Uzskats, ka Latvijas meži straujā tempā tiek izzāģēti ir maldīgs – ik gadu tiek nocirsti aptuveni 13 miljoni kubikmetru koku, bet pieaudzēti – 25 miljoni. Pieaugumu dodot vidēja vecuma meži, kuru daudzums ir lielākais pēdējās desmitgadēs, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektorus Kristaps Klauss.
Raidījumā Dienas Rīts viņš norādīja, ka, piemēram, apses mežu Latvijā kļūstot aizvien vairāk, taču valsts ekonomika tos īsti paņemt nespējot.
K. Klauss arī pastāstīja, ka federācija aktīvi cenšoties cīnīties pret aplokšņu algām nozarē. Esot sektori, kur var uzskatīt, ka lielākā daļa uzņēmumu maksā aplokšņu algas. Latvijas Valsts meži, uzņēmumiem pārdodot apaļkoku, ņem vērā vidējās algas un nepārdod, ja tās ir aizdomīgi zemas.
Komentējot Nacionālās attīstības plānu (NAP), Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors sacīja, ka jebkurš plāns strādās, kad to uzskatīs par savējo. Federācija sniedzot arī priekšlikumus.
Nozares nākotnes attīstībā K. Klauss saredz vairāk iespēju nekā izaicinājumu. Tomēr izaicinājumi saistīti ar to, ka, lai gan ražošanas izmaksas ir globālā līmenī, algas tādas neesot.
Db.lv jau vēstīja, ka pērn sasniegts meža nozares eksporta vērtības pēdējo 20 gadu rekords. Kā stāstīja ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, aprēķini liecina, ka kopējais meža nozares eksports pagājušajā gadā sasniedzis 1,10 - 1,12 miljardus latu.
Tas ir vairāk nekā 2010. gadā, kad eksportēta produkcija 1,015 miljardu latu vērtībā, un vairāk nekā 2007. gadā, kad eksports bija 1,058 miljardus latu vērts.
Kā stāsta A. Ozols, kāpumu ļāvis nodrošināt tas, ka valsts jau savlaicīgi iesaistījusies kokrūpniecības nodrošināšanā ar koksnes plūsmu, kas ļāvis saglabāt darba vietas.