Jaunākais izdevums

Nozares eksperti brīdina par tendenci pieaugt viltotu un nelegālu pesticīdu kravu apjomiem, kā rezultātā var būt apdraudēts zemnieku produkcijas noiets un patērētāju drošība.

Daļa lauksaimnieku gan neslēpj, ka visu izšķir cena un ja reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi jāpērk par daudzkārt augstāku cenu, tad priekšroka tiek dota kaimiņvalsts precei. Lietuvā pēc turīgāko zemnieku aptaujas konstatēts, ka 22 % no visa augu aizsardzības līdzekļu tirgus ir nereģistrēti jeb nelegāli. Pašmāju nozares eksperti lēš, ka Latvijā situācija varētu būt nedaudz atšķirīga, taču nepieciešams apvienot spēkus cīņai pret viltotajiem un nelegālajiem pesticīdiem, kas apdraud lauksaimniecību, ekonomiku un cilvēku drošību.

Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas (LAALRUTA) rīkotajā konferencē par viltotu un nelegālu augu aizsardzības līdzekļu identificēšanu un apturēšanu izskanējusī informācija liecina - ja 2007. gadā nelegālo pesticīdu tirgus apjomi pasaulē aplēsti ap 5 – 7 % no kopējā pesticīdu tirgus, tad 2010. gadā tā apjomi pārsnieguši 10 % un veido aptuveni piecus miljardus USD, kas esot identiski vairāku lielražotāju apgrozījumam. Valsts Augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks Raivis Grosbārdis lēš, ka Latvijā šī tirgus apjomi varētu būt līdzīgi, taču pastāv drauds, ka tas var pieaugt Lietuvā izvērstās pastiprinātās cīņas pret viltojumiem dēļ. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ostām, jo iekšzemē ir grūtāk izkontrolēt viltotos pesticīdus.

Lietuvas Augu aizsardzības asociācijas direktore Aušra Beniuliene atzīst - paši zemnieki slikti saprot, kas ir legāli un kas nelegāli - to pierādot ne tikai veiktās aptaujas rezultāti, bet arī konstatētie pārkāpumi. Karstais punkts esot Kauņas rajons, kur konstatēti nelegālo pesticīdu pārpakošanas gadījumi un nav zināms, kāda ir to tālākā virzība. Bijis arī gadījums, kad produkts ievests kā aktīvā viela, ko varēja izmantot ne tikai medikamentu, bet pat bioloģiskos ieroču ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laidusi klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti.

Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi 3 un 21 tonna pesticīdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

CSP pirmo reizi ir veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Izmantojot 2014. gadā iegūtos datus, kā arī rezultātus no 2012. gadā veiktā apsekojuma par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim, tiek nodrošināta informācija, lai novērtētu pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai.

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graudaugu kultūrām vidēji izmanto 1,04 kilogramu pesticīdu uz hektāru

Žanete Hāka, 16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā graudaugu sējumos izmantotas 598 tonnas pesticīdu (darbīgās vielās) jeb 1,04 kilogrami vidēji vienam sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Savukārt rapša platībām izmantotas 181,3 tonnas pesticīdu jeb vidēji 1,54 kilogramu vienam sējumu hektāram.

Apsekojuma rezultāti parāda, ka visintensīvāk augu aizsardzības līdzekļus graudaugiem lietoja ziemas kviešu audzēšanai – 1,51 kilogramu pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas miežu sējumos izmantoti 1,41 kilograms, vasaras kviešu laukos – 0,89 kilogrami pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas un vasaras rapša sējumos šis rādītājs sasniedzis 1,75 kilogramus un 1,29 kilogramus vienam hektāram. Auzu, griķu un graudaugu mistru sējumos pesticīdu izlietojums vienam sējumu hektāram bija ievērojami mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pastāv vispārēja tendence piemērot nodokļus dažādām bīstamām vielām, vides eksperti iesaka ar nodokli aplikt lauksaimniecībā izmantojamos pesticīdus.

Biedrības Zaļā brīvība sagatavotajā Vides nodokļa sistēmas efektivitātes un turpmākās attīstības novērtējuma gala ziņojumā ir atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu, kur ir minēta prasība valstīm izstrādāt grafikus un mērķus, lai samazinātu pesticīdu lietošanu. Turklāt dalībvalstis tam var izmantot visus līdzekļus, kas nepieciešami mērķa sasniegšanai.

Lai gan pašreiz Latvijā pesticīdi nav aplikti ar nodokli, ziņojumā ieteikts ieviest šādu nodokli. Tiek ieteikts nodokli aprēķināt pēc pesticīdu sastāvā esošajām aktīvajām vielām, nosakot, ka likme ir 2,50 eiro par vienu kilogramu aktīvās vielas.

Kā ieteicamas pārejas periods varētu būs laiks no 2017. līdz 2019.gadam, bet pēc tam nodokļa likmei būtu jāpaliek nemainīgai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kurš kuru izaicina

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011.gadā Latvijā pārdoto pesticīdu apjoms bija 148,2 tonnas, savukārt 2019.gadā tas palielinājies par 49,1%, līdz 295,4 tonnām, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Vienlaikus ES statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopumā Latvijā pārdoto pesticīdu skaits 2019.gadā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, saglabājies neliels - lai arī Latvijā 2019.gadā pārdoto pesticīdu apjoms sasniedz 295,5 tonnas, salīdzinot ar, piemēram, Spāniju (24 073 tonnas), Itāliju (24 286 tonnas) vai Vāciju (10 217 tonnas), pārdoto pesticīdu apjoms ir ievērojami zemāks.

Vienlaikus "Eurostat" dati liecina, ka kopējais pesticīdu lietojums ES ir samazinājies no 360 000 tonnām uz visām dalībvalstīm 2011.gadā, līdz 333 500 tonnām 2019.gadā.

Komentējot "Eurostat" datus Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) skaidroja, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011.gada nozīmīgi palielinājusies lauksaimniecībā izmantotās zemes platība (par 8%) un aramzemes platība (par 14%), līdz ar to palielinājies arī izmantoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms. Lai ar krūmiem vai ilggadīgajām nezālēm aizaugušu platību sagatavotu lauksaimnieciskai darbībai, siltumnīcefekta gāzu emisiju un izmaksu ziņā visekonomiskāk to paveikt, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, uzsvēra dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā aizvien vairāk grib iekļūt nelegālie imigranti

Elīna Pankovska, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pieaudzis nelegālās migrācijas spiediens, kā arī viltoto dokumentu un kontrabandas gadījumu skaits, tā, veicot pirmā pusgada darbības apkopojumu, secinājusi Valsts robežsardze.

Pirmajos sešos šā gada mēnešos, salīdzinot ar 2011. gadu, krasi pieaudzis «zaļās» robežas pārkāpēju skaits uz Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas robežām. Skaitļi liecina, ka pagājušā gada sešos mēnešos tika aizturēti tikai divi pārkāpēji uz Baltkrievijas robežas, bet šī gada attiecīgajā periodā Latvijas robežsargi ir aizturējuši jau 23 pārkāpējus.

Gandrīz tik pat daudz šogad ir aizturējuši arī Baltkrievijas robežsargi – 24 pārkāpējus. Vairāk nekā divas reizes pieaudzis «zaļās» robežas pārkāpēju skaits uz Krievijas robežas. Šī gada pirmajā pusē aizturēti jau 83 pārkāpēji, savukārt Krievijas robežsargi aizturējuši 24 pārkāpējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viltoto preču realizācijas sekas uz valsts ekonomiku kopumā nes ne tikai miljonu zaudējumus, bet arī samazina darba vietu skaitu nozarēs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viltoto preču dēļ Eiropas Savienības (ES) tirgū katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro, kas veido 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Tā liecina Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (EUIPO) pētījumi. Papildus šiem zaudējumiem tiek lēsts, ka viltojumu netiešās ietekmes rezultātā ES dalībvalstu ekonomikā katru gadu tiek zaudēti vēl 35 miljardi eiro, kas ir izskaidrojams ar to, ka ražotāji no piegādātājiem pērk mazāk preču un pakalpojumu, kas rada ietekmi saistītās nozarēs. Apkopotie dati parāda, ka viltojumu dēļ ik gadu budžeta ieņēmumos ES valstīs netiek iekasēti līdz pat 14,3 miljardi eiro, jo viltoto preču ražotāji un izplatītāji nemaksā nodokļus, sociālās iemaksas un pievienotās vērtības nodokli. Latvijā viltoto preču radītie zaudējumi tirgū ir 140 milj. eiro, kas veido 15,7 % no pārdošanas apjoma nozarēs kopumā, izraisot arī darbavietu samazināšanos par 2,5 tūkst. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No apgrozības izņem tūkstošiem viltotu eiro banknošu

Jānis Rancāns, 17.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstīs šā gada pirmajos sešos mēnešos no apgrozības izņemts 251 tūkstotis viltotu eiro banknošu, informē Eiropas Centrālā banka (ECB).

Kopējais no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaits laikā no šā gada janvāra līdz jūnijam bijis par 15,2% mazāks nekā 2011. gada attiecīgajā periodā. Gada pirmajā pusē no apgrozības izņemto banknošu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem sarucis par 19,0%.

Visbiežāk izņemtas viltotas banknotes ar nominālvērtību 50 eiro (34,5% gadījumu), 20 eiro (42,5% gadījumu) un 100 eiro (17%) apmērā. Pēdējo sešu mēnešu laikā viltoto 20 eiro banknošu īpatsvars samazinājies, bet viltoto 50 eiro banknošu īpatsvars – nedaudz palielinājies. Gada pirmajos sešos mēnešos divu visvairāk viltoto nominālvērtību banknotes kopā veido 77,0% no kopējā viltojumu skaita, norāda ECB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viltotāji iecienījuši 20 un 50 eiro banknotes

Žanete Hāka, 16.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā, sekojot iepriekšējo gadu tendencēm, visbiežāk tika viltotas 20 eiro un 50 eiro banknotes, liecina Eiropas centrālās bankas apkopotā statistika.

Pirmajā pusgadā kopumā no apgrozības tika izņemts 251 tūkstotis viltotu eiro banknošu. Tādējādi kopējais no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaits laikā no šā gada janvāra līdz jūnijam bijis par 15,2% mazāks nekā 2011. gada atbilstošajā periodā. Savukārt šā gada pirmajā pusē no apgrozības izņemto banknošu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem sarucis par 19%.

Salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto eiro banknošu skaitu (vidēji 14,6 mljrd.) viltojumu īpatsvars vēl arvien ir ļoti zems..

Joprojām visbiežāk tika viltotas 20 eiro un 50 eiro banknotes. Pēdējo sešu mēnešu laikā viltoto 20 eiro banknošu īpatsvars samazinājies, bet viltoto 50 eiro banknošu īpatsvars – nedaudz palielinājies. Pirmajā pusgadā divu visvairāk viltoto nominālvērtību banknotes kopā veido 77% no kopējā viltojumu skaita. Trešajā vietā viltojumu skaita ziņā ir 100 eiro banknote (17% no visiem viltojumiem). Pārējo nominālvērtību (5 eiro, 10 eiro, 200 eiro un 500 eiro) viltojumu īpatsvars ir ļoti neliels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts - Bayer pārņems Monsanto, radot pasaules mēroga līderi

Lelde Petrāne, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ģenētiski modificētu sēklu gigants Monsanto pieņēmis Vācijas Bayer izteikto pārņemšanas piedāvājumu. Cena - 128 ASV dolāri par akciju, ziņo BBC.

Tas nozīmē, ka tiks radīta pasaulē lielākā sēklu un pesticīdu kompānija, kuras vērtība būs 66 miljardi ASV dolāru.

Apvienojot Bayer un Monsanto, veidosies tirgus līderis gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, komentējot šo darījumu, biznesa portālam db.lv norādīja: «Tie ir normāli brīvā tirgus procesi un apvienošanās bieži novērojama ne tikai šāda līmeņa un nozares uzņēmumu starpā. Ja skatāmies pasaules tendences, tad situācija visā pasaule tiek vērsta uz uzņēmumu pozīciju nostiprināšanu un lielu monopolu veidošanu, kas aptver pēc iespējas plašāku jautājumu un piedāvājuma loku. Tā kā Monsanto vairāk ir vērsts uz ģenētiski modificēto sēklu un pesticīdu tirgu, savukārt Bayer ne tikai nodrošina lielāko zāļu ražošanas tirgu, bet arī nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatību – mēs ceram, ka, pārņemot Monsanto, iespējams, vairāk uzmanības un plašāk tiks skatīts jautājums par ķimikāliju, pesticīdu un ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī būs vairāk inovatīvu risinājumu, būs vairāk finansējuma, lai veiktu nopietnus pētījumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija no 2005. līdz 2016. gadam ir kāpinājusi pesticīdu izmantošanu, esam panākuši un apsteiguši Ziemeļvalstis un kaimiņus, līdz ar to nevaram runāt, ka rīcības plāns ir ļāvis samazināt to izmantošanu.

To Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kopsapulcē paziņoja vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centrs pārstāve Jana Simanovska.

Viņa arī norādīja, ka visās Eiropas Savienības valstīs ir vērojams bioloģiskās lauksaimniecības apjomu kāpums, bet Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības pieauguma temps ir samazinājies. Turklāt Latvija pērn neizmantoja iespēju, kā palielināt bioloģiskās pārtikas noietu. Proti, ES ļauj izcelt bioloģisko pārtiku zaļajos iepirkumos, bet Latvija nav iedevusi prioritāti bioloģiskajai lauksaimniecībai.

J. Simanovska aicina izvērtēt riskus, kas saistās ar pesticīdu lietošanu. Proti, ir vairāki gadījumi, kas liecina – pārkāpumi saistībā ar miglošanu nav konstatēti, bet cietuši blakus esošie bioloģiskie lauksaimnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biškopji sašutuši par Zemnieku saeimas mēģinājumu pierādīt, ka indes nav kaitīgas

Sandra Dieziņa, 20.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu dienu ilgušais pieredzes apmaiņas brauciens, lai veicinātu graudaudzētāju un biškopju sadarbību, izrādījās firmas Bayer reklāmas kampaņa, informē Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Zemnieku Saeima noraida pārmetumus.

«Latvijas biškopības speciālisti, biologi, zinātnieki un mediju pārstāvji tika aicināti atzīt, ka neonikotonoīdu grupas ķīmiskie līdzekļi nav indīgi un nav kaitīgi apkārtējai videi. Diskusijas rezultātā katrs palika pie sava viedokļa, tomēr biškopji ir sašutuši par intensīvo, agresīvo un smalki izstrādāto veidu, kādā Zemnieku saeima cenšas mainīt sabiedrības viedokli un noklusēt informāciju par neatkarīgu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kas apliecina neonikotonoīdu negatīvo ietekmi uz vidi,» teikts biedrības paziņojumā.

No šī gada 16. – 17. maijam notika pieredzes apmaiņas brauciens «Rapša audzētāju un biškopju nākotnes sadarbības iespējas» Vācijas pilsētā Monheimā. Brauciena organizators bija biedrība Zemnieku saeima, kas sadarbībā ar pesticīdu ražotāju Bayer aicināja apmaiņas braucienā piedalīties biškopjus, rapša audzētājus, dažādu valsts institūciju un mediju pārstāvjus, kā arī bioloģijas pētniekus. Latvijas biškopjus pārstāvēja graudaudzētājs un biškopis Imants Bleidels, veterinārārste Ineta Eglīte, pētnieks, lauksaimniecības maģistrs Valters Brusbārdis, graudaudzētājs un biškopis Artūrs Grudovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par kancerogēnu turētais pesticīds ir kritiski svarīgs pārtikas cenām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu izejvielu lietošanas barībā. Jaunākais Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinums populārāko lauksaimniecībā lietoto pesticīdu glifosātu ievietojis starp iespējami kancerogēnajiem arī attiecībā pret cilvēku veselību. PVO secinājums gan ir neregulatīvs jeb nav legāli saistošs. Šogad ES regulējumu līmenī ir jāizvērtē glifosāta atkārtota apstiprināšana par lauksaimniecības herbicīdos lietojamu aktīvo vielu.

No Latvijā reģistrētajiem 307 augu aizsardzības līdzekļiem 141 ir nezāļu apkarotājs herbicīds, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publicētais oficiālais augu aizsardzības līdzekļu saraksts. No tiem 37 ir glifosātu saturoši līdzekļi, no kuriem 12 ir dažādi ASV lauksaimniecības giganta Monsanto ražotie raundapa veidi, kā arī cits Monsanto «bērns» Rodeo, ASV kompānijas Dow Chemical Company paspārnē esošās Dānijas pesticīdu ražotnes Dow AgroSciences tapušais Glyphomax, kā arī Īrijas uzņēmumā Barclay tapušais Barbarian Biograde un citi līdzekļi. Tos visus vieno aktīvā viela glifosāts koncentrācijā 360 g/l. Datus par glifosātu saturošu pesticīdu pārdotajiem apjomiem VAAD atteicās sniegt DB, pamatojot to ar «komersantu tiesisko interešu aizsargāšanu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Baltijas valstīm ir jākoordinē akcīzes nodokļa politika

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, kā arī radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja "SSE Riga" profesors, biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") valdes loceklis Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka akcizēto preču kontrabandas apmēri ir tieši saistīti ar nodokļu politiku - lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, nosakot nodokļu likmes, ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.

Sauka skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā viltotu preču dēļ katru gadu tiek zaudēti 140 miljoni eiro

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties svētku sezonai, miljoniem pircēju Eiropas Savienības 28 dalībvalstīs iegādājas Ziemassvētku dāvanas ģimenei un draugiem, et viltoto preču un pirātpreču negatīvā ekonomiskā ietekme turpinās visu gadu, secināts Vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašumatiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Aprēķināts, ka tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēstiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Papildus tam ar šīm nozarēm saistīto viltojumu un pirātisma netiešas ietekmes rezultātā Eiropas Savienības ekonomikā katru gadu tiek zaudēti vēl 35 miljardi eiro, jo ražotāji no piegādātājiem pērk mazāk preču un pakalpojumu, kas rada rezonējošu ietekmi citās jomās.

Sešas ietekmētās nozares ir šādas: kosmētikas un ķermeņa higiēnas, apģērbu, apavu un piederumu, sporta preču, rotaļlietu un spēļu, juvelierizstrādājumu un pulksteņu, rokassomu, mūzikas ierakstu, stipro alkoholisko dzērienu un vīnu, kā arī farmaceitisko līdzekļu nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija visbiežāk atklāj viltotas 50 eiro naudaszīmes

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā konstatētais eiro viltojumu skaits pērn bija līdzīgs 2014. gada rādītājam, informē Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš.

Latvija ir starp tām piecām eirozonas valstīm (kopā ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Slovākiju), kurās ir vismazākais viltojumu skaits – gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot pret iedzīvotāju skaitu un/vai naudu apgrozībā.

Līdz šim 2015. gadā konstatēto viltoto eiro naudas zīmju skaits ir ap 1400 (nedaudz vairāk kā 300 viltotas monētas un mazāk nekā 1100 viltotas banknotes). Šie dati vēl var tikt koriģēti, jo daļa atklāto viltojumu atrodas ekspertīzē, bet prognozējams, ka galīgais 2015. gadā atklāto viltojumu skaitlis būs ap 1500 jeb nedaudz zemāks nekā 2014. gadā (kad tika konstatētas 441 viltota monēta un 1109 viltotas banknotes).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām), informē centrālās bankas pārstāvji.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši – viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos – 40 553 eiro.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 tūkstotis viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 tūkstotis viltotu banknošu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Viltoto preču pārdošanas radītie zaudējumi Latvijā

Elīna Pankovska, 26.10.2017

Klikšķini raksta galeriju, lai uzzinātu: Viltoto preču pārdošanas radītie zaudējumi Latvijā


Visvairāk zaudējumu 70 milj. eiro apmērā ik gadu rada viltotu apģērbu, apavu un aksesuāru ražošana un izplatīšana Latvijā.

Foto: Ritvars Skuja/DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viltoto preču dēļ Eiropas Savienības (ES) tirgū katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 48 mljrd. eiro, kas veido 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Tā liecina Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (EUIPO) pētījumi. Papildu šiem zaudējumiem tiek lēsts, ka viltojumu netiešās ietekmes rezultātā ES dalībvalstu ekonomikā katru gadu tiek zaudēti vēl 35 mljrd. eiro , kas ir izskaidrojams ar to, ka ražotāji no piegādātājiem pērk mazāk preču un pakalpojumu, kas rada ietekmi saistītās nozarēs. Apkopotie dati parāda, ka viltojumu dēļ ik gadu budžeta ieņēmumos ES valstīs netiek iekasēti līdz pat 14,3 mljrd. eiro, jo viltoto preču ražotāji un izplatītāji nemaksā nodokļus, sociālās iemaksas un pievienotās vērtības nodokli. Latvijā viltoto preču radītie zaudējumi tirgū ir 141 milj. eiro, kas veido vairāk nekā 15,7 % no pārdošanas apjoma nozarēs kopumā, izraisot arī darbavietu samazināšanos par 2,5 tūkst. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts policija par viltotu eiro banknošu izplatīšanu aizturējusi organizētu grupu

Lelde Petrāne, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki ir konstatējuši vairākus 50 eiro banknošu viltošanas gadījumus. Veicot izmeklēšanu, policija par viltotās naudas izplatīšanu Rīgā aizturējusi sešas personas, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki, veicot izmeklēšanu, atklājuši, ka organizēta grupa, kuru veido seši jauni vīrieši, nodarbojas ar viltotu eiro izplatīšanu. Organizētajā grupā iesaistīto personu lomas ir strikti sadalītas – viena persona nodarbojas ar viltoto banknošu piegādi, cita persona ar izplatīšanas organizēšanu, bet vēl citi iesaistīti viltotās naudas izplatīšanā.

Izmeklēšanas laikā policijas darbinieki ir noskaidrojuši viltoto banknošu izplatīšanas shēmu. Viltotās naudas piegādātājs nodod naudu izplatīšanas organizatoram, kas pēcāk izdala naudu izplatītājiem. Visbiežāk izplatītāji tumšajā diennakts laikā ar viltotajām banknotēm norēķinājušies par taksometru sniegtajiem pakalpojumiem, par ēdienu, kas pasūtīts uz mājām, vai iegādājušies preces mazos veikalos. Norēķinoties ar viltotu 50 eiro banknoti, izplatītājs pēcāk grupas organizatoram nodod 35 eiro, savukārt pats patur atlikušo naudas summu.

Komentāri

Pievienot komentāru