Ekonomiskajai krīzei Grieķijā pieņemoties spēkā, grieķu skaits, kuri dodas uz Zviedriju, meklējot mājokļus un darba vietas, ir strauji pieaudzis, atsaucoties uz Skandināvijas valsts grieķu kopienas līdera sacīto, vēsta thelocal.se.

«Izskatās, ka šogad atbraukušo grieķu skaits būs divreiz lielāks nekā pagājušajā gadā,» teicis Komninos Čaideftos, Stokholmas Nacionālās grieķu federācijas vadītājs. Viņš piebildis, ka patlaban Grieķijā bez darba saskaņā ar oficiālo statistiku ir vairāk nekā miljons cilvēku.

Pēc Zviedrijas Migrācijas pārvaldes datiem, to grieķu skaits, kuriem izsniegtas uzturēšanās atļaujas, no 2010. līdz 2011. gadam vairāk nekā dubultojies - no 371 līdz 767, un izskatās, ka šogad skaits būs vēl lielāks, jo līdz 1. jūnijam izsniegtas jau 400 uzturēšanās atļaujas.

Kā Eiropas Savienības pilsoņi grieķi Zviedrijā bez uzturēšanās atļaujām var pavadīt trīs mēnešus.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Grieķu jogurta pieprasījums pasaulē varētu būt nostabilizējies, raksta Bloomberg.

Pēc daudzus gadus piedzīvotā straujā pieprasījuma kāpuma, patlaban pārdošanas apjomi atslābst un piena ražotāji dēļ tā cieš zaudējumus. Tajā pašā laikā ilgtermiņa prognozes liecina, ka nākotnē tam ir potenciāls turpināt pieaugumu.

Grieķu jogurts aizvien ir viens no populārākajiem piena ražošanas produktiem pasaulē un patlaban lielā mērā virza pasaules jogurta tirgus pieaugumu.

Grieķu jogurtu nereti izvēlas ierasto jogurtu vietā, ņemot vērā, ka tas tiek uzskatīts par veselīgāku šo produktu aizvietotāju.

Paredzams, ka nākamo 5-6 gadu laikā gada griezumā grieķu jogurta pieprasījums aizvien piedzīvos pieaugumu, taču ražotāji meklēs jaunus veidus, kā to dažādot, piemēram, pievienojot mellenes, vaniļu, medu, šokolādi un citas piedevas.

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

«Ja Grieķija kaut kādu iemeslu dēļ tomēr pametīs eirozonu, tas nebūs nopietns ekonomisks satricinājums visai savienībai un eiro, jo tās ekonomikas apjoms ir salīdzinoši neliels (mazāk kā 3% no kopējā savienības IKP). Tieši pretēji, to var pat uzskatīt kā pozitīvu risinājumu organizācijas «bilances attīrīšanas» ziņā. Tāpat ir pārspīlētas prognozes par to, ka šādā gadījumā būtu sagaidāmas spēcīgas un negatīvas politiskās sekas. Grieķijas vēsture diezin vai atbaidīs vājākās valstis no dalības savienībā, lai gan tas var likt spēcīgākajām valstīm aizdomāties par to, vai tām ir vajadzīga tāda savienība par tādu cenu,» savu viedokli par atkal aktuālajām spekulācijām par Grieķijas nākotni monetārajā reģionā pauž ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

«Neskatoties uz visiem grieķu un savienības vadības pieņemtajiem mēriem, parādu krīze Grieķijā turpina attīstīties pēc visliktākā scenārija. Pat pēc divu starptautiskas palīdzību saņemšanas 240 miljardi eiro apmērā un parāda norakstīšanu privātajiem investoriem par 107 miljardiem eiro, ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Grieķijas ekonomika jau 4 gadus atrodas recesijā, šajā laikā zaudējot gandrīz 20% no IKP un pēc prognozēm – tautsaimniecības apjomi samazināsies arī 2013. gadā. Bezdarba līmenis jau ir sasniedzis 25%. Politiskā situācija visu laiku atrodas uz sociālā sprādziena robežas, Tas vedina uz domām, ka ES un eirozonas vadības piedāvātie krīzes izejas virzieni bija nepareizi. Tieši strauja valsts izdevumu samazināšana veicināja tik strauju IKP kritumu, lai gan parāda apjoms pret IKP nekrīt, bet turpina pieaugt un var pārsniegt 170% 2012. gadā un 180% 2013. gadā. Tādējādi sasniegt parāda mērķa rādītāju, kurš tika saskaņots sniedzot palīdzību – 120% no IKP līdz 2020. gadam, diezin vai izdosies bez papildus parādu norakstīšanas,» norāda L. Aļšanskis.

Grieķijas interneta lietotāji uzsākuši karu Facebook pret Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Kristīni Lagardi (Chritine Lagarde), kas apvainojusi grieķus, vēsta ABC-CBN News. Db.lv novēroja, ka pirmdien lapai bija gandrīz 3000 «sekotāju».

K. Lagarde intervijā britu laikrakstam Guardian izteikusies, ka viņa jūt vairāk līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ir grieķus apvainojusi.

«Nevienam nav tiesību apkaunot grieķus krīzes laikā, un es to šodien specifiski adresēju SVF vadītājai, kas ar savu apgalvojumu ir apvainojusi grieķu tautu,» norādīja E. Venizels.

Kopš sava skarbā izteikuma K. Legarde jau ir saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus grieķu vēstuļu, kurās pausta neapmierinātība par viņas izteikumu. Svētdienas pievakarē sociālajā medijā Facebook tika radīta atsevišķa lapa «Greeks are against Lagarde» (Grieķi ir pret Lagardi). Tajā pausts, ka SVF vadītāja nav novērtējusi grieķu ciešanas, kopš valstī veikts algu un pensiju samazinājums.

Šodien investori turpina lauzīt galvu par Francijas un Grieķijas vēlēšanu rezultātiem, kas rezultējies ar akciju cenu kritumu.

Grieķu partijām, kas līdz šim bijušas pie varas nav izdevies izveidot koalīciju un šobrīd šo uzdevumu mēģina veikt bariņš sīkāku partiju. Arī to vidū atšķirības ir samērā lielas, jo daži grib eiro un negrib taupības pasākumus, bet citi negrib ne vienu, ne otru. Interesanti, ka 7% grieķu nobalsojuši pat par fašistiem, kas, piemēram, vēlas nomīnēt Grieķijas – Turcijas robežu.

Šobrīd iespējama, šķiet, ir situācija, kad pēc mēneša tiks rīkotas atkārtotas Grieķijas parlamenta vēlēšanas. Pastāv risks, ka jaunā grieķu valdība var nelemt samazināt budžeta deficītu vai pat pārskatīt vienošanos par starptautiskās palīdzības piešķiršanu. Šādi procesi var rezultēties ar to, ka Grieķija pamet eirozonu, jo saglabāt eiro, bet neveikt taupības pasākumus (kā to grib lielākā daļa grieķu partijas), visticamāk, neizdosies. Katrā ziņā, ņemot vērā esošos apstākļus, kad pieaug eiro skepticisms un zūd varas politiķu atbalsts taupības pasākumiem, ir saprotams, ka investori par vēl nebankrotējošo, bet uz slimīgas gultas atrodošo valsti parādu pirkšanu prasa lielākas procentlikmes. Bet, jo tās ilgstošāk ir augtas, jo valstīm grūtāk sabalansēt savus ienākumus ar izdevumiem.

Otrdien paredzēts atsākt sarunas par Kipras atkalapvienošanos, cenšoties pielikt punktu vienam no ilgstošākajiem Eiropas konfliktiem, kas desmitgadēm ilgi stāvējis ceļā Turcijas vēlmei pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

Kipras grieķu un turku kopienu līderi tiksies «neitrālajā zonā» - pamestajā Nikosijas lidostā, kuru tagad izmanto ANO miera uzturētāji. Tā būs viņu pirmā tikšanās pēdējo 18 mēnešu laikā.

Starptautiski atzītās grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidents Niks Anastasiads un pašpasludinātās Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) prezidents Dervišs Eroglu pilnvarojuši ANO vēstnieku nolasīt kopīgo paziņojumu, kurā izklāstīti risinājuma pamatprincipi.

Taču turpmākās sarunas, kuras paredzēts uzticēt abu kopienu ekspertu delegācijām, varētu ilgt mēnešiem.

Tajā pašā laikā, sarunu atsākšana jau radījusi draudus Kipras grieķu valdības stabilitātei.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union šogad attīstībā plāno ieguldīt vismaz divus miljonus eiro, intervijā sacīja Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs.

«Katru gadu veicam ievērojamas investīcijas jaunu produktu attīstībā, izpētes un attīstības jomā, tehnoloģijās. Arī šogad tas tiks darīts, ieguldīsim gan jaunu produktu, iespējams, pat produktu līniju uzstādīšanā, turpināsies investīcijas kvalitātes uzlabošanā un tamlīdzīgi. Tie kopumā varētu būt vismaz divi miljoni eiro,» sacīja Staņēvičs.

Viņš pastāstīja, uz uzņēmums šogad papildinājis produktu klāstu ar jaunumiem saldējuma segmentā - Kāruma biezpiena saldējumiem, kā arī jauniem Ekselence saldējumiem uz kociņa un Ekselence saldējumu ar upeņu balzamu konusā. Tāpat produktu portfeli papildinājis jaunums Pola līnijā - šokolādes saldējums cukura vafelītē, savukārt zīmola Klasika saldējumu klāstu papildinājis jauns karameļu saldējums ar karameļu mērci un glazūru vafeļu konusā. Plānoti arī jauni produkti Rasēna līnijā.

Tirgi gaida nākamo cēlienu - grieķu drāma liek domāt par skaidras naudas palielināšanu portfelī.

Grieķijas iedzīvotāji referendumā lēmuši pret taupību, kur šo notikumu gluži vai simboliski pavadījusi kārtīga uzdzīves ballīte Atēnu ielās. Līdz ar pašreizējo situāciju nav iedomājams, ka šai valstij no starptautisko aizdevēju puses «tāpat vien» tiks piešķirts vēl vairāk naudas, kas Grieķijas defoltu padara par visai ticamu parādību. Kase šai valstij ir tukša, bet maksāt par iepriekšējās uzdzīves rēķinu tā negrib un drīzumā nevarēs nodrošināt saistības pret saviem iedzīvotājiem. Kraha priekšvakarā ir arī šīs valsts banku sektors, kur jau ir ieviestas ievērojama kapitāla kustības kontrole. Nav izslēgts, ka jau drīzumā grieķi būs spiesti emitēt kādu pagaidu naudu vai ieviest talonu sistēmu.

Pēdējā pusgada laikā piena pārstrādātājs A/S Tukuma piens dubultojis Baltais grieķu jogurtu pārdošanas apjomu, kā arī uzsāk jaunas garšas ražošanu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti iepriecināti par stabilo tirgus pieaugumu grieķu jogurtiem. Tieši tāpēc nolēmām piedāvāt vēl vienu eksotisku garšu, kas veikalos būs pieejama no maija beigām,» saka Tukuma Piens mārketinga vadītājs Armands Artihovičs.

Jau no maija beigām lielveikalos būs iespējams iegādāties Baltais grieķu jogurtu ar vīģu, dateļu un rozīņu džemu. Līdz šim Tukuma Piens ražoja grieķu jogurtus ar melleņu džema piedevu, medu un bez piedevām.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar aptuveni 215 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 3¹ un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Grieķu ierēdņiem, kas strādā Eiropas Komisijā (EK) un citās Eiropas Savienības (ES) institūcijās, būtu jāļauj uz laiku atgriezties dzimtenē, lai palīdzētu valstij īstenot reformas, pavēstījis Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadītājs Verners Hoijers, ziņo AFP.

«Komisija saviem darbiniekiem varētu piešķirt speciālu atvaļinājumu bez viņu tiesību zaudēšanas, lai viņi Grieķijā palīdzētu ieviest sarežģītās strukturālās reformas,» EIB vadītājs sacīja sarunā ar Vācijas laikrakstu Handelsblatt. «Nevajadzētu radīt iespaidu, ka Grieķija tiek kontrolēta no ārpuses,» klāstīja V. Hoijers.

«Tas nepalīdzes, ja tikai vācieši vai citi Eiropas ziemeļu iedzīvotāji runās par Grieķijas nedienām. Visā Eiropā dzīvo daudz grieķu intelektuāļu, ekonomistu, uzņēmēju un juristu, kuri var palīdzēt Grieķijas atjaunošanā,» sacīja EIB vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka ES institūcijās ir daudz kvalificētu grieķu darbinieku. «Es sev vaicāju: kāpēc šie cilvēki nav motivēti, lai atgrieztos Grieķijā un sniegtu savu palīdzību?» sacīja V. Hoijers. Tomēr EIB vadītājs brīdināja, ka reformu veikšana Grieķijā visticamāk ilgs vienu vai pat divas desmitgades.

Pēdējā laikā presē lielos daudzumos tiek runāts par to, vai Latvijai pāreja uz eiro sniegtu vairāk labumu vai zaudējumus. Kā parasti, ierēdņi, kuri pieņēmuši lēmumu par valūtas maiņu, galveno uzsvaru liek uz šīs parejas pozitīvajiem aspektiem.

Iedzīvotāji gluži pretēji uzskata, ka viņiem kaut ko neizstāsta līdz galam un meklē kur tad šeit ir lamatas. It īpaši vecākā paaudze, kura pārdzīvojusi vairākas naudas reformas un zina, ka praktiski visām reformām ir bijis konfiscējošs un inflāciju radošs raksturs.

Vairumu mulsina arī fakts par to, ka mēs tiecamies uz eirozonu brīdī, kad daži tās dalībnieki pārcieš smagu krīzi un visi zonas dalībnieki ir spiesti «apmaksāt problēmvalstu rēķinus». Kā viens no visnegatīvākajiem eiro pievienošanās momentiem tiek uzskatīts tas, ka arī mums nāksies maksāt «milzu naudu», lai grieķi strādāšanas vietā izvēlētos taisīt ļembastus ielās, bet spāņi turpinātu bezrūpīgi atpūsties siestas laikā.

Lai piedāvātu patērētājiem veselīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību, piena pārstrādes uzņēmums Food Union šā gada pavasarī paplašināja zīmola Valmiera produktu piedāvājumu ar vairākiem jaunumiem.

Starp tiem ir arī Valmiera Grieķu jogurts ar 0% un 2% tauku saturu.

Raksta galerijā skatāms, kā top šis produkts!

Investīciju apjoms, kas bija nepieciešams, lai palaistu produkciju tirgū, ir ap 30 tūkstošiem eiro.

Jaunie Valmiera Grieķu jogurti tiek gatavoti no Latvijā ražota piena, pievienojot īpašas pienskābes baktērijas. Tie ir 100% dabīgi produkti bez pievienotā cukura, informē ražotājs.

Jaunais Valmiera Grieķu jogurts tiek gatavots pēc īpašas piena apstrādes metodes.

Maksājumu karšu apstrādes kompānijas MasterCard un Visa, pēc gadiem ilgušām diskusijām ar Eiropas Komisiju, piekritušas samazināt norēķinu karšu komisijas tūristiem, kas izmanto savas maksājumu kartes Eiropas Savienībā, raksta BBC.

Abas kompānijas turpmāk no mazumtirgotājiem par maksājumiem, kas veikti ar kredītkartēm un debetkartēm, kas nav izdotas ES, iekasēs par 40% mazāku komisijas maksu nekā līdz šim.

EK paziņojusi, ka šī vienošanās rezultēsies ar zemākām izmaksām Eiropas mazumtirgotājiem, kā arī tam vajadzētu samazināt cenas tūristiem, kas apmeklē ES.

Saskaņā ar vienošanās nosacījumiem pasaules lielākā maksājumu kompānija Visa un tās konkurents MasterCard iekasēs 0,2% komisijas maksu par maksājumiem ar debetkarti, kas izsniegta ārpus ES, un 0,3% komisijas maksu šādu kredītkaršu maksājumiem.

Tādējādi šīs komisijas maksas būs vienādas ar tām, kas tiek iekasētas par ES teritorijā izsniegtām kartēm.

Iecavas pašvaldība mainījusi sākotnējo nodomu pieprasīt no stadiona būvniekiem Reaton-RERE04 līgumā paredzēto bankas garantiju par darbu nepabeigšanu termiņā, bet iekasēs soda naudu par kavējumiem. Lai arī novada domes vadītāji iepriekš publiski pauda apņemšanos pieprasīt bezstrīdus kārtībā iegūstamo bankas garantijas daļu – 10% līguma summas jeb ap 120 tūkstošiem latu – pēc tikšanās ar būvnieku pārstāvjiem nodoms mainīts, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pieprasījums bankai ieskaitīt pašvaldības kontā paredzēto summu nosūtīts, taču tas izdarīts pirms līgumā paredzētā darbu termiņa - 9. septembra, sacījis opozīcijas deputāts, finanšu komitejas dalībnieks Atis Avots (LSDSP). Vēl pirms tam pašvaldība saņēmusi būvnieku vēstuli, kurā lūgts termiņa pagarinājums, informējis izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs.

Pēc septembra domes sēdes, kurā M. Veinbergs ziņoja par darbu kavējumiem un pamatoja bankas garantijas pieprasījumu, nācās sasaukt ārkārtas finanšu komitejas sēdi, kurā būvfirmas pārstāvji atzina savu vainu un «ļoti lūdza» nepiemērot nopietnāko soda sankciju, jo tas ir graujoši uzņēmumu reputācijai un traucēs turpmākajā darbā, stāstījis A. Avots.

Pēc tam, kad Ungārijas zemo cenu aviokompānija Wizz Air pavēstījusi, ka iekasēs maksu par rokas bagāžu, airBaltic izplatījusi paziņojumu, ka «airBaltic izvērtēs šo tendenci un analizēs, vai maksa par rokas bagāžu ir nepieciešama».

Db.lv jau rakstīja, ka, sākot no 24. oktobra Wizz Air ieviesīs desmit eiro maksu par rokas bagāžu, kas lielāka par 42 cm x 32 cm x 25 cm. Jaunie noteikumi attieksies uz visiem Wizz Air maršrutiem, izņemot lielāko daļu lidojumu uz un no Ukrainas. Šis Wizz Air solis nav guvis pasažieru atbalstu, 88% respondetu norādot, ka viņi apdomās, vai neizvēlēties lidojumiem citu aviokompāniju, kas šādu maksu neprasa.

Patlaban Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic lidojumos rokas bagāža ir bez maksas. «Ja klients šobrīd ir iegādājies biļeti nākamajam gadam un rokas bagāža šajā biļetē ir iekļauta kā bezmaksas pakalpojums, tad tas arī būs bezmaksas pakalpojums, neatkarīgi no turpmākajiem lēmumiem,» teikts lidsabiedrības paziņojumā.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.