Enerģētika

Valsts atbalsta mehānismos varētu noteikt maksimālās cenu robežas siltumenerģijai un dabasgāzei

LETA, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Veidojot atbalsta programmas iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma dēļ, varētu noteikt maksimālās cenu robežas siltumenerģijai un dabasgāzei, bet ne elektrībai, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa pauda, ka elektroenerģijai atbalsta mehānismi saglabājas iepriekšējie - līdz gada beigām turpinās aizsargāto lietotāju papildu atbalsts, kas ir desmit eiro katru mēnesi daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti, kā arī trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis atbildīgajām ministrijām līdz jūnija vidum iesniegt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu. Indriksone pauda, ka no premjera minētajām kvintilēm kā mājsaimniecības ar nepietiekamiem ienākumiem kvalificētos apmēram 60% Latvijas mājsaimniecību.

Patlaban Ekonomikas ministrija (EM) gaida datus no Labklājības ministrijas (LM) par ienākumu līmeņiem mājsaimniecībās, pēc tam tiks apjausts, cik tādu kopumā varētu būt un cik liels būs nepieciešams atbalsts. Šobrīd vēl nav skaidrs, cik mājsaimniecībām Latvijā varētu draudēt ekstremāls sadārdzinājums, jo dinamiski mainās gan tarifi, gan cenas.

Indriksone sacīja, ka būtu apsverama ideja par mājokļa pabalsta koeficienta palielināšanu, lai palielinātu mazāk nodrošinātu personu iztikas līmeni.

Vienlaikus ministre atzīmēja, ka atbalstu tieši energoresursu cenu sadārdzinājuma apstākļos varētu saņemt arī cilvēki ar lielākiem ienākumiem, bet kuriem šis cenu sadārdzinājums būs tiešām ekstremāls.

Tikmēr runājot par uzņēmumiem, politiķe skaidroja, ka Eiropas Komisija jau iepriekš - Ukrainas kara sākumā - atzīmējusi, ka visvairāk ekonomiski cietīs tās Eiropas Savienības valstis, kuras atrodas tuvāk Krievijai. Tomēr iejaukties biznesa principos ir sarežģīti, ņemot vērā vienoto tirgu. Tāpat uzņēmējiem, atšķirībā no iedzīvotājiem, ir iespējas savu cenu pieauguma līmeni kompensēt, palielinot pakalpojumu un preču cenas.

Indriksone arī norādīja, ka šī krīze laika izteiksmē būs gara, tādēļ varētu būt sarežģīti uzņēmējus dotēt ilgtermiņā, drīzāk tos būtu nepieciešams atbalstīt pārorientācijai no Krievijas un Baltkrievijas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādomā par kurināmā diversifikāciju un pieslēgšanos centralizētajai apkurei

Armanda Vilciņa, 21.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan siltumenerģijas tarifi lielākajā daļā Latvijas pilsētu un ciemu pamazām turpina augt, nozares pārstāvji uzskata, ka centralizētā siltumapgāde arvien ir konkurētspējīgākais apkures risinājums.

Šā gada februārī siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās svārstās no 41,16 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) Rēzeknē līdz 93,65 EUR/MWh Daugavpilī, kur vēl janvārī siltums maksāja par 64,4% lētāk, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Ar 1. februāri tarifi paaugstināti vēl divās lielajās pilsētās – Jūrmalā un Jēkabpilī.

Nozares eksperti siltumenerģijas sadārdzināšanos skaidro ar straujo dabasgāzes cenu pieaugumu un aicina siltumuzņēmumus domāt par kurināmā diversifikāciju, bet pārējos komersantus – par iespējām pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.

Tarifi izlīdzināsies

Siltumenerģijas tarifa kāpumam ir vairāki aspekti, spriež AS Rīgas Siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumenerģijas tarifi šā gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, bija augstāki teju visās Latvijas lielākajās pilsētās; rudenī siltums, visticamāk, maksās vēl dārgāk. Turklāt lielai daļai siltumuzņēmumu, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, vēl aizvien nav skaidrs, kādā veidā šis resurss ziemā tiks nodrošināts.

Salīdzinot ar 2021.gada maiju, 2022. gada apkures sezonas noslēgumā 43% regulēto komersantu siltumenerģijas tarifs pieauga, 54% - nemainījās, bet 3% - samazinājās, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. No tiem komersantiem, kuriem tarifs mainījies, aptuveni trešdaļai tarifu pieaugums nav pārsniedzis 30%, bet desmitajai daļai tarifs vairāk nekā dubultojies.

Lielākie tarifu pieaugumi, noslēdzoties 2022.gada apkures sezonai maija beigās, bija vērojami Olainē, Rēzeknē, Ozolniekos, kā arī Brankas, Ānes un Mārupes ciemā. Siltumenerģijas tarifi pieauguši arī septiņās no deviņām lielajām pilsētām, nemainīgs tarifs pagaidām saglabājies tikai Ventspilī un Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknē no 1.maija maksa par siltumenerģiju būs teju 200 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtais lēmums.

No 2022.gada 1.maija līdz 31.decembrim SIA "Rēzeknes siltumtīkli" noteiktais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus būs 198,13 eiro par MWh, kas ir 4,6 reizes vairāk nekā šobrīd noteiktais tarifs 42,8 eiro apmērā par MWh.

Tostarp siltumenerģijas ražošanas tarifs attiecīgajā laika periodā būs 159,91 eiro par MWh, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs - 37,67 eiro par MWh, siltumenerģijas tirdzniecības tarifs - 0,52 eiro par MWh, bet dabasgāzes akcīzes nodokļa komponente - 0,03 eiro par MWh.

Tikmēr no 2023.gada 1.janvāra tarifs paredzēts nedaudz mazāks - 195,88 eiro apmērā par MWh.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka aprīlī "Rēzeknes siltumtīkliem" beidzas līgums ar AS "Latvijas gāze" par dabasgāzes piegādi, kas bijis noslēgts "uz pilsētai izdevīgiem nosacījumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klauss: Koksne nebūs risinājums elektrības ražošanai tuvākajā laikā

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā koksne nebūs risinājums elektrības ražošanai tuvākajā laikā, ceturtdien biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Mūsu atbildība ir siltums," norādīja Klauss, piebilstot, ka Latvijas kopējā enerģētikas bilancē, kas saražota no visu veidu kurināmā, siltumenerģija veido virs 60%, elektrība - mazāk par 20%, bet transporta degviela - nedaudz virs 20%.

Tāpat LKF vadītājs pauda, ka Latvijā koksne ir lētākais siltuma avots, taču nevar aizmirst arī par blaknēm, kas rodas, izmantojot koksni kā kurināmo, tostarp dūmiem un pelniem. Lai risinātu šīs problēmas, jāizvēlas atbilstošs apkures inventārs un materiāli.

Klauss arī atzīmēja, ka kurināmo koksni Latvija eksportē granulu formā, kas ir dārgākais mehāniski ražotais kurināmais.

Jau ziņots, ka ceturtdien notika "Zemnieku saeima" ikgadējais kongress, kurā nozares eksperti diskutēja par pārtikas cenu kāpumu un energoresursu pietiekamību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni likumdošanas draudi jauniem Latvijas enerģētisko neatkarību stiprinošiem projektiem

Andris Vanags, SIA Gren Rīga valdes priekšsēdētājs, 22.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briest draudi visiem ilgtermiņa investīciju projektiem enerģētikā. Tā varam raksturot sasteigto Enerģētikas likuma grozījumu ieviešanu*, kas šajā gadījumā skars Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumus.

Plānotās izmaiņas rada satrauktās uzacs pacelšanās efektu jebkuram investoram, kurš šobrīd izvērtē iespējas investēt kādā no Latvijas enerģētisko neatkarību stiprinošajiem projektiem – vai tas būtu sašķidrinātās dabas gāzes terminālis, saules vai vēja elektrostacijas izbūve, vai arī šķeldas katlumāja.

Tas ir pārsteidzoši, bet Latvijā joprojām pastāv iespēja, ka būtiskas likumdošanas izmaiņas politiķi var pēkšņi piedāvāt un apstiprināt vienas nedēļas laikā bez alternatīvu izskatīšanas, ekonomiskās ietekmes izvērtējuma un bez konsultācijām ar nozari. Turklāt sekojoša apstiprināšana nākamajā Saeimas sēdē pārvēršas par formalitāti.

Rīgas pilsētā siltumenerģija joprojām tiek ražota, lielākoties izmantojot dabasgāzi, ar ko izskaidrojama arī augstā siltumenerģijas gala cena iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Apstiprinātie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz konkurences ierobežošanu siltumenerģijas ražošanas tirgū, rada būtisku nenoteiktību investoriem, kuri ir uzsākuši darbu pie vairākiem enerģijas ražošanas projektiem, par kurināmo izmantojot šķeldu vai atkritumu atlikumus. Lai arī grozījumi paredzēti, lai īstermiņā samazinātu siltumenerģijas cenu rīdziniekiem, efekts var izradīties pretējs īstermiņā un ilgtermiņā. Īstermiņa negatīvais aspekts slēpjas faktā, ka tarifu regulēšanā nav paredzēts neviens motivējošs elements uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Ķekavas nami" plāno no 1.septembra palielināt siltumenerģijas tarifu par 54,3% - līdz 279,51 eiro par megavatstundu (MWh), liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā norādīts, ka siltumenerģijas tarifa pieaugums saistīts ar dabasgāzes cenas izmaiņām.

Tarifi attiektos uz klientiem Ķekavā, Rāmavā, Katlakalnā un Valdlaučos.

Jau ziņots, ka "Ķekavas namu" siltumenerģijas tarifs no 2022.gada 1.augusta pieauga 4,6 reizes - no 39,64 eiro par MWh līdz 181,14 eiro par MWh.

"Ķekavas namu" apgrozījums 2021.gadā bija 4,278 miljoni eiro, bet zaudējumi - 51 187 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 1997.gadā, un tā pamatkapitāls ir 7,277 miljoni eiro. Kompānija pieder Ķekavas novada pašvaldībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aptaujātie ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka tarifi, kas šobrīd ir noteikti mājsaimniecībām par gāzi un apkuri lielākoties vēl pilnībā neatspoguļo augstās biržu cenas. Daudzos gadījumos tas attiecas arī uz elektrības cenām. Piemēram, gāze, kas tika izmantota patēriņam un siltumenerģijas ražošanai aizgājušajā ziemā, tika iepirkta galvenokārt 2021.gada vasarā vai rudenī, kad cenas biržās bija divas līdz trīs reizes zemākas nekā šobrīd. Savukārt gāzi, kas tiks lietota nākamajā sezonā, tikai vēl tiek pirkta.

"Attiecīgi, jārēķinās, ka energoresursu cenas mājsaimniecībām vēl būtiski augs gada otrajā pusē un pirktspēja turpinās sarukt. Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) pirmdien valdošās koalīcijas partiju sanāksmē rosinās "pašreizējās enerģētiskās krīzes apstākļos" samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējā 21% līdz 5% ne vien elektrībai, bet arī dabasgāzei, apliecināja EM pārstāvji.

AS "Latvijas gāze" ir paziņojusi, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%.

Pirmdien, 13.decembrī, koalīcijā plānots atkārtoti izskatīt iespējamību samazināt PVN līdz 5% elektroenerģijai. Tāpat ministrija rosinās uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales tarifu, kas būtu nozīmīgi uzņēmējiem.

Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, EM jau iepriekš bija sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām.

Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā. Par to vēl būs jālemj valdībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Precizēta - Rīgā no jūnija par 21,4% pieaugs ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs

LETA, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā no 1.jūnija par 21,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 1,93 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,59 eiro vietā, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums.

Tostarp ūdensapgādes pakalpojumu tarifs būs 1,02 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,17 eiro vairāk nekā līdz šim, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs būs 0,91 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,17 eiro vairāk nekā līdz šim.

Savukārt notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu tarifs būs 0,42 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,09 eiro vairāk nekā līdz šim.

Jaunos tarifus plānots piemērot Rīgā, Baltezerā, Garkalnē, Berģos, Maksteniekos, Langstiņos, Upesciemā, Krustkalnos, Valdlaučos, Dreiliņos, Rumbulā, Ulbrokā un daļā Garkalnes pagasta ("Alīses", Remberģi 1", "Remberģi 2", "Selgas").

Iepriekšējie "Rīgas ūdens" tarifi apstiprināti 2018.gadā.

SPRK apstiprinātie tarifi nedaudz atšķiras no "Rīgas ūdens" sākotnēji iesniegtā piedāvājuma pērnā gada beigās. Uzņēmums bija plānojis ūdensapgādes pakalpojumu tarifu noteikt 1,02 eiro par kubikmetru, kanalizācijas pakalpojumu tarifu - 0,93 eiro par kubikmetru, bet attīrīšanas pakalpojuma tarifu - 0,43 eiro par kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru