Jaunākais izdevums

Valdība šodien sasauktajā slēgtajā ārkārtas sēdē nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju vairākās plūdu skartajās pašvaldībās.

Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.

Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) šovakar pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga. «Uzklausot Ogres novada pašvaldību un ministrus, nonācām pie secinājuma, ka līdz Krīzes vadības padomes sēdei pirmdien varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas,» teica Pabriks.

Pašvaldībām ārkārtas stāvokli esot bijis nepieciešams izsludināt, lai varētu izmantot līdzekļus iepirkumiem ātrā veidā bez Publisko iepirkumu likuma piemērošanas.

Par turpmāko rīcību plānots lemt pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē, un, ja situācija līdz pirmdienai būs mainījusies, tikšot pieņemti attiecīgi lēmumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) atzina, ka ir gandarīts, ka valdība ir nonākusi pie kopīga lēmuma un pašvaldības un to iedzīvotāji redz, ka valdība ir gatava iesaistīties situācijas risināšanā. Viņš gan atgādināja, ka situācija Daugavpils novadā joprojām ir kritiska, un pirmdien tiks pieņemti lēmumi par turpmāko rīcību.

Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) informēja, ka glābšanas dienesti strādā monitorēšanas režīmā un nepieciešamības gadījumā ir gatavi reaģēt.

Pašvaldībām ir uzdots sagatavot aprēķinu par plūdu radītajiem zaudējumiem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jānodrošina to iesniegšanu Valsts kancelejā.

Jau ziņots, ka saistībā ar plūdos cietušā Pļaviņu novada domes iesniegto pieprasījumu šovakar tika sasaukta valdības ārkārtas sēde.

Sēdi rosināja sasaukt arī Sprūdžs (RP), kurš šodien devās apraudzīt situāciju plūdu skartajās pašvaldībās. Tāpat šādu lūgumu izteica arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Pēc ministra domām, ārkārtas situācijas izsludināšana ļaus daudz operatīvāk organizēt glābšanas darbus un iesaistīt plašākus resursus, izmantot valsts materiālās rezerves un piesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus no citiem reģioniem, transporta vienības un citu nepieciešamo ekipējumu.

Savukārt premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) pirmdien ir sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi, kurā lems par turpmāko rīcību saistībā ar plūdiem.

Kā ziņots, šodien ap plkst.15.30 pie Pļaviņām sākusies ledus iešana, līdz ar to sācis arī strauji krist ūdens līmenis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Vakarā ūdens līmenis pie Pļaviņām bija nokrities par vairāk nekā trīs metriem. Šorīt Daugavā pie Pļaviņām ūdens līmenis pārsniedza vēsturiski maksimālo novēroto ūdens līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?

Olavs Cers, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropas plūdi nodarīs milzīgus zaudējumus – pēc tam gaidāmi atjaunošanas darbi, kas var stimulēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu .

Šonedēļ jaunas lietusgāzes mazinājušas cerības, ka ātrāk atkāpsies plašākie plūdi Centrāl­eiropā pēdējos 10 gados. Lai gan plūdi vēl ir aktuāli, ekonomisti sākuši rēķināt šīs dabas stihijas ietekmi uz ekonomiku. Pašlaik Centrāleiropas plūdi skāruši dienvidu un austrumu Vāciju, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Austriju. Plūdu skartajās valstīs evakuēti tūkstošiem cilvēku. Valdot šādam fonam, daudzas kompānijas bijušas spiestas pārtraukt ražošanu, kas plūdu dēļ ir apgrūtināta, bīstama vai pat neiespējama.

Piemēram, šīs nedēļas sākumā viens no lielākajiem Ungārijas eksportētājiem Suzuki aizvēra savu ražotni netālu no Budapeštas. Arī citas kompānijas plūdu skartajos reģionos ziņojušas par līdzīgiem lēmumiem. Cietuši arī lauksaimnieki – Čehijā plūdi izpostījuši lauksaimniecības zemes aptuveni 50 tūkstošu hektāru platībā. Savukārt Vācijā izpostītas lauksaimniecības zemes aptuveni 335 tūkstošu hektāru platībā. Pagaidām gan analītiķi norāda, ka jāsagaida plūdu atkāpšanās, lai novērtētu to ietekmi uz ražu. Tiek lēsts, ka plūdos nodarīto postījumu apmērs varētu pārsniegt 16,5 miljardus ASV dolāru, ziņo The Wall Street Journal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt vēlēšanās dzīvot skaistā vietā pie ūdens ir daudzkārt stiprāka par brīdinājumiem un racionāliem apsvērumiem, komentējot šā gada plūdu postījumus, biznesa portālam db.lv norādīja nekustamo īpašumu eksperti. Tādēļ šāgada plūdiem liela ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu neesot paredzama.

«Situācijas ar applūdušiem īpašumiem ir ļoti dažādas, tādēļ kādā gadījumā var vainot vienīgi dabu, citā pašvaldību, bet citā arī pašu īpašuma būvetāju vai pircēju. Ja runājam par gadījumiem, kad īpašums ūdens tuvumā tiek pirkts, tad mēs kā nekustamā īpašuma darījuma starpnieki pircēju informējam par visiem ar applūšanu saistītajiem riskiem, tomēr gala lēmumu pieņem pircējs pats,» vaicāta, kas vainojams pie tā, ka cilvēki, pērkot īpašumus, piemēram, zemi, mājas, «iegrābjas» ar šīm applūstošajām vietām, stāstīja Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Amūras upes reģionu piemeklējuši pēdējos 120 gados lielākie plūdi, kas var prasīt aptuveni 100 tūkstošu cilvēku evakuāciju.

Plūdu skartajā reģionā dzīvo aptuveni 32,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 17 tūkstoši jau pametuši savas mājas. Krievijas Tālo Austrumu ministrs Viktors Išajevs atzinis, ka, ja ūdens līmenis turpinās palielināties, tad, ļaunākā scenārija gadījumā, evakuācija būs nepieciešama aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Amūras un Habarovskas novados, kā arī Ebreju autonomajā apgabalā, vēsta kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi.

Habarovskas pilsētas apkārtnē ūdens līmenis sasniedzis 6,57 metrus un prognozējams, ka tas varētu palielināties līdz septiņiem metriem, apdraudot pilsētu. Ūdens aizskalojis arī vairākus tiltus, kas apgrūtina glābēju darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta – Plūdu dēļ Centrāleiropā tūkstošiem cilvēku pamet savus mājokļus

Gunta Kursiša, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku, ziņo pasaules mediji. Vairākos apgabalos nokrišņu daudzumam sasniedzot rekordu, tikuši slēgti ceļi, tāpat apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Ūdens līmenis turpina paaugstināties, vēsta BBC.

Patlaban zināms, ka plūdos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un bez vēsts pazuduši ir vismaz astoņi.

Vācijā, Austrijā un Čehijā izsludināta plūdu trauksme un glābšanas darbos iesaistījusies armija. Plūdi skāruši arī Šveici.

Vācijas pilsētā Eilenburgā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Leipcigas, no saviem mājokļiem ir evakuēti vismaz septiņi tūkstoši cilvēku, savukārt no Čehijas galvaspilsētas Prāgas un tās apkaimes uz drošāku vietu pārvietoti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, tāpat pārvietots zoodārzs un slimnīca.

Prāgā, gar Vltavas upes krastiem ugunsdzēsēji izvietojuši metāla aizsargbarjeras, savukārt brīvprātīgie upes krastus nocietina ar smilšu maisiem. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka ūdens Vltavā nesasniegs 2002. gada līmeni, kad plūdi izpostīja vairākas pilsētas daļas, tomēr šogad tie ir pietiekami bīstami, lai radītu nopietnus postījumus. Patlaban Čehijā plūdi nopostījuši vairākas mazāk izturīgas koka mājas lauku rajonos, ziņo BBC. Prāgā slēgtas metro stacijas un skolas, tāpat pastāv bažas, ka plūdi varētu sasniegt galvaspilsētas vēsturisko centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoziem Angliju piemeklēja vērienīgi plūdi, radot zaudējumus kā pašvaldībām, tā privātpersonām. Patlaban vietas, kuras vēl pirms dažiem mēnešiem klāja ūdens, atkal vairāk vai mazāk ir atguvušas savu sākotnējo izskatu, tomēr ne visur atgūta arī kādreizējā kārtība. Fotogalerijā skatiet Angliju plūdu laikā un pēc tiem.

Aizvadītais gads plūdiem bagāts bija ne vien Anglijā, bet arī citviet Eiropā. Vidēji gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro, savukārt 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība, un līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban.

Gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas, taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaug Centrāleiropas plūdos bojā gājušo skaits; zaudējumi miljardos eiro

Jānis Rancāns, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdos, kas pārņēmuši Centrāleiropas valstis, bojā gājuši vismaz 22 cilvēki. Visvairāk bojā gājušo ir Čehijā, augsts draudu līmenis saglabājas arī Austrumvācijā un Ungārijā, kuras galvaspilsēta Budapešta pārlaidusi bīstamākos brīžus.

Steidzīgi uzceltie dambju un pārplūdušās Donavas krastu stiprinājumi Ungārijas galvaspilsētai ļāvuši izvairīties no katastrofas, vēsta Reuters.

Valsts premjers Viktors Orbans atklāja, ka plūdu aizsardzības sistēmas nostiprināšanā bijuši iesaistīti 20 tūkstoši cilvēku, liela daļa no kuriem bijuši brīvprātīgā. Savukārt Ungārijas galvaspilsētas mērs Ištvāns Tarlošs norādīja, ka plūdu maksimuma laikā Donavas ūdens līmenis bija sasniedzis 8,91 metru, bet patlaban sācis atkāpties. Plūdu dēļ Ungārijā savas mājas bijuši spiesti pamest 1,3 tūkstoši cilvēku.

Pirmdien plūdi Elbas upē pārrāva dambi pie Magdeburgas Austrumvācijā. Pilsētai applūstot, no tās tika evakuēti 23 tūkstoši cilvēku. Vēl astoņi tūkstoši cilvēki tikuši evakuēti no pilsētas apkārtnes. Plūdu skartajos reģionos traucēta satiksme un slēgti dzelzceļa tilti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Plūdi Eiropai līdz 2050. gadam varētu izmaksāt 23 miljardus eiro

Gunta Kursiša, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Eiropai bijis plūdiem bagāts, turklāt neizskatās, ka 2014. gads būs labāks. Aprēķināts, ka līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban, ziņo Quartz.

Pašlaik gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība. Piemēram, 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā. Ja līdz šim tamlīdzīgi stipri plūdi reģionu piemeklēja reizi 16 gados, turpmāk sagaidāms, ka līdzīgas dabas stihijas Eiropu «apciemos» reizi desmitgadē.

Klimata speciālisti skaidro, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas. Taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Ogrē aizvadītā nakts bijusi kritiska; plūdi skāruši pilsētas teritoriju, daudzviet atslēgta elektrība

LETA, Db.lv, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgajos plūdos Kolorādo štatā ASV bojā gājuši seši cilvēki. Tikmēr informācijas joprojām nav par vairākiem simtiem štata iedzīvotāju. Plūdu skartajos reģionos turpinās glābšanas operācijas.

Sākotnēji informācijas nebija par 1,2 tūkstošiem iedzīvotāju no plūdu skartajiem reģioniem. Tomēr šis skaitlis samazinājās līdz aptuveni 300 cilvēkiem. Varasiestādes paredz, ka, turpinoties meklēšanas un glābšanas operācijām, situācija paliks skaidrāka. Vienlaikus štata glābšanas dienesti atzīt, ka daudzu cilvēku mirstīgo atlieku meklēšana aizņems ilgu laiku, jo plūdi piemeklējuši nošķirtu un grūti pieejamu Kolorādo daļu.

Plūdi Kolorado štata ziemeļu daļā sākās pēc ilgstošām, spēcīgām lietusgāzēm. Dabas nelaime iznīcināja aptuveni 20 tūkstošus mājokļu, kā arī lika evakuēt vairāk nekā 12 tūkstošus cilvēku. Patlaban plūdi sākuši atkāpties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija gatavojas tālākam ūdens līmeņa kāpumam, ko izraisa nerimstošās spēcīgās lietusgāzes, kas jau vairākās valsts vietās izraisījušas pamatīgus plūdus.

Lielbritānijas vides aģentūra dažādās valsts vietās izdevusi 208 plūdu brīdinājumus un 277 plūdu trauksmes. Plūdi skāruši apdzīvotas vietas gandrīz visā Lielbritānijā - Anglijā, Velsā un Skotijā. Ziemeļvelsā mājokļus pamest ieteikts aptuveni 500 cilvēkiem, vēsta BBC. Līdz šim plūdi prasījuši divu cilvēku dzīvības.

Spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi Lielbritānijā likuši slēgt vairākas šosejas. Ūdens līmeņa celšanās valstī appludinājusi aptuveni 1000 mājokļu.

Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons situāciju Lielbritānijas dienvidrietumos bija raksturojis kā šokējošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

ASV vidieni piemeklējuši «lielākie plūdi zināmajā vēsturē»

Jānis Rancāns, 25.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ar plūdiem atnācis ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Plaši plūdi piemeklējuši ASV vidienes un dienvidu štatus, ar pavasara paliem cīnās arī kaimiņvalsts Baltkrievija.

ASV Misūri štatā Sentluisas pilsētas ziemeļos no krastiem izgājusi Misisipi un Ilinoisas upes, appludinot plašas teritorijas, kur notikusi iedzīvotāju evakuācija. Misisipi upes daļas arī slēgtas atpūtas kuģu braucieniem, jo ASV varas iestādes nobažījušās par spēcīgajām straumēm, kas var izraisīt nelaimes gadījumus. Ar plūdu draudiem saskaras arī citi ASV vidienes štati – Aiova, Indiana, Ziemeļdakota, Mičigana u. c.

Plūdi ASV appludinājuši vairāku mazpilsētu ielas, un tas licis vietējām varasiestādēm tos jau nodēvēt par «lielākajiem, kurus reģions piedzīvojis zināmās vēstures laikā».

Baltkrievijā plūdi skāruši plašas teritorijas Gomeļas, Moģiļevas, Grodņas un Brestas apgabalos. Varasiestādes norāda, ka atsevišķi ciemati nošķirti no ārpasaules un zem ūdens palikuši arī vairāki ceļi, kas apgrūtina piekļūšanu pie plūdu skartajām teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dabas stihijas var ietekmēt apdrošināšanas nozari?

Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniegputeņi, apledojums vai tieši pretēji siltas ziemas, kā šogad, maz nokrišņu, ļoti karstas vasaras, sausums vai negaiss, zibens, nepieredzētas vētras, lietavas, plūdi un citas dabas stihijas, – to visu pēdējos gados piedzīvojam globālo klimata pārmaiņu dēļ. Arī Latvijā. Šīs dabas procesu nestās pārmaiņas ietekmē daudzas nozares, un ne vienā vien biznesa jomā ir būtiski tās ņemt vērā un analizēt, jo īpaši apdrošināšanā.

Pasaulē ik gadu par zemestrīču, taifūnu, cunami u.tml. dabas stihijām izmaksāto atlīdzību apmērs pieaug. Dažādas dabas stihijas, kas vietām nodara pat miljardiem eiro zaudējumus, kļūst par ikdienu arī tur, kur iepriekš bijušas retums. Lielākā pārapdrošinātāja Munich Re aplēses liecina, ka dabas katastrofas 2013. gadā kopumā radījušas dažāda apjoma zaudējumus vismaz 92 miljardu eiro apmērā, no tiem 23 miljardi – atlīdzināti no apdrošināšanas polisēm. Taifūns Filipīnās, plūdi Eiropā, neredzēta lieluma krusas graudi Vācijā, – tie ir tikai daži piemēri.

Lai gan Latvija saskaņā ar meteorologu portāla gismeteo.ru apskatu ir viena no drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un daudz mazāk postošas, tomēr arī pie mums arvien vairāk notiek dabas parādības, ko varam dēvēt par stihijām. 2013. gadā no visām ERGO izmaksātajām atlīdzībām īpašumu segmentā 10% bija par dabas stihijās radītiem zaudējumiem. Salīdzinājumam – vēl 2012. gadā tie bija 7%. Pasaulē ar katru gadu novērojams arvien lielāks dabas stihiju nodarīto postījumu smagums, un arvien vairāk šo postījumu zona tuvojas arī Latvijai – piemēram, 2013. gadā vētra «Ivars», kas Skandināvijā sasniedza 46 m/s, Igaunijā 32 m/s, kā arī «Ksavjers», kas uzskatāma par spēcīgāko vētru Lielbritānijā pēdējo 30 gadu laikā un kas brāzmās sasniedza 63 m/s, izraisot milzu plūdus. Arī Latvijā pagājušajā vasarā tika novērota krusa ar netipiski lieliem graudiem. Tas viss liecina, ka tuvākajā nākotnē varam rēķināties ar arvien spēcīgākiem dabas stihiju postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Postošie plūdi, kas jūlijā skāra Vāciju, domājams nodarījuši zaudējumus, kas pārsniedz 26 miljardus eiro, uzskata amatpersonas.

Tikai Ziemeļreinā-Vestfālenē plūdu nodarīto zaudējumu apmēri, domājams, pārsniegs 13 miljardus, uzrunājot landtāga ārkārtas sēdes dalībniekus, pirmdien atzinis zemes premjerministrs Armīns Lašets.

Zaudējumi, kurus plūdi nodarījuši kaimiņos esošajai Reinzemē-Pfalcā, visticamāk, sasniegs vismaz tādu pašu summu.

Abās federālajās zemēs plūdi kopumā prasījuši vismaz 184 cilvēku dzīvības.

Tādejādi iecerētajam nacionālajam plūdu seku novēršanas fondam būs nepieciešami 20 līdz 30 miljardi eiro, norādījis Lašets, kurš pēc nākammēnes gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām pretendē kanclera krēslā nomainīt Angelu Merkeli.

Viņš paudis cerību, ka paredzētajā Bundestāga ārkārtas sēdē šie līdzekļi tiks atvēlēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Balta: plūdi radījuši jau vairāk nekā 50 tūkstošu latu zaudējumus; summa noteikti pieaugs

Jānis Rancāns, 19.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada plūdi un pali radījuši zaudējumus vairāk nekā 50 tūkstošu latu apmērā, kas lielākoties saistīti ar plūdiem Ogrē, aplēsusi apdrošināšanas sabiedrība Balta.

Līdz šim apdrošinātājs no šī reģiona saņēmis 24 atlīdzību pieteikumus, gatavojoties arī pieteikumu skaita pieaugumam no citām apdraudētajām teritorijām Latvijā.

Apdrošinātājs savus ekspertus, lai apsekotu plūdu radītos postījumus un sniegtu operatīvu palīdzību klientiem, uz Ogri nosūtīja jau 17. aprīlī. Tie klientus, kuru mājokļi plūdos bija stipri cietuši un kuros nebija iespējams uzturēties, tika izmitināti viesnīcā. Šādu iespēju izmantojuši seši klienti. Tāpat klientiem piedāvāta iespēja izmantot avansa maksājumu par nodarītajiem zaudējumiem.

Balta arī norāda, ka patlaban saņem zvanus no klientiem Ogrē par ūdens atkāpšanos, tāpēc pašā tuvākajā laikā plāno doties otrreizējā apskatē un veikt postījumu apmēru apzināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Munich Re: Dabas katastrofas 2013.gadā radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru apmērā

LETA-AFP, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas katastrofas pērn radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru (92 miljardu eiro) apmērā, liecina otrdien publiskotās pasaulē lielākās pārapdrošināšanas kompānijas Munich Re aplēses.

Vislielākos zaudējumus 2013.gadā izraisījis spēcīgais taifūns Filipīnās, kas prasīja arī vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību, un Eiropu skārušie plūdi.

Tomēr pērn katastrofās pieredzētie zaudējumi bijuši zemāki nekā pēdējo desmit gadu vidējais rādītājs - 184 miljardi dolāru. Apdrošinātie zaudējumi pērn bija 31 miljards dolāru, salīdzinot ar desmitgades vidējo rādītāju 56 miljardiem dolāru.

Vislielākos materiālos zaudējumus izraisīja plašie plūdi, kas jūnija sākumā skāra Eiropas austrumus un centrālo daļu, kopumā nodarot postījumus 15,2 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,2 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Savukārt jūlijā Vācijā pieredzētajās vētrās ar krusu, kuras graudiņi sasniedza pat tenisa bumbiņu lielumu, nodarīti zaudējumi 4,8 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,7 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskā savu laiku nokalpojušā trošu tiltiņa vietā pār Mūsas upi šogad uzbūvēts jauns tilts, kura ilgstspējība lēsta simts gadu. Svinīgajā atklāšanas pasākumā sanākušos uzrunāja Bauskas novada domes, būvnieku – SIA «Tilts», kā arī būvuzraugu – SIA «Jurēvičs un partneri» pārstāvji.

Pēc svinīgajām uzrunām un uguņošanas ikviens varēja kājām šķērsot jaunuzbūvēto tiltu, to apskatot, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis: plūdi šogad varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljonus latu

Dienas Bizness, 24.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Summas, kuras valdība pašvaldībām kompensēs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem, šogad varētu būt lielākas par 2011. gadā izmaksātajām, atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Sarunā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes premjers skaidroja, ka patlaban aptuvenās summas vēl nevarot nosaukt, jo plūdi nav beigušies, bet pašvaldības nav iesniegušas aprēķinus. Tomēr valsts budžetā līdzekļu neparedzētiem gadījumiem vajadzētu pietikt. Aizvadītajā gadā plūdu skartajām pašvaldībām izmaksāti 1,7 miljoni, bet 2011. gadā – gandrīz divi miljoni latu, sacīja V. Dombrovskis.

Premjers arī skaidroja, ka pašvaldībām ir tiesības prasīt kompensāciju nodrošinot vismaz 30% no līdzfinansējuma, bet no fiziskajām personām sniegtās sociālās palīdzības valdība finansē pusi. Plūdu nodarītos zaudējumus pašvaldībām jāaprēķina līdz 21. jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lielbritānijā, nespējot «nosargāt» upes krastus, joprojām apjomīgi plūdi

Gunta Kursiša, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No krastiem izejot vairākām upēm, applūdis Somersetas apgabals Anglijas dienvidrietumos. Lielbritānijas Vides aģentūra izpelnījusies kritiku par nespēju novērst ūdens izplūšanu no upju krastiem, vēsta Reuters.

Tiek paredzēts, ka plūdi tuvākajās dienās varētu pastiprināties, jo laika prognozes sola lietavu turpināšanos.

Tūkstošiem britu plūdi piemeklēja vēl pērnā gada decembra beigās. Spēcīgu lietavu un vētras stipruma vēja izraisītu plūdu dēļ desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju Dienvidanglijā Ziemassvētkos palika bez elektrības. Elektroapgādes traucējumi bija arī Londonas Getvikas lidostā, radot neapmierinātību pasažieros, kas vēlējās lidot Ziemassvētku dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ziemeļvelsas plūdu upuri atgriežas mājās

Gunta Kursiša, 05.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgu lietavu izraisītos plūdos cietušie Velsas ziemeļi pamazām atgūstas no katastrofas.

Novembra beigās Ziemeļvelsa piedzīvoja lietavu izraisītus plūdus, kas apgrūtināja satiksmi un appludināja mājas. Plūdu laikā daudzi iedzīvotāji tika evakuēti. Plūdi skāra apdzīvotas vietas arī Anglijā un Skotijā.

Spēcīgu lietusgāžu izraisītie plūdi Lielbritānijā lika slēgt vairākas šosejas. Ūdens līmeņa celšanās valstī appludināja vairāk nekā 1000 mājokļu.

Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons situāciju Lielbritānijas dienvidrietumos bija raksturojis kā šokējošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viennozīmīgi pateikt, ka pie pašreizējiem plūdiem Ogres upē vainojama Ogres hidroelektrostacija (HES), nevar, saka Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis.

Jau 2. janvārī Ogres novada Ogresgala pagasta Dārziņos sāka strauji celties ūdenslīmenis Ogres upē, tāpēc glābēji evakuēja vairākus vietējos iedzīvotājus.

Pirmie signāli par iespējamiem plūdiem Ogres upē tika saņemti jau 29.decembrī. Ogres HES atvēra papildu aizvarus, lai ūdens līmeni upē normalizētu. Trīs dienas situācija bija normas robežās, tomēr 2. janvāra rītā pēc plkst.7 ūdens līmenis upē strauji cēlās un ap plkst.8 jau bija applūdušas trīs Ogresgala pagasta Dārziņu mājas.

Špakovskis pastāstīja, ka strīds par to, kurš vainojams pie plūdiem Ogres upē, jau notiek visu laiku. Tomēr HES pastāv jau ilgāku laiku un ne vienmēr šādi plūdi ir bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par plūdu nodarītiem postījumiem atlīdzību pieteikumi vairāku simtu tūkstošu latu apmērā

Žanete Hāka, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāji saņēmuši atlīdzību pieprasījumus par plūdu postījumiem vairāku simtu tūkstošu latu apmērā, portāls db.lv uzzināja, aptaujājot apdrošinātājus.

AAS Gjensidige Baltic patlaban ir saņēmusi 11 pieteikumus par plūdu radītiem zaudējumiem, informēja uzņēmuma pārstāve Jana Norvele. No visiem pieteikumiem četri ir reģistrēti par applūdušiem objektiem Ogrē, divi Jelgavas novadā, viens Daugavpilī, viens Līvānos, viens Valkas novadā, viens Viļakas novadā un viens Rēzeknes novadā.

Provizoriskās izmaksas par pieteiktajiem objektiem varētu būt 40 tūkstošu latu apmērā, taču šobrīd vēl notiek plūdos bojāto īpašumu apsekošana un zaudējumu izvērtēšana, informēja Gjensidige pārstāve.

Līdz šim brīdim AAS Balta ir saņēmusi 59 pieteikumus par atlīdzībām saistībā ar plūdiem vai paliem, pastāstīja Baltas īpašumu atlīdzību pārvaldes vadītājs Ivo Danče.

Komentāri

Pievienot komentāru