrādājums, atzīmēja E. Kravecs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

SEZ Jūrmalā bez valsts iesaistīšanās netaps

Māris Ķirsons, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas SEZ idejas materializēšanai vajadzīga ne tikai biznesa vēlme, bet arī darba plāns, valsts iestāžu pretimnākšana un iesaistīšanās, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir secinājums pēc LTRK darba grupas Jūrmalas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sanāksmes. DB jau rakstīja par ideju veidot speciālo ekonomisko zonu, kurā sniegtu pakalpojumus ārzemniekiem kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas jomās, tādējādi dodot iespēju piesaistīt tūristus Jūrmalai un arī Latvijai, it īpaši ziemas sezonā. Lai arī daži šo Jūrmalas SEZ ideju dēvē par visai utopisku, tomēr situācijā, kad Latvijā tautsaimniecība atdziest gan Krievijas rubļa vājuma, gan arī ES tirgus stagnēšanas dēļ, tas varētu būt sava veida glābšanas salmiņš. Vēl jo ticamāku šo ideju padara pašreizējās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas sacītais radiointervijā, ka valdībai jādomā arī par netradicionāliem risinājumiem ekonomikas sildīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mikrouzņēmums Edvark ielaužas ASV tirgū

Māris Ķirsons, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogu bioloģisko izstrādājumu ražotājs SIA Edvark spēris pirmos soļus ASV tirgū; daudziem ir interese par šo lielo tirgu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par produkcijas realizāciju ASV interese ir ne tikai no dzērienu, saldumu, sulu, zivju, dārzeņu, bet arī citu produktu ražotājiem. To, ka pārtikas produkcijas eksportu uz šo valsti varētu palielināt, apliecina arī zemkopības ministra Jāņa Dūklava nesenā vizīte ASV. Pēc vairāku ekspertu domām, tik liela tirgus apguvē kā ASV un sekmīgā darbībā efektīvākā metode ir kooperācija, jo bieži vien vienam pašam ražotājam ir grūti pacelt tādus jautājumus kā nepieciešamais ražošanas un piegāžu apjoms, mārketinga tēriņi.

Bioprodukta veiksme

«Ir bijušas publikācijas, ir liela interese no vairākiem ASV tirdzniecības tīkliem, ko apstiprina ne tikai tikšanās, bet arī produkcijas degustācijas,» stāsta SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs. Sākotnēji kontakti ar ASV gūti ar uzņēmēju kluba Rīgas marka sadarbības partneru palīdzību. «Tirgotājiem ASV interesē ne tikai produkta kvalitāte un cena, bet arī – vai tas ir inovatīvs produkts, iespējamais piegādes apjoms, mārketings,» norāda E. Kravecs. Lielie tirdzniecības tīkli uzstāda prasību par produkcijas degustāciju skaitu un mārketingu. «Diemžēl bez valsts atbalsta SIA Edvark viens pats nevarēs atrisināt mārketinga jautājumu,» norāda E. Kravecs. Kā nākamo problēmu viņš min mazumtirgotāju vēlmi pēc noteikta produkcijas apjoma. «Ja piekrītu visam vēlamajam apjomam, tad jāražo teju desmit reižu vairāk, un arī izejvielu – ogu – smiltsērkšķu, cidoniju – vajadzētu vismaz četras, piecas reizes vairāk,» skaidro E. Kravecs. Viņaprāt, tādējādi Latvijā varētu būtiski pieaugt tieši smiltsērkšķu, cidoniju audzēšanas apjomi, kas dotu papildu ienākumus lauksaimniekiem. «Ja jau mikrouzņēmumam Edvark, kas pat Latvijas mērogiem ir mazs ražotājs, izdevās bez jebkāda atbalsta iekļūt ASV tirgū, tad kādu līmeni varētu sasniegt šajā tirgū, ja būtu valsts atbalsts?» tā uz jautājumu, kāda varētu būt nozīme ASV tirgum, atbild E. Kravecs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Piepelnīties, braucot uz darbu

Laura Mazbērziņa, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Plotnieks, Roberts Erdmanis un Edvards Rūdolfs Daniels ir apvienojuši spēkus, izveidojot pakalpojumu AutoPromo, kura mērķis ir savest kopā reklāmdevējus un autovadītājus.

Visi trīs jaunieši ir Rīgas Biznesa skolas absolventi, kursa biedri un draugi. Kā paši stāsta, viņi ir auto fanātiķi, kuri satiekoties pārspriež dažādas ar tiem saistītas nianses. «Diskutējām par to, ka automašīnas ir viens liels izdevumu avots, gribējās, lai tās nes arī kādus ienākumus. Zinot Taxify, Wolt, Airbnb pieredzi, nonācām līdz idejai, ka būtu jauki, ja varētu ar savu auto iegūt kādus ienākumus. Tā arī radās ideja par AutoPromo,» stāsta R. Erdmanis.

Sākotnēji tika apskatīti ārzemju piemēri ar līdzīgu biznesa veidu, veikta tirgus izpēte. Secināts, ka trīs līdzīgas platformas ir ASV, pa vienai – Lielbritānijā, Ukrainā un Krievijā. Tieši Krievijā šobrīd tā varētu būt spēcīgākā pasaulē. Šī biznesa modelis ir balstīts uz koplietošanas ekonomikas (sharing economy) principiem, kas saved kopā divas ieinteresētās puses – pakalpojuma ņēmēju un sniedzēju. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs ir braucējs, kurš savu automašīnu ļauj izmantot kā reklāmas vietu, pārvēršot to par kustīgo vides reklāmu. Savukārt pakalpojuma ņēmējs ir AutoPromo partneri, reklāmas aģentūras un uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru