Jaunākais izdevums

Saeima ceturtdien atbalstījusi uzdevumu valdībai kārtības noteikšanai tirdzniecības vietu ar platību līdz 300 kvadrātmetriem atvēršanai, lai ļautu sabiedriskajai ēdināšanai sniegt savus pakalpojumus ārpus telpām.

Valdību veidojošās koalīcijas deputāti par šiem rosinājumiem balsoja atšķirīgi, daļai balsojot par un daļai pret.

Saeimas deputāta Māra Možvillo (Par cilvēcīgu Latviju) "KPV LV" frakcijas vārdā iesniegtais priekšlikums nosaka, ka Ministru kabinetam nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju klātienes darbībai, nosaka kārtību kādā tiek nodrošināta tirdzniecības vietu darbība klātienē, ar platību līdz 300 kvadrātmetriem.

Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek nodrošināta atļauja konkrētu sēriju lauksaimniecības tehnikas un iekārtu, auto transporta, auto rezerves daļas preču grupu tirdzniecībai klātienē specializētajās tirdzniecības vietās, kuru platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Možvillo norādīja, ka nelielo veikalu atvēršana ir īpaši būtiska lauku reģionos, kur pašreizējā pieeja, kad vairāki cilvēki kopā gaida pie veikala, ir riskantāka.

Valdībai arī vienas nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā būs jānosaka epidemioloģisko drošības noteikumu kārtība, kādā tiek nodrošināta sabiedriskajai ēdināšanai iespēja sniegt savus pakalpojumus ārpus telpām.

Reizē akceptēts arī "konkurējošs" priekšlikums par to, kādas kārtības Ministru kabinetam jānosaka līdz 31.martam, lai atjaunotu sporta nodarbības klātienē, tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu ārpus telpām sniegšanu, kolīdz epidemioloģiskā situācija to pieļauj.

Valdībai būs jānosaka epidemioloģiskās drošības prasības un norises kārtība bērnu un jauniešu sporta nodarbībām iekštelpās un ārtelpās, ievērojot katra sporta veida īpatnību un reģionālās pieejas principu, un kārtība, kādā var tikt nodrošināta tirdzniecības vietu darbība, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju.

Tāpat noteikts, ka līdz 31.martam jānosaka tāda pati kārtība tam, kādā tiek nodrošināta sabiedriskā ēdināšana ārpus telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vadītājiem ir jāiedziļinās nozares situācijā un steidzami jārīkojas, lai glābtu nozares uzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajiem un mazajiem tirgotājiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Asociācija aicina nekavējoties lemt par visu tirdzniecības vietu atvēršanu, pilnībā atsakoties no preču sarakstiem. "Mūsuprāt, ir laiks iedziļināties nozares situācijā un steidzami rīkoties, lai glābtu nozares uzņēmumus," pauda organizācijā.

Kopējais nozares devums tautsaimniecībā un nodokļu ieņēmumos veido 37% budžeta, uz 2021.gada 1.janvāri nozarē vēl darbojās 34 209 uzņēmumi, norāda LTA.

"Nepārdomātie un nesabalansētie, pārlieki drastiskie lēmumi noveda pie būtiska apgrozījuma krituma. Tāpat Konkurences padome norāda, ka šādi ierobežojumi novedīs pie mazo un vidējo uzņēmumu maksātnespējas un būtiski apdraud uzņēmumu attīstības iespējas Latvijā pretstatā starptautiskiem tirgotājiem, kuriem ir pietiekoši resursi ierobežojumu radīto zaudējumu akumulēšanai," akcentēja LTA, atgādinot, ka tirdzniecības nozares darbība klātienē apturēta no 2020.gada 19.decembra, savukārt no 8.februāra atļauta jebkuru nepārtikas preču tirdzniecība pārtikas veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2.jūnija atjaunota lielo tirdzniecības centru darbība, ieviešot drošas tirdzniecības modeli, noteikts Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas izsludināti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un šodien stājas spēkā.

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka ir atcelti tirdzniecības vietu darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetru.

Ekonomikas ministrija (EM) lēmumu atcelt ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem pamatoja ne tikai epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, bet ministrija atsaucās arī uz Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās izpētes laikā secināto par augsto gaisa kvalitāti lielajos tirdzniecības centros, kā arī ierobežojumu atcelšanas pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un vienlīdzīgas konkurences situācijas nodrošināšanu tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jūtamies nodoti no valdības puses

Andris Kozlovskis, SIA “DEPO DIY” valdes priekšsēdētājs, 23.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada pēdējā dienā Valsts kancelejas vadītājs, kura paspārnē ir arī Operatīvās vadības grupa, uzrunāja tirgotājus un aicināja “visiem būt gataviem ieguldīties”, uzņemoties papildu pienākumus un atbildību Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, tādējādi radot drošus nosacījumus veikalu atvēršanai, nodrošinot godīgu konkurenci nozarē.

Tirdzniecības nozares dalībnieki, t.sk. arī mēs - DEPO, izprotot kopējās epidemioloģiskās situācijas nopietnību un atsaucoties minētajam aicinājumam, aktīvi piedalījāmies “Drošas tirdzniecības koncepcijas” izstrādē, kuru koordinēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Paturot prātā to, ka Covid-19 vīrusa klātbūtne, visticamāk, būs ilgstoša, kopīgi meklējām risinājumus, lai visas tirdzniecības vietas spētu nodrošināt drošus iepirkšanās apstākļus ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā. Uzskatām, ka nozarei šos risinājumus izdevās atrast.

Neskatoties uz mūsu nozares dalībnieku dažādību un atšķirīgajām iespējām, mums izdevās solidāri vienoties par “Drošas tirdzniecības koncepciju”, lai gan šo drošības prasību ieviešana dažbrīd šķita kā neiespējamā misija. Daudziem tirgotājiem visu prasību ievērošana tik tiešām ir milzīgs izaicinājums, tāpēc ierobežojumu apmēru un kontroles mehānismus salāgojām ar tirdzniecības platību izmēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) priekšlikums vērt vaļā visus veikalus ir bezatbildīgs, piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt pašreiz noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem.

Nākamnedēļ aicinās atvērt visus veikalus  

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē...

Pavļuts šādu priekšlikumu nodēvēja kā bezatbildīgu. "Tas nav virziens, kurā doties. Nedrīkst šādi operēt ar sabiedrisko domu, jo ir skaidrs, ka nevar vērt vaļā pilnīgi visu tirdzniecību," uzsvēra veselības ministrs.

Pavļuts secināja, ka šis ir kārtējais gadījums, kad valdībai jāmācās "runāt vienā valodā".

Vitenbergs iepriekš atzīmēja, ka ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos ļauts atteikties no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli.

"Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," pauda ministrs.

Vitenberga ieskatā, ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus," teica Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības.

Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.

Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.

Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.

No 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Tāpat paplašināts klātienē nopērkamo preču klāsts tirdzniecības vietās - klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.

Iepriekš klātienē varēja iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Vienlaikus distances tirdzniecībā nav ierobežojumu.

Ziņots arī, ka prasība tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetriem, uzstādīt elektronisko apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtu, stājās spēkā 15.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā

Db.lv, 27.05.2021

Kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) valdībai otrdien piedāvās lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.

EM piedāvā izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai - turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.

Ja valdība lems ieviest Covid-19 drošas tirdzniecības koncepciju, EM piedāvā piecus variantus, kā to nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ar kuriem no pirmdienas, 8.februāra, tiek atcelti tirgojamo preču ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos.

Tādējādi no 8.februāra mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē varēs sniegt veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Vienlaikus no pirmdienas, 8.februāra, pilnīgi visās tirdzniecības vietās būs jāievieš "drošas tirdzniecības" koncepcija, paredz veiktie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tirdzniecības vietā un tirgus paviljonā vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības, turklāt tirgotājam būs jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā, tirdzniecības centrā un tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Lai atvieglotu aprēķinu kārtību un kontroles procesu attiecībā uz maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, noteikumi paredz, ka tirgotājam pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma jāuzrāda būvju kadastrālās uzmērīšanas lieta, kurā ir iekļauta informācija par ēkas sastāvā esošās tirdzniecības vietas platību vai citus dokumentus, kas dod iespēju pārliecināties par tirdzniecības vietas platību.

Jaunais regulējums arī paredz, ka iepirkšanās grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Iepirkties bez groza vai ratiem būs aizliegts.

Jaunajā regulējuma ir ietverta jauna tirdzniecības centra definīcija, proti, tās ir ēkas ar kopējo platību vismaz 1500 kvadrātmetri un tajās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Tirdzniecības centros maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits tiek noteikts, summējot pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietās.

Tirdzniecības centru īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs pienākums nodrošināt, ka tirdzniecības centrā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirdzniecības centra ieejām un izejām. Tāpat tirdzniecības centros jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības centrā tiek ielaisti tikai pa vienam, kā arī jānodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Līdzīgas prasības noteiktas arī tirgus pārvaldītājam - būs jānodrošina vienam apmeklētājam tirgus paviljonā ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības, pie tirgus ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kā arī jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirgus paviljona ieejām un izejām.

Tirgus pārvaldītājam arī jānodrošina, ka apmeklētāji tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Visās tirdzniecības vietās būs jāieceļ atbildīgā persona, kas organizēs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu tirdzniecības vietā.

Regulējums arī paredz, ka tirgotājiem būs aizliegts ārpus tirdzniecības vietām reklamēt speciālos piedāvājumus, kas ir īsāki par septiņām dienām un varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā, tādejādi radot pulcēšanās risku. Minētais ierobežojums neattieksies uz preču atlaidēm.

Epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu kontrolēs Valsts un pašvaldību policija, kā arī kontroles tiesības būs Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2 miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem

Irīna Toropova, modes un izklaides centra "Rīga Plaza" vadītāja, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam atrast arī tirdzniecības centru atvēršanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kopš 7. aprīļa visi pārējie veikali ar platību zem 7000 kvadrātmetru darbu ir atsākuši.

Jau kopš pagājušā gada marta saskaramies ar ierobežojumiem, kas teju pilnībā ir paralizējuši visu tirdzniecības nozari. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, sastopamies ne tikai ar kārtējiem nesamērīgajiem ierobežojumiem, bet arī ar diskrimināciju. Valdības pieņemtais lēmums, palielināt aizliegumus tirdzniecības centriem, bet atvērt mazos veikalus, ir nopietns signāls investoriem.

Pieminēšu tikai pāris iemeslus, kāpēc tirdzniecības centru darbu varam atjaunot, nodrošinot drošu vidi un regulētu apmeklētāju plūsmu.

Pirmkārt, mēs esam pilnībā ieviesuši un piemērojuši visas prasības, lai nodrošinātu drošu klientu apkalpošanu. Tirdzniecības centrs "Rīga Plaza" kopš pagājušā gada marta strādā, ievērojot pilnīgi visas epidemioloģiskās drošības prasības. Esam pielāgojuši tirdzniecības centru atbilstoši valdības pieņemtajām prasībām un noteikumiem, kā arī ieguldījuši papildu investīcijas, lai nodrošinātu drošu vidi apmeklētājiem. Savā darbā ievērojam augstākos drošības standartus. Tas attiecināms arī uz klientu apkalpošanu – ikviena tirgotāja rīcība ir pārdomāta un atbildīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt šobrīd noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem, informē Ekonomikas ministrijā.

"Ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos esam atteikušies no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli. Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," uzsver ministrs.

Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri "padodas" 

Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts tirdzniecības centriem nomas...

J.Vitenbergs uzskata, ka ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus. Ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām ar vienādiem noteikumiem, mēs ne tikai nodrošināsim iedzīvotājiem, tai skaitā senioriem un jaunajām māmiņām, nopirkt akūti un sezonāli vajadzīgās preces, kuras dažādu iemeslu dēļ nav bijis iespējams iegādāties divus mēnešus, bet arī atbalstīsim vietējos uzņēmējus un mazos ražotājus, kuri šobrīd ir spiesti atrasties dīkstāvē un iztikt no valsts atbalsta," norāda ministrs.

Jau ziņots, ka š.g. 4.februārī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto drošas tirdzniecības modeli un no š.g. 8.februāra ar Ministra kabineta lēmumu tika uzsākta pakāpeniska pāreju uz to, nosakot, ka ik pēc trīs nedēļām tiks pārskatīts un paplašināts klātienē pieejamo preču klāsts.

Pašlaik klātienē visu preču sortimentu var piedāvāt veikali, kur vairāk kā 70% veido pārtikas vai higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek arī aptiekās, tai skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Pārējās tirdzniecības vietas klātienē nedrīkst strādāt jau kopš pagājušā gada 19.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mums sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties?

Zane Šulca, t/c "Galleria Riga" vadītāja, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 7.aprīlī Ministru kabinets lēma pilnībā atteikties no preču sarakstiem un atvērt tirdzniecības platības, kas mazākas par 7000 kvadrātmetriem, vai tādas, kas lielākas par 7000 kvadrātmetriem un neiznomā tās vairāk kā pieciem veikaliem vai pakalpojumu sniedzējiem.

Mazie tirgotāji ar Drošas tirdzniecības konceptu iepazīstas pirmo reizi. Bet mēs, tirdzniecības centri, to esam ieviesuši jau šī gada februāra sākumā. Medijos publiskotajā informācijā valsts pārvalde atzīst, ka eksperiments ir norisinājies veiksmīgi, Drošas tirdzniecības koncepts darbojas un varam spert nākamo soli - atvērt visu tirdzniecības nozari, atskaitot vienu tās formu - lielos tirdzniecības centrus.

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem 

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt...

8.februārī tikām iepazīstināti ar Drošas tirdzniecības konceptu, kura ieviešana, efektivitāte un ievērošana tika un joprojām tiek kontrolēta ik dienu. Mums ir vairāk vietas katra klienta 25 kvadrātmetriem, nekā mazā veikaliņā, kura vienīgā ventilācija ir atvērtas durvis. Savukārt Galleria Riga ventilācijas sistēma nodrošina ļoti labu gaisa apmaiņu. Vēl būtiskāk ir tas, ka mums ir visi nepieciešamie resursi drošas tirdzniecības vides uzturēšanai un kontrolei.

Ministru kabinets lēmumu ierobežot tirdzniecības centru darbību pamato ar pārāk lielu apmeklētāju pulcēšanās risku tirdzniecības centros. Tomēr netiek ņemts vērā, ka uz tirdzniecības centriem attiecas tieši tie paši noteikumi, kas attiecas uz jebkuru citu tirdzniecības vietu ārpus tiem. Kaut vai šādā aspektā - aprēķinot un kontrolējot maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības centra platībā, nav nekādas atšķirības, kur veikali atrodas - uz ielas vai tirdzniecības centrā.

Rīgas tirdzniecības centri pārceļas uz ārtelpām 

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti...

Mūsu klients ciena savu laiku. Mūsu klients zina, ko grib, kas viņam ir nepieciešams, un prot to ātri atrast. Mēs, Galleria Riga, esam šeit, jo mūsu klientam ir svarīgākas lietas, ko darīt - ne stundām izklaidēties starp veikalu plauktiem. Mūsu klients vēlas nopirkt sezonas apavus tad, kas tie ir nepieciešami, nevis nedēļām gaidīt piegādi uz pakomātu vai gaidīt uz ielas, kad apavus atnesīs uz preču saņemšanas punktu. Mūsu klients labprātāk maltīti ieturētu kādā no āra terasēm, nevis uz ielas vai automašīnā. Mūsu klients grib stiprināt veselību un garu, sportojot mūsu plašajā sporta klubā. Jāpiebilst, valdība jau pirms laba laika atļāva ceļot uz ārzemēm, piebilstot, ka tas nav vēlams. Nu tad, lūdzu, ļaujiet cilvēkiem iepirkties savā apkaimē, nevis plānot un īstenot garu ceļojumu sabiedriskajā un starppilsētu transportā uz kādu veikalu, kas ir atvērts!

Jau gadu kopš pandēmijas sākuma un diemžēl arī šobrīd lielie tirdzniecības centri ir spiesti turpināt cīnīties par savu kodolu - tirdzniecības centra veikaliem, kas nevar strādāt, jo izvēlējušies būt vietā, kas, izrādās, ir nosaukta nepareizi - par tirdzniecības centru. Vai mums jāapsver iespēja sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties? Jo arī Galleria Riga ir veikali, kuriem ir atsevišķa ieeja no ielas. Taču tie nedrīkst vērt durvis apmeklētājiem. Kas šajā gadījumā liecina par vienlīdzības principu lēmumu pieņemšanā? Izrādās, visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki.

No lielajiem tirdzniecības centriem tiek prasīta nekavējoša un precīzi koordinēta rīcība, ieviešot un uzturot visus ierobežojumus, kas netiek vispār apspriesti - gluži pretēji, bez ierunām godprātīgi tiek un tiks pildīti. Tomēr joprojām valdība mūs nedzird. Piekrītam kolēģiem nozarē - iespējams, par mums ņirgājas, bet tā īsti smiekli nevienam vairs nenāk. Ministru kabineta 7.aprīļa lēmums daudzus atvēra, bet ne mūs. Mūs tas vēl vairāk aizver. Mēs, tirdzniecības centrs Galleria Riga, atbilstam visiem kritērijiem pat vairāk nekā daudzi, kuriem šobrīd ir ļauts strādāt. Kāpēc šāda netaisnība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Iepriekš spēkā esošais regulējums noteica, ka droša tirdzniecības modeļa ietvaros drīkst darboties visas tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.

Ar grozījumiem noteikumos no šodienas veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai, tiek atcelti darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem.

Ar atsevišķu ārēju ieeju tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas vai pagalma.

"Minētajā tirdzniecības vietā nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildus ieeju vai izeju, tostarp nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Iepriekš minētai tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas," informēja EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome pieņēmusi jaunus ielu tirdzniecības noteikumus, kas paredz sniegt atbalstu uzņēmējiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, būtiski atvieglojot ielu tirdzniecības vietu un vasaras terašu saskaņošanu, vienlaikus samazinot arī saskaņošanai nepieciešamo procedūru skaitu.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiks atļauts izvietot saskaņotā vasaras terasē leti ēdiena izsniegšanai un norēķinu veikšanai. Letes dizaina risinājumam būs jābūt integrētam vasaras terases dizaina risinājumā (izmaiņas uz laiku, kamēr valstī būs spēkā regulējums, sabiedriskās ēdināšanas vietām atļaujot izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai).

Līdzšinējais saistošo noteikumu regulējums ļāva ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tirgot pārtikas preces tikai patērēšanai tirdzniecības vietā. Tāpēc tika sagatavotas izmaiņas, kas paredz iespēju izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai, kā arī būs atļauts izvietot ēdienkartes slietņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā.

Tirdzniecības centru reālie nomas maksas ieņēmumi piedzīvo krasu, neamortizējamu kritumu. Aprēķini liecina, ka pagājušā gada oktobrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ieņēmumi samazinājās par 23% jeb 3.5 milj. eiro, novembrī par 34% jeb 5 milj. eiro, decembrī par 42% jeb 6.3 milj., eiro. Savukārt, šī gada janvārī pret 2020. gada janvāri ieņēmumi jau samazinājušies par 51% jeb 7,6 milj. eiro un februāri par 57% jeb 8.6 milj. eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atbalsta Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu par nomas maksas atbalsta instrumenta izveidi kā mērķētu atbalsta mehānismu Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušai nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību

Db.lv, 02.02.2021

Lai mēbeļu veikalos vispār notiktu drūzmēšanās, mums būtu jārīko festivāls, teic "Nakts Mēbeļu" īpašnieks Juris Griķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kas paredzētu tiesības tirgot pilna sortimenta preces tikai atsevišķu veidu tirdzniecības vietām, radīs konkurences kropļojumu, uzskata būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma SIA "Depo DIY" ("Depo") valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis.

Depo nevar atbalstīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem, jo tie rada konkurences kropļojumu; ir izkropļota arī tirdzniecības nozares izstrādātā “Drošas tirdzniecības koncepcija” – atsevišķas no veiktajām izmaiņām nav skaidras, samērīgas vai nav izvērtētas kompleksi ar pārējām koncepcijā ietvertajām prasībām; valdība nav viesusi skaidrību, izpildoties kādiem nosacījumiem, tiktu atcelti ierobežojumi (preču saraksts un ekskluzīvas tiesības atsevišķiem tirgotājiem), uzskaita uzņēmums

Uzņēmums atgādina, ka tirdzniecības nozare darbojas ierobežotos apstākļos jau kopš 2020.gada 6.novembra. "Neeksistē pamatoti dati un analīze par saslimstības rādītājiem un izmaiņām tieši tirdzniecības vietās atkarībā no ierobežojumiem, un tas rada šaubas par šobrīd spēkā esošo ierobežojumu samērīgumu un nepieciešamību konkrētā mērķa, tas ir, COVID-19 izplatības ierobežošanas, sasniegšanai," secina uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid-19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji. Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm.

Ar drošu varbūtību var paredzēt pakalpojumu slēgšanu 

Ja Covid-19 izplatība Latvijā nemazināsies, tad dažādu pakalpojumu slēgšanu var paredzēt ar...

"Katra nozare savus jautājumus virza uz priekšu, piemēram, šajā gadījumā attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu, neraugoties uz to, kādas būs sekas valstij," patlaban notiekošo komentēja valsts pirmā persona.

Levits norādīja, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi.

"Ja tomēr tiek pieņemti šādi lēmumi, balstoties uz atsevišķu ministru priekšlikumiem, tad pēc tam, ja saslimstības līmenis būs augsts vai ievērojami palielinājies, tad šiem ministriem būtu jāuzņemas personiskā atbildība," uzsvēra Levits.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Lai arī Veselības ministrija iebilst pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.

EM valdībai otrdien piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Patlaban spēkā esošais regulējums noteic, ka droša tirdzniecības modeļa ietvaros drīkst darboties visas tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.

Tomēr ar grozījumi noteikumos paredzēts, ka veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai, tiek atcelti darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem.

EM skaidroja, ka ar atsevišķu ārēju ieeju tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas vai pagalma.

"Minētajā tirdzniecības vietā nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildus ieeju vai izeju, tostarp nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Iepriekš minētai tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas," informēja EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka gandrīz gadu Latvijas tirdzniecības centru nozare atrodas spēcīgā Covid-19 pandēmijas ietekmē, t/c "Domina Shopping" vadība pauž satraukumu par turpmāko tirdzniecības nozares veiktspēju. Tirdzniecības centrs atklāj, ka nozari gandrīz paralizējošie ierobežojumi 2020. gadā ir radījuši lielus zaudējumus. Tajā pat laikā "Domina" nevēlas atkāpties no iecerēm 2021. gadā īstenot investīciju projektus gandrīz 10 miljonu eiro vērtībā.

Šogad kā nozīmīgākais "Dominas" investīciju projekts 9 miljonu eiro vērtībā ir plānots Latvijā lielākā iekštelpu atpūtas un izklaides centra būvniecība visai ģimenei ar kopējo platību 7000m2. Pagaidām pandēmija nav spējusi ietekmēt šī vērienīgā projekta attīstīšanas tempus, un pērn oktobrī tika atzīmēti atpūtas un izklaides centra spāru svētki. Šī gada pavasarī plānota jaunuzbūvētās zonas nodošana ekspluatācijā, bet atvēršanā – vasarā.

Izklaides parka izveidē Dominā ieguldīs 9 miljonus eiro 

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” kopā ar jaunajiem nomniekiem “Apollo Group Baltics”...

Vienlaikus arī 2021. gadā "Dominas" komandai ir plāns turpināt strādāt pie tirdzniecības centra pievilcības uzlabošanas. Rezultātā vēl 700 000 eiro plānots ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanā, divu autostāvvietu un informācijas centra rekonstrukcijā, iekšējās navigācijas sistēmas uzlabojumos, fasādes apgaismojuma modernizēšanā.

2020. gads tirdzniecības centram un tā nomniekiem pagāja nemitīgas pielāgošanās zīmē. Un, jo ar stingrākiem tirdzniecības ierobežojumiem nācās sastapties, jo lielāks sekoja finanšu un darbības rādītāju kritums. Rezultātā aizvadītajā gadā "Domina Shopping" apgrozījums, plūsma un čeku skaits kopsummā samazinājās par vidēji -26%. Tas nozīmē arī to, ka par -13,3% kritās arī iemaksas valsts kasē nodokļu veidā – tie ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.

Tomēr, par spīti krīzei un tirdzniecības centru biznesa stagnācijai aizvadītajā gadā, uzņēmums un tā partneri turpināja ieguldīt attīstībā. Rezultātā 2020. gadā 17 jauni nomnieki, starp kuriem ir arī globāli atpazīstami zīmoli, lēma par labu savas tirdzniecības vietas atvēršanai "Dominā". Vēl 10 esošie nomnieki tika atvērti jaunos konceptos pēc rekonstrukcijas vai jaunās vietās.

Līdztekus arī pati "Domina" pērn īstenoja daudzus investīciju projektus ar kopējo vērtību 800 000 eiro. Starp tiem nozīmīgākie – modernizēta māmiņu istaba, vienotā stilā iekštelpās rekonstruētas 52 veikalu fasādes, renovēts un labiekārtots C skvērs, gaiteņos uzstādītas atkritumu šķirošanai paredzētas tvertnes, uzlabota ārējā navigācijas sistēma. Reizē 400 000 eiro investēti arī citos tehniskos uzlabojumos, piemēram, ugunsdrošības sistēmā, infrastruktūras sistēmās, kā arī Covid-19 izplatīšanās samazinošās aktivitātēs.

"2020. gads bija izaicinošs. Nevienam nebija gatavu pareizas rīcības recepšu, un daži loģiski un neloģiski biznesa ierobežojumi cits citu papildināja neprognozējamā ātrumā. Tomēr, neskatoties uz ieilgušo situācijas nenoteiktību un pandēmijas negatīvo ietekmi, mēs nostiprinājām "Dominas" pozīcijas. Augam nākotnei – tas jau vairākus gadus ir ne tikai "Dominas" sauklis, kas simbolizē izklaides zonas būvniecību, bet arī emocionālais uzstādījums un pieeja šī brīža situācijai. Tāpēc šobrīd mūsu darbības pamatā kā vēl nekad ir saprotošas un ilgtermiņa attiecības ar nomniekiem. Cenšamies būt par labu atbalstu saviem partneriem, taču arī mūsu kapacitāte diemžēl jau tuvojas izsīkumam. Tamdēļ steidzami sagaidām vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem - gluži kā mēs plānojam ieguldīt tirdzniecības centra un pilsētvides attīstībā, radot jaunas biznesa iespējas un darba vietas, pieprasām, lai arī valsts līdzieguldās nozares atbalstīšanā un stabilizēšanā. Valstsvīri situāciju var mainīt divējādi – steidzami sniedzot atbalstu nomas segšanai slēgtajiem veikaliem vai atļaujot visu preču klātienes tirdzniecību stingrākas uzraudzības apstākļos," komentē Dina Bunce, t/c "Domina Shopping" direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru