Jaunākais izdevums

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Bez bēdu

Partijas gan nekādas problēmas nesaskata – naudas pietiekot. Sagatavošanās Saeimas vēlēšanām un kampaņa Vienotībai kopumā izmaksās ap 600 tūkst. eiro, DB norāda Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. «Gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanu kampaņas finansēšanai izmantoti līdzekļi, kas iegūti no ziedojumiem un partijas biedru naudām – šie dati ir publiski pieejami. Nekādu citu ienākumu mums nav. Nedomāju, ka līdzšinējie tēriņi partijai varētu radīt jebkādas finansiālās problēmas – gan ziedojumu, gan biedru naudās samaksāto līdzekļu apjoms ir pietiekams,» tā viņš.

Jāatgādina, ka Eiroparlamenta vēlēšanas Vienotībai izmaksāja nepilnus 500 tūkst. eiro, no tiem uz ap 320 tūkst. eiro attiecās aģitācijas ierobežojumi. Vēlēšanu izdevumi bija lielāki par ienākumiem, kas bija 452,6 tūkst. eiro, liecina partijas Eiroparlamenta vēlēšanu deklarācija. Arī citu partiju izdevumi pārsniedza ieņēmumus.

Kopš gada sākuma Vienotībai (DB aprēķināja partijas Vienotība un Nacionālās Vienotības apvienības (partiju Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai apvienība, Vienotība) ziedojumos saņemto kopsummu) ziedoti vairāk nekā 700 tūkst. eiro, kopā ar biedru naudām un atlikumu no iepriekšējā gada, pēc DB aplēsēm, partijai šobrīd pieejami ap 300 tūkst. eiro. Tiesa, ziedojumu apmērs katru dienu pieaug, tāpēc nevar izslēgt, ka galu galā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamā nauda tiks savākta. Turklāt partijai ir arī aktīvi biedri, kuri naudu atvēl gan biedru naudu, gan ziedojumu formā. Starp aktīvākajām ir eiroparlamentāriete Sandra Kalniete, kas šogad uzskatāma par vienu no lielākajām partijas ziedotājām. Viņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām partijai ziedoja 16 tūkst. eiro, tikpat atvēlēja arī viņas padomnieks Pēteris Vinķelis. DB aplēses liecina, ka viņš ziedojis teju piektdaļu pērnā gada ienākumu, kas, spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijas, pērn sasniedza 75 tūkst. eiro. Te jāņem vērā, ka pērn viņš Vienotībai un Nacionālās Vienotības apvienībai kopā ziedojis vairāk nekā 21 tūkst. eiro.

«Protams, divas vēlēšanas vienā gadā – tas ir liels finansiālais slogs. Vēl tikai tiek apkopoti dati par to, cik mums būs izmaksājušas Saeimas vēlēšanas. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka varam atļauties tērēt tikai tik daudz naudas, cik mums saziedo un samaksā biedru naudas, un mēs neiztērēsim nevienu eiro vairāk. Teikt, ka šobrīd partijai pietrūktu naudas, nevar,» mazliet piezemētāks ir Rīgas mērs un sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa premjera amata kandidāts Nils Ušakovs. Saskaņai (kopā ar apvienību Saskaņas centrs) kopš gada sākuma ziedoti vairāk nekā 514 tūkst. eiro, bet Eiroparlamenta vēlēšanas kopumā izmaksāja 326 tūkst. eiro, tiekot tikai pie viena krēsla Briselē.

Ziedo baņķieri

Saskaņa var lepoties ar dāsniem baņķieru ziedojumiem – DB jau ziņojis, ka pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tai 16 tūkst. eiro ziedoja Rietumu Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Arkādijs Suharenko, kurš tikpat atvēlēja arī Vienotībai. Kā to DB skaidroja viņš pats: «Gadiem ilgi piedaloties vēlēšanu procesa, esmu pārliecinājies, ka svarīgi ir atbalstīt tos cilvēkus, kuriem tu uzticies – es runāju par sarakstu līderiem. Vēlos arī uzsvērt, ka man ļoti gribētos nākotnē redzēt mūsu valstī tādu politisko partiju, par kuru balsotu gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību cilvēki un kurai nebūtu etniskā rakstura aizspriedumu.»

Savukārt septembrī Saskaņai 15 tūkst. eiro pārskaitījis ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis, viens no Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem. Tikpat ziedojis arī bankas attīstības direktors Aleksandrs Pāže. Vēl dāsnāks pret partiju bijis kāds plašākai sabiedrībai mazzināms Rolands Prūsis, kurš ziedojis 16 tūkst. eiro. Viņš nav neviena uzņēmuma īpašnieks vai amatpersona, liecina Lursoft datu bāze. Iepriekš viņam piederējuši 50% kapitāldaļu SIA Vas-in, kur viņš bijis valdes priekšsēdētājs, taču 2012. gada vasarā uzņēmums likvidēts. Līdz Eiroparlamenta vēlēšanām partijas kasē ieplūda daudz brangu ziedojumu un, kā liecina DB aplēses, apmēram puse no visas šogad partijai ziedotās naudas.

Nav žēl

Šobrīd partiju saņemtie ziedojumi – nepilni 4 milj. eiro – jau pārsniedz kopējo summu, kas politiskajiem spēkiem tika atvēlēta pērn, kad Latvija vēlēja vietvaras, visa gada laikā. Tomēr ziedotāju dāsnums vēl atpaliek no pirms 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gadā piedzīvotā. Tad tika saziedota rekordliela summa – vairāk nekā 5,2 milj. eiro.

Kopumā gan secināms, ka ziedotāju aktivitāte ir liela, netiek žēloti arī patiešām brangi ziedojumi, tai skaitā maksimāli pieļaujamie 16 tūkst. eiro. No gada sākuma partijas saņēmušas 25 maksimāli iespējamos ziedotājus, galvenokārt tie biruši Vienotības, Vienoti Latvijai un Latvijas attīstībai kontos, turklāt lielāka aktivitāte vērojama pēc Eiroparlamenta vēlēšanām, izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāzē pieejamās informācijas.

Vienotībai kopumā 48 tūkst. eiro šogad ziedojusi degvielas vairumtirgotāja Argoda Lūsiņa ģimene – pats viņš ziedojis jūnijā, bet sieva un meita – augusta vidū. Tikpat dāsni, kā DB jau iepriekš ziņojis, bijuši arī SAF Tehnikas vadības pārstāvji Jānis Bergs, Agris Grīnbergs un Jānis Rancāns – katrs ziedojis pa 16 tūkst. eiro.

Savukārt Vienoti Latvijai atbalstītāji aktivizējušies, tieši tuvojoties Saeimas vēlēšanām. Dažās nedēļās augustā tai maksimālā summa ziedota piecas reizes – to nav žēlojis gan partijas lokomotīve Zemgalē, bijušais premjers Aigars Kalvītis, gan reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kas ar masīvu reklāmas kampaņu jau pierādījis, ka var ievilkt Saeimā partiju (tolaik Vienoti Latvijai valdes priekšsēdētāja Aināra Šlesera vadīto Latvijas Pirmo partiju), kura pirms vēlēšanām aptaujās netiek līdz 5% barjerai. Jāpiebilst, ka šī ir pirmā reize, kad Ē. Stendzenieks ziedo politiskai partijai un uzreiz – maksimālā summa. Tikpat dāsns bijis ilggadējais A. Šlesera politisko darbību finansiālais atbalstītājs Viesturs Koziols, kurš kopumā vairāk nekā desmit gadu garumā dažādām partijām ziedojis vairāk nekā 80 tūkst. eiro, liecina KNAB informācija. Ar 16 tūkst. eiro Vienoti Latvijai kasi papildinājis arī Nor- munds Aizkalns, A. Kalvīša sievas Kristīnes Kalvītes partneris mazo HES biznesā, un Jānis Maršāns, Rīgas Tirdzniecības ostas valdes loceklis.

Vai nostrādās?

Priekšvēlēšanu cīņām tik nepieciešamo naudu partijai saziedojuši paši jaunās partijas biedri – līdzīgi kā A. Kalvītis, 16 tūkst. eiro tikai vairākos maksājumos iemaksājis arī Ivars Godmanis, 15,99 tūkst. eiro – Vadims Jerošenko, 5 tūkst. – Jānis Straume utt. Pats A. Šlesers ziedojis nav, liecina KNAB informācija. Kopumā jaunajam politiskajam spēkam šogad saziedoti 268,3 tūkst. eiro, no tiem lielākā daļa – kopš vasaras vidus.

Dažādas socioloģiskās aptaujas partijai iekļūšanu Saeimā nesola, lielākas izredzes ir bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas veidotajai No sirds Latvijai, kam kopš gada sākuma saziedoti 384,2 tūkst. eiro. Neņēmot vērā pēdējā laika negatīvo informāciju un skandālus, partijas reitings aug. Viens no skandāliem saistīts arī ar partijas, iespējams, neatļauti saņemtu ārvalstu finansējumu.

Starp lielākajiem partijas ziedotājiem – ap 16 tūkst. eiro – ir plašai sabiedrībai mazzināms Normunds Kuka, 15,5 tūkst. eiro – bijušais Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis, vēl 15 tūkst. eiro cits Jānis Dāvis, ar kuru, kā ziņo LETA, bijušo azartspēļu biznesa haizivi saista arī biznesa darījumi. Tikpat ziedojuši vēl vairāki plaši nezināmi uzņēmēji, piemēram, lopkopības uzņēmuma Kalnāji līdzīpašnieks Mārtiņš Butāns, būvniecības uzņēmuma Balt Trest īpašniece Kristīne Petruškina, galdniecības kompānijas Otis un Ko īpašnieks Jānis Raudzeps, arī kāda Irina Rudzāte. Savukārt SIA Blaizer-AG līdzīpašnieks Anrī Kursītis un SIA Woodstar īpašnieks Ivars Falks ziedojis pa 14 tūkst. eiro katrs. Vēl 14,9 tūkst. eiro pārskaitījis partijas Saeimas deputāta kandidāts, zemnieks Ivars Amoliņš.

Dāsni ziedojumi turpina birt bijušā premjera Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai kasē, taču arī tai socioloģiskās aptaujas iekļūšanu Saeimā nesola. Īsi pirms vēlēšanām tai 16 tūkst. eiro pārskaitījis ekonomists Uldis Osis, bet vasarā tikpat – Vent- bunkera līdzīpašnieks Olafs Berķis, Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns un vairāki citi.

Sabiedrība par atklātību Delna pētījumā konstatējusi – Latvijas attīstībai ir visatkarīgākā no dāsniem ziedotājiem. Laikā no maija līdz septembra vidum 20 lielākie ziedotāji tai nodrošinājuši 87% visu ziedojumu. Kā ļoti atkarīga novērtēta arī Latvijas Reģionu apvienība, kur 20 dāsnākie atbalstītāji nodrošinājuši 76% visu ziedojumu. Daudz neatpaliek arī Vienoti Latvijai, kur divi desmiti atbalstītāju ir saziedojuši 73% no visas summas. Jaunās konservatīvās partijas ziedojumos TOP 20 atbalstītāju atnestais īpatsvars partijas kasē ir 67%, savukārt No sirds Latvijai – 62%, liecina pētījums. Vienotības, Saskaņas, Nacionālās Apvienības un Latvijas Krievu Savienības ziedojumu portfelī 20 lielākie ziedotāji nodrošinājuši aptuveni vai gandrīz pusi visu saņemto ziedojumu, savukārt ZZS ir vienīgā partija, kur lielākie ziedotāji nodrošinājuši tikai 39% visu ziedojumu.

Visvairāk – ZZS

ZZS ir arī vislielāko ziedojumu kopsummu saņēmusī partija, liecina KNAB informācija. Tai (DB apkopoja Zaļo un zemnieku savienības, Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība, partijas Latvijai un Ventspilij, Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija saņemtos ziedojumus) šogad kopumā ziedoti 962,4 tūkst. eiro. Tiesa, 16 tūkst. eiro ziedojumi ZZS ir tikai divi – vienu atvēlējis partijas Rīgas lokomotīve, uzņēmējs Guntis Belēvičs, otru – mazāk zināms uzņēmējs Eduards Bagdons. Viņa vārds publiski pieejamā informācijā saistīts ar kolektīvās iepirkšanās biznesu. Tomēr kopumā dāsnu ziedojumu partijai netrūkst – 15 tūkst. eiro ziedojis MT Ostas (kādreiz pazīstama ar nosaukumu Man-Tess osta) īpašnieks Jūlijs Krūmiņš, tikpat arī viņa meita Maija Černavska. Savukārt bijušais Latvijas Bankas viceprezidents Andris Ruselis, pirmo reizi mūžā ziedojot politikai, izvēlējies ZZS atvēlēt 14 tūkst. eiro, bet a/s Super FM valdes loceklis Ričards Zakss – 12 tūkst. eiro. Partijai ziedojuši arī virkne citu biznesa cilvēku, kas to dara atkārtoti, piemēram, 14 tūkst. eiro atvēlējis maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Lai gan uz ZZS atbalstīšanu viņš pārmetās vien pērn, īsā laikā tai ziedojis jau ap 30 tūkst. eiro. Pirms tam administrators vairāk atbalstīja partiju Visu Latvijai!, kurai vairāku gadu laikā ziedoja vairāk nekā 36 tūkst. eiro. Nacionālajai apvienībai medijos piedēvēta administratoru interešu aizstāvība. Tās ģenerālsekretārs, kādreizējais maksātnespējas administrators Aigars Lūsis Nacionālajai apvienībai un iepriekš Visu Latvijai! kopš 2009. gada ziedojis ap 34 tūkst. eiro, šogad – 4 tūkst. eiro.

Advokāts un treneris

Lielāko ziedojumu partijai atvēlējis Latvijas šā brīža labākā biatlonista Andreja Rastorgujeva treneris Inatrs Berkulis – viņš atvēlējis 10 tūkst. eiro. Nekad iepriekš viņš partijām ziedojis nav. Jāpiebilst, ka Latvijas Biatlona federācijas prezidente ir bijusī tieslietu ministre bez pielaides valsts noslēpumam – Nacionālās apvienības pārstāve Baiba Broka.

10 tūkst. eiro partijai ziedojis arī zvērināts advokāts Uģis Grūbe, kuram tas ir pirmais šāds dāvinājums politikai. U. Grūbe iesaistīts vairākos skaļos tiesu procesos, tai skaitā pārstāv bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki. Savukārt 6 tūkst. eiro partijai septembra vidū atvēlēja Natālija Līvmane, kurai bijis kopējs bizness ar Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāju Raivi Dzintaru.

Jāpiebilst, ka Nacionālā apvienība no visām partijām, kam tiek paredzēta iekļūšana Saeimā, šobrīd piesaistījusi vismazāk ziedojumu.

Tuvu maksimumam

Saeimas vēlēšanas gaidāmas jau šosestdien, uz 100 vietām pretendē 1156 cilvēki no 13 partijām un partiju apvienību sarakstiem.

Partijas vai to apvienības limitētie priekšvēlēšanu izdevumi nedrīkst pārsniegt 423 tūkst. eiro, ja tā startē visos vēlēšanu apgabalos. KNAB ziņo, ka visvairāk līdz šim iztērējusi No sirds Latvijai, Vienotība un ZZS – attiecīgi 96,2%, 89,8% un 87,9%. Ierobežojumi attiecas uz aģitācijas izdevumiem par reklāmu izvietošanu un labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus), savukārt pārējiem tēriņiem griestu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad oktobrī gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildus 2 623 203 eiro.

Bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.

"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - CVK izsludina atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KPMG apliecina pirmā kases aparāta atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmā jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošā kases aparāta (NOVITUS SentoLan) atbilstības pārbaudi.

Februāra sākumā par atbilstošu jaunajām tehniskajām prasībām jau tika atzīta arī pirmā kases sistēma. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši mazliet vairāk nekā trīs mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošus un sertificētus kases aparātus un sistēmas.

Pārbaudītais NOVITUS SentoLan ir vienkāršs kases aparāta modelis. Tas ir piemērots tirdzniecības vietām, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 eiro. Aparāts nav aprīkots ar fiskālo atmiņas moduli (iekārta, kurā nedzēšamā veidā saglabājas visas ar kases aparātu veiktās darbības, piemēram, čeku izsišana, anulēšana, nodokļu uzskaite utt.), tāpēc to nedrīkst pieslēgt datoram un preču nosaukumu ievade notiek manuāli. Savukārt preču pārdošanas datus iespējams iegūt tikai atskaites veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr patlaban tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

LETA, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

VID norādīja, ka patlaban jau 49% no visām dienestā reģistrētajām ierīcēm un iekārtām ir nomainītas.

«VID no savas puses dara visu iespējamo, lai padarītu šo procesu vienkāršāku gan tiem uzņēmējiem, kuri jau ieguldījuši savus līdzekļus jauno kases aparātu iegādē, gan tiem, kuri to plāno izdarīt. Regulāri notiek aktīvas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Lai vērtējumi būtu objektīvi, esam piesaistījuši arī neatkarīgu ekspertu,» uzsvēra iestādē.

Vienlaikus VID pauda gatavību skaidrot nianses, kā tiek interpretēti Ministru kabineta (MK) noteikumi, gadījumā, ja atsevišķiem uzņēmējiem rodas jautājumi vai viedoklis, kā atbilstoši tiem tiek īstenota kases aparātu sistēmas maiņa. «Reformas nepieciešamību ir noteicis augstais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, un, sastopoties ar grūtībām tās īstenošanas gaitā, ir būtiski nezaudēt šo fokusu. Ir svarīgi, lai ar jaunajiem kases aparātiem nevarētu krāpties,» pauda iestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kases aparātu maiņa ir piespiedu reforma, kas ir lieka, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija uzskata, ka jaunie kases aparāti ir ieviešami pakāpeniski, pēc nepieciešamības nomainot vecos ar jauniem, vai arī gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatē iejaukšanos vecā kases aparāta darbībā.

Danusēvičs arī uzsver, ka kases aparātu maiņa radīs lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri to nav pelnījuši.

«Nozare nav pelnījusi šādu finansiālo slogu situācijā, kad paaugstinās dažādas izmaksas. Nedrīkst šādā veidā piespiest tirgotājus sekmēt inflāciju un paaugstināt cenas pircējiem. Pēc ekspertu aplēsēm, cenas kopumā būs jāpaaugstina par ne mazāk kā 40 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam būs papildus jāiztērē 20 eiro,» apgalvo Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Izmantojot Gan Bei līdzīgu shēmu, vēl vismaz 13 uzņēmumi izkrāpuši vismaz 1,2 miljonus eiro

LETA, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija ir atklājusi krāpšanās shēmu ar kases aparātiem, kas bijusi līdzīga savulaik Gan Bei restorānos izmantotajai un kuru izmantojuši vismaz 13 uzņēmumi, no kasēm nelikumīgi izņemot vismaz 1,2 miljonus eiro.

Kā pastāstīja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs, Valsts policijas atklātajā shēmā saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem patlaban figurē 13 uzņēmumi, kas izmantoja divu kases aparātu uzstādīšanas firmu nelikumīgās shēmas.

Shēmas princips bijis līdzīgs Gan Bei ēstuvēs izmantotajam - izmantojot sagrozītu kases aparātu programmatūru un pārdevējam nospiežot attiecīgu taustiņu kombināciju, kases operācija netika uzskaitīta, lai gan čeks klientam tika izdots. Kases aparātā darījums netika uzskaitīts un tā rezultātā veidojās nereģistrēti naudas ieņēmumi.

«Šis stāsts jau sākās pavasarī, kad, izmeklējot citu noziegumu, mūsu rīcībā nonāca informācija par to, ka vienā no tirdzniecības vietām tiek izmantots kases aparāts ar sagrozītu programmatūru. Pārbaudot šo gadījumu, konstatēja, ka šī tirdzniecības vieta un kases aparāta programmatūras sagrozīšana ir saistīta ar uzņēmumu, kas nodarbojas ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Turpinot izmeklēšanu, vasarā klāt nāca vēl viens uzņēmums, kas nodarbojās ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Abiem uzņēmumiem bija sistēma, kad viņu klienti šos nelegālos pakalpojumus izmantoja. Šī ir faktiski tādi pati noziedzīgā shēma, tikai izpildītāji un izmantotāji ir citas personas, bet princips ir tāds pats, kādu izmantoja tajā (Gan Bei) lietā» klāstīja Mundurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Problēmu novēršana VID izbrāķētajiem kases aparātiem izmaksās pusmiljonu, taču maksāt neviens negrib

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada desmit mēnešos 82% no tematiskajās pārbaudēs, kas veiktas tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos, konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti tieši ar pārkāpumiem kases aparātu izmantošanā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Savukārt no tiem 52% gadījumu pārkāpumi bija tieši saistīti ar kases aparātu ekspluatācijas noteikumu neievērošanu, kas liecina par iejaukšanos kases aparātos vai kases sistēmās.

Saskaņā ar Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) veikto pētījumu Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2013. ēnu ekonomikas apmērs mazumtirdzniecības nozarē Latvijā ir 20,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt pakalpojumu sniegšanas nozarē – 19,8% no IKP. Lai gan salīdzinājumā ar 2010.gadu tam ir tendence pakāpeniski samazināties, tomēr Baltijas valstu vidū Latvijā tas joprojām ir visaugstākais. Pētījuma dati arī liecina, ka Latvijā 2013.gadā lielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente ir tieši neuzrādītā peļņa (42%), kam seko aplokšņu algas (40,1%), saka VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KPMG Baltics: Cena par kases aparātu sertificēšanu nemainīsies atkarībā no pieprasījuma

LETA, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cena par kases aparātu un sistēmu sertificēšanu nemainīsies atkarībā no pieprasījuma pēc šī pakalpojuma, sacīja starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas direktore Irēna Lejiņa.

Šādu pavērsienu pakalpojumu cenas izmaiņās iepriekš prognozēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere, uzsverot, tā kā "KPMG Baltics" ir vienīgais servisa uzņēmums, un kases aparātu mainīšana vai pielāgošana, visticamāk, sāksies vienlaicīgi un masveidā, uzņēmējiem ir jārēķinās, ka šajā situācijā arī "KPMG Baltics" var celt pakalpojumu cenas.

Taču Lejiņa teica, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti, jo kases aparātu un sistēmu sertificēšanas cena ir noteikta kā gabaldarbs, par pamatu ņemot prognozēto kases aparāta vai sistēmas pārbaudes darba apmēru stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājā vēlēšanu iecirkņos tehnisko ķibeļu dēļ bijusi «diezgan nepatīkama gaisotne»

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā vēlēšanu komisiju darbinieki centušies izskaidrot vēlētājiem tehniskās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā un katram vēlētājam, kas ieradies iecirknī, piedāvāt alternatīvu risinājumu, stāstīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa atzina, ka šodien EP vēlēšanu iecirkņos bijusi diezgan nepatīkama gaisotne, jo tie vēlētāji, kuri bija nolēmuši nobalsot citā iecirknī, tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas traucējumu dēļ to izdarīt nevarēja. Turklāt šādu vēlētāju skaits iecirkņos šodien bijis gana liels. Cilvēki bijuši neapmierināti, bet tādu konfliktu, ka būtu jāsauc likumsargi, nav bijis.

«Centāmies vēlētājiem skaidrot situāciju, ja tas nebija īpaši tālu, tad ieteicām cilvēkiem doties uz savu vēlēšanu iecirkni un nobalsot tur, vai arī nākt vēlēt rīt vai parīt. Bija cilvēki, kuri nebija saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām un nāca uz iecirkni uz labu laimi. Šiem vēlētājiem meklējām vēlēšanu iecirkni, kurā viņiem jābalso un ieteicām doties turp šodien,» stāstīja Petrovica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kases aparātu reforma ir pāri pusei, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

«Reforma, pilnīgi noteikti, ir pāri pusei. Kases aparātus ir nomainījuši 50% uzņēmēju, kuriem tas bija jādara. Tas, kur reformā esam iebuksējuši, ir kases aparātu modeļi, kuriem tika konstatētas kļūdas un kuriem ir jāiziet atkārtota sertifikācija,» teica Pelēkā.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka kases aparātu ražotājs ir paudis gatavību uz sava rēķina uzņēmumiem nodrošināt atjaunotās kases aparātu versijas. «Nupat - šīs nedēļas sākumā - mēs tikāmies ar kases aparātu ražotāja pārstāvi, kurš apliecināja, ka ir novērstas visas kļūdas, uz kurām norādīja VID un kases aparāti ir atkārtoti iesniegti sertifikācijai,» sacīja Pelēkā.

Tāpat VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja norādīja, ka atsevišķas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas jau no reformas sākuma ir pārspīlējušas ar kases aparātu nomaiņu saistīto izmaksu apmērus. «Tas, ko redz VID, ir ārkārtīgi lielā pretestība no atsevišķu uzņēmējus pārstāvošo organizāciju puses, nevēlēšanos iedziļināties, nevēlēšanos saprast, turpināt populistiskas diskusijas par to, vai reforma ir vajadzīga, nav vajadzīga,» teica Pelēkā, piebilstot, ka uzņēmējiem ir jāpieņem jaunās tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datubāzē ir reģistrēti 12 jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši kases aparāti, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtu modeļi. Patlaban atbilstības pārbaudes tiek veiktas vēl 24 modeļiem, līdz ar to jau pavisam drīz uzņēmējiem būs krietni lielākas izvēles iespējas, informē VID Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Līdz šī gada 1.jūlijam bija jāveic kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām. VID veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka jaunās iekārtas ir uzstādītas un tiek lietotas atbilstoši noteikumu prasībām. Taču tā kā sertifikācijas process joprojām aktīvi turpinās, VID jauno iekārtu nomaiņas procesā sola ievērot «Konsultē vispirms» principu un ar izpratni izturēties, sniegt atbalstu un konsultēt tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

Lai noskaidrotu, vai konkrētais kases aparāts vai sistēma jau ir sertificēta vai arī ir to vidū, kam sertificēšana vēl tiek veikta, VID aicina sazināties ar sava uzņēmuma kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu. Gadījumā, ja kases aparāts vai sistēma nav to vidū, klients var aicināt apkalpojošo dienestu konkrētajam modelim veikt sertifikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Danusēvičs: Mazie un vidējie uzņēmumi gribētu valsts atbalstu jauno kases aparātu iegādei

LETA, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazie un vidējie uzņēmumi ir bažīgi par iespējām investēt jaunu kases aparātu iegādē un uzstādīšanā, kas jāveic nākamgad, un vēlētos saņemt valsts atbalstu kases aparātu reformas īstenošanai, norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Lai arī līdz šim uzņēmējiem vēl nav skaidrības par izmaksu apmēru, tomēr Danusēvičs atzīmēja, ka uzņēmējiem tāpat neklāsies viegli.

«Pagaidām vēl aizvien nav zināmi precīzi jauno kases aparātu izcenojumi, jo Latvijā šobrīd nav neviena sertificēta kases aparāta, kas atbilstu jaunajām prasībām. Taču summas, kas tiks iztērētas par jaunā kases aparāta iegādi un uzstādīšanu, nav iespējams atpelnīt. Tādos un līdzīgos gadījumos uzņēmēji vēlētos valsts atbalstu, lai spētu turpināt uzņēmuma darbību,» uzsvēra LTA prezidents.

Viņš stāsta, ka vairāki uzņēmēji ir apliecinājuši, ka viņiem netiek sniegta jaunākā informācija par aktuālajiem jautājumiem kases aparātu jomā, bet gan tiek «malts viens un tas pats», nedodot viņiem skaidrību un neinformējot par izmaiņām, piemēram, ka nevis no 2017.gada 1.janvāra jau visiem jālieto jaunie kases aparāti un sistēmas, bet pēc sešu mēnešu pārejas perioda, kura laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniegs nepieciešamās konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Aukstais karš kases aparātu segmentā

Māris Ķirsons, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija.

Latvijā apzināti vai arī neapzināti ir izvērsts aukstais karš kases aparātu segmentā, kurā tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Computer Hardware Design (CHD) valdes priekšsēdētājs Olafs Bluķis.

Kases aparātu reforma virzās kā pa kalniem

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

«Nevaru pateikt iemeslus – kadru maiņa nodokļu administrācijā, tirgus situācija vai sazin kas, bet 30. oktobrī saņēmām vēstuli no VID, ka CHD kases aparāti neatbilst prasībām un pat uz vienu dienu tika izņemti no lietošanai atļauto saraksta, kaut arī tos par atbilstošiem izvirzītajām prasībām bija atzinis VID noteiktais atbilstības novērtētājs. Pārsteigums milzīgs! Neatbilstības punkti, maigi izsakoties, bija «safabricēti», un to arī norādījām un izskaidrojām. Piemēram, kā viena no neatbilstībām tika norādīta vienkāršā datu nodzēšanas iespēja, kaut arī attiecīgais kases aparātu modelis (instrukcija, no kuras nodokļu administrācija bija smēlusies attiecīgo informāciju) Latvijā nekad nav ticis pārdots. Šāds modelis tiek ražots, taču citiem tirgiem. Nodokļu administrācijas darbinieki gan atteicās nodemonstrēt, kā to uz atbilstības novērtētāja par atbilstošiem Latvijas normatīvu prasībām atzītajiem kases aparātiem var izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kases sistēmu ieguvumiem jāmotivē vairāk par sankcijām

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā konstatēts, ka tikai 59% kases aparātu bija nomainīti, kas ir ļoti mazs skaitlis. Protams, ar vienu kases aparātu sistēmas maiņu visu ēnu ekonomiku neizdosies apkarot, taču šī reforma ir vajadzīga un ticu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai ir plašāks plāns.

Tas, ko šī kases aparātu reforma izdara, – tā sakārto standartus, kādā dati ir jāglabā un jāaizsargā. Salīdzinājumam ar elektrības izmantošanu – ja iepriekš katram bija sava rozete un savi volti, tad tagad jābūt vienādām rozetēm un mēs tos datus paņemsim no kases un varēsim ērti un ātri izanalizēt. Tas ļoti atvieglo atrast no tiem 30 tūkstošiem uzņēmēju tos piecus tūkstošus, kuri likumu apiet, jo mākslīgais intelekts sameklē, kas savāktajos datos atšķiras.

Tie, kuri sistēmas ir nomainījuši, bija godprātīgi un, uzzinot par jaunajām prasībām, sastādīja plānus, un pieņēma atbilstošus lēmumus, kā šīs prasības izpildīt, veicot aizņēmumus bankā, ieguldot personīgos līdzekļus vai pārplānojot biznesa plānus, – nosacīti veido «balto» sarakstu. Savukārt, iekāpjot atlikušo uzņēmēju «kurpēs» – mēs redzam, ka tipiskais Latvijas taupīgais uzņēmējs nedarīs, ja kases reformas neievērošanai neseko nekādas sankcijas. Uzņēmēji, kuri sistēmas līdz noteiktajam termiņam vēl nenomainīja, bija iespringuši, taču datums pagāja garām un pamazām viņi atslābst. Paiet mēnesis, divi – VID neko nesaka. Maija mēnesī jau ir uzņēmēji, kuri izteikušies – kāpēc vajadzēja tērēt tos 20–30 tūkstošus? Uzņēmējiem ir aktuāls jautājums arī par to, vai informācijas tehnoloģijas ātri nenovecos un ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Daļa EP vēlēšanās zaudējušo partiju rezultātus neapstrīdēs, daļa tomēr gatava to apsvērt

LETA, 26.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās zaudējušo partiju to rezultātus neapstrīdēs, tikmēr citas pauž gatavību to tomēr apsvērt, liecina aģentūras LETA apkoptā informācija.

No partiju pārstāvju apkopotajiem viedokļiem izriet, ka daļa EP neievēlēto partiju neapstrīdēs vēlēšanu rezultātus, tikmēr citas partijas vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizatorisko pusi.

Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka viņa vadītā partija ar EP vēlēšanu rezultātiem ir apmierināta un apstrīdēt tos neplāno.

Partijas «Progresīvie» valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis stāstīja, ka EP vēlēšanu rezultāts partijai ir ļoti sāpīgs un liks pārdomāt situācijas cēloņus. Vienlaikus viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultātu partija apstrīdēt neplāno.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars atzina, ka politiskais spēks vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizēšanas problēmām. Tavars skaidroja, ka nepieciešams saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki nesaņēma vēstules par to, kurā iecirknī jābalso, kā arī to, kas notika ar tiešsaistes sistēmu, ar kuru vajadzēja nodrošināt balsošanu citā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru