Guntars Krols

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Uzņēmumus nepērk nogremdēšanai 

Auditorkompānija Ernst&Young (E&Y) ir veikusi apjomīgu pētījumu par Baltijas valstu kompānijām ar lielāko pievienoto vērtību un to, kā šīs kompānijas izskatās uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu kontekstā

Rūta Kesnere, 2018. gada 24. maijs plkst. 11:26

Intervijā DB E&Y partneris Baltijā Guntars Krols uzsver, ka Latvijas uzņēmumi pārāk maz iegādājas citu valstu uzņēmumus un maz paplašina savu tirgu.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikrakstā Dienas Bizness:

Ir skaidrs, kāpēc investori iegādājas uzņēmumus, jo redz peļņas iespējas. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi tiek pārdoti? Turklāt mēs runājam par uzņēmumiem, kas ir ar augstu pievienoto vērtību.

Es sākšu nevis ar biežāko, bet pareizāko pārdošanas iemeslu. Ja līdzšinējais uzņēmuma īpašnieks vairs nav optimāls tā īpašnieks. Proti, viņš vairs nav spējīgs tik strauji attīstīt uzņēmumu un kāpināt tā pievienoto vērtību kā cits īpašnieks. Piemēram, uzņēmumam ir labs produkts un ir iespējams ar to iziet plašākos eksporta tirgos, taču īpašnieks nevar atļauties šādas investīcijas. Tad uzņēmums tiek pārdots, lai spētu straujāk attīstīt biznesu.

Vai, jūsuprāt, tas bija arī Stendera gadījums?

Tas ir sarežģītāk. No stratēģiskā viedokļa droši vien bija pareizs lēmums uzņēmumu pārdot, lai būtu pieejams plašāks tirgus. Ja ir īpašnieks, kurš spēj attīstīt produktu desmit vai divdesmit valstīs vienlaikus, tad var gūt daudz lielāku atdevi, un attiecīgi arī viņš ir gatavs maksāt pārdevējam augstāku cenu.

Cik bieži ir gadījumi, kad uzņēmumi tiek nopirkti, lai tos nogremdētu un mazinātu konkurenci?

Tādi darījumi reizēm notiek, taču tas nav izplatīti. Pievilcīgā nozarē vienmēr būs konkurence. Šādi pāris gadījumi notika pēckrīzes laikā.

Vai jūsu pētījumam atbilst hipotēze, ka veiksmīgos M&A darījumos uzņēmumu pievienotā vērtība pieaug?

Tā tam vajadzētu būt. Mēdz gan gadīties, ka tā nenotiek.

Kādi ir galvenie iemesli? Pārrēķinās?

Jā, jo iepriekš nav gana rūpīgi izpētīts uzņēmums, tā potenciāls. Tāpat, iespējams, nepareizi ir veikts darījums, piemēram, pazaudēta vadības komanda.

Cilvēki mēdz satraukties, kad Latvijas uzņēmumi tiek pārdoti ārzemniekiem. Spilgts piemērs bija Stendera pārdošana ķīniešiem. Cik lielā mērā šāds ekonomiskais patriotisms ir pamatots, vai būtu jāsatraucas, kad uzņēmumi tiek pārdoti ārzemniekiem?

Nav jāsatraucas, jo uzņēmuma pārdošana ir normāls posms tā dzīves ciklā. Ja mūsu uzņēmēji spētu attīstīt tik spēcīgus produktus, kurus vēlas iegādāties ārzemnieki, tas būtu fantastisks ieguvums mūsu ekonomikai.


Visu interviju Uzņēmumus nepērk nogremdēšanai lasiet 24. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 23. maijs plkst. 12:29

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar...

2018. gada 22. maijs plkst. 12:54

Valdība otrdien, 22. maijā atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu piešķirt papildus 10...

2018. gada 18. maijs plkst. 14:38

Lietuva Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesā uzvarējusi prāvā pret Eiropas Komisiju (EK),...

2018. gada 17. maijs plkst. 10:20

Latvijas ģimenes ar bērniem galvojumu programmas ALTUM ietvaros var pretendēt uz valsts...

2018. gada 14. maijs plkst. 8:54

Latvija var zaudēt nākamajā periodā vismaz 164 milj. eiro lauksaimniecībai un 309...

2018. gada 14. maijs plkst. 0:00

Latvija var zaudēt nākamajā periodā vismaz 164 milj. eiro lauksaimniecībai un 309...

2018. gada 11. maijs plkst. 11:52

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Baltijas valstīs Capitalia savā pūļa finansējuma platformā...

2018. gada 10. maijs plkst. 17:28

SIA «ExpressCredit» parāda vērtspapīru prospekta ietvaros emisijai ISIN LV0000801280 ar 2018. gada...

2018. gada 09. maijs plkst. 10:56

9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja...

2018. gada 08. maijs plkst. 13:42

Ministru kabineta 8. maija sēdē atbalstīti grozījumi kompetenču centru ES fondu programmā,...