Jaunākais izdevums

20.maijā plkst.11:00 Ventspils Zilā karoga pludmalē notiks jaunā Pludmales volejbola stadiona atklāšana, kurā piedalīsies Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis, Olimpiskā centra Ventspils un Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji.

Pēc svinīgās atklāšanas ceremonijas sāksies ERGO OPEN Latvijas Pludmales volejbola čempionāta 1.posma sacensības, kurās piedalīsies šī brīža pasaules labākie pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, pasaules reitinga 20. vietas sportisti Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža, redzēsim arī Ventspils augstas klases atbalsta programmas sportistus Rihardu Finsteru un Edgaru Toču, kuri pasaules reitingā šobrīd ieņem 54.vietu, kā arī Ventspils pludmales volejbola kluba Bloks treneri Tomu Šmēdiņu kopā ar Aleksandru Soloveju un citus sportistus. Priekšsacīkstes sāksies 20.maijā, bet izslēgšanas turnīra un finālspēles paredzētas 21.maijā.

Jaunajā pludmales volejbola stadionā būs pieci pludmales volejbola laukumi, pārģērbšanās kabīnes, noliktava un treneru telpa, kā arī dušas un laukumu apgaismojums. Ikdienā pie volejbola laukumiem atradīsies pārvietojamas skatītāju tribīnes ar 48 sēdvietām, bet nepieciešamības gadījumā, pludmales volejbola stadions varēs pārtapt arī par starptautisku sacensību norises vietu ar vienu centrālo volejbola laukumu un trīs papildus laukumiem un skatītāju tribīnēm līdz pat 1000 skatītājiem.

Aicinām visus nepalaist garām šo vēsturisko brīdi, kad Ventspils Pludmales volejbola jaunajā stadionā skatītājiem būs iespējams vērot sacensības ar šī brīža Pasaules klases un Latvijas labākajiem pludmales volejbola pāriem.

ERGO OPEN 2017 kalendārs:

1.posms - 20.-21.maijs - Ventspils (vīriešiem)

2.posms - 2.-4.jūnijs - Jūrmala (vīriešiem/sievietēm)

3.posms - 9.-11.jūnijs sestdien – O-sands, svētdien – Lido Krasta (vīriešiem)

4.posms - 1.-2.jūlijs - Alūksne (vīriešiem/sievietēm)

5.posms - 13.-15.jūlijs - Saulkrasti (vīriešiem)

FINĀLS - 4.-6.augusts - Jūrmala (vīriešiem/sievietēm)

Pludmales volejbola stadiona ierīkošanas kopējās izmaksas ir 206 000EUR, no tā aptuveni 46 000 EUR ieguldīti aprīkojumā, bet celtniecībā 160 000 EUR. Finansējums nodrošināts no Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas finansējuma valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai, projektam Olimpiskā centra Ventspils infrastruktūras attīstība 2015. – 2020. gadiem.

Lai veicinātu aktīvu dzīvesveidu un paplašinātu sportošanas iespējas, kā arī atsaucoties uz pieaugošo interesi, 2016.gadā tika uzsākts mērķtiecīgs darbs pie pludmales volejbola infrastruktūras attīstības. Pērnā gada rudenī svinīgi tika atklāti četri publiski pieejami volejbola laukumi gan Ventas labajā, gan kreisajā krastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO,VIDEO: Jaunā Brazīlija būs modernākais pludmales sporta centrs Baltijā

Laura Mazbērziņa, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes pagasta Lavandās top jaunā Brazīlija, kas būs modernākais pludmales sporta centrs Baltijā.

13. decembrī jaunās ēkas pamatos iemūrēta vēstījuma kapsula. Vēstījuma kapsulā ievietots jaunās Brazīlijas projekts, tikko sarakstītā un pagaidām vēl nepublicētā Latvijas pludmales volejbola vēsture, kā arī vēstule nākamajām paaudzēm.

Jaunā Brazīlija piedāvās sešus pludmales laukumus, ko savā starpā dalīs volejbolisti un tenisisti. Tāpat būs pieejami arī āra laukumi. Kopējās investīcijas veido 2 miljonus eiro.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā. Sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: 300 tonnas smilšu un pludmales volejbols Doma laukumā

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doma laukumā ir izbērtas gandrīz 300 tonnas smilšu, jo no 28. augusta līdz 1. septembrim, tur noritēs Rīgas pludmales volejbola nedēļa.

Rīgas pludmales volejbola nedēļā katru dienu notiks dažādi pasākumi - tradicionālais pludmales volejbola turnīrs «King&Queen», Bērnu diena, amatieru turnīrs, kā arī Eiropas mēroga smilšu cīņas, kurā savu dalību jau ir apstiprinājuši Latvijas vadošie pludmales volejbola dueti – Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, kā arī Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs.

«Pludmales volejbols ir demokrātisks un ikvienam pieejams sporta veids, ko var spēlēt teju jebkurā vietā. Kāpēc gan neļauties kādai avantūrai? Aizdomājos, ka būtu interesanti sarīkot turnīru Doma laukumā, uz vairākām dienām bruģēto laukumu pārveidojot par pludmales volejbola valstību. Tas ir izdevies – esam gatavi vest uz Doma laukumu smilšu kravas, bumbas un volejbola tīklus, pierādot, ka nekas šajā pasaulē nav neiespējams. Parādīsim gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem, ka pludmales volejbols ir viens no aizraujošākajiem sporta veidiem pasaulē,» stāsta Arnis Tunte, SIA «O-Sands» vadītājs, pasākuma idejas autors un galvenais rīkotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pludmales sporta centrs Brazīlija, kā tobrīd pop-up projekts, tika atklāts 2009. gada decembrī. Pašlaik, pēc deviņiem gadiem, Brazīlija ir gatava pārcelt savu pieredzi nākamajā līmenī un 2019. gada pavasarī doties uz jaunām telpām Mārupē, kurās ieguldīti 2 miljoni eiro.

Pludmales sporta centrs Brazīlija nav tikai halle. Sākotnēji tā ir volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

«Es diezgan bieži ziemā trenējos Brazīlijā, kaut arī tā vairāk paredzēta jauniešiem un amatieriem. Ir lieliski, ka Brazīlijas aizsāktais turpinās un šādas halles Latvijā attīstās un pilnveidojas – tas svarīgi ne tikai sporta veidam, bet arī jaunajai paaudzei. Jaunā Brazīlija, tās jaunie laukumi būs ļoti kvalitatīvi un tos varēs izmantot starptautisku pasākumu organizēšanā, kas pēdējos divos gados Latvijā kļuvis ļoti aktuāli. Šogad gan Pasaules kausa posms, gan Eiropas posms norisinājās iekštelpās, tā ka iespējams, ka jau ziemā varam sagaidīt arī kādu no Pasaules kausa posmiem Latvijā,» stāsta Aleksandrs Samoilovs, Olimpisko spēļu dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē, Lavandās, 12.septembrī atklāts pludmales sporta centrs Ruukki, kurā investēti divi miljoni eiro.

Sporta centra īpašnieks ir iepriekšējā pludmales sporta centra «Brazīlija» idejas autors Andris Blaka. Ikdienā hallē pieejami seši laukumi, sacensību režīmā pieejami trīs laukumi.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā, un sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 19. septembrī Rīgā, Mūkupurva ielā 1C - bijušajās pludmales sporta centra Brazīlija telpās - tiks atklāts jauns pludmales sporta un atpūtas centrs «PALMS Beach Club» («PALMS»). Tā izveidē investēti 2 miljoni eiro.

Koncepts paredz apvienot mājvietu dažādiem pludmales sporta veidiem un arī izklaides pasākumiem – koncertiem, pasākumiem ģimenēm un dažādām sporta notikumu translācijām.

«Šis centrs ir pilnīgi jauns formāts Latvijai, jo piedāvā līdz šim plašākās pludmales aktivitātes vienuviet – treniņu vietu sportistiem un izklaides telpu iedzīvotājiem, ļaujot arī citos gadalaikos izbaudīt vasaras pludmales priekus. Sporta jomā papildu pludmales volejbolam mēs plānojam mērķtiecīgi attīstīt arī citus pludmales sporta veidus, no kā lielākais ieguvējs būs Latvijas sports. Treniņu laukumu izveidē vadījāmies pēc tehniskajiem nosacījumiem, lai tie atbilstu dažādu pludmales sporta veidu prasībām, ļaujot tiem Latvijā veiksmīgi attīstīties,» informē Oļegs Manža, «PALMS» īpašnieks un attīstītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: DB viesojas jaunatvērtajā Beach Arena

Linda Zalāne, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pludmales volejbola laukumu skaits Rīgā ir sasniedzis pakāpi, kad tirgus jau vērtējams kā piesātināts, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Rīgā darbojas četras pludmales volejbola halles un kopumā tajās ir 20 laukumi. Jaunpienācēja gods ir Beach Arena, kas durvis vēra pirms nepilniem trim mēnešiem. «Atrodamies Ganību dambī un esam lielākā pludmales volejbola halle Baltijā. Tās kopējā platība ir ap 6000 m2. Mūsu mērķis bija izveidot tādus laukumus, lai tie pēc visiem parametriem atbilstu starptautiskiem standartiem un šeit varētu organizēt sacensības. Tik plašas telpas Rīgā atrast nebija viegli, bet esam apmierināti ar esošajām. Pagaidām Ganību dambis ir industriāla teritorija, taču tuvākajos gados netālu attīstīsies New Hanza City, arī Skanstes apkārtne tiek apbūvēta,» spriež pludmales volejbola halles Beach Arena (SIA Arena) līdzīpašnieks, izpilddirektors Jānis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Atklāts pludmales sporta un atpūtas centrs Palms Beach Club

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts jauns pludmales sporta un atpūtas centrs «Palms Beach Club».

No citiem jaunais centrs atšķirsies ar konceptu, vienlaikus apvienojot mājvietu dažādiem pludmales sporta veidiem un arī izklaides pasākumiem - koncertiem, pasākumiem ģimenēm un dažādām sporta notikumu translācijām. Jaunais centrs atrodas Mūkupurva ielā.

«Šis centrs ir pilnīgi jauns formāts Latvijai, jo piedāvā līdz šim plašākās pludmales aktivitātes vienuviet - treniņu vietu sportistiem un izklaides telpu iedzīvotājiem, ļaujot arī citos gadalaikos izbaudīt vasaras pludmales priekus. Sporta jomā papildu pludmales volejbolam mēs plānojam mērķtiecīgi attīstīt arī citus pludmales sporta veidus. Treniņu laukumu izveidē vadījāmies pēc tehniskajiem nosacījumiem, lai tie atbalstu dažādu pludmales sporta veidu prasībām, ļaujot tiem Latvijā veiksmīgi attīstīties,» informē Oļegs Manža, «Palms» īpašnieks un attīstītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jūrmalā izsolīs pludmales nogabalu nomas tiesības pakalpojumu sniegšanai

Dienas Bizness, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties desmit pludmales nogabalu nomas tiesību izsolei uz pieciem gadiem. Nomātajos pludmales nogabalos uzņēmēji varēs izvietot kafejnīcas un sniegt atpūtas pakalpojumus jūrmalniekiem un kūrortpilsētas viesiem, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

Izsolei tiek piedāvāti desmit pludmales nogabali – četri nogabali atrodas Bulduros, divi Dubultos un pa vienam Majoros, Pumpuros, Mellužos un Kauguros. Šajā izsolē piedāvātie nogabali atrodas gan mierīgās, gan aktīvās atpūtas, kā arī neitrālajā zonā. Atkarībā no pludmales zonējuma nogabalos atļauts izvietot kafejnīcas, piedāvāt atpūtas vai aktīvās atpūtas un sporta pakalpojumus.

Plānots, ka izsoles notiks 2018. gada 27. un 28. martā plkst. 11.00 Jūrmalas pilsētas domē. Nomas tiesības tiks izsolītas mutiskā izsolē ar augšupejošu soli, un izsoles sākuma cena ir nomas maksa par vienu kalendāro gadu. Pilna pirmā gada nomas maksa būs jāsamaksā trīs nedēļu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas. Lai pieteiktos izsolei, ir noteikta drošības nauda 50% apmērā no sākumcenas, izsoles solis ir noteikts 30 % apmērā no sākumcenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Olimpiskais centrs Ventspils atzīmē savu 20 gadu jubileju kā pirmais un plašākais sporta komplekss Latvijā. Aizvadītie gadi ir bijuši ļoti dinamiski un sasniegumiem bagāti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu aktīvo darbību uzsāka ar jaunbūvētās sporta bāzes, Basketbola halles, atklāšanu, kas notika 1997. gada 25. oktobrī.

Izveidojot Olimpisko centru, pirmkārt tika domāts par to, lai ventspilnieki varētu labos apstākļos nodarboties ar dažādām sportiskajām aktivitātēm, un šis mērķis neapšaubāmi ir sasniegts. Taču, ejot plašumā un augot, Olimpiskais centrs ir kļuvis par iecienītu dažādu sporta pasākumu norises vietu un visaugstākā līmeņa treniņu bāzi. Tieši Ventspilī trenējas daudzi sportisti, kuri ar panākumiem pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās. Pagājušajā gadā uz Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm no 33 Latvijas olimpiešiem, 10 bija Ventspils atbalstītie un šeit sagatavotie sportisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bērnu spēļu laukumi būs jāreģistrē un jāveic to riska novērtējums

Zane Atlāce - Bistere, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā apstiprinātas izmaiņas bērnu spēļu un rekreācijas laukumu drošības noteikumos, paredzot to rūpīgāku pārbaudi, kā arī reģistrēšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Bērnu spēļu laukumu un tajos esošo iekārtu uzraudzību veic PTAC, kas pēdējo gadu laikā veiktajās pārbaudēs konstatējis neatbilstības visos pārbaudītajos spēļu laukumos. Ik gadu dzirdēts par cietušiem bērniem drošuma prasībām neatbilstošu spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu lietošanas dēļ.

Ar mērķi veidot bērniem drošu vidi un maksimāli samazināt iespējamo traumu risku spēļu laukumos, 2020. gada 7. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar PTAC izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi".

Apstiprinātie noteikumi paredz speciālās drošuma prasības publiskai lietošanai paredzētiem spēļu un rekreācijas laukumiem, tajos uzstādītajām iekārtām, aprīkojumam, kā arī to novērtēšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties astoņu pludmales nogabalu nomas tiesību izsolei.

Nomas tiesības tiek izsolītas uz pieciem gadiem. Nomātajos pludmales nogabalos uzņēmēji varēs izvietot kafejnīcas un sniegt atpūtas pakalpojumus jūrmalniekiem un kūrortpilsētas viesiem, informē Jūrmalas domē.

Izsolei tiek piedāvāti astoņi pludmales nogabali - divi nogabali tiek izsolīti Lielupē, kā arī Pumpuros un Kauguros, viens nogabals Dubultos un viens Mellužos. Izsolē piedāvātie nogabali atrodas gan mierīgās, gan aktīvās atpūtas, kā arī neitrālajā zonā. Atkarībā no pludmales zonējuma nogabalos atļauts izvietot kafejnīcas, piedāvāt atpūtas vai aktīvās atpūtas un sporta pakalpojumus.

Izsoles sākumcena, atkarībā no atrašanās vietas, svārstās no 102 līdz 3435 eiro gadā (neieskaitot PVN). Izsoles solis 10% apmērā no izsoles sākumcenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šī gada Eiropas čempionāta rīkošanas nākamgad Jūrmalā netiks sperts nākamais solis uz priekšu un Pasaules kausa etaps tur netiks organizēts, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis.

Augustā Jūrmalā notika Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) rīkotais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kur zeltu ieguva Riodežaneiro olimpisko spēļu vicečempioni Paolo Nikolai un Daniele Lupo no Itālijas, viņiem finālā apspēlējot pašmāju duetu Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu.

Pēdējo gadu laikā ar katru sezonu Jūrmalā notikuši arvien augstākas raudzes pludmales volejbola turnīri. Nākamais loģiskais solis būtu Pasaules kausa posma rīkošana, tomēr Sausnītis norādīja, ka vismaz nākamgad tas notiks. Tiesa, LVF esot pieteikusies uz Eiropas U-22 čempionāta rīkošanu.

«Šogad uz Eiropas čempionātu neieradās neviena no valsts augstākajām amatpersonām. Uzaicināti bija visi, bet uz apbalvošanu bija iekšlietu ministrs un paldies aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par piedalīšanos izlozes procesā. Tomēr Eiropas čempionāta fināls ir pašas lielākās sacensības kontinentā. Amatpersonu ierašanās ir attieksmes jautājums,» izteicās Sausnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Aicina pieteikties ārvalstu sporta komandu asistentus un brīvprātīgos

Lelde Petrāne, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 13. līdz 18. jūnijam Rīgā notiks 5. CSIT Pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles (Pasaules sporta spēles), kuras tiek organizētas reizi divos gados un pulcē tūkstošiem dalībnieku no visas pasaules.

Pasaules sporta spēles (World Sports Games) ir starptautisks pasākums, kurā nepiedalās profesionāli sportisti, bet gan strādājošie un amatieri, kas pārstāv savu sporta veidu, valsti un kultūru. Pasaules sporta spēles ir starptautisks sporta festivāls, kas sekmē kultūru mijiedarbību, draudzību, kā arī informācijas un pieredzes apmaiņu.

Šobrīd plānots, ka Rīgā ieradīsies un Pasaules sporta spēlēs piedalīsies komandas no 36 Eiropas, Āfrikas, Dienvidamerikas, Āzijas valstīm: Vācijas, Itālijas, Beļģijas, Krievijas, Nepālas, Pakistānas, Meksikas, Brazīlijas, Kamerūnas, Mongolijas, Tunisijas un citām.

3523 dalībnieki, vairāk nekā 270 komandu sacentīsies dažādos sporta veidos un disciplīnās - vieglatlētikā, futbolā, šahā, galda tenisā, volejbolā, grieķu-romiešu cīņā, peldēšanā, basketbolā, minifutbolā, džudo, petankā, pludmales volejbolā, pludmales cīņā un pludmales tenisā, lai ne tikai noskaidrotu labāko un spēcīgāko katrā sporta veidā, bet arī iepazītu Latvijas kultūru un pavadītu laiku sportiskā, draudzīgā un internacionālā gaisotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šonedēļ Ventspilī sāksies vērienīgais ielu sporta un kultūras festivāls Ghetto Games

Ventspils Olimpiskais centrs, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas salā Ibicā noskatītais plumales kafejnīcas koncepts Liepājas zīmolam Red Sun Buffet izrādījies veiksmīgs un bizness jūras krastā turpinās arī ziemas periodā.

Zīmols Red Sun Buffet savu darbību uzsāka 2010. gada vasarā, atverot pludmales kafejnīcu Liepājā. Gadu gaitā, ņemot vērā to, ka aizvadītās vasaras bija biznesam veiksmīgas, nolemts, ka, spītējot sezonalitātei, jāstrādā arī ziemas periodā. 2017. gada septembrī blakus esošajai vasaras laikapstākļiem piemērotajai teltij tika novietota moduļu tipa kafejnīca, kas ir pārvietojama un strādā visu sezonu.

Jaunajā kafejnīcā ieguldīta uzņēmuma vairāku gadu peļņa, un kopējās projekta investīcijas veidoja aptuveni 70 tūkstošus eiro, no tiem 4000 eiro tika iegūti Liepājas pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkursā.

Kafejnīcas īpašnieks Mikus Alberts novērojis, ka pēdējo gadu gaitā ir bijušas tikai trīs siltas vasaras – 2010.,2015. un šajā gadā. Siltie laikapstākļi veicina konkurenci, kas neļauj atslābt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir gluži kā kopīgs pilsētas veiksmes indikators

No sešām pludmales kafejnīcām četras ir sezonālas, bet divas spēj darboties visu gadu. Pludmales kafejnīca Red Sun Buffet Liepājā šajā jomā bija celmlauzis, tagad pievienojusies arī 7. Līnija.

Kopumā pludmales kafejnīcās vasarās nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet šovasar līdz ar izaugsmi to skaits varētu pieaugt. Sezonālo kafejnīcu ienākumi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, Dienas Biznesam pēc pašvaldības pētījumiem apstiprināja Liepājas domē.

Saglabā komandu

SIA V. Rozgas komercfirma izklaides biznesā darbojas jau 28 gadus, un pludmales kafejnīca 7.Līnija ir uzņēmuma visjaunākā struktūra. Kopumā komercfirmai ir trīs struktūrvienības - naktsklubs Klubs Big7, Star Cafe un 7.Līnija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Bizness reģionos: Jūrmala plāno atgūt Krievijas krīzē pazaudēto

Elīna Pankovska, 19.07.2017

Tūrisma karstākajā sezonā vasarā Jūrmalas galvenā iela - Jomas iela - ir ļaužu pilna, un pilnas arī ir pilsētas tirdzniecības vietas, restorāni, viesnīcas un SPA, kas ir vienas no galvenajām biznesa jomām pilsētā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar starptautisku koncertu un sporta pasākumu rīkošanu, piesaistot interesentus no Eiropas, Jūrmala plāno atgūt Krievijas krīzē pazaudēto

Jūrmala ir viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām Latvijā; pēc teritorijas tā aizņem otru lielāko platību. Pašlaik Jūrmalā galvenie uzņēmējdarbības veidi saistīti ar tradicionālo, kūrortpilsētai raksturīgo pakalpojumu sniegšanu, bet skaitliski visvairāk reģistrēto uzņēmumu darbojas nekustamā īpašuma jomā. Pilsētā ir dažas ar aktīvākajām nozarēm saistītās zonas. Viena no tādām ir rietumdaļā esošajā Slokā. Pārējās aktīvākās uzņēmējdarbības nozares saistās ar kūrortpilsētai raksturīgo piedāvājumu, kas vienlaicīgi ļauj Jūrmalu iedalīt divās lielās zonās – tūrisma centrā ar kodolu Majoros un Dzintaros un kūrortā ar centru Ķemeros un Jaunķemeros. Jāatgādina, ka šogad notika pašvaldību vēlēšanas un, kā jau lielākajā daļā lielo pilsētu, arī kūrortpilsētā Jūrmalā partijas fokusējās uz solījumiem, kas tieši skar iedzīvotājus un sociālās jomas, tādējādi uzņēmējdarbības jautājumiem pievēršoties krietni mazāk. Tāpat uzsvars vairāk likts uz Jūrmalas attīstību tūrisma virzienā. Piemēram, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības viens no solījumiem bija Priedainē veicināt mazo jahtu ostu attīstību un uzlabot infrastruktūru. Sākotnēji izskanēja informācija, ka G. Trukšņa kandidatūra netiks virzīta mēra amatam veselības stāvokļa dēļ, tomēr tā izrādījās nepatiesa. Pēc vēlēšanām DB aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka svarīgi, lai pašvaldība neliktu šķēršļus. Jūlijs Krūmiņš, runājot par Jūrmalu, izteicies, ka viņam vajag tikai vienu – lai dome netraucē uzņēmējiem strādāt, un viņš cer, ka uzņēmējdarbībai labvēlīga attieksme turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro gadu SIA O-SANDS āra laukumos New Hanza City teritorijā (Hanzas ielā 14a) vasaras brīvlaikā skolēniem bez maksas tiek nodrošināti treniņi pludmales volejbolā profesionālu treneru vadībā.

«Vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka visiem jauniešiem, neatkarīgi no ģimenes finansiālajām iespējām, ir jānodrošina vienlīdzīga iespēja sportot un aktīvi pavadīt laiku, tāpēc jau pagājušā gadā jauniešiem nodrošinājām iespēju trenēties bez maksas. Pateicoties atbalstītājiem, arī šogad šo iniciatīvu turpināsim. Pagājušā gada sākumā pirmos treniņus pie mums apmeklēja vien 8 jaunieši, taču ziemas sezonā šis skaits palielinājās līdz 60. Šobrīd iekštelpās vairāk jauniešus nevaram uzņemt fiziski, taču vasarā, āra laukumos vēlamies nodrošināt bezmaksas treniņus līdz pat 100 jauniešiem,» informē Arnis Tunte, SIA O-SANDS vadītājs.

Treniņi āra laukumos tiek nodrošināti no 1.jūnija līdz 31.augustam, tie notiek 4 reizes nedēļā – pirmdienās, otrdienās, trešdienās un piektdienās plkst.11.00-13.00. Piedalīties aicināti jaunieši 9-18 gadu vecumā. Priekšzināšanas nav obligātas, jo treniņi tiks nodrošināti dažādās profesionālās sagatavotības grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA RUBRIG ražotnē, kur top gumijas drošības plāksnes sportam, bērnu rotaļlaukumiem un citiem iekštelpu un ārā infrastruktūras objektiem ar augstu traumu rašanās riska faktoru.

Kompānijas ražotne Ādažos izveidota 2016.gadā un patlaban tās ražošanas jauda tuvojas 100 tūkstošiem kvadrātmetru gumijas seguma gadā. SIA RUBRIG valdes priekšsēdētājs Dainis Bonda stāsta, ka jau pirms uzņēmuma izveides viņš strādājis drošības segumu jomā, un, izpētot tirgu, kopā ar kolēģiem secinājuši, ka tuvākajā reģionā neviens nopietns uzņēmums šādu produkciju neražo, vien pāris kompānijas to dara mazos apjomos.

Uzņēmums sāka darbību ar bērnu laukumu flīžu ražošanu, pirmie pasaulē piedāvājot bērnu laukumu flīzes ar četru veidu dizainu – Saplīsusī zeme, Viļņi, Strīpas un Austras koks, tāpat ražošanā ieviests plāns sporta zāļu segums. Ražotnes iekārtas iedarbinātas pirms aptuveni 2,5 gadiem - rudens sezonā sākotnēji testēti ražošanas procesi, vērtēta izgatavotā produkcija un vērots pieprasījums, un pirmo līgumu kompānija noslēdza janvārī par produkcijas piegādi uz Beļģiju, Briseles diplomātu bērnu skolu. Divu gadu laikā attīstība bijusi strauja, un patlaban produkciju uzņēmums eksportē jau uz 20 pasaules valstīm. Lielākoties prece tiek vesta uz Eiropas Savienības valstīm, taču ir klienti arī ārpus tās, un viens no nozīmīgiem klientiem ir Izraēlā. RUBRIG ražojis arī segumu, kas tiek izmantots kā pagaidu ceļš, smagai armijas tehnikai šķērsojot grants un asfalta ceļus, produkta daudzveidību raksturo D. Bonda. «Šobrīd esam attīstījušies tik tālu, ka saskatām nozīmīgu potenciālu un straujāku izaugsmi fitnesa zāļu, crossfita un citu ar sportu saistītā nišā. Kā atbildi augošajam pieprasījumam pirms pāris mēnešiem iegādājāmies jaunu iekārtu, kas spēj sagriezt gumiju plānā segumā ar precizitāti līdz milimetra desmitdaļām. Jaunās iekārtas iegādē ieguldīti 250 tūkstoši eiro,» stāsta D. Bonda. Uzņēmums ik gadu piedalās arī vidēji 4-5 izstādēs, kur prezentē savu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru