Kokapstrādes uzņēmuma SIA «Vika Wood» peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā pieauga līdz 5,346 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums samazinājās un bija 58,657 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016.gadu, SIA «Vika Wood» apgrozījums pagājušajā gadā samazinājās par 1,7%, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pieauga 1,8 reizes. Balstoties uz izmaiņām likumdošanā, uzņēmums pērn reversēja atliktā nodokļa saistības un pilnā apmērā tās norakstīja peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kas pozitīvi ietekmēja tā peļņu par 1,2 miljoniem eiro.

SIA «Vika Wood» vadība gada pārskatā atzīmē, ka pērn pieauga cenas gan izejvielām - zāģbaļķiem, gan uzņēmuma saražotajai produkcijai - zāģmateriāliem. Lietainā vasara un rudens, kā arī vēlā ziemas iestāšanās ierobežoja ražošanai nepieciešamo zāģbaļķu pieejamību, palielinot to cenu. Savukārt zāģmateriālu cenas pieaugumu veicināja pieprasījuma kāpums visos zāģmateriālu tirgos. SIA «Vika Wood» pagājušajā gadā samazinājusi ražošanas apjomus par 5,5%, bet vienlaikus spēja pārdot visu pagājušajā gadā sažoto produkciju.

SIA Amber Wood Eiropas grīdu seguma tirgu cenšas iekarot, izmantojot invotīvus ražošanas un pārdošanas risinājumus.

Ozols jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par ļoti vērtīgu koksni, no kura gatavoti izstrādājumi ir ne tikai ļoti izturīgi, bet arī prestiži. Pagājušajā gadsimtā ozolkoka mēbeles tika uzskatītas kā savdabīgs varas un ietekmes simbols. Ozolkoka karotes, mucas, arī kalšanai nepieciešamās kokogles un pat finiera ražošana – tā ir vēsture, taču pašlaik ozols lielākoties tiek izmantots kā grīdas materiāls – gan grīdas dēļu, gan parketa veidolā. To, ka Latvijā izaugušo ozolu koksni var sekmīgi pārstrādāt augstas pievienotās vērības produktā – grīdās – pierāda arī SIA Amber Wood.

Kokapstrādes uzņēmuma Vika Wood apgrozījums pērn samazinājies par 11,7% līdz 36,47 miljoniem latu, un līdz ar to kritusies arī uzņēmuma peļņa, liecina Lursoft dati.

Viens no lielākajiem Talsu novada uzņēmumiem 2012. gadā nopelnīja 1,85 miljonus latu iepretim 4,63 miljoniem latu, ko Vika Wood izdevās nopelnīt 2011. gadā.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka pērn ekonomikā nav novērojusi būtiskas izmaiņas pozitīvā virzienā un, SIA Vika Wood vadība uzskata, ka 2012. gadā turpinājusies stagnācija, tādēļ pieprasījums pēc zāģmateriāliem un celulozes šķeldas nav palielinājies, kas, savukārt, ietekmēja to cenas.

Pārskata gadā SIA Vika Wood samazinājusi savu ražošanas apjomu par 17%. Iemesls šādam samazinājumam bijis Latvijas Valsts Mežu samazinātais zāģbaļķu piegāžu apjoms par 28% jeb 70 tūkst. m3. Uzņēmuma vadība norāda, ka būtiskais apjoma samazinājums, kas radies no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, visvairāk negatīvi ietekmējis kopējos darbības rezultātus.

Cilvēka darba dzīves ritms uzņem aizvien straujāku tempu un prasa daudz lielāku enerģijas patēriņu, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Tādēļ pieaug nozīme tai dzīves telpai, kurā mēs pavadām laiku vienatnē vai kopā ar saviem tuvajiem, šajā harmoniskajā vidē uzkrājot spēkus nākamajām dzīves uzvarām. Katrs savu īpašo mājokli saredz savādāku, taču pamata vērtības ir līdzīgas - komforts, kvalitāte un ilgtspējīgs risinājums, kas ļauj māju sajūtu baudīt paaudzēs, tādējādi veidojot tieši savu īpašo identitāti. Tāpēc ir svarīgi izdarīt pārdomātu izvēli brīdī, kad tiek likti pamati šai videi – vai mēs vēlamies ātru un lētu, vai tomēr pārdomātu un ilgtermiņā vērstu mājokli.

Uzņēmums Glass & Wood, kurš Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau 14 gadus, ir šī uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Jāņa Garanča atbilde uz šo jautājumu pašam sev, kad viņš domāja, kādu vēlas izveidot savas ģimenes māju. „Mājoklim ir jābūt profesionāli izveidotam, kvalitatīvam un tādam, kas sniedz siltuma sajūtu. Šis ir iemesls, kādēļ tika radīts Glass & Wood, kura pamatvērtības un darbus raksturo trīs vārdi – kvalitāte, dabiskums un autentiskums,” pauž J. Garančs.

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

SEB banka un Latvijas lielākais kokzāģēšanas uzņēmums SIA Vika Wood parakstījis sadarbības līgumu par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 7 miljonu eiro apmērā ražotnes paplašināšanai un modernizēšanai.

Kā informēja SEB bankas pārstāvji, finansējuma izlietojuma mērķis ir SIA Vika Wood ražotnes paplašināšana un modernizēšana atbilstoši tirgus prasībām. Projekta īstenošanai tiek piesaisti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, tāpēc papildu 7 miljonu eiro finansējumam SEB banka un SIA Vika Wood parakstīja 1,05 miljonu latu lielu galvojuma līgumu ES struktūrfondu avansa maksājuma saņemšanai no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.

«Pateicoties ilgus gadus veidotai infrastruktūrai koksnes ražošanā Latvijā, uzņēmuma spējai pielāgoties mainīgajai biznesa videi, kā ar prasmei izmantot eksporta iespējas, SIA Vika Wood arī ekonomikas lejupslīdes gadu laikā spējusi nodrošināt stabilus ražošanas apjomus,» uzsver SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Kokapstrādes uzņēmums "Vika Wood" pagājušajā gadā strādāja ar 60,851 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,6 reizes - līdz 2,514 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2019.gadā, samazinoties globālajai tautsaimniecības izaugsmei, zāģmateriālu tirgi piedzīvoja strauju cenu lejupslīdi. Nozīmīga ietekme uz cenu dinamiku bija papildus mežizstrādes apmēriem egles mizgraužu dēļ un zemu izmaksu izejmateriāla pieejamībai Centrāleiropas kokrūpniecībā.

Tajā pašā laikā Latvijā saglabājās salīdzinoši augstas izejmateriālu izmaksas. "Vika Wood" pērn palielināja ražošanas apmērus par 1%. Kompānijas vadība informē, ka pēc apmēra pērn visvairāk produkcijas realizēts Japānā - 25,4%, seko Latvija, kur realizācija veidoja 19,3%, Igaunija - 15,4%, Ķīna - 6,4%, Vācija - 5,1%, Lietuva - 5%, Koreja - 4,9%, Apvienotā Karaliste - 4,6% un Nīderlande - 4,5%.

SEB banka ir piešķīrusi uzņēmumam Vika Wood ilgtermiņa aizdevumu 7.5 miljonu eiro apmērā. Aizņēmums kopā ar paša uzņēmuma līdzekļiem tiks ieguldīts ražošanas modernizācijā, uzstādot automatizētu zāģmateriālu šķirošanas līniju, informē SEB banka.

Jaunā iekārta nodrošinās zāģmateriālu šķirošanu, izmantojot lāzerskenerus. Šis ieguldījums ļaus uzņēmumam uzlabot zāģmateriālu šķirošanas procesa efektivitāti un ļaus palielināt sašķiroto zāģmateriālu kategoriju skaitu.

«Savlaicīgi veiktās investīcijas modernās tehnoloģijās dos iespēju vēl efektīvāk izmantot koksni, paplašināt produktu klāstu, un nostiprināt uzņēmuma pozīcijas tālākai izaugsmei. Izvēloties tehnoloģiju, tika paņemti labākie nozarē pieejamie tehniskie risinājumi un augstākie darba vides standarti,» saka «Vika Wood» valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

«Viens no modernas ražošanas principiem ir automatizēt rutīnas procesus, darbiniekiem uzticot to vadību un uzraudzību. Šī būs pirmā šāda tipa automatizētā šķirošanas līnija Latvijā, un tas uzņēmumam ļaus stiprināt gan savu produktivitāti, gan konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī plašākā reģionā. «SEB » banka un «Vika Wood» sadarbojas jau daudzus gadus,» norāda «SEB» bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā SIA Vika Wood nodevis ekspluatācijā 3 milj. eiro vērto jaunas baļķu šķirošanas līniju.

"Ar jaunās baļķu šķirošanas līnijas iedarbināšanu spēsim apstrādāt lielākus zāģbaļku apjomus, jo mežizstrāde ir pakārtota klimatiskajiem apstākļiem un tai ir izteikts sezonāls raksturs," skaidro SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers. Viņš savu teikto pamato ar to, ka jaunās līnijas baļķu šķirošanas ātrums ir 160 m minūtē, kamēr līdz šim tas bija tikai 55 metri minūtē.

"Tas nozīmē, ka baļķu šķirošanu varēsim veikt vismaz 2.5 reizes ātrāk, kā arī tos sašķirot ar augstu precizitāti, jo jaunās līnijas garums ir 300 m, pašlaik uz pusi mazāka — tikai 150 m," stāsta A. Krecers. Viņaprāt. šādas līnijas izveide ir solis pretī Latvijas mežu un koksnes īpašniekiem, lai tiem nebūtu jāgaida rindā uz baļķu uzmērīšanu kokzāģētavā, turklāt mežā sagatavotie baļķi jāglabā krautuvēs mežos vai pie mežu ceļiem, kur tos var izvest tikai noteiktos gadalaikos. «Ilgstoši glabājoties mežu krautuvēs, bez speciālas apstrādes skujkoku, it īpaši priedes zāģbaļķi zaudē savas īpašības un kvalitāti un līdz ar to pazeminās to realizācijas iespējas un cenas,» norāda A. Krecers. Viņš atzīst, ka vienmērīga balķu plūsma no meža cirsmām uz kokrūpniecības uzņēmumiem būtu iespējama tikai tad, kad līdz šiem mežiem ceļi būtu klāti ar asfaltu.

SIA Vika Wood šogad zāģmateriālus saražos vairāk nekā 2008. gadā un arī nākamgad cer saglabāt esošos ražošanas apjomus

«Šogad nav bijusi neviena dīkstāves diena, nodarbināto skaits un to atalgojums nav samazināts, zāģētās produkcijas ražošanas apjoms m3 izteiksmē būs lielāks nekā 2008. gadā, kad saražoja 252 941 m3,» stāsta vienas no Latvijas no lielākajiem kokzāģētājiem SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers.

Viņš atzīst, ka šobrīd vēl ļoti precīzi nevar pateikt, par cik m3 vai procentiem salīdzinājumā ar 2008. gadu saražoto zāģmateriālu būs vairāk. «Lai arī 2009. gadu dēvē par ekonomiskās lejupslīdes laiku, tomēr Vika Wood nav sašaurinājies un visu gadu ir strādājis stabili un vairāk pārdevis ārzemēs nekā pērn,» norāda A. Krecers. Viņš atzīst, ka uzņēmuma plāns šogad zāģmateriālu ražošanas apjomus saglabāt ap 250 000 m3 būs izpildīts ar uzviju. SIA Vika Wood ražošanas jauda ir aptuveni 280 000 m3 žāvētu un šķirotu zāģmateriālu, no tiem 35% ir egles, 65% - priedes zāģmateriāli. Ražošanas apjomi 2010. gadā būs atkarīgi arī no svarīgākās izejvielas — skujkoku zāģbaļķu pieejamības Latvijā un to cenām. «Daļu baļķu piegādās Latvijas valsts meži, bet pārējo daļu pirksim spot tirgū no citiem mežu īpašniekiem un koksnes tirgotājiem,» uzsver A. Krecers. Viņš norāda, ka šobrīd ir pabeigta sarunu procedūra par a/s Latvijas valsts meži apaļkoksnes piegādēm, tomēr sarunas par to vēl joprojām notiek.

Grīdu ražošanas SIA Amber Wood radījis jaunu produktu, par kuru saņēmis Latvijas patentu, vienlaikus strādā pie aptuveni divus miljonus eiro vērta investīciju projekta, kas ļautu ražošanā izmantot mākslīgo intelektu un robotus.

Lai arī pēdējos gados koka grīdu segumu tirgus ir piedzīvojis radikālas svārstības, tomēr SIA Amber Wood pašlaik aktīvi strādā pie jaunu iespēju radīšanas, kuras nākotnē būtiski palielinās uzņēmuma konkurētspēju.

Investīciju miljoni

Viņš atzīst, ka Eiropas patenta pieteikums atrodas izstrādes procesā. “Jebkurā situācijā jaunais patents kopā ar jau spēkā esošo SIA Amber Wood īpašumā esošo Eiropas patentu nostiprinās zīmola Stalgen divslāņu dēļu pozīcijas tirgū,” uzsver I. Akerfelds. Viņš norāda, ka uzņēmums ir ieguvis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās programmas atbalstu (100 000 eiro) un centīsies savā ražošanas procesā izmantot robotus daudzslāņu materiālu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā nesošā slāņa un virskārtas līmēšanā. “Robotizētu tehnoloģiju ieviešana komplektā ar investīcijām ražošanas procesu uzraudzības un vadības algoritmu pārveidē un adaptācijā mākslīgā intelekta integrācijas vajadzībām ilgtermiņā atmaksāsies ne tikai ražošanas konkurētspējā un efektivitātē, bet arī produkcijas kvalitātē un ražošanas procesu ilgtspējā,” savu pārliecību pauž I. Akerfelds. Viņš atzīst, ka iecerētā uzņēmuma pārveides projekta izmaksas tiek lēstas uz diviem miljoniem eiro. “Investīcijām jābūt samērojamām ar rezultātu, un nevar atļauties ieguldīt līdzekļus, nerodot to atgūšanas iespējas,” tā I. Akerfelds.

Jauna komercķīla reģistrēta kokzāģēšanas rūpnīcai SIA Vika Wood, liecina Lursoft pieejamie dati.

5,25 miljonu eiro vērtās ķīlas ņēmēja ir AS SEB banka, ar kuru uzņēmums slēdzis lielāko daļu no iepriekš reģistrētajiem komercķīlu līgumiem.

Izziņā esošie dati rāda, ka SIA Vika Wood par labu komercbankai ieķīlājusi savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Talsu novada uzņēmums SIA Vika Wood savu darbību uzsācis pirms nepilniem divdesmit gadiem. Pērn uzņēmuma apgrozījums audzis par 7,88%, sasniedzot 55,984 miljonus eiro, savukārt peļņu veidojuši 1,629 miljoni eiro. Apjoma ziņā visvairāk produkcijas uzņēmums pagājušajā gadā realizējis Japānā (28,14%), aiz kuras seko Latvija ar 15,49%, Ķīna (11,48%) un Vācija (7,66%).

Kokapstrādes uzņēmuma SIA Vika Wood apgrozījums pērn sasniedzis 55,984 miljonus eiro, kas ir par 7,88% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums apgrozījuma kāpumu skaidro ar cenu līmeni tirgū gan zāģmateriāliem, gan blakus produktiem, kā arī nelielu ražošanas apjoma pieaugumu. Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa samazinājusies par 38,7%, līdz 1,629 miljoniem eiro.

Uzņēmums norāda, ka pērn ekonomikā nav notikušas būtiskas izmaiņas pozitīvā virzienā un turpinājusies stagnācija, kas nav devusi pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma darbības nozari. Uzņēmums ziņo, ka pieprasījums pēc zāģmateriāliem un celulozes šķeldas nav palielinājies, kas savukārt ietekmējis to cenas. Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka, tikai pateicoties ražošanas līmenim, SIA Vika Wood pagājušajā gadā spējusi pacelt zāģmateriālu cenu, salīdzinot ar 2012.gadu par 8%, savukārt zāģbaļķu cena palielinājusies par 13%.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Pasaules finanšu krīzes un tās radīto seku dēļ 2009. gadā skujkoku zāģbaļķu sortimentus valsts mežu apsaimniekotājs pārdos par 2005. gada cenām, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Cenas LVM varēja iegūt augstākas, ja vien trīsgadīgo līgumu pretendentiem — pircējiem nebūtu uzstādījuši, kā prasību līdzdalībai izsolē — obligātu automātisko baļķu uzmērīšanas līnijas esamību, tādējādi būtiski samazinot pretendentu skaitu," uzser kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls. Viņam šķitis dīvaini, ka LVM apaļkoksnes piegādēs cenu krituma un pretendentu sarukuma apstākļos vēl vairāk sašaurināja potenciālo pircēju loku.

Vairāk lasiet 13. janvāra Dienas biznesā.

Par Latvijas lielākā zāģētās produkcijas ražotāja SIA Vika Wood vienīgo īpašnieku kļuvis Īslandes kompānija Norvik hf, liecina SIA Lursoft informācija pēc Uzņēmumu reģistra datiem.

Līdz šim 6,54% SIA Vika Wood kapitāldaļu piederēja SIA Norvik Timber Industries, kura 100% kapitāldaļu īpašnieks bija Īslandes kompānija Norvik hf, kurai arī piederēja atlikušie 93,46% kapitāldaļu.

«Uzņēmumā nekādu pārmaiņu nav, jo Norvik hf kā ir bija tā arī ir uzņēmuma īpašnieks,» tā situāciju komentēja SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers. Viņš arī uzsvēra, ka pārbīdes īpašnieku pusē nemaina uzņēmuma agrāk nospraustos plānus un veicamos pasākumus.

Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) organizētajā Kurzemes finanšu forumā par labāko darba devēju tika atzīts kokapstrādes uzņēmums Vika Wood.

Lai godinātu uzņēmīgākos un sociāli atbildīgākos darba devējus Latvijas Republikas 90. gadadienas priekšvakarā un izceltu darba devēju nozīmi, kā arī ieguldījumu reģionu attīstībā, LDDK pasniedza atzinības rakstus labākajam darba devējiem. Kurzemē to uzņēmuma Vika Wood vārdā saņēma valdes loceklis Andris Krecers. Labākā darba devēja balvai Kurzemes reģionā VID un DDK bija izvirzījusi uzņēmumus, kuru darbība reprezentē labas uzņēmējdarbības praksi – SIA Jaunalko, A/S Venceb, SIA Vika Wood, SIA Ostasceltnieks un LSEZ SIA Pumac Latvia.

Par galveno kritēriju šim titulam tika izvirzīta nodokļu disciplīnas ievērošana, kā arī tiesiskas darba attiecības, kvalitatīva pārvaldība un aktīva ne tikai paša uzņēmuma darbības organizēšana, bet arī darbošanās nozares asociācijā, Db informēja LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

Šajā reizē portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot ražošanas procesu kokapstrādes uzņēmumā Vika Wood!

Pēdējos gados uzņēmums ražo aptuveni 250 tūkstošus gatavās produkcijas gadā. Uzņēmums apstrādā skujkokus priedi un egli, un to sadalījums ir aptuveni attiecīgi 55% priede un 45% - egle, stāsta SIA Vika Wood ražošanas vadītājs Udo Pētersons.

Lielāko daļu veido eksports - aptuveni 80%, savukārt pārējie 20% produkcijas tiek tirgots Latvijā. Lielākie uzņēmuma tirgi ir Japāna, Ķīna, arī Vācija, un kopumā Vika Wood eksportē teju uz 30 valstīm.

Kompānijā strādā aptuveni 140 darbinieki.

Kompānija pirms 3-4 gadiem ražoja vairāk, taču tagad apjomi samazinājušies, kas saistīts ar izejmateriālu sagādi.

Kā tiek ražoti zāģmateriāli, skaties galerijā augstāk!

Neliela 100% Latvijas kapitāla SIA Wood ART.lv ar interjera dizaina izstrādājumiem, vēsturisku priekšmetu restaurāciju un kopiju izgatavošanu ieguvusi pasūtījumus Maskavā .

Uzņēmuma īpašnieki mērķtiecīgi nav strādājuši, lai saņemtu iespaidīgus pasūtījumus no Krievijas, tomēr uzņēmuma izstrādājumu kvalitāti ārzemnieki ir novērtējuši – sameklējuši interjera dizaina restauratorus un ražotājus un piedāvājuši Golden Gate 28 stāvu biroju ēkā Maskavā sabiedriskām telpām izveidot interjeru. Lai arī SIA Wood ART.lv ir pieredze dizaina interjera viedošanā vairākās viesnīcās Latvijā, kā arī privātmājās, tomēr tik liela apmēra darba pasūtījums ir saņemts pirmo reizi.

«Uzņēmuma rīcībā ir attiecīga ražotne, kvalificēti speciālisti galdniecības izstrādājumu (arī mēbeļu) izgatavošanai, restaurācijai un montāžai,» galveno sekmīga darba recepti atklāj SIA Wood ART.lv līdzīpašnieks Alvis Barkāns. Viņš īpaši izceļ uzņēmuma darbiniekus, bez kuriem panākumi izpaliktu.

Somijas mežrūpniecības grupa "Metsa Wood" iniciatīva "Hybrid City" meklē veidus, kā padarīt būvniecību ilgtspējīgāku, izmantojot pašreiz pieejamās būvniecības metodes.

Ņemot vērā, ka būvniecība patērē ap 50% no pasaulē pieejamajiem resursiem, ir nepieciešams plāns B kā, saglabājot pašreizējo efektivitāti, ražošanu padarīt ilgtspējīgāku un ar mazāku negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpēc "Metsa Wood" organizē starptautisku inovāciju konkursu, kurā aicina piedalīties arī interesentus no Latvijas.

"Metsa Wood" aicina būvinženierus un būvniecības kompānijas un citus interesentus pievienoties iniciatīvai, lai kopīgi atklātu pasaules labākos risinājumus efektīvākām, ilgtspējīgākām, modulārām un praktiskākām celtniecības metodēm. Dalībniekiem ir jāizvēlas esoša daudzstāvu ēka, kas nav būvēta no koka, jāizvēlas ēkā izmantots elements un jāpārveido tā, izmantojot "Metsa Wood" laminēta finiera kokmateriālus Kerto LVL kā galveno materiālu.

Laikā, kad viesnīcu darbība ir ierobežota, "Grand Poet Hotel by Semarah" konferenču un pasākumu nodaļas vadītājs Dainis Jermaks kopā ar draugiem radījis zīmolu "Ulmo wood", kas radījis savu pirmo pilotproduktu - balansa dēli.

Paralēli algotam darbam D.Jermaks jau pāris gadus nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību – konferenču un pasākumu tehnisko nodrošināšanu. Pagājušajā gadā, pateicoties "Altum" atbalstam, tika iegādāts nepieciešamais inventārs, bet, sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies. Šovasar vēl sanācis to nedaudz izmantot privātos pasākumos ar lielu piepūšamo āra ekrānu, gan kāzās bilžu rādīšanai, gan pagalma kino vakariem. Tomēr arī citu D.Jermaka draugu nodarbes ietekmēja pandēmija - tādēļ viņi kopā saprata, ka šis ir iespēju laiks.

Tā radīts zīmols "Ulmo wood", kas ir dizaina un attīstošu priekšmetu ražotājs, pamatā no liektām finiera detaļām vai arī finieri kombinējot ar dažādiem hi-tec materiāliem. Šobrīd tehnoloģiju, partneru un tirdzniecības kanālu pārbaudei zīmols ražo un tirgo balansa dēļus, bet pavisam drīz plāno paplašināt sortimentu.

Cēlkoka grīdu ražošanas uzņēmums Jelgavā SIA Amber wood ar bankas Citadele līdzfinansējumu investēs pusmiljonu eiro un iegādāsies ražošanas tehniku, lai ieviestu un ražotu jaunu produktu - shevron jeb franču skujiņas parketu. Amber wood klientu pieprasījums liecinot, ka šobrīd Eiropā šis grīdas segums ir modes tendence, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunais produkts - franču skujiņas parkets - ir neregulāras formas ar slīpiem gala griezumiem un interjeram sniedz jaunas dizaina iespējas. «Aptuveni 80% no Amber wood saražotā tiek eksportēts, un šobrīd jūtam pieprasījumu no mūsu ārzemju partneriem, kas vēlas iegādāties tieši shevron parketu. Arī grīdu segumiem ir modes tendences, un mūsu uzstādījums ir tām pielāgoties. Samēra liels klientu pieprasījums ir arī pēc dārga un specifiska apdares materiāla, piemēram, ar dažādiem sena koka efektiem,» stāsta Amber wood vadītājs Ivars Akerfelds.

Viņš skaidro, ka kvalitatīva shevron parketa izveidei ir nepieciešama speciāla tehnika, jo materiāls grūti pakļaujas industriālai apstrādei. Ar Citadeles finansējumu uzsākta ražotnes angāra paplašināšana un tiks iegādāta jaunu ražošanas tehnika ne tikai konkrētā parketa, bet arī dažādu apdares materiālu izveidei. «Ticam, ka varēsim paplašināt pircēju loku, piedāvājot pēc iespējas dažādākas dizaina iespējas,» pārliecināts ir uzņēmējs.

Zviedrijā pēc 2005. gada janvāra vētras joprojam no meža nav izvestas sacirstas un sakrautas vējgāzes tādos daudzumos, ka iestādēm radušās nopietnas bažas par neredzētu kukaiņu savairošanos pavasarī. Runa ir par baļķu grēdām, kas daudzviet vēl stāv ceļmalās un varētu kļūt par koksnes kaitnieku perēkļiem. Tādēļ Zviedrijas meža pārvalde (Skogstyrelsen) devusi norādījumu visiem meža īpašniekiem izvest visus koksnes krājumus vai «padarīt tos nederīgus kā perināšanās vietas» līdz 15. jūlijam. Tā kā visus ceļmalās sakrautos balķus nav iespējams izvest uz zāģētavām vai koksnes krātuvēm ārpus meža (piem., uz vietām, kur baļku grēdas smidzina ar ūdeni), lielais meža koncens Sodra nolēmis izmantot apstrīdētu kukaiņu indi cipermetrīnu (cypermertin) baļku krājumu smidzināšanai. Balķu smidzināšana un impregnēšana ar cipermetrīnu novērstu kukaiņu vairošanos, taču šādi plāni izraisījuši nopietnas rūpes zviedru vides aizsardzības iestādēs. Cipermetrīnu uzskata par ļoti spēcīgu un bīstamu indi, sevišķi, ja tā nonāk ūdenskrātuvēs, kur inde vai nogalināt zivis. Kā raksta avīze Hallands Nyheter, brīdinājumi par kukaiņu vairošanos nostāda sabiedrību izvēlē starp riskēšanu ar divām katastrofām – neredzētu kukaiņu uzbrukumu gan baļķu krājumiem, gan veselam mežam, vai arī masveidīgu zivju un citu ūdenskustoņu noindēšanu. Avīze norāda, ka ar nejaušu pusmiljons lašu mazuļu noindēšanu «zivju fermā» 1991. gadā pietika, lai valsts iestādes censtos aizliegt cipermetrīna priekšteci permetrīnu. Aizliegumu novērsa spiediens no meža nozares, taču to vēlāk aizliedza Eiropas Savienība. Savukārt cipermetrīns esot desmit reizes indīgāks, nekā aizliegtais permetrīns.

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.