Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Liela daļa rehabilitācijas centru ir privāti uzņēmumi, kas vienlaikus ar maksas klientu apkalpošanu sniedz arī valsts apmaksātus pakalpojumus.

Medicīniskā rehabilitācija Latvijā tiek nodrošināta gan valsts, gan pašvaldību, gan privātās ārstniecības iestādēs. Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ir vienīgais rehabilitācijas centrs Latvijā, kas sniedz valsts finansētus pakalpojumus stacionārā. «Ir arī rehabilitācijas centri Līgatnē, Jaunķemeros, Tērvetē u.c., taču mūsu specializācija ir pakalpojumi pacientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kam ir nepieciešamība pēc diennakts medicīniskās aprūpes un vienlaicīgi intensīvas aktīvas rehabilitācijas reizē ar medicīnisku sarežģījumu novēršanu un profilaksi,» saka Anda Nulle, Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari valdes priekšsēdētāja.

Darbu sākusi Nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari» Ambulatorās rehabilitācijas klīnika Rīgā.

Jaunajā NRC «Vaivari» Ambulatorajā rehabilitācijas klīnikā tiks sniegti pakalpojumi bērniem un pieaugušajiem, kuriem nepieciešama ambulatora rehabilitācija.

Klīnikā tiks realizēta pēctecīgas rehabilitācijas koncepcija tiem pacientiem, kuri saņēmuši stacionārās rehabilitācijas pakalpojumus Vaivaros un kuriem ir jāturpina ambulatora atveseļošanās.

«Pabeidzot ārstēšanās un rehabilitācijas posmu stacionārā, pacientam jāsniedz skaidrs priekšstats par tālākās atveseļošanās plānu. Rehabilitācijas procesa efektivitātē nozīme ir gan savlaicīgumam gan pēctecībai. NRC »Vaivari« pacienti pēc smagām saslimšanām un traumām, saņem specializētu kompleksu rehabilitāciju subakūtā etapā stacionārā režīmā Jūrmalā. Beidzot stacionāro rehabilitācijas programmu, pacients dodas uz savu mājvietu un nereti ir jāturpina ambulatora rehabilitācija. Būtiski, ka esam paplašinājuši rehabilitācijas iespējas iedzīvotājiem, nodrošinot mūsu speciālistu profesionālu atbalstu nu jau citā režīmā un intensitātē tuvāk pacienta dzīves vietai. Ambulatorajā klīnikā paplašinās iespējas dinamiski sekot pacienta sasniegtajam progresam un veikt nepieciešamās rehabilitācijas plāna korekcijas,» norāda Anda Nulle, NRC «Vaivari» vadītāja.

Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) Vaivari, šodien, 2. decembrī, atzīmējot starptautisko dienu personām ar invaliditāti, demonstrēja pirmo NRC Vaivari robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa pilnveidošanai.

Šāda tehnoloģija Baltijas valstīs ir jaunums un gandrīz vienlaicīgi iegādāta Igaunijā un Latvijā. Ar šīs robottehnoloģijas palīdzību var ļoti agrīni uzsākt vertikalizāciju un mobilizāciju pacientiem.

Veicot pacientu agrīnu vertikalizāciju ar vienlaicīgām robotizētām kāju kustībām un soļošanas imitāciju, ir iespējams intensificēt rehabilitāciju, kas palīdz pilnīgāk izmantot smadzeņu neiroplasticitātes procesus un sasniegt labākus rezultātus pēc smagām saslimšanām un traumām. Šī jaunā tehnoloģija ir vēl viens solis rehabilitācijas ekselences centra attīstības virzienā.

Pasākumā viesojās arī Iveta Vējone, centra Vaivari attīstības fonda bērnu jauniešu projektu patronese un izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus turpmāk varēs saņemt arī strādājošie cilvēki (darba ņēmēji un pašnodarbinātie) ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā, tādējādi paplašinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju loku.

To paredz otrdien valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta «Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem».

Līdz šim Sociālās integrācijas valsts aģentūra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedza četrām cilvēku grupām: cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā, cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un politiski represētiem cilvēkiem.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pakalpojums paredzēts, laicilvēki iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas. Tā mērķis ir atgriezt cilvēku ne tikai aktīvā sabiedriskajā dzīvē, bet primāri darba tirgū, tādējādi, veicinot viņa ekonomisko patstāvību. Galvenā pakalpojuma mērķa grupa – strādājoši cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā.

Šodien, 20.martā valdība apstiprināja Labklājības ministrijas izstrādātās prasības pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējiem.

Tās paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

Izstrādātās prasības norāda kārtību, kādā tiek realizēta sociālā rehabilitācija pusceļa mājās. Noteikts, ka tajās strādā sociālie darbinieki, sociālie rehabilitētāji vai sociālie aprūpētāji. Tāpat norādīts, kādam jābūt pusceļa māju iedzīves nodrošinājumam, kā arī kādas ir tās sadzīves un pašaprūpes iemaņas un to apjoms, kas cilvēkiem jāapgūst.

Prasības nosaka arī nepieciešamību izstrādāt katra cilvēka sociālās rehabilitācijas plānu, kā arī, izbeidzot sociālās rehabilitācijas kursu, sagatavot kopsavilkumu par šī plāna izpildes gaitu un atzinumu par cilvēka piemērotību patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī). Tāpat noteikta arī nepieciešamā dokumentācija.

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir piedalās Pasaules insulta organizācijas izvērstajā kampaņā – Vispasaules Insulta dienā, lai aktualizētu un informētu iedzīvotājus par insulta problēmu.

Insulta statistika gan pasaulē, gan Latvijā ir iespaidīga:

Katru sesto sekundi pasaulē kāds mirst no insulta.

Katru otro sekundi pasaulē kāds, neatkarīgi no dzimuma un vecuma, saslimst ar insultu.

Katru gadu 15 miljoni cilvēku piedzīvo insultu.

Katru gadu Latvijā ar insultu tiek hospitalizēti gandrīz 7000 cilvēku (pec Veselības ekonomikas centra datiem). Vairāk kā trešā daļa no tiem nonāk Rīgas Austrumu slimnīcā.

Insults ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes iemesliem pasaulē.

Lai palīdzētu insulta skartajam ārkārtīgi būtisks ir laiks pēc insulta. Katra zaudēta minūte nozīmē zaudētas smadzeņu funkcijas. Jo ātrāk cietušais tiek nogādāts specializētā slimnīcā, jo lielākas ārstēšanas iespējas un mazāki invaliditātes riski.

Veselības jaunuzņēmuma SIA "Vigobot" digitālais insulta rehabilitācijas asistents "Vigo" ir pieejams pirmajiem lietotājiem.

"Esam tikko palaiduši produktu Latvijas tirgū un pirmie 15 "Vigo" komplekti, kur ietilpst lietotne, planšetdators, statīvs un internets, jau ir pieejami lietotājiem. Paralēli sadarbojamies ar mediķiem, lai arī viņi varētu ieteikt "Vigo" insultu pārcietušajiem pacientiem, kam tas ir nepieciešams," teic līdzdibinātājs Kristaps Krafte.

Vaicāts par potenciālo lietotāju interesi, viņš norāda, ka šobrīd uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. "Vēl neesam sākuši reklāmas kampaņu, bet jau esam saņēmuši pirmos pieteikumus no interesentiem. Testa lietotāji ir atzinīgi novērtējuši "Vigo" sniegtās iespējas un viņu atveseļošanās ir bijusi veiksmīga. Tāpat mūs atzinīgi novērtē insulta rehabilitācijas profesionāļi," saka K. Krafte.

Sabiedrības saziedotie 120 000 eiro, no kuriem tikai daļa tika izlietota ceļotāja Jāņa Vaišļas cīņai par veselību, izmantoti, glābjot citus Latvijas cilvēkus un rehabilitācijas centrā Poga ierīkojot Ceļotāja kabinetu, kurā bērni varēs iziet rehabilitācijas kursu.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Ceļotāja kabineta atklāšanā sacīja, ka sabiedrība ātri saziedoja nepieciešamo naudu, lai palīdzētu Vaišļam, taču no saziedotās naudas tika izlietoti vien 9838 eiro, un viņa ģimene atlikušo saziedoto summu novēlēja izlietot, glābjot citus Latvijas cilvēkus.

Lielākā daļa no atlikušās summas jeb 50 640 eiro izlietoti, ierīkojot rehabilitācijas centrā Poga īpašas vingrošanas sistēmas TheraSuit kabinetu, kurā palīdzību varēs saņemt bērni. Pieminot Vaišļu, šo kabinetu nolemts nosaukt par Ceļotāja kabinetu. Telpu rotā uz sienas uzzīmēta karte, kā arī pie sienas piestiprināts zvans no jahtas Milda, ar kuru savulaik Vaišļa apceļoja pasauli.

Rehabilitācijas centrs «Līgatne» šobrīd meklē investoru, kurš palīdzētu sakārtot infrastruktūru un atkopties pēc lieliem parādiem.

Patlaban visvairāk būtu nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmas un atjaunot ārējo fasādi. Tam vajadzīgi 1,5 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Dace Klāmane, SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» valdes locekle.

Vēl 2013. gadā rehabilitācijas centra ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to radās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmums vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Situācijas risināšanai tika pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

2018. gada februārī veikti pēdējie maksājumi saskaņā ar TAP plānu. Tagad «Rehabilitācijas centrs «Līgatne»» apņēmies īstenot piesardzīgu un taupīgu finanšu politiku. Galvenais mērķis ilgtermiņā ir finanšu stabilitātes un tirgus mērķu sasniegšana, lai panāktu konkurētspējīga uzņēmuma darbību.

Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri dziedniecisko dūņu ieguves karjerā Sloka piektdien, 7.oktobrī tika atklāts jaunais dūņu ieguves lauks, kur turpmāk tiks iegūtas dūņas, kuras pielieto medicīniskajā rehabilitācijā un veselības veicināšanā, informē centrā Jaunķemeri.

«Jauna dziedniecisko dūņu ieguves lauka atklāšana ir stimuls un iedvesma turpināt darbu, attīstīt rehabilitācijas un kūrortoloģijas jomu,» saka rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes locekle, neiroloģe Elīna Malkiela.

Ķemeru kūrortā dūņas ārstnieciskajos nolūkos sāka pielietot jau 19.gadsimta vidū. Dziedniecisko dūņu ieguves karjers Sloka tika atklāts 1981.gadā. Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri kopš dibināšanas 1967.gadā pielieto Slokas karjerā iegūtās dziednieciskās dūņas, bet kopš 2004.gada rehabilitācijas centrs pats nodarbojas ar šī resursa ieguvi un ir vienīgais Latvijā, kas iegūst dziednieciskās kūdras dūņas ārstniecības vajadzībām. 2016.gada 21.septembrī nomas tiesības jaunam dūņu ieguves laukam ieguva uzņēmums SIA Sanare - KRC Jaunķemeri.

Ar Swedbank piešķirto finansējumu 1 450 103 eiro apmērā plānots veikt vēsturisko rehabilitācijas centra Līgatne ēkas pārbūvi un renovāciju ar mērķi par 42% uzlabot energoefektivitātes rādītājus, kā arī nodrošināt patīkamāku vidi centra klientiem un darbiniekiem.

Projektā plānots veikt administratīvā korpusa fasādes atjaunošanu, logu, vitrīnu un durvju nomaiņu un ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmas pārbūvi, ventilācijas sistēmas izbūvi, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu atjaunošanu, siltummezgla pārbūvi, elektrotīklu atjaunošanu. Rehabilitācijas centrs “Līgatne” ir Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Cēsu novada pašvaldībai.

“Rehabilitācijas centra “Līgatne” uzturēšana un ikdienas darba nodrošināšana ir dubults pienākums un atbildība, jo prasa rūpes gan par mūsdienīgas medicīnas pakalpojumu sniegšanas vides nodrošināšanu, gan vēsturiskā ēku kompleksa vērtību saglabāšanu un attīstību. Ik gadu savu iespēju ietvaros veicam iekštelpu remontu un īstenojam citus nepieciešamākos uzlabojumus, tostarp ap 15 000 eiro ik gadu atvēlot medicīnas iekārtu aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Tomēr šāda mēroga ēku kompleksa uzturēšana prasa arī nozīmīgākus ieguldījumus, ko tagad spēsim īstenot ar Swedbank atbalstu un jau nākamajā vasarā ikviens centra apmeklētājs un viesis varēs novērtēt mūsu darba augļus,” stāsta SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” valdes locekle Dace Klāmane.

Šodien, 26.februārī svinīgā pasākumā Liepājā, atzīmējot Baltijas Rehabilitācijas centra pirmo gadadienu, tā dibinātājs - biedrība «Dižvanagi» parakstīja līgumu ar holdingu «LNK Group» par 140 000 EUR liela ziedojuma saņemšanu Baltijas Rehabilitācijas centram. Finansējums tiks izmantots, lai pilnībā pabeigtu pašreizējo telpu remontu, kā arī uzsāktu apjomīgus otrā stāva rekonstrukcijas darbus. Tas ļaus nākotnē pilnveidot pakalpojumu klāstu, kā arī izmitināt ģimenes ar bērniem ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm.

Labklājības ministrs Jānis Reirs savā uzrunā uzsvēra, ka jāmeklē arvien jaunas iespējas, kā valsts varētu finansiāli atbalstīt nevalstisko sektoru. Lai pilnvērtīgi varētu nodrošināt rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir nepieciešama valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora sadarbība.

«LNK Group» padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs norādīja: «Esmu pārliecināts, ka mums ir jāveido un jāatbalsta tādas palīdzības programmas, kas sniedz kvalitatīvu palīdzību Latvijā. Pēc iespējas tuvāk un pieejamāk tiem, kuriem tādas nepieciešamas. Tāpēc esam izvēlējušies palīdzēt Baltijas Rehabilitācijas centram, jo tas palīdzību īpašajiem bērniem un viņu ģimenēm padara pieejamāku.»

Rehabilitācijas centra Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns vērsts uz darbības saglabāšanu un konkurētspējas celšanu, to paredzēts īstenot, ceļot pakalpojumu kvalitāti un atjaunojot telpas, informēja TAP administrators Ivars Meļķis.

Pirmajos divos mēnešos ir apzinātas uzņēmuma stiprās un vājās puses. Meļķis stāsta, ka «Līgatne ir labi atpazīstams un iemīļots zīmols, tas ir labs resurss uzņēmuma attīstībai ilgtermiņā.» Viņš arī atklāja, ka 2014.gadā ir palielinājies klientu skaits, tomēr tas pagaidām nav ļāvis būtiski palielināt centra ieņēmumus. Meļķis uzskata: «Esošais biznesa modelis neļauj centram pilnvērtīgi augt.»

Galvenie TAP izaicinājumi ir centra pārveide par mūsdienīgu rehabilitācijas iestādi gan pakalpojumu satura ziņā, gan vizuāli. Meļķis prognozē lielākos izdevumus, ar ko centram ir jārēķinās: «Neapšaubāmi lielākais pārbaudījums būs šī gada rudens un ziema, apkures sezonas laikā, kad būtiski palielināsies maksājumi par apkuri, kā arī brīdis, kad kreditoriem būs jāsāk atmaksāt nozīmīgas naudas summas.» Viņš uzsver, ka risinājumi ir jāmeklē kopīgiem spēkiem līdz apkures sezonas sākumam, mēģinot celt centra energoefektivitāti, kā arī risinot jautājumu par apkures rēķinu apmaksas kārtību un veidiem. Meļķis pieļauj arī iespēju sākt pārrunas ar kreditoriem par parādu samaksas termiņu pagarināšanu.

Ministru kabineta sēdē 9.janvārī pieņemti Ministru kabineta rīkojumi, paredzot Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību rehabilitācijas centrs Līgatne un rehabilitācijas centrs Tērvete kapitāla daļu bez atlīdzības nodošanu pašvaldībām, Db.lv informēja Veselības ministrija.

Rehabilitācijas centra Tērvete valsts kapitāla daļas 44 600 latu apmērā tiek nodotas Tērvetes novada domei, bet rehabilitācijas centra Līgatne valsts kapitāla daļas 160 028 latu apmērā - Cēsu rajona pašvaldībai.

Nododot rehabilitācijas centru kapitāla daļas pašvaldībām, valsts nodrošinās paredzēto valsts finansējumu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, savukārt pašvaldība veiks nepieciešamo investīciju piesaisti infrastruktūras attīstībai, nodrošinās īpašumu apsaimniekošanu un sniegs citus pakalpojumus, kas ietilpst pašvaldību funkcijās.

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamo rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību Kurzemes un Vidzemes reģionos, un efektīvāku saimniecisko resursu izmantošanu, lietderīgi ir institūcijas nodot attiecīgai pašvaldībai. Arī pēc iestāžu pārņemšanas pašvaldības īpašumā tās tiks izmantotas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, kā arī lai sniegtu citus pakalpojumus, kas ietilpst pašvaldību funkcijās.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Gaiļezera novietnē pabeigti atjaunošanas darbi Rehabilitācijas klīnikas telpās, kur tiek sniegti rehabilitācijas pakalpojumi dienas stacionāra un ambulatorajiem pacientiem. Vienlaikus atjaunotas arī dienas stacionāra telpas, kas atradīsies turpat blakus rehabilitācijas klīnikas telpām, lai pacientiem, kas ieradušies uz procedūrām un nodarbībām, būtu ērti, informē BKUS.

«Galvenais mūsu pacientu un arī darbinieku ieguvums ir tas, ka turpmāk fizioterapeiti, audiologopēdi, ergoterapeiti, ārsti- rehabilitologi atradīsies vienuviet un nebūs jāmēro lieli attālumi starp kabinetiem,» stāsta BKUS Rehabilitācijas klīnikas vadītāja vietniece Dace Bērtule.

Rehabilitācijas klīnikas vadītāja asoc. prof. Anita Vētra norāda, ka arī otrā BKUS novietnē Torņkalnā norit vērienīgi Rehabilitācijas klīnikas renovēšanas darbi, kurus plānots pabeigt pēc dažiem mēnešiem.

Augusta sākumā Bērnu slimnīcas fonds uzsāka līdzekļu vākšanas akciju rehabilitācijas aprīkojuma iegādei. Tās laikā Rimi un Supernetto veikalu tīklos, kā arī Galactico tirdzniecības centros pie sienas Palīdzēsim kopā! ir izvietotas ziedojumu vākšanas kastītes. Iecere ir iegādāties četrus specializētos trenažierus, vertikalizācijas palīgierīci un trīs krēslus ar maināmu augstumu. Labdarības akcija ilgs vēl līdz šā gada 30.septembrim.

Iekšlietu ministrijas (IeM) rehabilitācijas kompleksā Dzintari nepiemērotās telpās ilglaicīgi atrodas un netiek izmantotas SPA iekārtas teju 11 tūkstošu latu vērtībā, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Līdz 2009.gadam IeM poliklīnika amatpersonām sniedza medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus kompleksā Dzintari, kas atrodas Jūrmalā, Piestātnes ielā. Tā gada septembrī IeM poliklīnika pārtrauca sniegt rehabilitācijas pakalpojumus un nodeva Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA) materiālās vērtības, kuras tika izmantotas rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, tostarp arī medicīniskās iekārtas.

Revīzijas laikā konstatēts, ka kopš 2009.gada septembra neapkurinātās telpās joprojām atrodas un netiek izmantotas vairākas medicīniskās iekārtas – sausā ogļskābes vanna, hidroterapijas SPA pārplūdes tipa masāžas vanna OCEAN, Vichy duša, cirkulārā duša un citas iekārtas –, kuru kopējā atlikusī vērtība 2010.gada 31.decembrī bija 10 925 lati.

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari divos stāvos veikti renovācijas darbi 2,774 miljonu eiro apmērā, informēja centra vadītāja Anda Nulle.

Kopumā no šīs summas 1,508 miljoni eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums, 160 000 eiro - valsts budžeta finansējums, bet 1,107 miljoni eiro - paša rehabilitācijas centra līdzekļi.

Nulle informēja, ka patlaban pēc renovācijas darbiem centra 6. un 7.stāva telpas uzlabotas gan aprīkojuma, gan vizuālā izskata ziņā, turklāt tās kļuvušas arī funkcionālākas pacientu daudzveidīgajām rehabilitācijas vajadzībām.

Vaivaros notikuši arī atjaunošanas darbi centra pieguļošajā teritorijā, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļus. Par šo finansējumu uzlabota vides pieejamība un iespēja izmantot jaunizveidotus celiņus arī dažādu grūtības pakāpju dozētas slodzes pastaigām un nodarbībām.

Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ieguldīs vairāk nekā 953 tūkstošus eiro siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums par atklāta konkursa noslēgšanu.

Rekonstrukcijas darbus Vaivari uzticējuši SIA JPG 2B. Par konkursa uzvarētāja galveno izvēles kritēriju tika noteikts saimnieciskais izdevīgums. Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza trīs uzņēmumi.

Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari siltumapgādes sistēmas uzlabošana notiks Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansētā projekta ietvaros.

Vaivari ir medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes objekts - lielākā šāda tipa medicīnas iestāde Latvijā, teikts rehabilitācijas centra mājaslapā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētaja amatā darbojas Anda Nulle, bet valdes locekļa amatā – Artūrs Bērziņš.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Sociālo un darba lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja - Jevgenija Stalidzāne (LPP)

Komisijā izskatīti 98 likumprojekti

Nozīmīgākie Sociālo un darba lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

8.Saeimas laikā Sociālo un darba lietu komisija ir risinājusi virkni jautājumu, kas skar gan labklājības, gan veselības jomu. Tie skar nodarbinātības veicināšanu un profesionālās orientācijas sistēmas attīstību valstī, kā arī invalīdu nodarbinātību un profesionālās orientācijas sistēmas darbības efektivitāti un nelegālās nodarbinātības samazināšanu.

Ir izskatīta arī ar Eiropas struktūrfondu finansējamo projektu īstenošanas gaita, darba tirgus attīstības prognoze un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitika; pieņemtas jaunas invaliditātes mazināšanas politikas pamatnostādnes; izdarīti grozījumi likumdošanā, lai vasaras periodā skolēniem būtu iespēja strādāt. Tika sekots Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto pasākumu skolēniem vasaras brīvlaikā rezultātiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ārvalstu Investoru padomes Latvijā viedoklis par pieņemtajiem Grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Saeimā, 19. jūnijā, 3. lasījumā pieņemtajā likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu variantā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka 14.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, Db.lv informē Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors.

Publiskajā telpā ir izveidojies priekšstats, ka, atceļot Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tam īstermiņā būtu pozitīva ietekme uz Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem, tomēr likuma grozījumi atstāj negatīvu ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības vidi valstī un paredzams, ka radīs negatīvu efektu ilgtermiņā un negatīvas bilances draudus sociālajam budžetam, kā arī kopumā graus veiksmīgi reformēto Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.