Jaunākais izdevums

Lai mīkstinātu pandēmijas negatīvo ietekmi, Vācijas valdība trešdien vienojusies par finansiālu palīdzību cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un par nodokļu atlaidēm uzņēmumiem.

Vienošanās tika panākta valdības koalīcijas komitejā pēc gandrīz piecu stundu ilgām sarunām.

Ģimenēm tiks piešķirts papildu vienreizējs bērnu kopšanas pabalsts 150 eiro apmērā. Pērn ģimenes saņēma 300 eiro par vienu bērnu, lai stimulētu ekonomiku.

Pieaugušajiem, kas saņem pabalstus, arī tiks izmaksāts vienreizējs 150 eiro liels grants.

Līdz 2021.gada beigām tiks pagarināta arī vienkāršotā pieeja pamata ienākumu pabalstam pašnodarbinātajiem un maznodrošinātajiem.

Uzņēmumi varēs lielākā apmērā kompensēt zaudējumus savās nodokļu deklarācijās, palielinot zaudējumu pārnešanu uz iepriekšējo gadu līdz maksimums desmit miljoniem eiro vai 20 miljoniem eiro kopīgajā novērtējumā.

Arī ēdināšanas nozare tiks atbalstīta, samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 7% līmenī atstājot spēkā līdz 2022.gada beigām. Sākotnēji bija plānots, ka samazinātā likme būs spēkā tikai līdz jūnija beigām.

Kultūras jomā tiks iedarbināta jauna atbalsta programma, atvēlot tai vēl miljardu eiro.

Šim atbalstam nebūs nepieciešams papildu budžets, norādīja Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līdzpriekšsēdētāji Norberts Valters-Borjāns un Saskija Eskena.

Bērnu kopšanas pabalsti un granti pamatienākumu pabalsta saņēmējiem izmaksās valstij aptuveni trīs miljardus eiro, bet samazinātais PVN pārtikas pakalpojumu nozarē - aptuveni 3,5 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācijā strauji izplatās Lielbritānijā atklātais koronavīrusa paveids

LETA--DPA, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā strauji izplatās jaunā koronavīrusa paveids, kas sākotnēji tika atklāts Lielbritānijā, trešdien paziņojis Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns.

Jaunais lipīgākais paveids B117 izraisījis vairāk nekā 22% no inficēšanās gadījumiem Vācijā. Vēl pirms nepilnām divām nedēļām tie bija tikai aptuveni 6%, sacīja ministrs, atsaucoties uz datiem no Roberta Koha institūta (RKI), kas Vācijā pilda slimību kontroles dienesta funkcijas.

"Mums jāpieņem, ka paveids arī šeit var kļūt par dominējošo," paziņoja Špāns.

Procentuāli saslimušo skaits no jaunā paveida dubultojas katru nedēļu.

Vēl 1,5% inficēšanās gadījumu izraisa paveids, kas sākotnēji tika atklāts Dienvidāfrikā, sacīja Špāns.

Vācijas valdība nesen palielināja resursus laboratorijām, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par paveidu izplatīšanos valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vācija ar likumu noteiks, ka biržā kotētajos uzņēmumos valdēs jābūt pārstāvētām sievietēm

LETA/AFP, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā lielajiem uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā, būs jānodrošina, ka to valdēs ir pārstāvētas sievietes, paredz jauns likumprojekts.

Likumprojekts, par kuru Vācijas koalīcijas valdība vienojās trešdien, noteic, ka uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā un kuru valdē ir vismaz četri locekļi, vismaz vienam no šiem locekļiem jābūt sievietei.

Likumprojekts tiks iesniegts parlamentā.

Vācijas tieslietu ministre Kristīne Lambrehta žurnālistiem sacīja, ka šis likumprojekts sūta "ļoti spēcīgu signālu", un aicināja uzņēmumus "izmantot iespēju, ko sniedz augsti kvalificētas sievietes".

"Mēs varam parādīt, ka Vācija ir ceļā uz kļūšanu par modernu sabiedrību, kas būs piemērota nākotnei," sacīja Vācijas ģimeņu lietu ministre Franciska Gifeja.

Vācija, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, atpaliek no citām valstīm, kad runa ir par sieviešu pārstāvniecību augstos amatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija vērš spiedienu uz Eiropas Savienības (ES) institūcijām centienos panākt straujāku Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas gaitu, otrdien vēsta laikraksti, vienlaikus Lielbritānijā un ASV masveida vakcinācija jau sākusies.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojs un Vācijas Veselības ministrija vēlas, lai Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pārceļ farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas apstiprināšanas datumu uz agrāku laiku - no 29.decembra uz 23.decembri, vēsta laikraksts "Bild", atsaucoties uz saviem avotiem.

Kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu raisa šaubas par "ES spējām rīkoties", laikrakstam sacījis avots.

Berlīnes neapmierinātību īpaši pastiprina tas, ka "BioNTech" ir vācu uzņēmums, un tā vakcīnas jau tiek izmantotas Lielbritānijā un ASV, kamēr pašā Vācijā trešdien vēl vairāk tiks pastiprināts karantīnas režīms, slēgti mazāk svarīgie veikali un skolas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā SIA "Karavela" noslēgusi Vācijas zivju konservu ražotāja "Larsen Danish Seafood" pirkšanas darījumu, informē uzņēmumā.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem augustā tika veikti pēdējie maksājumi, kā arī pilnībā ir pārvestas uz Latviju un palaistas visas ražošanas iekārtas, kā arī "Karavelas" īpašumā pāriet visas vācu ražotāja preču zīmes, no kurām "Larsen " zīmols ir pats vērtīgākais. Tieši "Larsen" pārdošanas apjomi Vācijā ir auguši ļoti strauji - "Larsen" konservu pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 2,24 miljoni eiro, bet šā gada pirmo sešu mēnešu apgrozījums sasniedzis 2,08 miljonus eiro.

"Tas, kas mani dara īpaši priecīgu, ir fakts, ka šis darījums vēlreiz pierāda, ka Latvijas uzņēmumi var kā līdzīgs ar līdzīgu konkurēt ar Vācijas ražotājiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem Eiropas tirgū. Šobrīd jau vairāk domājam par 2021. gadu, jo tas solās būt nezināmu notikumu pilns – Brexit, Covid turpinājums, dolārs…," tā saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā noteiktos stingros ierobežojumus cīņā ar Covid-19 iecerēts pagarināt līdz 18.aprīlim, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais valdības sagatavotais lēmuma projekts.

Ierobežojumu pagarināšanu kanclere Angela Merkele pirmdien apspriedīs ar federālo zemju premjerministriem.

Vācija bija pakāpeniski sākusi atvieglot ierobežojumus, februāra beigās atverot skolas un martā atļaujot atsākt darbu daļai veikalu. Taču sākušas gaist cerības, ka restorāni un kafejnīcas drīzumā varēs sākt uzņemt klientus iekštelpās un būs iespējams organizēt kultūras un atpūtas pasākumus, jo Vāciju skāris jaunā koronavīrusa trešais vilnis, tostarp izplatās jaunie lipīgākie vīrusa varianti.

Valdības sagatavotajā dokumentā paredzēts pagarināt esošos ierobežojumus, tostarp prasību strādāt no mājām, kur tas iespējams.

Lai novērstu vīrusa izplatību darbavietās, uzņēmumiem būs jānodrošina, ka darbiniekiem vismaz divreiz nedēļā tiek veikti ātrie Covid-19 testi, teikts dokumentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācija pagarina robežas šķērsošanas ierobežojumus par spīti EK prasībām

LETA--DPA, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija ir nolēmusi pagarināt robežas šķērsošanas ierobežojumus, kas noteikti nolūkā iegrožot Covid-19 izplatību, par vēl astoņām dienām, otrdien paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretāre.

Domājams, ka šis lēmums sadusmos Eiropas Komisiju (EK), kas pieprasījusi Vācijai un vēl piecām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atvieglot robežas šķērsošanas ierobežojumus.

Robežas šķērsošanas ierobežojumi, kas liedz ierasties Vācijā no Čehijas, Slovākijas un Austrijas Tiroles federālās zemes, paliks spēkā līdz 3.martam, otrdien apstiprināja Vācijas amatpersona.

Vācija 14.februārī noteica šos ierobežojumus uz 10 dienām, ņemot vērā lipīgākā jaunā koronavīrusa paveida izplatību kaimiņvalstīs. Ir gan pieļauti izņēmumi attiecībā uz svarīga darba veicējiem, tostarp kravu pārvadātājiem, tomēr viņiem iepriekš jāreģistrējas internetā un jāuzrāda negatīvs koronavīrusa tests, kas nav vecāks par 48 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā uz Lieldienām tiks ieviesta mājsēde no 1. līdz 5.aprīlim, lai apturētu straujo inficēšanoas ar jauno koronavīrusu, otrdien paziņoja kanclere Angela Merkele pēc sarunām ar federālo zemju premjerministriem.

Sarunās tika nolemts cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās.

Šo piecu dienu laikā būs slēgti gandrīz visi veikali, bet Lieldienu dievkalpojumi būs pārcelti uz tiešsaisti. Sestdien, 3.aprīlī, drīkstēs darboties tikai pārtikas veikali.

"Situācija ir nopietna. [Inficēšanās] gadījumu skaits pieaug eksponenciāli, un intensīvās aprūpes gultasvietas [slimnīcās] atkal aizpildās," sacīja Merkele, pēc 12 stundas ilgajām sarunām mēģinot attaisnot stingrākos ierobežojumus.

Sarunu dalībnieki vienojās "steidzami aicināt visus pilsoņus atturēties no nebūtiskiem ceļojumiem pa valsti un uz ārzemēm, arī gaidāmajās Lieldienu brīvdienās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Karšu maksājumi Vācijā pirmo reizi pārsniegs skaidras naudas darījumus

LETA--AFP, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karšu maksājumi Vācijā šogad pirmo reizi vēsturē pārsniegs skaidras naudas darījumu apjomu, ņemot vērā pircēju uzvedības izmaiņas koronavīrusa pandēmijas dēļ, liecina starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma "Euromonitor International" veikts pētījums.

"Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Vācijas patērētāji demonstrējuši strauju maksājumu uzvedības maiņu, skaidras naudas vietā aizvien vairāk izmantojot karšu maksājumus higiēnas iemeslu dēļ," teikts pētījumā.

Patērētāji Vācijā stūrgalvīgi pieturējušies pie skaidras naudas izmantošanas, lai arī pircēji citās valstīs pēdējos gados aktīvi pievērsušies bezskaidras naudas maksājumiem.

Taču vienlaikus ar Covid-19 izplatību pieaugusi vāciešu vēlme izvairīties no banknošu un monētu aiztikšanas.

Vienlaikus arī Vācijas valdība paātrinājusi šo pāreju, dubultojot bezkontakta maksājumu darījumu limitu līdz 50 eiro.

"Euromonitor" prognozē, ka ar maksājumu kartēm veikto norēķinu apjoms Vācijā līdz 2025.gadam pieaugs par 28%, bet skaidras naudas darījumu apmērs samazināsies par 34%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijā reģistrēts kopš aprīļa augstākais inficēšanās līmenis ar Covid-19

LETA--AFP, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā pēdējo 24 stundu laikā reģistrēti 1707 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, un tas ir augstākais inficēšanās gadījumu skaits, kāds reģistrēts kopš aprīļa, liecina ceturtdien publicētie oficiālās statistikas dati.

Līdz šim Vācijai veicies labāk nekā daudzām citām Eiropas valstīm koronavīrusa izplatības ierobežošanā, taču vasaras atvaļinājumu sezonas laikā inficēšanās gadījumu skaits strauji pieaudzis.

Tiek uzskatīts, ka liela daļa inficēšanās gadījumu saistāmi ar personām, kas atgriežas no tūrisma braucieniem, apmeklējuši ballītes vai ģimenes svētkus.

Saskaņā ar svaigākajiem Roberta Koha institūta (RKI) datiem kopējais inficēto skaits kopš pandēmijas sākuma Vācijā sasniedzis 228 621 cilvēku.

Pēdējās diennakts laikā reģistrēti arī desmit Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, un tādējādi kopējais pandēmijas upuru skaits Vācijā sasniedzis 9253 cilvēkus.

Reaģējot uz inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, kanclere Angela Merkele otrdien brīdināja, ka jauni karantīnas ierobežojumu atvieglojumi šobrīd vairs nav gaidāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu loģistikas iespējas Eiropā, automašīnu transporta un loģistikas uzņēmums Kurbads atvēris filiāli Vācijā, informē uzņēmumā.

"Kurbads loģistikas centra izveide Vācijā ir nākamais loģiskais solis uzņēmuma attīstībā un izaugsmē. Projekts tiek īstenots ar mērķi paplašināt loģistikas iespējas Eiropā, kā arī, lai attīstītu Kurbads zīmolu Vācijas tirgū. Atradīsimies tuvāk esošajiem sadarbības partneriem Vācijā, kā arī uzņemsim kontaktus ar jauniem partneriem," stāsta Latvijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Vācijas filiāle " Kurbads Gmbh" atrodas netālu no Berlīnes, pilsētā Genthin, stratēģiski svarīgā vietā, blakus A2 automaģistrālei. Uz vietas atrodas gan transporta bāze, gan noliktava un birojs, gan vieta, kur šoferiem atpūsties.

Šī gada augustā uzņēmums Kurbads svinēs savu 26 gadu dzimšanas dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaitam Vācijā tuvojoties 600 dienā, kanclere Angela Merkele trešdien pieprasīja noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu vīrusa izplatīšanos.

Vācijā, kuru pirmais pandēmijas vilnis skāra mazāk smagi nekā daudzas citas zemes, līdz šim ieviesti krietni mazāk stingri ierobežojumi nekā citās lielajās Eiropas valstīs.

Tomēr otrajā vilnī Vācija cieš smagi, un jauno inficēšanās gadījumu skaits ir trīs reizes lielāks , nekā tas bija epidēmijas kulminācijas dienās pavasarī.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaits trešdien sasniedzis rekordu - 590 mirušos.

Šobrīd jau vairs nepietiek ar vadlīnijām, kas pirms divām nedēļām tika pieņemtas diskusijās ar 16 federālo zemju līderiem un kas paredz, ka veikali turpina darbu, bet restorānos aizliegtas maltītes telpās, sacīja Merkele, runājot Bundestāgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija pagarinās Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus līdz janvāra sākumam, ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama, trešdienas vakarā paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

Runājot pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjeriem, Merkele sacīja, ka novembra sākumā ieviestos pasākumus, tostarp privātas pulcēšanās ierobežojumus un restorānu, izklaides un kultūras vietu slēgšanu, nevar atcelt, ņemot vērā pašreizējo inficēšanās līmeni.

Ierobežojumi tiks turpināti "vispirms līdz 20.decembrim, bet mēs pieņemam, ka (..) ļoti augstā inficēšanās līmeņa dēļ ierobežojumus vajadzēs piemērot līdz janvāra sākumam, ja vien nenotiks negaidīta [inficēšanās līmeņa] samazināšanās," sacīja Merkele.

Šī vienošanās ar federālo zemju valdībām nozīmē, ka paliks slēgti restorāni, bāri, sporta un kultūras iestādes, tomēr skolas un veikali turpinās darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā pērn pārdoti 2,9 miljoni jaunu automobiļu, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 1989.gada, liecina Vācijas Autoražotāju asociācijas (VDA) apkopotā informācija.

Jaunu automašīnu tirdzniecība valstī pagājušajā gadā nokritusies par 19%.

Tikmēr Vācijā ražotu automašīnu eksports pērn nokrities par 24% un veidojis 2,6 miljonus vienību.

Vienlaikus Vācijā 2020.gadā saražoti 3,5 miljoni automobiļu, kas ir zemākais līmenis pēdējos 45 gados.

Automašīnu tirdzniecības un ražošanas kritums tiek skaidrots ar koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu negatīvo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija, kas līdz šim bijusi naidīgi noskaņota pret valdību aizņemšanos, nākamgad aizņemsies vēl 179,8 miljardus eiro, lai cīnītos pret koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi, liecina valsts budžeta likumprojekts.

Par to Vācijas Bundestāga finanšu komiteja vienojusies pēc 17 stundas ilgām diskusijām.

Ar šo vienošanās Vācija vēl vairāk pārkāps savus parādsaistību ierobežojuma noteikumus, valsts izdevumiem tagad sasniedzot gandrīz 500 miljardus eiro. Šo noteikumu pārkāpšana koronavīrusa izraisītās ekonomikas krīzes laikā ir atļauta.

Eiropas lielākās ekonomikas aizņēmumu apjoms būs par gandrīz 84 miljardiem eiro lielāks salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas septembrī - pirms koronavīrusa pandēmijas saasināšanās - izteiktajām prognozēm.

Kā ziņots, Vācijā inficēšanās gadījumus skaits ar jauno koronavīrusu kopš Covid-19 epidēmijas sākuma pārsniedzis miljonu, piektdien pavēstīja Roberta Koha institūts, kam ir slimību profilakses un kontroles centra funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi Vācijā konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), kas riskus cilvēkiem nerada, taču tā dēļ nācies likvidēt ievērojamu skaitu cūku visā pasaulē, paziņojusi valsts lauksaimniecības ministre Jūlija Kleknere.

Šī slimība atklāta mežacūkai Brandenburgas federālajā zemē, kas aptver Berlīni. "Mūsu aizdomas, diemžēl, ir apstiprinājušās," veicot šo paziņojumu, norādīja Kleknere.

Vietējās amatpersonas vēsta, ka, lai novērstu ĀCM izplatīšanos Vācijā, tiks izziņota īpaša zona 15 kilometru rādiusā ap vietu, kur tikusi atklāta ar ĀCM inficējusies mežacūka.

ĀCM radījis milzīgas bažas lauksaimniecības nozarei, un Vācijai tagad draud iespējams cūkgaļas eksporta aizliegums.

Vācija pievienojusies garam Eiropas valstu sarakstam, tostarp Beļģijai, Ungārijai, Polijai un Rumānijai, kurās šogad atklāti ĀCM gadījumi.

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša. Pret to nav vakcīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, Vācijā no trešdienas tiek slēgtas skolas, bērnudārzi, frizētavas un veikali, kas pārdot preces, kas netiek uzskatītas par pirmās nepieciešamības lietām.

Skolas aicinātas organizēt mācības attālināti vai pagarināt Ziemassvētku brīvdienas.

Uzņēmumi aicināti atļaut saviem darbiniekiem strādāt no mājām vai pagarināt brīvdienas.

Publiskās vietās aizliegts lietot alkoholu, tostarp karstvīnu.

Šie ierobežojumi būs spēkā līdz 10.janvārim.

Ziemassvētkos ierobežojumi tiks nedaudz atviegloti, atļaujot vienai mājsaimniecībai uzņemt maksimums četrus tuvus ģimenes locekļus.

Restorāni, bāri un atpūtas centri Vācijā ir slēgti jau kopš novembra, un vairāki apgabali ir ieviesuši stingrākus ierobežojumus.

Vācija ir vērsusi spiedienu uz Eiropas Savienības (ES) institūcijām, cenšoties panākt straujāku Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Spānija tiek uzskatīta par augsta riska zonu ceļotājiem no Vācijas, kopš Spānijas slimību kontroles centrs trešdien pievienoja Kanāriju salas jaunā koronavīrusa karsto punktu sarakstam. Spānija ir ļoti populārs ceļojumu mērķis vācu tūristiem, un tās tūrisma industrija ir lielā mērā atkarīga no viņu tērētās naudas. Tūrisms veido 12% no Spānijas iekšzemes kopprodukta (IKP), un šajā nozarē ir nodarbināti 2,5 miljoni cilvēku. Kanāriju salas ir vēl vairāk atkarīgas no tūrisma, kas sastāda 35% no šī reģiona IKP. Starp ārzemniekiem, kas apmeklē Kanāriju salas, skaitliski visvairāk ir Vācijas pilsoņu. Pērn šo arhipelāgu apmeklēja 2,65 miljoni vāciešu. Jaunie noteikumi ir stājušies spēkā, neraugoties uz Kanāriju salu amatpersonu centieniem kontrolēt vīrusa izplatību, nosakot aizliegumu pulcēties vairāk nekā 10 cilvēkiem un liekot bārus un restorānus slēgt pusnaktī. Vairākās Vācijas federālajās zemēs vēl nav sākusies skolu mācību sezona, tātad daudzas ģimenes vēl nav atgriezušās mājās no vasaras brīvlaika, un tās var ietekmēt Kanāriju salu jaunais statuss. Vācija augusta vidū izplatīja ceļošanas brīdinājumu par Spāniju, to gan neattiecinot uz Kanāriju salām. Šis brīdinājums sarežģīja daudzu vāciešu ceļojumu plānus un radīja problēmas Spānijas tūrisma nozarei. Vācija klasificē kā augsta riska zonu tās valstis vai reģionus, kur septiņu dienu periodā reģistrēti vairāk nekā 50 jauni Covid-19 infekcijas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šis skaitlis Kanāriju salām tagad ir sasniedzis 95,71. Dažas stundas pēc tam Vācijas Ārlietu ministrija izplatīja ceļošanas brīdinājumu par visu Spāniju. Roberta Koha Institūta sarakstā par Covid-19 riska zonām pašlaik ir ietvertas 130 valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija Eiropā nav smādējusi turpmākam mājokļu cenu pieaugumam. Proti, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, mājokļu cena eirozonā kopumā palielinājusies par 5%, liecina Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, mājokļu cena ir augusi par 1,7%.

Eirozona un Eiropas Savienība, protams, nav diez ko viendabīgs veidojums. Tādējādi ir valstis, kur cenas augušas straujāk vai pat ir sarukušas. Piemēram, Vācija gada laikā mājokļu cenas pieaugušas par 6,6% un Francijā – par 5,5%. Savukārt Latvijā šis pieaugums bijis mazāk straujš – 1,6% apmērā. Turklāt ceturkšņa skatījumā tās pat te ir planējušas par 2,3% zemāk.

Avots: Eurostat

Eurostat dati arī liecina, ka kopš 2010. gada reģionā mājokļu cena kopumā palēkusies par ceturto daļu. Savukārt īres maksas šajā periodā augušas par 14,2%. Vidējā temperatūra reģionā gan bieži vien neko daudz patiesībā nepasaka. Arī, piemēram, slimnīcā tā mēdz būt normas robežā, lai gan vairākus pavairāk atdzisušos tur kompensē tādi, kam ir pamatīgs drudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru