Jaunākais izdevums

Auditorkompānija Ernst&Young (E&Y) ir veikusi apjomīgu pētījumu par Baltijas valstu kompānijām ar lielāko pievienoto vērtību un to, kā šīs kompānijas izskatās uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu kontekstā

Intervijā DB E&Y partneris Baltijā Guntars Krols uzsver, ka Latvijas uzņēmumi pārāk maz iegādājas citu valstu uzņēmumus un maz paplašina savu tirgu.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikrakstā Dienas Bizness:

Ir skaidrs, kāpēc investori iegādājas uzņēmumus, jo redz peļņas iespējas. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi tiek pārdoti? Turklāt mēs runājam par uzņēmumiem, kas ir ar augstu pievienoto vērtību.

Es sākšu nevis ar biežāko, bet pareizāko pārdošanas iemeslu. Ja līdzšinējais uzņēmuma īpašnieks vairs nav optimāls tā īpašnieks. Proti, viņš vairs nav spējīgs tik strauji attīstīt uzņēmumu un kāpināt tā pievienoto vērtību kā cits īpašnieks. Piemēram, uzņēmumam ir labs produkts un ir iespējams ar to iziet plašākos eksporta tirgos, taču īpašnieks nevar atļauties šādas investīcijas. Tad uzņēmums tiek pārdots, lai spētu straujāk attīstīt biznesu.

Vai, jūsuprāt, tas bija arī Stendera gadījums?

Tas ir sarežģītāk. No stratēģiskā viedokļa droši vien bija pareizs lēmums uzņēmumu pārdot, lai būtu pieejams plašāks tirgus. Ja ir īpašnieks, kurš spēj attīstīt produktu desmit vai divdesmit valstīs vienlaikus, tad var gūt daudz lielāku atdevi, un attiecīgi arī viņš ir gatavs maksāt pārdevējam augstāku cenu.

Cik bieži ir gadījumi, kad uzņēmumi tiek nopirkti, lai tos nogremdētu un mazinātu konkurenci?

Tādi darījumi reizēm notiek, taču tas nav izplatīti. Pievilcīgā nozarē vienmēr būs konkurence. Šādi pāris gadījumi notika pēckrīzes laikā.

Vai jūsu pētījumam atbilst hipotēze, ka veiksmīgos M&A darījumos uzņēmumu pievienotā vērtība pieaug?

Tā tam vajadzētu būt. Mēdz gan gadīties, ka tā nenotiek.

Kādi ir galvenie iemesli? Pārrēķinās?

Jā, jo iepriekš nav gana rūpīgi izpētīts uzņēmums, tā potenciāls. Tāpat, iespējams, nepareizi ir veikts darījums, piemēram, pazaudēta vadības komanda.

Cilvēki mēdz satraukties, kad Latvijas uzņēmumi tiek pārdoti ārzemniekiem. Spilgts piemērs bija Stendera pārdošana ķīniešiem. Cik lielā mērā šāds ekonomiskais patriotisms ir pamatots, vai būtu jāsatraucas, kad uzņēmumi tiek pārdoti ārzemniekiem?

Nav jāsatraucas, jo uzņēmuma pārdošana ir normāls posms tā dzīves ciklā. Ja mūsu uzņēmēji spētu attīstīt tik spēcīgus produktus, kurus vēlas iegādāties ārzemnieki, tas būtu fantastisks ieguvums mūsu ekonomikai.

Visu interviju Uzņēmumus nepērk nogremdēšanai lasiet 24. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan globāli, gan Latvijas ekonomikā investīcijām pieejamās naudas ir ļoti daudz, taču pašlaik galvenais jautājums ir, vai nauda tiek tērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk, un par to ir bažas.

Tā intervijā pauda konsultāciju un auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvija, gan citas valstis ir īstenojušas ļoti drosmīgus pasākumus, lai pandēmijas izraisītās krīzes laikā sildītu ekonomiku un dotu laiku uzņēmumiem pārkārtot darbību. Tomēr pārsvarā tas ir noticis ar aizņemtu naudu, kura vēlāk būs jāatdod un tādēļ ir svarīga izaugsme nākotnē.

"Mēs varam neiedziļināties jautājumā par to, vai valsts parāds konkrētā līmenī ir laba vai slikta lieta, bet galvenais jautājums pašlaik ir, vai šī nauda tiek iztērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk. Man ir bažas, ka ne visas investīcijas ir tajos virzienos, kas radīs tālāku ekonomikas izaugsmi," sacīja Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi, atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ja mēs skatāmies uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat slikti kā 2008. un 2009.gadā - ekonomika sabruks, būs milzīgs bezdarbs un tā tālāk. Nekas no tā nenotika, izņemot tās nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas - viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi," sacīja Krols.

Viņš norādīja, ka ir vērojamas pat interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk valsts palīdzības dēļ, kā arī ekonomikā nonāca tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā.

"Dažus sektorus, piemēram, būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību tas pat būtiski uzsildīja," pauda EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācija šobrīd ir būtiskākais risks uzņēmumu attīstībai

Db.lv, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp galvenajiem sava biznesa nākotnes attīstības riskiem uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas – to atzīmē 87% pasaules uzņēmumu vadītāji.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums EY 2022 CEO Outlook Survey, kas veikts visā pasaulē.

Tai pat laikā vadītāji šogad ir gatavi pastiprināt investīcijas, lai stiprinātu savu tirgus pozīciju nākotnes izaugsmei – 54% par prioritāti nosaka ieguldījumus esošās uzņēmējdarbības attīstībā, digitālajā transformācijā un ilgtspējā. Savukārt 59% uzņēmumu vadītāji tuvākā gada laikā plāno veikt uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus, pretēji 48% pagājušā gada sākumā.

“Mēs redzam, ka uzņēmumu vadītāju lokā ir atgriezusies pārliecība par izaugsmi, neskatoties uz ieilgušo krīzi, taču cenu un ražošanas izmaksu pieaugums rada būtiskas bažas un piesardzību. Tāpat jāņem vērā, ka šo gadu ir svarīgi izmantot, lai īstenotu vai vismaz uzsāktu uzņēmumu ilgtspējas transformāciju – pasaulē ir sākusies uzņēmumu sacensība, ieviešot vides, sociālo jautājumu un pārvaldības uzlabošanas stratēģijas un tiem, kas kavēsies ar rīcību šajā jomā, ir risks neatgriezeniski zaudēt tirgus pozīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo ekonomikas līderu viedokļus, parāda, ka investoru vērtējumā Rīga ierindojas 35. vietā pēc pievilcības ārvalstu investīcijām tuvāko trīs gadu laikā.

Investīcijām vēlamākā pilsēta Eiropā ir Londona, kurai seko Stokholma, Frankfurte, Brisele, Parīze, Amsterdama, Roterdama, Berlīne un Glāzgova, bet pirmo desmitnieku noslēdz Milāna.

Rīga 35. vietu dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet Rīgai vistuvāk priekšā ir Valensija, Hamburga un Bukareste. Tallina pievilcīgāko četrdesmit Eiropas pilsētu lokā šogad nav minēta.

“Mūsu pētījums parāda, ka Rīga ir pamanāma investoru nākotnes ieguldījumu kartē un konkurē ar citām lielām un nozīmīgām Eiropas pilsētām. Galvenais, kas mums jāņem vērā sacensībā par investīcijām, ir tehnoloģiju prasmju veicināšana, jo tieši to kā kritisku elementu investīciju vietas izvēlē pētījumā norādīja 92% investoru. Šim faktoram seko inovāciju attīstības līmenis un kopējā digitālo pakalpojumu vide un tehnoloģiju izplatība sabiedrībā,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā sākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2017.gadā tika sākti 53 jauni investīciju projekti, secināts auditorkompānijas «EY» investīciju piesaistes pētījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā pērn par 40% samazinājies jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits - no 2690 jaunām darba vietām 2017.gadā līdz 1078 jaunām darba vietām pagājušajā gadā.

Atbilstoši EY pētījumam Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā - 83, kas ir par deviņām vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt Igaunijā pērn sākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu - 5023, kamēr Igaunijā - 949.

«EY» partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols stāstīja, ka ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Problēmu novēršana VID izbrāķētajiem kases aparātiem izmaksās pusmiljonu, taču maksāt neviens negrib

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā pērn tika uzsākti 5 578 jauni tiešo investīciju projekti, kas ir par 13% mazāk kā 2019. gadā, kad reģionā tika uzsākti 6 412 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (iepriekš - Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

“Pandēmijas kontekstā šis ir vērtējams kā ļoti labs investīciju piesaistes sniegums, ņemot vērā, ka daudzās Rietumeiropas valstīs pērn IKP samazinājums bija 7 - 11% robežās. Pagājušā gada jauno projektu skaits ir zemākais pēdējo piecu gada laikā, taču tas joprojām ir augstāks kā jebkurā gadā laikā no 2005 – 2015 gadam. Eiropas pozīcijas investīciju piesaistē patiesībā ir īpaši spēcīgas tieši krīzes laikā, jo tieši starptautisku satricinājumu laikā investori it sevišķi meklē politiski stabilu, lielu un turīgu tirgu ar izglītotu un prasmīgu darba spēku, un attīstītu infrastruktūru,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Pirms-krīzes klientu uzticība, ieņēmumi un peļņa neatgriezīsies pati par sevi

Db.lv, 18.02.2021

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) kapitāla noskaņojuma pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kura ietvaros tiek aptaujāti biznesa līderi 52 valstīs visā pasaulē, atklāj, ka pandēmijas rezultātā ieņēmumi ir kritušies 88% uzņēmumu, bet 92% uzņēmēju atzīst, ka vīrusa krīze ir negatīvi ietekmējusi uzņēmuma pelnītspēju.

Tomēr jau šogad ieņēmumu atgūšanos līdz pirms-krīzes līmenim sagaida 46% uzņēmēju, bet vēl 33% to sagaida nākamgad. 8% pētījuma respondentu ieņēmumu atgriešanos pirms Covid-19 krīzes līmenī redz tikai 2023. gadā.

Peļņas līmeņa atgūšanās gan tiek prognozēta nedaudz lēnāk – 23% uzņēmēju sagaida, ka peļņa sasniegs pirms-pandēmijas līmeni jau šogad, kamēr 44% to paredz nākamgad, bet vēl 19% to sagaida 2023. gadā.

“Pētījums parāda divus būtiskus secinājumus: pirmkārt, ka biznesa vide sāk gaidīt atgūšanos no krīzes jau īstermiņā – šogad vai nākamgad. Otrkārt, būtiski, ka 63% mūsu pētījuma dalībnieku atzīmē, ka palielinās investīcijas tehnoloģijās un digitālajos risinājumos, lai pilnvērtīgi izmantotu ekonomikas atjaunošanās potenciālu, bet vēl 57% cer vairāk fokusēties uz savu klientu iesaisti un uzrunāšanu. Šis ir būtiski Latvijas uzņēmējiem – nedrīkstam pieņemt, ka pirms-krīzes klientu uzticība, ieņēmumi un peļņa atgriezīsies pati par sevi. Investīcijas un mārketinga plāni ir jākaļ jau tagad,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018 atklāj, ka gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, ko par būtisku prioritāti atzinuši 89% pētījuma respondentu, kas pārstāvēja 221 banku nozares institūcijas visos pasaules reģionos.

Saskaņā ar EY Global Banking Outlook 2018, kā otrā būtiskākā prioritāte banku sektorā šogad, līdzīgi kā pērn, ir pakalpojumu digitālās transformācijas programmu ieviešana, ko par būtisku prioritāti atzinuši 85% nozares dalībnieku, kam seko labāko darbinieku piesaiste un noturēšana, ko par būtisku prioritāti atzīst 83% pētījuma respondentu.

Pētījums parāda, ka gada laikā mazinājusies to faktoru aktualitāte, kas saistīti ar darbības reputācijas un atbilstības riskiem – reputācijas un darbības izraisīto risku vadība no būtiskākās prioritātes pērn šogad ieņem sesto pozīciju banku nozares prioritāšu sarakstā, bet atbilstības (compliance) un ziņošanas standartu izpilde no trešās vietas pērn atvirzījusies uz desmito vietu šī gada pētījumā novērtēto prioritāšu sarakstā, ko gan joprojām par būtisku faktoru uzskata 77% banku nozares pārstāvju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trešdaļa uzņēmumu par lielāko īstermiņa draudu uzskata jaunu biznesa modeļu un tehnoloģiju ietekmi

Db.lv, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31% uzņēmēju par lielāko īstermiņa apdraudējumu sava uzņēmuma attīstībai uzskata jaunu biznesa modeļu un jaunu tehnoloģiju ietekmi, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) vispasaules uzņēmēju noskaņojuma pētījums Global Capital Confidence Barometer.

Tam cieši seko ģeopolitikas un likumdošanas nenoteiktība, ko par lielāko apdraudējumu uzskata 29% pētījuma dalībnieku. Savukārt, 17% uzņēmēju par lielāko risku viņu biznesam šobrīd uzskata darbinieku trūkumu.

Neskatoties uz to, ka pasaulē pēdējo divu gadu laikā novērotais ekonomiskās izaugsmes temps zaudē jaudu un kļūst nesabalansēts dažādu valstu un reģionu starpā, uzņēmēji joprojām saglabā pozitīvu noskaņojumu par ekonomisko situāciju – 85% aptaujas dalībnieku norāda, ka ekonomikas apstākļi izaugsmei uzlabojas.

Jaunākais kapitāla noskaņojuma pētījums parāda neviendabīgu ainu – uzņēmēji joprojām ir noskaņoti pozitīvi, taču vide kļūst nesabalansēta. Proti, kamēr ASV ekonomika aug, Vācijas ekonomikas attīstība palēninās, gada trešajā kvartālā pat sarūkot. Dienaskārtībā krājas neatrisināti jautājumi, piemēram, apstiprināta Brexit risinājuma trūkums, ASV tirdzniecības tarifu politika vai ģeopolitisks saspīlējums atsevišķos pasaules reģionos. Nenoteiktība neizbēgami izmaina ekonomikas dalībnieku gaidas un rīcību. Jāsecina, ka kopējais kapitāla noskaņojums joprojām saglabājas optimistisks, taču uzņēmējiem ir pamats kļūt uzmanīgiem, saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē pasaulē noticis par 28% mazāk sākotnējo publisko piedāvājumu darījumu nekā pērnā gada pirmajā pusē, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) pētījums Global IPO Trends: Q2 2019.

Kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos 507 IPO darījumos pasaulē investori ieguldījuši 71,9 miljardus ASV dolāru, kas arī ir par 28% mazāk kā līdzīgā periodā 2018. gadā.

Eiropā sākotnējo piedāvājumu skaits šī gada pirmajā pusē ir krities par 44%, bet piesaistīto investīciju apjoms ir par 48% mazāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi.

«Šogad turpinājās pērnā gada tendence, kad tirgū nonāca liels skaits tā saucamo «vienradžu», jeb privātu kompāniju, kuru vērtējums pārsniedz miljardu ASV dolāru. Uber un Lyft IPO darījumi šī gada pavasarī piesaistīja milzīgu tirgus uzmanību un joprojām tirgū tiek gaidīta citu populāru jaunu biznesa modeļu un tehnoloģiju zīmolu ienākšana, taču vispārējais ekonomikas noskaņojums paliek piesardzīgs. Tirdzniecības tarifu konflikti un ģeopolitisks saspīlējums atstāj negatīvu iespaidu arī uz sākotnējo piedāvājumu tirgu, kurā lielu nozīmi ierasti spēlē finanšu tirgu izaugsme un stabilitāte, kā arī uzņēmumu ieņēmumu un peļņas gaidas. Jūtīgā vidē nākotnes perspektīva neizbēgami tiek vērtēta piesardzīgāk,» saka Guntars Krols, EY Partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas satiksme par parādu piedziņu privātam uzņēmumam maksā ap miljonu eiro gadā

LETA, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» (RS) privātam uzņēmumam «Konsultatīvā sabiedrība »Conventus«» («Conventus») maksā aptuveni vienu miljonu eiro gadā par parādu piedziņu, un auditorkompānija «Ernst&Young» ierosinājusi izvērtēt šī pakalpojuma efektivitāti, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De facto».

«Ernst&Young» veiktajā auditā konstatēts, ka 2017.gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā RS ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, tai skaitā 1,8 miljoni eiro iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro. Parādu piedziņu RS interesēs nodrošina «Conventus», par ko 2017.gadā pašvaldības kapitālsabiedrība šim partnerim samaksāja teju 1,03 miljonus eiro, bet 2018.gadā - 943 000 eiro.

Bijušais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss iepriekš LTV norādīja, ka pašvaldības uzņēmumam parādu piedziņa ir jāpadara efektīvāka, vai nu iesaistot tajā, piemēram, pašvaldības policiju, vai arī panākot, ka automašīnai nevar iziet tehnisko apskati, kamēr nav apmaksāti piemērotie sodi par neatļautu transportlīdzekļa novietošanu RS stāvvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma īpašniekam regulāri būtu jāizvērtē katras atsevišķās uzņēmuma daļas darbība un tās attīstība, uzdodot sev jautājumu, vai tā nes gaidīto atdevi, vai tomēr tā jāpārdod, lai veicinātu citu aktīvu straujāku attīstību, intervijā norāda EY partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols.

EY veiktais pētījums atklāj, ka 84% aptaujāto uzņēmumu vadītāju nākotnē plāno pārdot kādu daļu sava uzņēmuma.

Fragments no intervijas

Kas ir faktori, kuru dēļ būtu jāapsver ideja atbrīvoties no daļas aktīvu?

Katrā lielā uzņēmumā būtu rūpīgi jāanalizē, kā veidojas uzņēmuma vērtība un kurai no uzņēmuma daļām vai meitasuzņēmumiem ir labākais rezultāts – vai nepieciešams tajos turpināt investēt, vai tomēr sasniegta maksimālā vērtība, ko šis īpašnieks spēj attīstīt konkrētajam objektam. Jāpārdod būtu tās uzņēmuma daļas, kuras tik strauji vairs neaugs un kuru vērtība vairs nepalielināsies, ļaujot tās attīstīt citiem īpašniekiem, savukārt no pārdošanas iegūtos līdzekļus ieguldīt citās investīcijās. Šādā veidā kopējā uzņēmumu grupas vērtība tiktu palielināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīts AS mogo padomes sastāvs, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Modestas Sudnius, par padomes priekšsēdētāja vietnieci Dārta Keršule un par padomes locekli Kārlis Bērziņš.

Modestas Sudnius ir absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu un ieguvis bakalaura grādu vadošajā Lietuvas universitātē, kā arī ir bijis Mogo Lietuvas valsts vadītājs kopš 2013. gada. Sākot ar 2018. gada janvāri Modestas tagad ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas reģionālais vadītājs. Modestas ir vairāku gadu pieredze finanšu apdrošināšanā un projektu vadībā tādos uzņēmumos kā Ernst & Young un EPS LT.

Dārtai Keršulei ir maģistra grāds (MBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā. Kopš 2018. jūlija viņa ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas reģiona finanšu direktore. Pirms pievienošanās Mogo, Dārta vadīja finanšu departamentu Latvijas lielākajā nedzīvības apdrošināšanas kompānijā Balta un vēl pirms tam uzkrāja pieredzi audita departamentā uzņēmumā Ernst & Young.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidācijas procesam piesaistīs starptautisko auditorkompāniju Ernst&Young

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidācijas procesam piesaistīs starptautisko auditorkompāniju «Ernst&Young», kura izvērtēja arī bankas pašlikvidācijas plānu.

Bankas likvidators Arvīds Kostomārovs skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu caurspīdīgu, labai starptautiskai praksei un normatīviem aktiem atbilstošu likvidācijas procesu.

Kostomārovs informēja, ka «Ernst&Young» projekta komandai nozīmējis speciālistus no piecām valstīm - ASV, Apvienotās Karalistes, Polijas, Lietuvas un Latvijas.

Bankas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka starptautiskie auditori izvērtēja pašlikvidācijas plānu, kas iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), un atzina to par reālu izpildāmu. «Tāpat kā līdz šim, arī pašlikvidācijas ietvaros, esam gatavi un atvērti stingram kontroles procesam, ko paredz arī iesniegtais pašlikvidācijas plāns. Tas nosaka precīzu un skrupulozu kārtību, kādā veidā, sadarbojoties arī ar starptautisku auditoru, vēlreiz tiks pārbaudīti visi klienti, un kā notiks naudas izmaksa. Esam atvērti prasībām, kas veicinātu ātrāku lēmuma pieņemšanu, lai klienti varētu sākt pieteikt savus kreditoru prasījumus,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdes tikšanās ar uzņēmuma kreditoriem aizritējusi veiksmīgi un aizdevēji piešķirto naudu pagaidām atgriezt nelūdz, apgalvoja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma valde kreditorus šodien iepazīstināja ar kapitālsabiedrības šī gada budžeta projektu un citiem finanšu rādītājiem. «Kreditori uzklausīja līdz šim paveiktos darbus un pagaidām nekādu pretenziju nav. Vienojāmies, ka, tiklīdz valde apstiprinās auditorkompānijas »Ernst&Young« izstrādāto rekomendāciju plānu, tas tiks nosūtīts arī kreditoriem. Vienlaikus pārstāvji vienojās arī turpināt regulāru komunikāciju,» sacīja Zaķis.

Uzņēmuma aizdevēji ir vairākas vadošās Latvijas bankas, kā arī Eiropas investīciju banka, Ziemeļu investīciju banka un citas ārvalstu kredītiestādes.

«Rīgas satiksmes» kopējās kredītsaistības pārsniedz 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi

Anita Kantāne, Žanete Hāka, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ernst & Young Baltic izvērtēs nepieciešamību palielināt gāzes pārvades jaudas starp Latviju un Lietuvu

LETA/BNS, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa konsultāciju un audita kompānija «Ernst & Young Baltic» izvērtēs nepieciešamību palielināt gāzes pārvades jaudas starp Latviju un Lietuvu.

Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operators «Amber Grid» vēsta, ka kopā ar Latvijas gāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru «Conexus Baltic Grid» parakstījis 250 000 eiro vērtu līgumu ar «Ernst & Young Baltic» par šādas izpētes veikšanu.

Pētījumā tiks analizēta nepieciešamība palielināt gāzesvadu starp Latviju un Lietuvu caurlaides spēju pēc tam, kad būs pabeigti divi citi reģionālās gāzes infrastruktūras projekti - gāzesvads «Balticconnector» starp Igauniju un Somiju, kā arī gāzesvads GIPL starp Lietuvu un Poliju.

Sākotnējais projekts ietver Ķiemēnu gāzes mērīšanas stacijas Lietuvā jaudas palielināšanu un jauna gāzesvada būvi no Rīgas līdz Lietuvas robežai. Tiks analizēti arī citi iespējamie risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru