Politika

Vācija līdz ar ASV karavīru aiziešanu zaudēšot simtus miljonus

Jānis Šķupelis, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

ASV pirms laiciņa nāca klajā ar plāniem no Vācijas izvest aptuveni 12 tūkstošus savu kareivju. ASV šajā ziņā nobriedusi arī darbiem, kas nozīmē, ka Vācijas ASV militāristu pilsētiņas kādā brīdī var palikt tukšas. Tas nozīmē, ka attiecīgs ekonomisks trieciens var būt atsevišķiem Vācijas reģioniem, kas līdz šim bija pieraduši pie ASV militāristu naudas.

Pieejamā informācija liecina, ka Vācijas pilsētā Štutgartē tiks aizvērti divi komandcentri – viens ASV operācijām Eiropā un otrs ASV operācijām Āfrikā. "Financial Times" ziņo, ka no ASV militārās klātbūtnes ļoti atkarīgas tādas Vācijas pilsētas kā Vilseka un Grāfenvēre. Grāfenvēres pašvaldības pārstāvji lēš, ka gadā tai ASV armijas klātbūtnes “vērtība” bijusi 660 miljonu eiro apmērā!

"FT" arī ziņo, ka daudzi minēto pilsētu iedzīvotāji kaut vai šī iemesla iespaidā cer, ka rudenī gaidāmajās ASV vēlēšanās laurus plūks ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidāts Džo Baidens. Proti, ir cerība, ka viņa nostāja pret Vāciju būs maigāka.

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka aptuveni 5400 no minētajiem 12 tūkstošiem ASV kareivju tikšot izvietoti citās Eiropas valstīs (bet pārējie – atgriezīšoties atpakaļ ASV). Pamatā karavīri varētu tikt pārvietoti uz Beļģiju un Itāliju, lai gan potenciālo valstu vidū minēta Polija un arī Baltijas valstis. Var paspekulēt, ka, ņemot vērā minētos daudzos miljonus, iespējams, arī Latvijai būtu jāpacenšas par šādas militārās naudas piesaisti, kas infrastruktūras izbūvi un varbūt pat uzplaukumu var nozīmēt veselām pilsētām. Tā pati Polija, atšķirībā no daudzām citām NATO valstīm, izpilda doto solījumu par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai. Jāteic, ka šajā pulciņā atrodas arī Latvija, Lietuva, Rumānija, Igaunija, Grieķija un Bulgārija.

Jau neilgi pēc savas ievēlēšanas ASV prezidents Donalds Tramps ar vairākiem ļoti kolorītiem izteikumiem, kas lika apšaubīt Rietumvalstu militārās alianses NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācija) vienotību, pamatīgi sapurināja šo organizāciju. Jaunā ASV vadība ļoti aktīvi pauda milzīgu nepatiku par to, ka citas valstis uz tās rēķina "NATO vilcienā brauc pa zaķi", jo nepilda pašu apsolītās saistības pret šo organizāciju - savai aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP. Jau tad bija uzvirmojušas spekulācijas, ka Trampa vadībā ASV Eiropai vairs nav tik uzticams partneris.

Lai gan par Trampa administrācijas komunikācijas veidu un iebiedēšanas paņēmieniem patiešām var diskutēt, šāda asā retorika zināmā mērā nostrādāja, jo daudziem NATO atgādināja, ka ne velti šādi solījumi ir uzņemti un pašiem par savu drošību tomēr ir jārūpējas. Šajā ziņā Trampu lielākā mērā gan izvēlējās ignorēt Vācija, kura nav izstrādājusi kādu daudzmaz konkrētu plānu, kā pārskatāmā termiņā un uz palikšanu palielināt savus militāros tēriņus līdz apsolītajam apmēram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievija brīdina par atbildes soļiem uz Somijas iestāšanos NATO

LETA--AFP/INTERFAX, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ceturtdien brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē.

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami."

"Viss būs atkarīgs no tā, kā šis process notiks, cik tālu mūsu robežu virzienā militārā infrastruktūra pievirzīsies," norādīja Peskovs. "Kārtējā NATO paplašināšanās mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku."

Peskovam arī tika arī uzdots jautājums, vai Kremlī ir apsvēruši riskus, ka NATO varētu pievienoties citas valstis, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

"Vienmēr tiek izskatīti un analizēti visdažādākie varianti," atbildēja Peskovs.

Uz jautājumu, kāpēc Somija nolēmusi pievienoties NATO, Peskovs sacīja: "Tas ir jāprasa Somijas varas institūcijām, kas pieņēma šādu lēmumu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO.

Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.

"Pieteikumu iesniegšana šodien ir vēsturisks solis. Sabiedrotie tagad apsvērs nākamos soļus jūsu ceļā uz NATO," sacīja Stoltenbergs.

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.

Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stoltenbergs: Ja Zviedrija pieteiksies NATO, tiks pastiprināta NATO klātbūtne Baltijas jūrā

LETA/DPA, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Zviedrija nolems iestāties NATO, tā var rēķināties ar pastiprinātu NATO klātbūtni tās tuvumā un Baltijas jūrā, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs ceturtdien publiskotā intervijā Zviedrijas radio SVT pauda pārliecību, ka izdosies atrast garantijas Zviedrijas drošībai pārejas posmā starp iestāšanās lūguma iesniegšanu un uzņemšanu NATO.

Tiklīdz Zviedrija lūgs uzņemt to NATO un NATO sāks iestāšanās procesu, NATO ir stingra politiskā apņēmība garantēt Zviedrijas drošību, sacīja alianses ģenerālsekretārs.

Tas var izpausties dažādi, arī ar pastiprinātu NATO klātbūtni ap Zviedriju un Baltijas jūrā.

Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir pamudinājis Zviedriju un Somiju nopietni apsvērt iestāšanos NATO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti un lūgs uzņemt to NATO, svētdien paziņojis Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina.

Somijas parlamentam vēl jāapstiprina šis solis, bet sagaidāms, ka vairākums atbalstīs pievienošanos aliansei. Debates par valsts pievienošanos NATO parlamentā plānotas jau pirmdien.

Somijas valdošā Sociāldemokrātu partija jau sestdien izteica atbalstu valsts dalībai NATO.

"Šodien republikas prezidents un valdības Ārpolitikas komiteja pēc apspriešanās ar parlamentu kopīgi nolēmuši, ka Somija pieteiksies dalībai NATO. Šī ir vēsturiska diena. Sākas jauna ēra," paziņoja Nīniste.

"Sadarbībā ar valdību un republikas prezidentu šodien mēs esam pieņēmuši svarīgu lēmumu. Ceram, ka parlaments tuvāko dienu laikā apstiprinās lēmumu pieteikties dalībai NATO," sacīja Marina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prasības NBS 220 miljonu eiro pārtikas iepirkumā Sanitex ieskatā bijušas nesamērīgas

Db.lv, 27.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārtikas piegādātājiem "Sanitex" nesenajā 220 miljonus eiro vērtajā iepirkumā nav piedalījies "nesamērīgu līguma prasību dēļ", svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ap gadumiju neliela Rojā reģistrēta firma "Zītari LZ" tika pie 220 miljonus eiro vērta pasūtījuma NBS apgādāšanai ar pārtiku. Saskaņā ar līgumu, uzņēmums ir atbildīgs arī par armijas rezervēm kara gadījumā. Aizsardzības ministrijā (AM) par iepirkumu sākta pārbaude.

Konkursa pirmajā posmā piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti, tostarp līdzšinējie NBS pārtikas piegādātāji - "Sanitex", "Rēzeknes gaļas kombināts" un "Lanekss". Nolikums paredzēja, ka iepirkumā var startēt arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ar triju gadu pieredzi, kas ļāvis konkursā pieteikties arī salīdzinoši nelielam ēdināšanas uzņēmumam "Zītari LZ". Salīdzinoši 2021.gadā "Sanitex" apgrozījums bijis 411 miljoni eiro, bet "Zītari LZ" - 0,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baidens: ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā, arī Baltijas valstīs

LETA--AFP, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi aizdevumu 2,3 miljonu eiro apmērā uzņēmumam "Belss", kas nodarbojas ar telekomunikāciju objektu projektēšanu un uzstādīšanu. Piešķirtais finansējums tiks izmantots NATO mobilās nometnes izveidei.

SIA "Belss" nodarbojas ar radiosakaru iekārtu tirdzniecību un montāžu, telekomunikāciju ierīkošanu, kā arī būvprojektēšanu un inženiertīklu būvniecību. Uzņēmuma paveikto darbu vidū ir tādi projekti kā radiostaciju un sakaru iekārtu piegāde Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, NATO bataljona kaujas grupas izvietojuma ēkas projektēšana un būvniecība, NATO pārvietojamās nometnes iekārtu un aprīkojuma piegāde un citi.

Jaunākā NATO pasūtījuma izpildei nepieciešamā kopējā aizdevuma summa ir 2,3 miljoni eiro, un daļa no tā piešķirta kā kredītlīnija, bet daļa – kā garantija.

Finansējumam piesaistīta arī "Altum" garantija 60% apmērā.

"SIA "Belss" pagājušajā gadā, parakstot un izpildot līgumu ar NATO iepirkumu aģentūru par vairāk nekā 6 miljoniem eiro NATO pārvietojamas nometnes ar pilnu aprīkojumu piegādei, apliecināja savu kompetenci, tāpēc atbalstām viņus nākamā projekta īstenošanā. Atkārtots NATO pasūtījums apliecina SIA "Belss" konkurētspēju," pauž Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB par NBS pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas

LETA, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO 2023.gada samits notiks Lietuvā, pirmdien pavēstīja alianses dalībvalstu līderi.

Viņu kopīgajā paziņojumā teikts: "Mēs gaidām iespēju tikties Spānijā 2022.gadā, bet nākamajā gadā tikšanās notiks Lietuvā."

Šo informāciju žurnālistiem Briselē apstiprināja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"NATO komunikē Lietuva minēta kā nākamā valsts, kurā tiks organizēts NATO samits pēc 2022.gada tikšanās Spānijā," viņš sacīja.

Lietuvā 2005.gadā tika rīkota NATO valstu ārlietu ministru sanāksme, bet 2008.gadā - alianses valstu aizsardzības ministru sanāksme. Abi šie pasākumi norisinājās Viļņā.

Kā radiostacijai "Žiniu radijas" otrdien sacījusi prezidenta galvenā ārlietu padomniece Asta Skaisgirīte, tik liela mēroga pasākums Lietuvā vēl nav rīkots, tādēļ būs jāpaveic lieli sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība ir pieņēmusi ļoti gudrus lēmumus attiecībā uz investīcijām aizsardzības jomā, kas ļaus ne tikai sevi aizstāvēt, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām, intervijā uzsvēra ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

"Mūsu divpusējo attiecību ziņā ļoti svarīgi ir tas, ka ASV prezidents ir vairākkārt apliecinājis mūsu gatavību aizstāvēt katru sprīdi NATO teritorijas. Un Latvijai varu tikai vēlreiz atkārtot, ka esam apņēmības pilni," norādīja Robinsons, kurš darbu Latvijā sāka janvāra beigās.

Ir skaidrs, ka NATO ar lielu apņēmību turpinās nostiprināt mūsu aizsardzības un atturēšanas spējas, bet par konkrētiem lēmumiem attiecībā uz nākotni varēs uzzināt pēc gaidāmā NATO samita, norādīja vēstnieks.

"Tāpat esam apņēmušies turpināt savu rotācijas tipa militāro klātbūtni jūsu valstī. Šo savu klātbūtni mēs uzturēsim kā pastāvīgu," piebilda vēstnieks. Šomēnes notiks vienas no lielākajām karaspēka mācībām "Baltops", kurās ASV strādās kopā ar Latviju, lai palielinātu spējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā šodien sākas NATO samits, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis atbalsta Kijivas prasību, lai Ukraina Viļņā saņemtu nepārprotamu signālu, ka pēc kara beigām tā kļūs par alianses dalībvalsti.

Tomēr tādas lielvaras kā ASV un Vācija nevēlas iet tālāk par alianses 2008. gadā doto solījumu, ka Ukraina kaut kad abstraktā nākotnē pievienosies NATO, nenosakot nekādu konkrētu grafiku uzņemšanas procesam.

Tajā pašā laikā paredzēts apspriest drošības garantijas Ukrainai, kamēr tā nekļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti.

Samita dienaskārtībā ir arī jauno reģionālo aizsardzības plānu apstiprināšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu starptautisku militāro bāzi plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas valsts meži".

Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.

Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Pāvilostas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru