Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

30.08.2007. Tuvojoties rudenim, skolēniem un viņu vecākiem aktuāli kļūst sagatavoties jaunajam mācību gadam. Aptuveni puse vecāku ar bērniem skolas vecumā jau līdz augusta vidum bija iegādājušies visu vai gandrīz visu nepieciešamo, lai bērni 1.septembrī varētu doties uz skolu. Šādus datus uzrāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia 2007.gada augustā veiktais pētījums.

1.septembris – nozīmīga diena ģimenēs ar bērniem skolas vecumā

Lielākā daļa respondentu, kuriem ir skolas vecuma bērni, atzīmē 1.septembri (82 %) – lielākā daļa no tiem 1.septembri uzskata par ļoti nozīmīgu dienu, kura tiek atzīmēta vienmēr vai gandrīz vienmēr (50 %), savukārt aptuveni trešdaļa (32 %) respondentu dažreiz atzīmē šo dienu. Tomēr aptuveni piektajai daļai respondentu ar skolas vecuma bērniem 1.septembris nav nozīmīga diena un tā netiek svinēta.

Puse skolnieku – gatavi skolai

Aptuveni puse (49 %) vecāku jau līdz augusta vidum bija iegādājušies visu vai gandrīz visu nepieciešamo, lai bērni 1.septembrī varētu doties uz skolu, to skaitā 16 % vecāku bija iegādājušies visu nepieciešamo, bet 33 % – gandrīz visu nepieciešamo. Savukārt aptuveni puse vecāku vēl bija nopirkuši tikai dažas skolai nepieciešamas lietas (23 %) vai pat vispār nebija sākuši iepirkties (25 %).

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Muzikālā darbnīca vēl nav nosvinējusi gada jubileju, taču tai jau jāsāk domāt, kā palielināt savu kapacitāti.

Mūzikas skolā pieaugušajiem Muzikālā darbnīca iespējams apgūt dažādu mūzikas instrumentu spēli. Pieaugušo vēlme apgūt mūzikas instrumentus viņiem piemērotā vidē esot liela. Pieprasītākās esot klavierspēles nodarbības, bet gribētāju netrūkstot ģitāras, flautas, vijoles, saksofona, perkusiju un dziedāšanas apmācībām. «Sākotnēji loloju ideju tikai par bērnu mūzikas skolas izveidi, kurā varētu likt lietā savas zināšanas un pieredzi mūzikas pedagoģijā un psiholoģijā, jo ilgus gadus strādāju Babītes mūzikas skolā. Brīdī, kas radās iespēja piesaistīt finansējumu pieaugušo mūzikas skolas izveidei, idejas realizēšanā iesaistījās arī dēls Toms,» stāsta Muzikālās darbnīcas direktore un klavieru skolotāja Ilze Rusova. Patlaban skola strādā divos virzienos – pa dienu šeit nāk mācīties bērni, bet vakaros – pieaugušie.

Pirms 10 gadiem toreizējais (nu jau bijušais) Igaunijas pilsētas Valgas mērs Ivars Unts aicināja Valgā strādājošos latviešus deklarēties Igaunijā, pretī solot kvalitatīvu, daudzpusīgu un lētu veselības aprūpi un dažādus atvieglojumus. Labums būtu arī Valgai - par ienākumiem no latviešu algas nodokļa igauņi uzlabotu pilsētas infrastruktūru.

Toreiz īsā laikā Valgā pierakstu nokārtoja 15 Latvijas iedzīvotāji. Tagad - pēc 10 gadiem - tādi cilvēki jau ir 1019, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Uz tendenci zaudēt arvien vairāk savā teritorijā deklarētos iedzīvotājus bažīgi reaģējusi Valkas novada dome, nosūtot vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu komisijai un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Valkas padomju laika armijas bunkuri šobrīd ir izdemolēti, izdedzināti un piegružoti ar atkritumiem. Valkas novada dome informē, ka jau vairākus gadus norisinās investora meklējumi, bet bunkuri nevienam nav vajadzīgi.

Pirms pāris gadiem izskanēja informācija, ka Valkā tiks atjaunoti pazemes bunkuri. Ieceres bija lielas. Tika minēts, ka tajos varētu ierīkot lāzeršaušanas vietu, boulingu, peintbolu, mūzikas klubu ar skatuvi, kafejnīcu, vēsturisku ekspozīciju. «Mums ir bijušas visādas idejas par to, kā mēs varētu atjaunot šo vietu, taču diemžēl viss ir bijis neveiksmīgi, jo ir nepieciešami lieli līdzekļi un bagāti investori. Es ticu, ka Valkas centrā esošie pazemes bunkuri nākotnē varētu kļūt par ievērojamu tūrisma objektu pilsētā,» biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Čapiņš, Valkas tūrisma biroja vadītājs.

Valkas novada dome bija izsludinājusi skiču konkursu un secināts, ka bunkuru atjaunošanai nepieciešami no diviem līdz trīs miljoniem eiro. Bija pieteicies viens investors, kurš tomēr nozuda.

Lai arī vairāk nekā puse vecāku bērnu sagatavošanai skolai netērē vairāk par 100 latiem (54%), desmitā daļa no vecākiem norāda, ka bērnu sagatavošanai skolai tērē vairāk nekā 200 latus, dažiem vecākiem izdevumi sasniedz pat vairākus simtus latu.

Vidēji vecākiem visu bērnu sagatavošana skolai izmaksā 141.73 latus. Par vienu bērnu vecāki vidēji iztērē 120.88 latus.

Vislielākos izdevumus lielākajai daļai vecāku, sagatavojot bērnus skolai, sagādā apģērba iegāde (67 %). Neskatoties uz to, ka valsts garantē bezmaksas vidējo izglītību, piektdaļa respondentu (19 %) par vislielākajiem izdevumiem bērna sagatavošanu minējusi mācību grāmatu iegādi, savukārt citiem mācību palīglīdzekļiem visvairāk tērējuši 10 % no aptaujātajiem vecākiem.

Aptuveni divas trešdaļas (66%) vecāku ar skolas vecuma bērniem pētījuma veikšanas laikā bija iegādājušies visu vai gandrīz visu nepieciešamo, lai bērni 1. septembrī varētu doties uz skolu.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) piešķīrusi 3% no ikgadējās iekasēto atlīdzību kopējās summas jeb aptuveni 19 tūkstošus latu Latvijā radītas mūzikas eksporta veicināšanai.

Tādējādi daļa atlīdzības novirzīta biedrībai Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. LaIPA arī ir viena no šīs biedrības dibinātājām, kā arī vienīgā finansētāja, kas faktiski nodrošina biedrības darbu.

«Dalība dažādos starptautiskos mūzikas festivālos, ko organizē pasaules līmeņa mūzikas industrijas pārstāvji, ir lieliska iespēja Latvijas mūziķiem un grupām prezentēt sevi, dibināt jaunus kontaktus, spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un pārdot savu produktu – mūziku aiz vien lielākos mūzikas tirgos pasaulē,» uzskata biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška.

Latvijas Mūzikas eksporta birojs dibināts 2012. gada nogalē, un savas darbības laikā organizējis vairāku Latvijas grupu dalību industrijas forumos ārvalstīs. Piemēram, pēc foruma «The Great Escape», grupas Prāta Vētra un Instrumenti saņēmušas uzaicinājumu no 10. līdz 12. oktobrim pārstāvēt Latviju festivālā Culture Collide Losandželosā (ASV), kurā grupas piedalīsies

Valkas pilsētas domes sēdē tika pieņemts lēmums – atbalstīt ideju par portatīvo datoru piešķiršanu Valkas ģimnāzijas 10.klašu skolēniem, Db.lv informēja Valkas pilsētas domes preses sekretāre Inguna Medne.

Šāda sistēma tiks turpināta ik gadu, līdz visiem Valkas ģimnāzistiem, kuri sekmīgi mācās, lietošanā būs savs dators.

Šīs idejas autors ir Saeimas deputāts, bijušais Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kurš to komentē šādi: „Gan strādājot Valkā, gan Rīgā, mana pārliecība ir, ka Latvijas pilsētās un laikos ir jānodrošina tādi apstākļi, kas ir labāki nekā Rīgā. Tikai tā mēs nodrošināsim, ka šīs teritorijas attīstās un cilvēki te grib dzīvot. Valkas ģimnāzija būs pirmā skola Latvijā, kur katram audzēknim ir portatīvais dators. Neesmu dzirdējis, ka šāda iespēja ir kaut kur citur ārpus Latvijas. Domāju, ka tas motivēs gan labāk mācīties, gan sagatavos darba dzīvei, gan veicinās lokālpatriotismu. Svarīgi, ka Valkas ģimnāzijai ir labs internāts un šo iespēju varēs izmantot daudzi lauku bērni.”

Līdzīgi kā Gulbenē un Talsos, arī Valkā Tautas partija zaudējusi mēra amatu, un pie varas nonācis Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis Kārlis Albergs.

Valkas domē Db informēja, ka pirmajā jaunizveidotā Valkas novada domes sēdē par domes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais Valkas rajona padomes izpilddirektors un Valkas domes deputāts Kārlis Albergs (LZS). Viņa pārstāvētā partija vēlēšanās saņēma 4 vietas, bet Tautas partija – sešas, tomēr novada domes priekšsēdētāja vēlēšanās par TP pārstāvi, bijušo Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Undu Ozoliņu nobalsoja septiņi, bet par K.Albergu – astoņi deputāti.

Jau pirmajā domes sēdē pieņemts lēmums par Valkas novada domes juridisko adresi. Deputāti apstiprinājuši, ka novada dome atradīsies Semināra ielā 9, bijušajā Valkas rajona padomes ēkā. «Novada domes ārkārtas sēde būs pirmdien, bet mēs tās lēmumus nezināsim,» izteicās Valkas pilsētas domes sekretāre.

Arvien vairāk Valkas iedzīvotāju pēc vietējās slimnīcas slēgšanas medicīnisko palīdzību meklē nevis Valmieras slimnīcā, bet Valgas slimnīcā. Līdz ar to arī nauda no Latvijas veselības aprūpes budžeta nonāk pie kaimiņvalsts mediķiem, svētdien vēstīja LNT raidījums Top 10.

Laikā, kad Valkas slimnīca bija uz pastāvēšanas robežas, aktualizējās jautājums - kuru virzienu izvēlēsies Valkas iedzīvotājs, ja likvidēs pilsētas slimnīcu: pussimt kilometru attālo Valmieru vai kilometru attālo Valgu. Pirms gada slimnīca Valkā tika slēgta.

Pērn slimnīcu Valgā apmeklēja apmēram 70 Latvijas pacienti. Taču šogad šis skaits ir krietni audzis un piecos mēnešos pie igauņu dakteriem vērsās jau 80 Latvijas iedzīvotāji. Tikmēr Vidzemes slimnīcā pēc neatliekamās palīdzības vērsušies 35 valcēnieši.

«Tur ir lētāk. Ja jāpaliek slimnīcā, par dienu jāmaksā tikai 25 kronas – tas ir lats un 12 santīmi, Latvijā – deviņi lati. Man te jāstrādā divas dienas, lai šo naudu nopelnītu un pat tad nenopelnīšu, lai Latvijas slimnīcā paliktu kaut vienu dienu, » Top 10 norādījusi kāda Valkas iedzīvotāja.

Neraugoties uz nelegālo lejuplādes gadījumu skaita pieaugumu , Zviedrijas mūzikas kompānijas Spotify pārstāvis atzina, ka beidzot mūzikas industrija interneta izmanošanu saskata kā iespēju, nevis draudus, līdz ar to tiek izvirzīti jauni mērķi un mūzikas industrijas attistības plāni, izmantojot internetu, ziņo swedishwire.com.

Pirātisma straujais pieaugums kopš 2004.gada ir veicinājis ierakstu pārdošans samazinājumu par 30%, ar šādu informāciju šonedēļ nāca klajā Starptautiskās skaņu ierakstu industrijas federācija. Tādēļ sākot jaunu desmitgadi, pasaules mūzikas industrija, cīnoties pret pirātismu, cer iegūt jaunus ienākumu avotus ar mūzikas realizēšanu digitālā veidā.

Lielākajā ikgadējā mūzikas industrijas MIDEM tirdzniecības festivālā, kas sakās 24.janvārī tika paziņots, ka salīdzinājumā ar 2008.gadu, 2009.gadā ir novērojama ieņēmumu palielināšanās no digitālajiem kanāliem par 12%, kas uzlabo mūzikas industrijas attīstības iespējas. 2009.gadā digitāli pirktās mūzikas apjoms veidojis 27% no kopējā mūzikas pārdošanas apjoma, attiecīgi 4.2 miljardus dolāru no 15.8 miljardiem dolāru.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Aptuveni puse vecāku ar bērniem skolas vecumā Latvijā jau līdz augusta vidum bija iegādājušies visu vai gandrīz visu nepieciešamo, lai bērni 1.septembrī varētu doties uz skolu, liecina TNS Latvia pētījums. Dažiem vecākiem izdevumi sasniedz pat vairākus simtus latu.

Lielākā daļa respondentu, kuriem ir skolas vecuma bērni, atzīmē 1.septembri (82%) – lielākā daļa no tiem 1.septembri uzskata par ļoti nozīmīgu dienu, kura tiek atzīmēta vienmēr vai gandrīz vienmēr (50%), savukārt aptuveni trešdaļa (32%) respondentu dažreiz atzīmē šo dienu. Tomēr aptuveni piektajai daļai respondentu ar skolas vecuma bērniem 1.septembris nav nozīmīga diena un tā netiek svinēta.

Aptuveni puse (49%) vecāku jau līdz augusta vidum bija iegādājušies visu vai gandrīz visu nepieciešamo, lai bērni 1.septembrī varētu doties uz skolu, to skaitā 16% vecāku bija iegādājušies visu nepieciešamo, bet 33% – gandrīz visu nepieciešamo. Savukārt aptuveni puse vecāku vēl bija nopirkuši tikai dažas skolai nepieciešamas lietas (23%) vai pat vispār nebija sākuši iepirkties (25%).

Trešdien, 13. jūlijā, plkst. 11:00 E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas piebūvē, piedaloties Kuldīgas novada Domes un būvuzņēmēja AS RERE GRUPA vadībai, būvuzraugiem un ēkas projektētājam, norisinājās spāru svētku svinības un būvnieki ēkas augstākajā punktā pacēla spāru vainagu. Spāres jumta nesošajā konstrukcijā ir galvenais elements, un līdz ar to uzsliešanu ēka iegūst kopskata veidolu.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa spāru svētkos pateicās arhitektam un būvniekiem par paveikto darbu un izteica cerību, ka Kuldīgas Mūzikas skolas ēka pēc pārbūves radīs prieku skolas audzēkņiem, viņu vecākiem un pedagogiem, kā arī būs kvalitatīvi uzbūvēta būve, ar kuru varēs lepoties ne tikai kuldīdznieki, bet arī Kurzemē un visā Latvijā.

Projekta direktors, SIA RERE MEISTARI vadītājs Ervīns Koncevičs stāsta: «Kuldīgas Mūzikas skolas pārbūves un piebūves būvniecības darbus uzsākām 2015. gada rudenī. Šobrīd esam gandrīz pabeiguši jaunās piebūves ēkas karkasa mūrēšanas un betonēšanas darbus, savukārt vēsturiskajā ēkā šobrīd tiek pastiprinātas konstrukcijas un notiek grīdas segumu izbūve. Tāpat turpinās piebūves jumta konstrukciju izbūve, vēsturiskās ēkas durvju un logu restaurācija, kā arī tiek izgatavoti logi jaunajai piebūvei. Tuvākajā laikā uzsāksim piebūves fasādes siltināšanu un apmūrēšanu ar dekoratīvajiem ķieģeļiem. Topošā Mūzikas skolas piebūve lieliski sasauksies ar vēsturisko ēku un iekļausies Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra ainavā. Jau tuvākā laikā uzsāksim arī vēsturiskās ēkas fasādes restaurāciju.»

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Rīt, 20. maijā darbu uzsāk lielākais mobilais mūzikas veikals Latvijā – Tele2 Mūzikas veikals mobilajā telefonā, piedāvājot 4 miljonus dziesmu, Db.lv informē Tele2 sabiedrisko attiecību konsultante Elija Krauze.

Tele2 Mūzikas veikalā ikvienam Tele2 un Zelta Zivtiņa klientam būs iespēja izvēlēties savas mīļākās dziesmas un lejupielādēt tās mobilajā telefonā. Visas mobilajā mūzikas veikalā nopērkamās dziesmas ir pilna garuma jeb full tracks nevis dziesmu fragmenti vai polifoniskie toņi. Tāpēc ikvienam mūzikas mīļotājam ir iespēja izvēlēties savai gaumei atbilstošāko mūziku gan no Latvijas, gan pasaules lielākajām ierakstu kompānijām, kā arī vairāk kā 20 Krievijas ierakstu kompānijām.

"Mums ir liels gods un lepnums, ka varam piedāvāt saviem klientiem kaut ko nebijušu - lielāko mobilo mūzikas veikalu Latvijā. Tele2 Mūzikas veikala mobilā versija ir tikai sākums, jo Tele2 plānos ietilpst jau tuvākajā laikā uzsākt mūzikas pārdošanu arī internetā," Db.lv norāda Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Valkas novada dome no AS SEB banka vadības saņēmusi ziņu, ka no nākamā gada 9.februāra darbu pārtrauks bankas struktūrvienība Valkā, jo tās peļņas rādītāji nesakrīt ar akcionāru vēlmēm par kapitāla atdeves lielumu, informēja Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere.

Ja banku slēgs, Valkas novadā finanšu pakalpojumi būs pieejami ārkārtīgi ierobežotā apjomā tikai Latvijas Pastā, kas radīs nopietnas problēmas gan iedzīvotājiem, gan komersantiem, gan tūristiem, gan pašvaldībai.

Pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli bankas prezidentam un valdes priekšsēdētājam Aināram Ozolam atlikt SEB bankas Valkas filiāles slēgšanu vismaz uz sešiem mēnešiem, lai tai būtu laiks atrisināt būtiskākās problēmas. Dome prasa aktīvi iesaistīties iepriekšminēto problēmu risināšanā arī valsts institūcijas, nosūtot vēstuli arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam Kristapam Zakulim un finanšu ministram Jānim Reiram.

Kraukļu bari pacēlās gaisā un nelāga smaka iecirtās degunā, kad tuvojāmies vietai, kur Valkas uzņēmums Servilat mežā izgāž nokauto dzīvnieku atliekas. Līdzīgas izgāztuves var atrast arī Ērģemes zemnieku saimniecības Kalnpierbes kautuves apkārtnē, apliecina ne viens vien apkārtnes mednieks. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pēc padziļinātas pārbaudes abu kautuvju darbību pagājušajā trešdienā apturējis par «blakusproduktu aprites prasību neievērošanu», Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs šādas izgāztuves atzīst par vienu no iespējamiem cēloņiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumam Valkas novada Ērģemes pagastā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

SIA Servilat pēc PVD nesenā uzlidojuma savā izgāztuvē atliekas centušies aprakt, taču darbs veikts ļoti pavirši – pie divām smirdīgām peļķēm rēgojas dzīvnieku iekšējie orgāni, apkārtnē var atrast nagus un kaulus, taču pats izteiksmīgākais pierādījums – kāda lopiņa auss ar dzeltenu plastikāta krotāliju un identifikācijas numuru, norāda laikraksts.

Nokauto dzīvnieku atliekas Valkas novada kautuves mežā gāž ilgstoši, nešauboties apgalvojuši Ērģemes pagasta mednieku kolektīva Valkas meliorācija mednieki. Viens no viņiem stāstījis, kā z/s Kalnpierbes teritorijā pats savām acīm redzējis netālu no kautuves mētājamies nokauto dzīvnieku atliekas – kājas, galvas, ādas, kaulus. «Tur ir kara laika bunkuri un visas bedres pilnas. Nekas nav norakts, vienkārši izgāzts – paradīze meža dzīvniekiem,» viņš stāstījis.