No aizpagājušās nedēļas var dibināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību ar 1 Ls pamatkapitālu. Nezināmu iemeslu dēļ prese gaidīja ažiotāžu ap šo uzņēmējdarbības formu jau no pirmās dienas. Uzskatu, ka satraukumam par mazu pieteikumu skaitu pirmajās dienās nav pamata, jo, kā jau ar jebkuru jauninājumu, ir nepieciešams laiks, lai cilvēki novērtētu 1 lata SIA priekšrocības un trūkumus.
Vai šis solis tuvinās mūs valdības nospraustam mērķiem – uzlabot uzņēmējdarbības vidi? Noteikti, ir zināms skaits potenciālo komersantu, kurus līdz šim no biznesa uzsākšanās atturēja vajadzība iemaksāt uzreiz 2000 Ls (vai vismaz pusi no tā, kā līdz šim jau paredzēja likums, ar pienākumu apmaksāt visu pamatkapitālu vēlāk), un tai pašā laikā biedēja individuālā komersanta neierobežota atbildība. Tomēr atļaušos minēt, ka šis skaitlis ir ļoti neliels, un runa tik tiešām ir par mikrouzņēmumiem, jo gandrīz jebkurā biznesā ir jāiegulda nauda pirms uzņēmējs varēs sagaidīt kādus ieņēmumus. Un ja šādu mikrouzņēmumu skaits ātri augs (kam es ļoti ticu), tas vēl nenozīmē, ka visi, kas šo iespēju izmanto, uzņēmējdarbību bez šīm likumdošanas izmaiņām vispār nesāktu. Vienkārši izvēloties starp iespēju iemaksāt 1 Ls vai 2000 Ls, viņi dos priekšroku lētākajam variantam.
Biznesa vides uzlabošanas kontekstā šī iniciatīva man tomēr atgādina vecu joku par pazaudētā pulksteņa meklēšanu tur, kur gaišāk, nevis tur, kur tas pazudis. Proti, ir vieglāk pieņemt šādu likumu, nekā risināt sarežģītākas problēmas. Domāju, jebkurš, kam bija saskarsme ar Uzņēmumu reģistru, atzīs, ka šīs valsts institūcijas darbība ir efektīva, un uzņēmuma reģistrācija nav nedz sarežģīta nedz darbietilpīga. Iespējas uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mainot kaut ko šajā posmā, nav lielas.
Saskaņā 2009. gadā pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma veikto uzņēmēju aptauju, tikai 9% aptaujāto problēmas rada uzņēmumu reģistrācijas process (tikpat, cik organizētā noziedzība un pašvaldības policija, un vairāk tikai par ārvalstnieku nodarbināšanas noteikumiem).
Visbiežāk kā uzņēmējdarbību ietekmējošas minētas nodokļu likmes – tās kā kavēkli identificējuši 76% uzņēmēju (ok, pieņemsim, ka mūsdienu finanšu situācijā šo mēs nevaram aiztikt). Vairāk kā puse uzņēmēju kā kavēkļus nosauca arī nodokļu likumus un noteikumu, nodokļu administrēšanu, likumu un noteikumu izmaiņu biežumu.
Gandrīz tikpat daudz uzņēmēju kā kavējošus novērtē valsts atbalsta trūkumu un konkurenci ar ēnu ekonomiku. Aptuveni trešdaļa respondentu kā kavēkļus savai uzņēmējdarbībai nosauc korupciju valsts sektorā, valsts iepirkumu procesu un arī korupciju pašvaldības sektorā (te var atgādināt, ka, Latvijā ir 56. vietā (no 180 valstīm) Transparency International Korupcijas indeksā). Ceturtdaļa aptaujāto sūdzas par konkurenci ierobežojošām darbībām no citu tirgus dalībnieku puses.
Saskaņā ar pasaules bankas Doing Business pētījumu, Latvijā atrodas pieklājīgā 27. vietā (no 183 valstīm) pēc tā, cik viegli valstī ir vest biznesu. Kaut uzņēmuma dibināšanas viegluma kritērijs ar savu 51. vietu velk Latviju uz leju, jāatceras, kas ietver arī reģistrāciju PVN reģistrā un citā aktivitātes. Īpašuma reģistrācijā mums sokas vēl sliktāk (58. vieta), nodokļu maksāšanas vieglumā esam 45. vietā (ar 279 stundām gadā, kas šai nodarbei ir jāvelta), krietni sliktāk mums veicas ar biznesu slēgšanu (88. vieta) un darbinieku nodarbināšanu (128. vieta).
Tāpēc pozitīvi novērtējot nelielus uzlabojumus, ko valdība realizē, gribas novēlēt neaizmirst risināt patiesas problēmas, kas traucē biznesam Latvijā. Ir vajadzīgi skaidri un stabili nodokļu likumi, kuru izpildīšana neprasa tik daudz laika. Nodokļu administrācija, kas ir palīgs nodokļu maksātājam, un mazāka birokrātija, uzņēmējam saskaroties ar valsti, kas mazinātu arī korupcijas iespējas.