Jaunākais izdevums

Autortiesību likums paredz, ka arī publicējot autora darbus - dzejas rindas vai prozas gabalu - sociālajos medijos, piemēram Twitter vai Draugiem.lv, to publicētājam var nākties autoram maksāt atlīdzību par viņa darba izmantošanu.

«Likumā sociālie mediji netiek kā sevišķi izdalīti – autortiesību likums attiecas uz jebkuru vietni, kur tiek izmantoti autora darbi,» Db.lv stāstīja AKKA/LAA Literāro darbu nodaļas pārstāve.

Pirms dzejas rindu vai prozas gabala publicēšanas sociālajos tīklos ir jāsaņem darba autora atļauja. «Pretējā gadījumā autors vai iestāde, ko autors ir pilnvarojis, ir tiesīgs par pārkāpumu sūdzēties, kā tas ir pieņemts tiesiskā valstī,» norādīja AKKA/LAA pārstāve.

Viņa gan norādīja, ka biedrība neveic uzskaiti par to, vai šādi gadījumi, ir bijuši.

Jau vēstīts, ka AKKA/LAA jāmaksā arī par dzejas rindu izmantošanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, tāpat maksa var tikt piemērota par dzejas rindu skandēšanu kultūras nama pasākumā, dzejas dienu pasākumā vai muzeju un bibliotēku pasākumos.

Ja ziņots, ka Lubānas novada pašvaldības laikraksta Lubānas Ziņas vadība lēmusi nelikt internetā pagājušo gadu numurus, jo nav vēlējusies maksāt AKKA/LAA dubultā par dzejas rindu publicēšanu.

Literāro darbu autortiesības ir spēkā autora dzīves laikā un 70 gadus pēc viņa nāves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Vairums strādājošo draudzējas ar saviem kolēģiem arī sociālajos tīklos

Dienas Bizness, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pievieno savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos, savukārt 33% ir pret šādām ārpusdarba aktivitātēm, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs pievienojat savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos?» 40% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka to dara, jo ir labas attiecības ar kolēģiem. 19% aptaujāto pievieno kolēģus savam virtuālajam draugu lokam, jo neiebilst, ka darbabiedri redz viņu aktivitātes internetā, savukārt 8% aptaujas dalībnieku šo skaidro ar faktu, ka ar kolēģiem laiku pavada arī ārpus darba.

No tiem, kuri neatbalsta kolēģu pievienošanu savam draugu lokam sociālajos tīklos, 21% kā iemeslu minējuši faktu, ka nodala privāto dzīvi no darba dzīves. Savukārt 12% respondentu nedraudzējas ar kolēģiem sociālos tīklos, jo nevēlas, lai tie par viņiem zinātu vairāk nekā nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pētījums: Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos

LETA, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KPMG: Kļūstot virtuālākas, bankas saskaras ar jauniem riskiem

Žanete Hāka, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas gan Latvijā, gan visā pasaulē aizvien biežāk izmanto sociālos tīklus un paplašina darbību interneta vidē, tomēr KPMG eksperti brīdina, ka tādējādi pastiprinās arī riski, kas saistīti ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Bankas ir sākušas piedāvāt iespēju norēķināties ar virtuālo naudu, pieteikties un saņemt sociālajos tīklos banku pakalpojumus, kā arī izklaidējošas lojalitātes programmas ar spēles elementiem, liecina KPMG starptautiskais banku sociālo mediju tendenču apskats Social Banker v2.0.

Tomēr eksperti uzsver, ka aktivitāte sociālajos tīklos un virtuālie pakalpojumi rada bankām arī jaunus riskus.

Sociālie tīkli bankām kļūst par aizvien nozīmīgāku klientu apkalpošanas kanālu, ko iespējams izmantot gan reputācijas uzlabošanai, jaunu klientu piesaistei un esošo noturēšanai, gan arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanai. Tāpēc populārākajos sociālajos tīklos Facebook un Twitter bankas daudzviet jau ir sākušas piedāvāt virtuālas klientu apkalpošanas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Uzmanīgi ar dzejas lasījumiem! AKKA/LAA Jūs vēro!

Dienas Bizness, 31.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajos tīklos izpelnoties sajūsmu par faktu, ka autoratlīdzības AKKA/LAA jāmaksā arī par dzejas rindu iekļaušanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, Db.lv piedāvā ielūkoties, ko no «autortiesību ēdienkartes» – AKKA/LAA cenrāžiem – var iegādāties par dažādām naudas summām.

Vēlaties apsveikt darījumu partneri ar elektronisku kartiņu svētkos? Ne tik strauji! – Lats par katru rindiņu. Sajutāt vēlmi kultūras namā noskandēt kādu labi zināmu dzejas rindu, kuras autors šo pasauli pametis ne senāk kā pirms 70 gadiem?Pasākuma organizatoram šis vaļības mirklis var maksāt vismaz 15 latus.

AKKA/LAA pārstāve Ināra Dombrovska mierina, ka skaitot dzeju ģimenes lokā autoratlīdzības gan nebūšot jāmaksā. Autortiesību likumā noteikts, kas ir publisks pasākums, un tādēļ par dzejas rindiņu skaitīšanu ziemassvētkos nebūtu jāuztraucas, tomēr maciņu nāksies atvērt, ja autordarbi skandēti publiskos pasākumos - dzejas dienu sarīkojumos, bibliotēku un muzeju pasākumos un kultūras un tautas namu sarīkojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Valsts komunikācija sociālajos tīklos – juridiski nesaistoša

Jānis Goldbergs, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13 ministrijas, desmitiem to pakļautības iestāžu un saistītu valsts uzņēmumu, kā arī pašvaldības uztur savas interneta vietnes sociālajos tīklos "Twitter" un "Facebook", kur ik dienas tiek pausta valsts nostāja, izplatīta informācija. Visām šīm ziņām nav juridiska spēka.

"Ir jautājumi, kas ir labāk komunicējami sociālajos tīklos, un ir tādi, kam neapšaubāmi vajadzēs izvēlēties citus kanālus, lai atbilde iegūtu juridisku spēku. Taču par teikto sociālajos tīklos ir jāatbild gan sabiedrības priekšā, gan jādomā par to, ka komunikācijas saturs var tikt izmantots arī juridisku jautājumu risināšanai," žurnālam "Dienas Bizness" saka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Realitāte, ko "Dienas Bizness" novērojis, – ja aplamības tiek pamanītas, tās dzēš un, iespējams, pēc plašām runām tajos pašos sociālajos tīklos kāds komunikācijas speciālists zaudē darbu.

"Pret komunikāciju sociālajos tīklos ikvienam, tai skaitā valsts iestādēm, ir jāattiecas tikpat nopietni kā pret komunikāciju tradicionālajos medijos, jo sekas ir identiskas. Atšķirība ir tā, ka sociālajos tīklos komunikācija notiek reālā laikā un tā ir divvirzienu, tāpēc valsts iestādēm jāspēj reaģēt ātri un precīzi," kļūmes komentē J. Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Sliktā Twitter pieredze jeb publicētu tvītu neizdzēsīsi!

Guna Gleizde, Elīna Pankovska, B kods, 07.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātam dzīvēm sociālos tīklos

Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Desmit sociālo tīklu līderi

Jānis Rancāns, 29.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā sociālos tīklus visprasmīgāk izmantojuši datorspēles Battlefield izveidotāji un kopumā, salīdzinot ar gadu iepriekš, zīmolu īpašnieki uzlabojuši sociālo mediju izmantošanu, lai popularizētu savus produktus.

Analītiķu kompānija Headstream un tās partneri Socialbakers izveidojuši savu ikgadējo Social Brands 100 reitingu, kurā iekļauti zīmoli, kuri pievērš lielāko uzmanību sociālajiem tīkliem. Gadu iepriekš – 2011. gadā – reitingam pieteicās 300 zīmoli, taču aizvadītajā gadā – jau 715, kas liecina par sociālo mediju nozīmīgumu uzņēmējdarbībā.

Reitings izveidots, novērojot zīmolu aktivitāti sociālajos portālos. Visi reitingā iekļuvušie zīmoli ir aktīvi Facebook un lielākā daļa arī Twitter (99%) un YouTube (94%). Tam seko arī citi sociālie mediji – vairāk nekā puse (60%) ir aktīvi Google+ un Pinterest. Tikmēr tādas vietnes kā Instagram un Foursquare izmanto mazāk zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Inchcape Motors Latvia BMW grupas direktoru Ivaru Norveli

Lelde Petrāne, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Inchcape Motors Latvia BMW grupas direktors Ivars Norvelis. «Latvijā esam vienīgie un oficiālie izplatītāji BMW automobiļiem un motocikliem, MINI, savukārt Alpina zīmolu pārstāvam visā Baltijā. Mēs ceram, ka šā gada marta beigās, aprīļa sākumā noslēgsies mūsu salona rekonstrukcija un klientus varēsim uzņemt jaunās telpās,» stāsta I. Norvelis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani patiesi aizrauj auto industrija un tās iespējas. Auto pats par sevi ir salīdzinoši neliels priekšmets, kas sevī koncentrē ļoti daudz - cilvēka tehnoloģisko izdomu un sasniegumus, stilu un dizainu, fokusu uz detaļām. Vienlaikus gan auto nozarē kā tādā, gan premium klases auto segmentā konkurence ir pietiekami asa, reizēm pat pašiem ar sevi, lai aizvien būtu jādomā par to, kā mainīties, kā uzlabot piedāvājumu, servisu, kā sasniegt klientu labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Visma pārdošanas un mārketinga direktoru Jāni Rancānu

Lelde Petrāne, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Visma pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Rancāns. Visma ir Ziemeļvalstu biznesa IT uzņēmums, kas Latvijā pazīstams kopš 2014.gada, kad iegādājās vienu no tobrīd lielākajiem IT uzņēmumiem – SIA FMS. Uzņēmuma attīstības pamatā ir gan dabīgais pieaugums, gan uzņēmumu pirkšana un iekļaušana Visma grupā. Pēdējos gados Visma vidēji gada laikā iegādājusies 10-15 uzņēmumus, atklāj J. Rancāns.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Lielākoties tā ir bijusi laimīgu gan nejaušību, gan notikumu sakritība. 1994.gadā, kad kā 1.kursa students tiku uzaicināts strādāt uzņēmumā, kuru tolaik sauca Fortek – cauri vairākiem uzņēmuma pirkšanas-pārdošanas līkločiem nonācu līdz Visma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Karavelas līdzīpašnieku Andri Biti

Lelde Petrāne, 29.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Karavelas līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite. Uzņēmums ir lielākais zivju konservu ražotājs Baltijā (pēc saražotās un realizētās produkcijas daudzuma 2014.gadā). Eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmais un galvenais iemesls – no sirds patīk nozare un darbības sfēra, kurā darbojos, tā sagādā pozitīvu «kaifu». Otrais, bet ne mazāk nozīmīgais ir tas, ka nozare ir dinamiska un ļauj nepārtraukti nodarboties ar ko jaunu un izaicinošu. Šāda dinamiska un mainīga vide atbilst manai būtībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar DNB bankas valdes locekli, viceprezidenti Anitu Bērziņu

Lelde Petrāne, 05.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle, viceprezidente. DNB ir lielākās Norvēģijas bankas meitas uzņēmums Latvijā. «Esam liela un draudzīga komanda – kopā ap 850 darbiniekiem,» norāda A. Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Banku un finanšu joma ir dinamiska nozare, kas attīstās līdzi digitālajai pasaulei. Līdz ar to ir nemitīgas un aizraujošas pārmaiņas, kas motivē un iedvesmo. Strauji mainās klientu uzvedība, paradumi. Bankas sen vairs nav garlaicīgas, vecmodīgas organizācijas ar smagnējiem ozolkoka galdiem un naudas seifiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veikts pētījums, lai noskaidrotu, kā vecāku klātbūtne sociālajos tīklos ietekmē viņu bērnus.

Konstatēts - katrs ceturtais ir nobažījies, ka vecāki sociālajos tīklos viņu varētu nostādīt neērtā situācijā. Vienlaikus, gandrīz 80% priecājas, ka viņu vecāki lieto sociālos medijus.

Bērnu un viņu draugu ierakstu nepiemērota komentēšana, dalīšanās ar viltus ziņām, pārlieku bieža ierakstu veikšana jeb tā saucamā «spamošana» – tās ir dažas lietas, kā vecāki var, paši neapzinoties, likt bērnam justies neērti vai nostādīt viņu nepatīkamā situācijā draugu priekšā.

Pētījums atklāj, ka katrs piektais bērns pats ir bijis liecinieks situācijai, kurā sociālajos tīklos kādu viņam zināmu cilvēku vecāki vai vecvecāki nostādījuši neērtā situācijā. Katrs desmitais bērns atzīstas - tas noticis ar viņu pašu. Arī puse aptaujāto vecāku atklāj – viņi ir domājuši un nedaudz satraucas, ka ar savu uzvedību sociālajos tīklos bērniem varētu radīt nepatīkamas emocijas vai situācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai vēlaties uzlabot sava uzņēmuma mārketingu sociālajos tīklos? Esmu izveidojis kļūdu TOP 9, kuras labāk nepieļaut, virzot Facebook lapu. Ņemiet vērā un nepieļaujiet šīs izplatītākās kļūdas.

1. Pārāk daudz publikāciju. Ieteicamais publikāciju skaits Facebook lapā: 1-2 publikācijas dienā parastajām kompānijām un 5-10 publikācijas mediju kompānijām.

2. Lietotāju komentāri bez atbildes. Mārketinga speciālisti bieži aizmirst, ka nepieciešams iesaistīt savus sekotājus un atbildēt uz viņu komentāriem. Pārliecinieties, ka jūs atbildat cilvēkiem, kad viņi uzdod jautājumus. Pat tad, ja šie jautājumi ir stulbi.

3. Strīdēties ar saviem faniem. Sliktākais, ko iespējams darīt sociālajos tīklos, ir strīdēties ar saviem faniem. Ja kāds nikns sekotājs jums sagādā problēmas, pārliecinieties, ka jūs viņu «atdzesējat» ar politiski korektiem komentāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgu lomu tuvā nākotnē gatavojas ieņemt uzņēmējdarbība sociālajos tīklos, līdz ar ko radīsies pieprasījums pēc jauniem norēķinu veidiem. Jau tagad ievērību pasaulē ieguvuši eksperimenti ar jaunām finanšu sistēmām, kuras spēj iztikt bez banku sistēmas, kādu mēs to zinām.

Šādas tendences aplūkotas CAC Card Academy rīkotajā konferencē Rīgā, kurā galvenie sarunu temati ir saistīti ar elektronisko norēķinu un maksājumu karšu attīstību.

Kā skaidro First Data viceprezidente Līsa Volkere (Lisa Walker), tirdzniecībā pašlaik ir izveidojušies «perfektas vētras» apstākļi. Tirgotājiem šobrīd ir vairāk iespēju uzrunāt pircējus, izmantojot daudz dažādas platformas – sociālos medijus, viedtālruņus, planšetdatorus un dažādas lietojumprogrammas. Viņa norāda, ka mainās cilvēku iepirkšanās paradumi, līdz ar ko mainās arī apmaksas ekosistēma, kuru šobrīd veido ļoti daudz spēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (34,2%) aptaujāto interneta lietotāju Latvijā atzīst, ka seko dažādu uzņēmumu un zīmolu lapām tādos sociālajos tīklos kā Facebook, Draugiem.lv un Twitter. Lielākā daļa (60,6%) no sekotājiem ir sievietes.

Tas secināts tiešsaistes dialoga aģentūras Click sadarbībā ar H+K Research veiktajā pētījumā aptaujājot 1092 interneta lietotājus no visas Latvijas.

Visaktīvākie uzņēmumu un zīmolu sekotāji ir gados jauni respondenti, kas kopumā ir arī aktīvāki sociālo tīklu lietotāji. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem tādi ir teju puse (46,8%) aptaujāto. Sekošanas tendence pārējās vecuma grupās ir vienlīdzīga – no 28,4% līdz 33,1%.

Pētījuma autori apskatījuši arī saistību starp interneta lietotāju ienākumu līmeni un sekošanu uzņēmumiem – secināts, ka aktīvākie sekotāji ir interneta lietotāji ar zemāku ienākumu līmeni. «Tendence parāda, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem vairāk tiecas komunicēt ar uzņēmumiem un zīmoliem sociālajos tīklos nekā turīgāki cilvēki. Iespējams, šo cilvēku motivācija ir iespēja piedalīties dažādos konkursos, vai īpaši piedāvājumi uzņēmumu sekotājiem sociālajos tīklos,» skaidro Click digitālo projektu vadītāja Laura Lasmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas e-indekss: 101 no 119 pašvaldībām ir sastopamas sociālajos tīklos

Zane Atlāce - Bistere, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauju popularitātes kāpumu piedzīvojis YouTube, kļūstot par pašvaldību trešo iecienītāko sociālo tīklu, uzreiz aiz Twitter un Facebook. Video apmaiņas vietnē YouTube pašvaldību pārstāvniecība augusi par 59%, sasniedzot Draugiem.lv portāla rādītājus – katrā no tiem ir 54 pašvaldību profili. Kopumā 101 reģionālās pārvaldes ir sastopamas vismaz vienā sociālajā platformā, liecina Latvijas e-indeksa mērījums, kas aptver visas 119 pašvaldības.

25 reģionālajām pārvaldēm ir profili visos četros populārākajos sociālajos tīklos – Twitter, Facebook, Draugiem.lv un YouTube. Iecienītākā sociālās saziņas vietne ir Twitter – tajā sastopamas trīs ceturtdaļas Latvijas pašvaldību. Otrā populārākā vietne ir Facebook, kur atrodamas 76 pašvaldības jeb par 41% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 18 pašvaldības (15 lielie un 3 mazie novadi) joprojām nav pieejamas nevienā no sociālajiem tīkliem.

«Digitālā vide sniedz arvien plašākas iespējas sazināties ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, un redzam, ka arī pašvaldības tām pievērš arvien lielāku vērību. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai iedzīvotāji varētu ar tām sazināties pēc iespējas ērtāk un efektīvāk. Piemēram, vidēji katra astotā pašvaldība atzīst, ka sociālajos tīklos sniedz informāciju, nevis «sarunājas» ar saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas apliecina, ka sociālo tīklu potenciāls joprojām paliek neizmantots,» skaidro Latvijas pašvaldību e-indeksa darba grupas vadītājs – Lattelecom komercdirektors Gusts Muzikants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ciemos ieradies projekta The Social Traveler idejas autors un īstenotājs, kas neparastā veidā atklās mūsu valsti, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Bjorna Troka (Bjorn Troch) projekts The Social Traveler radies 2010. gadā, izaugot no trim šā beļģu jaunekļa interesēm vai pat kaislībām. Proti, viņu dzīvē visvairāk saista cilvēki, ceļojumi un sociālie tīkli. Visus šos trīs lielumus saliekot kopā, ir iznācis tā, ka Bjorns ceļo pa pasauli, tver iespaidus, iegūst draugus, iesaista viņus savās ceļotāja gaitās un par iepazīto, uzzināto, satikto un pieredzēto viņš stāsta dažādos sociālajos tīklos (FB, Instagram, Twitter, Google + un, it īpaši, savā thesocialtraveler.net).

Tomēr Bjorns Troks nav tipisks blogeris jeb emuārists, kādu pēdējā laikā ir saradies visai daudz. Beļģu ceļotāja īpatnība ir tā, ka visu nepieciešamo informāciju viņš iegūst vai nu sociālajos tīklos, vai nu aci pret aci tiekoties ar apceļojamās valsts iedzīvotājiem. Viņš neizmanto ne ceļvežus, ne tīmekļa vareno palīgu Google.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās uzņēmumam nebūt klāt tur, kur ir tā klienti, proti, sociālajos medijos, var nozīmēt reālus zaudējumus. Bet arī interneta vidē konkurence par cilvēku uzmanību saasinās un, lai gūtu panākumus, klientu «copēšanai» jāmeklē jauni triki.

Visā pasaulē 24% sociālo mediju lietotāju atzinuši, ka savās iemīļotajās sociālajās vietnēs iegriežas retāk nekā sākumā, kad tur tikko piereģistrējušies, liecina kompānijas Gartner veiktais pētījums. Valstīs, kurās sociālie mediji ir visattīstītākie – ASV, Japānā un Lielbritānijā – sociālo mediju tirgus jau varētu būt sasniedzis piesātinājumu. Apmēram 40% tur aptaujāto atzīst, ka savas iemīļotās sociālo mediju vietnes apmeklē retāk nekā sākumā, bet 20% tās vairs neizmanto vispār. Pētot sīkāk, Gartner speciālisti secinājuši, ka sociālie mediji sākuši garlaikot 31% gados jauno, aktīvo, zīmoliem draudzīgo lietotāju. Tajā pašā laikā 37% lietotāju, īpaši gados jaunie, kuri aizrāvušies ar datoriem, izmanto sociālos medijus pat regulārāk nekā iepriekš. Uz jautājumu, kas attur cilvēkus no sociālo mediju izmantošanas, pētījuma veicēji nav saņēmuši vienotu atbildi. Viens no biežāk pieminētajiem iemesliem – to minējuši 33% aptaujāto – ir raizes par privātumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu konti sociālajos tīklos ir kļuvuši par nozīmīgu informācijas avotu iedzīvotājiem, jo īpaši tā dēvētajai tūkstošgades jeb millenials paaudzei. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja, kopumā 64% iedzīvotāju seko uzņēmumu publicētajiem jaunumiem sociālajos medijos, un lielākā daļa tieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem (80%).

Lai arī galvenā motivācija iedzīvotāju rīcībai ir iespēja saņemt bezmaksas produktus un balvas (32%), tomēr teju trešdaļa (28%) tādējādi seko jaunākajām tendencēm nozarē, savukārt piektdaļa (20%) šādi interesējas par uzņēmumu produktu vai pakalpojumu iegādi. Tomēr, kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, aizvien būtiskai daļai uzņēmumu (37%) nav stratēģijas, kā sociālos tīklus izmantot par platformu savu produktu virzīšanai tirgū, komunikācija drīzāk raksturojama kā fragmentāra un bez pamatojuma.

Aptaujas dati rāda, ka 68% mazo un vidējo uzņēmumu lieto sociālos tīklus komunikācijai. Populārākais komunikācijas kanāls uzņēmumu vidū šobrīd ir Facebook (45%), kam seko Twitter (17%), LiknedIn (14%), Instagram (13%) un Draugiem.lv (11%). Lielākā daļa uzņēmumu uzskata, ka komunikācija šajos sociālajos medijos var veicināt pieprasījumu pēc uzņēmuma produkta vai pakalpojuma (89%). Taču vairāk nekā trešdaļai jeb 37% nav konkrētas stratēģijas, kā sociālos tīklus lietot par labu sava uzņēmuma attīstībai. To apliecina arī neregulārā komunikācija – trešdaļa (32%) mazo un vidējo uzņēmumu sociālajos medijos komunicē retāk nekā reizi nedēļā, 20% komunicē reizi nedēļā, savukārt 48% jeb gandrīz puse komunicē retāk nekā reizi divās nedēļās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētāju Jāni Timermani

Lelde Petrāne, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. «Sāksim jau ar to, ka neesam klasiska uzņēmējdarbības forma, jo mūsu darbu regulē īpašs likums. Pašlaik Latvijā ir tikai divi licenzēti kredītinformācijas biroji. Esam unikāli ar to, ka mūsu datu bāze nav publiski pieejama, un tā ir visapjomīgākā informācija par kavētiem maksājumiem gan fiziskām, gan juridiskām personām. Šos datus redzot, uzņēmējs var krietni samazināt savu risku, ka klients nesamaksās,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar uzņēmuma Terra Restorāni līdzīpašnieci Ilzi Megni

Lelde Petrāne, 20.11.2015

Noa Bootcamp rīta treniņš. Vasarā tie notiek svaigā gaisā, Vērmanes dārzā, plkst. 7:20 no rīta.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Terra restorāni līdzīpašniece Ilze Megne. Restorāns Terra atrodas Blaumaņa ielā. «Pie mums ēd gan gaļēdāji, gan veģetārieši, gan cilvēki, kuriem nepieciešams ievērot noteiktas diētas – Terra ļauj sakomplektēt savu ēdienu pašam. Un jāpiemin, ka liela daļa no restorāna augļu un dārzeņu klāsta nāk no mūsu pašu saimniecības Kuldīgā, jo gatavojot priekšroku dodam sezonas produktiem,» stāsta I. Megne.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms pievērsos restorānu biznesam, es strādāju finanšu konsultāciju jomā. Tolaik saspringtā ikdienas ritma dēļ bija grūti atrast vietu, kur varētu ātri un veselīgi paēst. Izvēle nereti krita uz maizītēm, bulciņām vai citām veiklām uzkodām, ko par pilnvērtīgu uzturu nosaukt nevar. Tāpēc radās vēlme šādu vietu izveidot. Šī bija un, manuprāt, daļēji joprojām ir samērā brīva niša – kur ikdienā ātri, garšīgi un veselīgi paēst par cenām, kuras vari atļauties. Turklāt man patīk strādāt ar cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru