Valsts visiem melanomas pacientiem apmaksās imūnterapiju 

No 20.janvāra visiem melanomas pacientiem nodrošinās valsts apmaksātu ārstēšanu ar imūnterapiju, informēja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece.

LETA, 17.1.2020

Foto: Evija Trifanova/LETA

Terapiju apmaksās gan iepriekš neārstētiem pacientiem ar BRAF gēna pozitīvu un negatīvu mutāciju, gan pacientiem ar BRAF gēna pozitīvu mutāciju, kuri progresējuši pēc iepriekš saņemtas mērķterapijas.

Līdz ar to metastātiskas melanomas ārstēšana Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, tiks nodrošināta atbilstoši starptautiskajām melanomas ārstēšanas vadlīnijām, norādīja dienesta pārstāve.

To, kāda terapija katram ļaundabīgas ādas melanomas pacientam ir visatbilstošākā, izvērtēs un nozīmēs ārsts.

Līdz šim metastātiskas melanomas pacienti ar BRAF gēna pozitīvu mutāciju vairs neatbilda kompensējamo zāļu izrakstīšanas nosacījumiem, un valsts budžets nesedza pacientu dzīvībai nepieciešamo ārstēšanu, kas izmaksā desmitiem tūkstošus eiro.

Melanomas pacientu biedrība "Soli priekšā melanomai" vairākkārt pievērsa uzmanību šai situācijai. Tika rīkoti arī labdarības koncerti, lai vāktu ziedojumus terapijai pacientiem.

Plašāk izskanējis vienas no biedrības dibinātājām - Sondras Zaļupes - stāsts. Biedrībā skaidroja, ka sākotnēji Zaļupe lietoja zāles, kas mēnesī maksāja 9000 eiro un kuras viņai sedza valsts. Tomēr melanomas paveids mainījās, un nu viņai vajag zāles, kas izmaksā aptuveni 4500 eiro mēnesī, tomēr valsts šos preparātus nekompensē. Šobrīd terapija tiek nodrošināta ar līdzcilvēku ziedojumiem.

Biedrības "Soli priekšā melanomai" vadītāja Olga Valciņa pauda gandarījumu par jaunajām izmaiņām. "Šis ir grandiozs solis uz priekšu - milzīgs paldies politiķiem un ziedotājiem," uzsvēra biedrības vadītāja.

Pēc Valciņas teiktā, tieši biedrības pārstāvji "bija tie, kas skaļāk runāja par to, ko visi zināja". Proti, biedrība iesaistījās informētības celšanā gan sabiedrības, gan valstiskā līmenī, devās uz Saeimas komisijām, klātienē tikās ar ārstu organizācijām, pauda savu nostāju pacientu forumos.

Vaicāta par tālākajiem biedrības soļiem, biedrības vadītāja stāstīja, ka patlaban ir divi virzieni, kuros tiek strādāts. Pirmkārt, notiek darbs pie pacientu ceļveža izstrādes, kas palīdzētu melanomas pacientiem iegūt visu nepieciešamo informāciju.

Otrkārt, biedrība ir iesaistījusies sarunās ar atbildīgajām iestādēm par adjuvanta terapijas nodrošināšanas iespējām. Valciņa norādīja, ka šāda terapija jau tiek nodrošināta melanomas agrīnās stadijas pacientiem vairākās Skandināvijas valstīs, un pēdējie pētījumi liecinot, ka šādas terapijas nodrošināšana atstājot pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu.

Melanoma ir viens no ļaundabīgo ādas audzēju veidiem, ja tas netiek laicīgi pamanīts, var rasties metastāzes jeb vēža šūnu izplatīšanās caur asins plūsmu vai limfātisko sistēmu, skaidro speciālisti.

Ik gadu Latvijā melanomu atklāj vidēji 200 cilvēkiem un katru gadu ar melanomu mirst aptuveni 80 cilvēku. Ja vēl pirms desmit gadiem, attīstoties metastāzēm, šo vēzi Latvijā nebija iespējams ārstēt un pacients bija nolemts nāvei, šodien, izmantojot jaunākās paaudzes terapiju, arī melanoma kļūst par hronisku slimību, norāda speciālisti.

Šogad janvārī, komentējot situāciju, kurā nonākusi konkrēti Zaļupe, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atzina, ka šāda situācija radusies, jo ļoti ierobežota finansējuma apstākļos ir mēģināts rast risinājumus, kas sistēmiski šķiet labi, bet tikko skar konkrētu pacientu - tie šķiet absolūti absurdi. Viņa norādīja, ka NVD vērtē, kādas būtu iespējamas izmaiņas, solot rezultātu iespējami ātri.

Tevi varētu interesēt

Tuvākajos trīs gados e-veselības attīstībā plānots investēt desmit miljonus eiro, šorīt intervijā...

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas...

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikā renovētās telpās atklāts...

Nepanākot vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi plāno turpināt protestēt un visā...

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad 11 mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,971 miljardu...

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paziņojis, ka ir panākta principiāla vienošanās ar Ukrainu...

2018. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 4,44 miljardi eiro, kas ir...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) pirmdienas vakarā vienojušies par...

Saeima vakar vakarā galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt...

Pirmajā dienā, vērtējot 2020.gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, Saeima...

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro,...

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums,...

Finanšu ministrijas (FM) budžetā 2020.gadā papildus iedalīti 400 000 eiro čeku loterijas...

Debates par budžetu Saeimā solās būt karstas, jo naudas nepietiek pat pašsludinātajām...