Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrija (EM) rosina noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā viesmīlības nozarei vismaz uz diviem gadiem, kā arī vairākus citus atbalsta pasākumus.

Tā liecina saskaņošanai ministrijās iesniegtais EM informatīvais ziņojums "Par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei".

EM rosina sagatavot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot noteikt 5% likmi no 2022.gada 1.jūlija uz diviem gadiem Covid-19 vistiešāk skarto nozaru pakalpojumiem - izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, ēdināšanas pakalpojumiem.

Pēc EM aprēķiniem, PVN likmes samazināšana izmitināšanas, ēdināšanas un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumiem no 21% vai 12% līdz 5% uz diviem gadiem valsts budžetam papildu prasīs 152 miljonus eiro.

EM informatīvajā ziņojumā norāda, ka PVN samazinātās likmes noteikšana var atstāt pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas rādītājiem, vienlaikus paredzams, ka ar šo lēmumu patērētājiem kļūs pieejamāki viesmīlības nozaru pakalpojumi. Attiecīgi PVN samazinātās likmes 5% apmērā mērķis ir veicināt uzņēmēju motivāciju atgriezties ekonomiskajā apritē un nodrošināt preču un pakalpojumu pieejamību, mazināt ēnu ekonomikas riska faktoru, tādējādi sekmējot uzņēmumu izaugsmi tautsaimniecības rādītājos kopumā.

EM rosina kā sasniedzamos rezultatīvos rādītājus noteikt pakalpojuma pieejamības pieaugumu par 5% 2023.gadā, salīdzinot situāciju ar 2021.gadu, kā arī radītas jaunas darba vietas vismaz 5% apmērā 2023.gadā, salīdzinot situāciju ar 2021.gadu.

Tūristu atvešanai jānovāc birokrātiski šķēršļi 

Latvijā noteiktie ierobežojumi tūrisma nozarei teju divu gadu garumā likuši dzīvot bada...

Ministrija rosina arī sniegt atbalstu Covid-19 vistiešāk skartajai tūrisma nozarei par laika periodu no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 28.februārim un sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai un noteikumos par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos.

Lai nodrošinātu minēto atbalstu, nepieciešams valsts budžeta finansējums 18 miljonu eiro apmērā atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai un 18 miljonu eiro apmērā algu subsīdijai.

EM arī rosina sniegt atbalstu viesnīcu telpu platību maksājumiem, sagatavojot grozījumus Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām.

Lai nodrošinātu minēto atbalstu, nepieciešams palielināt valsts budžeta finansējumu par 18 miljoniem eiro, informatīvajā ziņojumā norāda EM.

Vienlaikus, EM ieskatā, lai nodrošinātu lielo komersantu darbības ķēžu nepārtrauktību un nodrošinātu tirgus pārorientāciju, īpaši apstākļos, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, nepieciešams nodrošināt Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmas ietvaros uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes lielajiem komersantiem, kas šobrīd paredzētas mazajiem un vidējiem komersantiem. Nepieciešamais finansējums ir 45,6 miljoni eiro. Šis atbalsts ir nepieciešams no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat EM rosina izveidot valsts atbalsta programmu lielu investīciju projektu tūrisma attīstībai četros Latvijas novados, paredzot arī tādas atbalsta aktivitātes, kas popularizē un stiprina Latviju kā tūrisma galamērķi starptautiskajā tirgū. Šādas atbalsta programmas īstenošanai būtu nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 40 miljonu eiro apmērā.

Pēc saskaņošanas informatīvais ziņojums būs jāskata valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iepērkoties interneta veikalos ārpus ES, jāmaksā PVN pirkuma vai atmuitošanas brīdī

LETA, 26.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pirkuma veikšanas vai atmuitošanas brīdī, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

No šī gada 1.jūlija PVN ir jāmaksā no pilnas sūtījuma vērtības.

Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja pārdevējs ir ES reģistrējies īpašā importa režīma - IOSS ("Import One Stop Shop") - izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par PVN pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā.

Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, VID aicina pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus. Ja pārdevējs izmanto IOSS režīmu, tad preces atmuito attiecīgais pasta operators - VAS "Latvijas pasts" vai eksprespasts, bet sūtījuma saņēmējam muitas formalitātes nav jākārto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas viesmīlības nozare pēdējo divu gadu laikā ir zaudējusi trešo daļu darbinieku un pašlaik piedzīvo akūtu darbaroku trūkumu, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā oficiālā statistika.

“Neparedzamie nozares darbības noteikumi un haotiskie ierobežojumi pandēmijas laikā likuši daudziem uzņēmumiem izbeigt savu darbību. Savukārt darbinieki ir pārkvalificējušies vai devušies peļņā uz ārzemēm. Šobrīd nozarē katastrofāli trūkst darbinieku un, sezonai sākoties, uzņēmēji ir izmisumā, jo nevar realizēt visu plānoto un pieņemt visus pasūtījumus. Tāpēc viesmīlības nozare sagaida, ka vēlēšanu gadā politiķu uzlabos dialogu ar uzņēmējiem, iedziļināšanos nozares specifikā un pandēmijas vai ģeopolitisko izaicinājumu ietekmē uz nozari. Tas ir svarīgi īpaši šobrīd, kad visu resursu cenas ir dramatiski pieaugušas, bet daudziem iestājies atlikto nodokļu nomaksas termiņš, tāpēc ļoti daudzi uzņēmēji izvērtē vai vispār turpināt darbu. Ja netiks pieņemti drosmīgi lēmumi, mēs turpināsim zaudēt konkurētspējā Baltijas kaimiņiem un atpalikt savā attīstībā,” vērtē LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros PVN samazināto likmi 5% apmērā

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, ceturtdien lēma valdībā.

Grāmatām, kas iznāk drukas vai elektroniska izdevuma versijā, PVN tiks samazināts no 12% uz 5%, arī preses izdevumiem, kas iznāk drukas un elektroniskā izdevuma versijā, samazinās PVN likmi šādā apjomā.

Samazinātās likmes piemērošana ir Kultūras ministrijas (KM) iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

KM skaidroja, ka patlaban PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES) - vidēji ES grāmatām noteiktā PVN likme grāmatām ir 6,6% un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Koalīcijas partneri skeptiski par PVN samazināšanu primārajiem pārtikas produktiem

LETA, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partneri pauž samērā skeptisku nostāju par Nacionālās apvienības atbildībā esošās Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt primārajiem pārtikas produktiem.

ZM informatīvā ziņojumā aicina valdību atbalstīt PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem.

"Jaunās Vienotības" politiķis Kārlis Šadurskis apgalvoja, ka PVN samazināšana gaļas un piena produktiem nesamazinās gala cenu, tā tikai ļaus starpniekiem vairāk nopelnīt. PVN samazināšana neatsaucas uz produktu gala cenu, uzsvēra deputāts, jo cenas nosaka tirgus, nevis nodokļi.

Kā piemēru Šadurskis minēja nodokļa samazināšanu Latvijā audzētiem dārzeņiem, kad cenas šiem produktiem neesot mainījušās. "Nez kāpēc sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka nodokļu samazināšana uzlabos situāciju," sprieda politiķis, minot, ka pirmsvēlēšanu periodā pieaug populisms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozares īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā divu Covid-19 pandēmiju laikā ir samazinājies no 2% līdz 1%, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā oficiālā statistika.

Turklāt Latvijas viesmīlības nozare strauji zaudē konkurētspēju, jo atgūstas lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kurās nebija tik stingri ierobežojumi.

“Latvijai nav izdevies tik veiksmīgi sabalansēt sabiedrības veselības un ekonomikas izaugsmes intereses, kā tas ir izdevies kaimiņiem. Viesmīlības nozares asociācijas un LDDK veidotā Krīzes vadības komiteja ir visu pandēmijas laiku strādājušas pie loģiskiem priekšlikumiem gan par ierobežojumiem, gan saistībā ar valsts atbalsta jautājumiem. Diemžēl Latvijā noteiktie ierobežojumi ir bijuši haotiski, striktāki un ilglaicīgāki kā kaimiņvalstīm, un visbiežāk politisku, ne epidemioloģisku motīvu vadīti. Tas novedis pie situācijas, ka šobrīd mūsu nozare ir krietni sliktākā situācijā nekā Lietuvā un Igaunijā,” norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN samazinājums pārtikai – ko iegūst vai zaudē ražotājs, patērētājs un valsts?

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku analītiķi norāda, ka šogad inflācija Latvijā turpinās kāpt, tās stabilizācija vai samazināšanās gaidāma vien gada nogalē. Inflācija atstāj aizvien jūtamāku ietekmi uz cenām un patērētāju iespējām iegādāties kāroto.

Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Zemkopības ministrija minēja priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) primārajiem pārtikas produktiem. Šāds solis nav viennozīmīgs – tas radītu gan priekšrocības, gan trūkumus, taču, kopumā raugoties, tas nesniegs cerēto rezultātu tādā apjomā, kā to varētu sagaidīt daļa sabiedrības. Daudz būtiskāks efekts būtu no izmaiņām darbaspēka nodokļos, kas ļautu ražotājiem nepaaugstināt cenas, turklāt arī darba ņēmējiem būtu plašāka rocība un nauda paliktu pašmāju ekonomikā.

PVN samazinājums nenozīmē tāda paša apjoma cenu samazinājumu

Ideja par PVN samazinājumu pārtikai nav jauna. 2018. gadā jau tika realizēts eksperiments ar 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums apliecināja, ka augļu, ogu un dārzeņu cena samazinājās par 11,7%. Jāpiezīmē, ka ilgtermiņā šis samazinājums pakāpeniski izlīdzinājās. Šobrīd Zemkopības ministrija piedāvā PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem. Šajā kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka PVN samazināšana par 16% nenozīmē, ka arī minēto produktu cena samazināsies tieši šādā apjomā. Brīvā tirgus ekonomikā valsts nevar diktēt ražotājiem vai tirgotājiem, kā rīkoties pēc PVN samazinājuma, tāpēc pastāv risks, ka uz šādu izmaiņu rēķina nopelnīs starpnieki, bet patērētāji nesajutīs reālas izmaiņas savos maciņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grāmatām, presei un ziņu portālu abonementiem piemēros PVN samazināto 5% likmi

LETA, 15.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no kuriem izriet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana arī grāmatām, presei un ziņu portālu abonementu sadaļai.

Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumiem.

Līdzšinējās 12% likmes vietā samazināto 5% likmi piemēros grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē piegādei, kā arī to abonentmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN direktīvas grozījumi neliedz dalībvalstīm piemērot 0% likmi

Māris Ķirsons, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā ikvienai dalībvalstij ir atļauts ieviest īpaši (zemāku par 5%) samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas produktiem, ūdenim, zālēm, farmaceitiskiem, veselības un higiēnas produktiem, grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, pasažieru pārvadājumiem, kā arī saules enerģijas paneļiem.

To skaidri nosaka PVN direktīva, kurā grozījumi šī gada aprīļa sākumā pieņemti tieši attiecībā uz samazinātās likmes piemērošanu. “Jaunās normas ES dalībvalstu valdībām atļaus lielāku elastību likmju piemērošanā, tajā pašā laikā unificējot PVN samazinātās likmes piemērošanas nosacījumus, tādējādi nodrošinot starpvalstu vienlīdzību. Ikvienas dalībvalsts ieviestajām samazinātajām likmēm būtu jāatspoguļo valsts prioritātes un centieni sasniegt vispārējas nozīmes mērķus,” skaidro profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Nodokļu nodaļas eksperte Kristīne Skrastiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik nav iespējams prognozēt, kā rīkosies ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija. “Grozījumi būtiski nemaina jau agrāk pieņemto preču un pakalpojumu sarakstu, kam piemērojamas PVN samazinātās likmes, tomēr tajā ir iekļautas atsevišķas jaunas preces un pakalpojumi, kā arī ir preces, kurām pēc pārejas perioda (no 2030. vai no 2032. gada) samazinātās PVN likmes piemērot vairs nevarēs neviena ES dalībvalsts,” uzsver K. Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aleksejevs: Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem

Db.lv, 06.01.2022

Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem, kas mūs sagaida šogad… Un tas viss situācijā, kad Latvijas valsts budžetā izveidojies miljarda eiro liels deficīts un šī gada inflācija tiek prognozēta jau 10% apmērā!" norāda LRB viceprezidents un restorāna 36. līnija līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā beidzot izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai.

Pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.

"Biedrība jau pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat LRB rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau uzsākušas citas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija. Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu notikumi būtiski ietekmējuši tūrisma un viesmīlības nozares un ar to saistītos uzņēmumus. Daļa uzņēmumu bija spiesti samazināt darbinieku skaitu, pielāgojoties spēkā esošajiem ierobežojumiem.

Viesnīcās un restorānos, kā cilvēkresursu ietilpīgās nozarēs darbinieku samazināšana bija saistīta ar pulcēšanās ierobežojumiem, tomēr šobrīd, vietējo un ārvalstu tūristu skaitam atkal strauji pieaugot, uzņēmumi saskaras ar nopietniem izaicinājumiem piesaistīt dažāda līmeņa darbiniekus, lai nodrošinātu uzņēmumu pilnvērtīgu darbību, norāda Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Sabiedriskai dzīvei lēnām atgriežoties ierastā ritmā un pielāgojoties situācijai, darbu ir atsākuši ēdināšanas, izmitināšanas un citi tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi, kura apkalpo tūristus un piedāvā dažādus atpūtas, izklaides un viesmīlības pakalpojumus, tomēr vairums uzņēmumu saskaras ar darbinieku trūkumu, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības rentabilitāti un spēju apmierināt pieaugošo tūristu skaitu un arī klientu vēlmi saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viesmīlības izeju no krīzes saredz gastronomiskā tūrisma attīstībā

Db.lv, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.

Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.

“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis skepsi par iespēju šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām precēm, jo ir paredzams, ka šāds solis nedotu gaidīto rezultātu.

Premjers intervijā televīzijas kanālam "TV24" norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

"Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību. Es vēlreiz argumentēju, ka labāk mērķēts pabalsts nekā tāds vispārējs," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents atzīmēja, ka, samazinot PVN likmi, valsts atņemtu naudu vajadzīgiem tēriņiem, piemēram, aizsardzības budžeta palielināšanai, kā arī iespējai pārdalīt līdzekļus mērķiem, kuriem tas šobrīd vairāk nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību un likumdevējus nekavējoties rīkoties, lai samazinātu strauji pieaugošo enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu un attiecīgi galaproduktu cenu veikalos, informē LMB izpilddirektore Gunta Duka.

Krīzes apstākļos, jo īpaši ārkārtas situācijā, ir jādara viss nepieciešamais, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties pārtiku, lai būtu nodrošinātas pamatvajadzības. Tikpat svarīgi ir saglabāt darbavietas un vietējo ražošanas uzņēmumu jaudu, jo īpaši valstij stratēģiski svarīgajā pārtikas ražošanas nozarē.

Pēdējo mēnešu straujais cenu kāpums par elektroenerģiju, gāzi un degvielu jau ir radījis vērā ņemamu ražošanas un piegādes izmaksu palielinājumu. Nav pārliecības, ka ražotāji spēs turpmāk segt arvien pieaugošās izmaksas bez ievērojamiem zaudējumiem, un tad vienīgā iespēja ir celt maizes cenas, kam savukārt šajā situācijā noteikti nav gatavi patērētāji. Sabiedrībā pieaugošais nabadzības risks, uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšana vai pat slēgšana var radīt neatgriezeniskas sekas tautsaimniecībai un tas noteikti nevarētu būt valsts interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem izvirza teju neizpildāmas prasības

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apzinot citu Eiropas valstu pieredzi, esam sapratuši, ka esam vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem pat "zaļajā režīmā" izvirza teju neizpildāmas vai izmaksu ietilpīgas prasības, kuru zinātniskais pamatojums ir stipri apšaubāms.

Tā norāda norāda Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs. "Piemēram, 3 m attālums starp galdiņiem vai starpsienas, cilvēku skaits pie viena galdiņa, telpu kvadrātmetri uz cilvēku u.c. Tā rezultātā ēdināšanas uzņēmumi var strādāt tikai ar 30-50% jaudu, bet fiksētās izmaksas, piemēram, par telpām un komunālajiem maksājumiem, ir jāsedz par visiem 100%," skaidro L.Aleksejevs.

Ņemot vērā, ka rit jau otrā "lokdauna" jeb "mājsēdes" nedēļa, LRB aicina atbildīgās institūcijas nekavēties ar finansiālā atbalsta izmaksu ēdināšanas uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.

Tāpat LRB aicina Veselības ministriju iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un pārskatīt epidemioloģiskās drošības prasības ēdināšanas uzņēmumiem, lai pēc 15.novembra nozare varētu atsākt darbību "zaļajā režīmā" pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atbalsts elektromobiļu iegādei Latvijā no 2022. gada – mīti un patiesība

Arnis Bergs, biedrības "Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība" valdes priekšsēdētājs, 15.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pieteiktās elektromobiļu un lādējamo hibrīdu iegādes atbalsta programmas izstrādē kā prototips ir izmantots Lietuvas atbalsta programma: no 2020.g. 20.aprīļa līdz 2021.gada 1.februārim Lietuvā varēja iesniegt pieteikumu subsīdijai jauna un lietota elektroauto iegādei – attiecīgi 4000 un 2000 eiro apmērā.

Mīts: Latvijas valdība nedraudzējas ar realitāti

Kopumā projektam bija paredzēti 5 miljoni eiro. Kā redzam, mūsu kaimiņi jau dara to, ko Latvijas valdība plāno uzsākt no 2022. gada. Tātad, Latvijas valdības lēmums par atbalsta programmu vieglā transporta elektrificēšanai saskan ar pārticības ziņā līdzvērtīgas kaimiņvalsts – Lietuvas – lēmumu.

2021. gadā Lietuvas Vides ministrija paziņoja, ka no 8. jūnija pieņems juridisko personu pieteikumus subsīdijām par jaunu elektrisko transportlīdzekļu iegādi. Vienam transportlīdzeklim var iegūt pat 11 000 eiro lielu atbalstu. Atbalstam kopumā piešķirti 5 miljoni eiro. Kāpēc Lietuvā tāda centība? Kāpēc Lietuvas valdība nospraudusi mērķi – 46 000 elektromobiļi 2025. gadā, kas, pārrēķinot proporcionāli esošajiem autoparkiem, Latvijā atbilstu ap 23 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lūgs valdību izvērtēt iespēju samazināt PVN svaigiem pārtikas produktiem

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūgs Ministru kabinetu līdz 2022.gada 1.jūlijam nākt klajā ar ziņojumu par iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigiem pārtikas produktiem.

Parlamenta komisija šodien izskatīja kolektīvo iesniegumu "Samazinām PVN pārtikas produktiem", kuras mērķis ir noteikt PVN likmi 5% apmērā svaigiem pārtikas produktiem.

Šodienas sēdē izskanēja priekšlikums nodot iniciatīvu tālākai izvērtēšanai Zemkopības ministrijā (ZM), kur tā varētu izvērtēt un izdiskutēt šo jautājumu kopā ar Finanšu ministriju (FM), lai pēc tam atgrieztos pie šī jautājuma izskatīšanas atpakaļ komisijā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns atbalstīja minēto ieceri, sakot, ka šādus lēmumus nevar pieņemt bez valdības iesaistes. Jānoskaidro plusi un mīnusi, kā arī tas, ko šāda PVN likmes samazināšana dotu iedzīvotājiem, tautsaimniecībai un valsts budžetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus

Māris Ķirsons, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ēdinātājus smagi skar cenu pieaugums, maksātspējas kritums un darbinieku trūkums

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ēdināšanas uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju, gāzi, apkuri un degvielu ir pieaugušas no 50 līdz 100%, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) veiktā aptauja.

Turklāt 75% no uzņēmumiem vairs nesaņem nekādas telpu nomas atlaides, bet 90% cīnās ar hronisku darbinieku trūkumu. LRB aicina atbildīgās amatpersonas un viesmīlības nozares pārstāvjus atkal sēsties pie sarunu galda, lai kopīgi meklētu risinājumus izejai no krīzes.

“Viesmīlības un ēdināšanas nozare visvairāk cieta gan Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, gan arī pašlaik ir tā, kas visvairāk izjūt cenu pieaugumu un cilvēku maksātspējas kritumu, kā arī Krievijas-Ukrainas kara izraisīto tūrista skaita kritumu. Turklāt jau pašlaik VID uzņēmumiem sāk atprasīt uz laiku atliktos nodokļu parādus. Ēdināšanas uzņēmumi jau vairāk nekā divus gadus ir visiem iespējamiem veidiem cīnījušies par izdzīvošanu, bet gaisma tuneļa galā ir grūti saredzama pat vislielākajiem optimistiem. Tāpēc nozare aicina valdību un Saeimu atsākt sarunas par iespējamiem atbalsta risinājumiem, tai skaitā nodokļu sloga mazināšanu,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ekonomikas, veselības, finanšu un ārlietu ministriem adresētajā vēstulē teikts, ka, neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka "zaļajā režīmā" varēs strādāt pie jebkura saslimstības līmeņa, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk kā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka.

Pēc LVRA paustā, šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.

"Kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris, aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses" LVRA vēstulē aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru