Var aktivizēties nelegālo azartspēļu rīkotāji 

Azartspēļu nozare pagājušajā gadā sasniegusi pirmskrīzes apgrozījumu, tomēr nozari bažīgu dara nodokļu reformas iespējamās sekas

Elīna Pankovska, 15.2.2018

Foto: freeimages.com

Izložu un azartspēļu nozares neto ieņēmumi pērn sasnieguši 297,92 milj. eiro, kas ir par 33,54 milj. eiro jeb 12,7% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) apkopotā informācija pēc uzņēmumu sniegtajiem operatīvajiem datiem. Neto ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā sasniedza 280,92 milj. eiro, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet izložu apgrozījums sasniedzis 36,7 milj. eiro, kas par 25,2% pārsniedz 2016. gada apgrozījumu. Mainījies ir arī spēļu vietu un iekārtu skaits, proti, pagājušā gada sākumā Latvijā bija reģistrētas 316 spēļu zāles un 8969 azartspēļu automāti, bet gada beigās spēļu zāļu skaits samazinājies līdz 308 un automātu skaits - līdz 8546. Latvijā darbojas kopumā arī seši kazino, no kuriem Rīgā ir pieci, bet viens atrodas Liepājā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

«Nozare šobrīd ir sasniegusi pirmskrīzes līmeņa apgrozījumu, bet aktuālais jautājums, kas nodarbina jomu, ir saistīts ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu laimestiem. Nezinu, kā tas viss beigsies, jo cilvēku protests var būt ļoti liels, ņemot vērā, ka gada deklarācijās būs jānorāda arī laimesti, kas nav līdz trim tūkstošiem. Proti, laimesti summēsies, un tad 2019. gada sākumā būs vēl jānomaksā papildu nodoklis. Es nevaru iztēloties, kā tas būs. Neviens nepadomāja par šīm lietām, pirms pieņēma lēmumu. Bija pareizi, kad 2012. gadā šī norma tika atcelta. Nebija nedz ēnu ekonomikas, nedz citu risku,» norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks.

Jāatgādina, ka IIN piemērošana laimestiem apmērā virs trīs tūkstošiem eiro tika pieņemta pagājušā gada jūlijā. Grozījumi paredz, ka vienreizēji izložu vai azartspēļu laimesti, kā arī laimestu summas un laimestu daļas līdz trīs tūkstošiem eiro (ieskaitot) ar nodokli aplikti netiek, bet laimesta daļai līdz 55 tūkst. eiro tiek piemērota nodokļa likme 23% apmērā, savukārt laimesta daļai virs 55 tūkst. eiro nodokļa likme ir 31,4%. Arī asociācijas padomnieks Arnis Vērzemnieks jau iepriekš norādīja, ka laimestu aplikšana ar IIN, kas pirms vairākiem gadiem tika atcelta, uzskatāma par kļūdainu soli, kas ietver riskus.

Piemēram, daļa spēlētāju varētu izvēlēties spēlēt nelicencētās interneta azartspēļu lapās, lai nebūtu jāmaksā nodoklis par laimestu.

Plašāk lasiet rakstā Var aktivizēties nelegālo azartspēļu rīkotāji ceturtdienas, 15. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Tevi varētu interesēt

Azartspēļu un izložu nodokļa maksātājiem jārēķinās ar tā palielinājumu, iespējams, pat dubultošanu,...

No 2019. gada 1. janvāra drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri...

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas liek interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt Latvijā...

Ķīnas valdība policijai visā valstī pieteikusi sākt karu ar prostitūciju, azartspēlēm un...

Nelicencēto interaktīvo azartspēļu ierobežošana dos labumu gan vietējiem uzņēmumiem,...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

«Tiem, kam bijis parastais telefons vai tāda nav bijis vispār, tas ir lielāks izaicinājums.»

Lai padarītu vienkāršāku PVN atgūšanas procesu un atvieglotu korporatīvo klientu ikdienu, Neste...

Ķīpsalas izstāžu centrā izstādēm ir kļuvis par šauru.

Jūrmala būs pirmā pilsēta Latvijā, kur no 2018. gada 1. marta tiek...

Teju katra trešā šī zīmola kāzu kolekcijas kleita kļūst par dižpārdokli, taču to komerciālā veiksme nav racionāli izskaidrojama.

Tā ir viena no lielākajām Lietuvas biznesa tiešajām investīcijām ārvalstīs.

Biotehnoloģiju miljardieris un investors Patriks Sunšiongs trešdien panācis vienošanos, lai iegādātos...

Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim.

Klientu pirkšanas paradumi un pirktspēja Rīgā un reģionos būtiski neatšķiras, tomēr vidējā...

«Konkurenti netic, ka tāds aparāts jau ir pasaulē uzražots. Mums pat tika uzsūtītas PVD pārbaudes.»